Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'variem' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'variem' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (12)
izsvērt
izsvḕrt [li. išsver̃ti], tr.,
1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;
2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;
3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;
4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.
Avots: ME I, 809
1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;
2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;
3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;
4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.
Avots: ME I, 809
lēvere
lèvere, lèveris C., [lẽveris Salis], lêveris Mar. n. RKr. XV, 124, lè̦vars Smilt.,
1) [lẽvere N. - Peb., MSil., lèveris Jürg.], gew. Plur., Fetzen, Lumpen: caur lēverēm vēji bļauri svilpuo! MWM. VI, 489. nuo lēverēm izšūti bē̦rniem svārciņi VIII, 337. žīdiem palikušās drānas lupatu lē̦veŗuos sapluosītas LP. VII, 96. lē̦varu lē̦variem, lē̦veŗu lē̦ve̦riem, durcheinander, in Unordnung, dass die Fetzen fliegen: viņš gāja lēveŗu lēveŗiem; [lēvere "mazs atplīsums" Wessen];
2) lēveris, lē̦vars Burtn., ein Zerlumpter, unordentlich Gekleideter
Mar. [lêveris] n. RKr. XV, 124: [ie̦t kâ lẽ̦vars Trik. od. lẽveris N. - Peb., lèveris 2 Lis]. citi puiši kâ kundziņi, tu kâ skrandu lēverītis BW. 20107, 1 [nach Būga KSn. I, 273 identisch mit li. lė̕veris "kurs save nesuvaldo, stogo savo neuždengia"];
3) siena lēveris, für siena lēvenis Etn.;
4) das Eingeweide, namentl. das der Fische
N. - Bartau: [me̦ncu lẽveŗi Markgrafen]. bē̦rnam suliņa, kaķam lē̦vars (Var.: gaiļam lēveres) BW. 2186, 2; Etn. III, 26;
4) "?": žaunas ir sadalījušies lēverīši Konv. 2 2808;
5) lēveres U., Klumpen;
tauku lēveres U., Fettabgänge; 6) lèveris 2 Mar. "ein umzunehmendes, nicht anliegendes, lose herabhangendes Gewand". - Zu sloven. lėvíti se "sich abschälen"? Oder zu ai. lunāti "schneidet ab", gr. λύω "löse" usw.?]
Avots: ME II, 464
1) [lẽvere N. - Peb., MSil., lèveris Jürg.], gew. Plur., Fetzen, Lumpen: caur lēverēm vēji bļauri svilpuo! MWM. VI, 489. nuo lēverēm izšūti bē̦rniem svārciņi VIII, 337. žīdiem palikušās drānas lupatu lē̦veŗuos sapluosītas LP. VII, 96. lē̦varu lē̦variem, lē̦veŗu lē̦ve̦riem, durcheinander, in Unordnung, dass die Fetzen fliegen: viņš gāja lēveŗu lēveŗiem; [lēvere "mazs atplīsums" Wessen];
2) lēveris, lē̦vars Burtn., ein Zerlumpter, unordentlich Gekleideter
Mar. [lêveris] n. RKr. XV, 124: [ie̦t kâ lẽ̦vars Trik. od. lẽveris N. - Peb., lèveris 2 Lis]. citi puiši kâ kundziņi, tu kâ skrandu lēverītis BW. 20107, 1 [nach Būga KSn. I, 273 identisch mit li. lė̕veris "kurs save nesuvaldo, stogo savo neuždengia"];
3) siena lēveris, für siena lēvenis Etn.;
4) das Eingeweide, namentl. das der Fische
N. - Bartau: [me̦ncu lẽveŗi Markgrafen]. bē̦rnam suliņa, kaķam lē̦vars (Var.: gaiļam lēveres) BW. 2186, 2; Etn. III, 26;
4) "?": žaunas ir sadalījušies lēverīši Konv. 2 2808;
5) lēveres U., Klumpen;
tauku lēveres U., Fettabgänge; 6) lèveris 2 Mar. "ein umzunehmendes, nicht anliegendes, lose herabhangendes Gewand". - Zu sloven. lėvíti se "sich abschälen"? Oder zu ai. lunāti "schneidet ab", gr. λύω "löse" usw.?]
Avots: ME II, 464
pārsvērt
pãrsvḕrt, ‡
2) überwiegen:
kai liek šuo labuo darbu uz svariem, tai jis pārsveŗ visus sliktuos darbus Pas. V, 159. Refl. -tiês,
2): gājējs ... ar smagu lēcienu pārsvērās ("?") pār grāvi Jauns. Raksti IV, 300.
Avots: EH II, 213
2) überwiegen:
kai liek šuo labuo darbu uz svariem, tai jis pārsveŗ visus sliktuos darbus Pas. V, 159. Refl. -tiês,
2): gājējs ... ar smagu lēcienu pārsvērās ("?") pār grāvi Jauns. Raksti IV, 300.
Avots: EH II, 213
plederēties
plederêtiês,
1): pār atvariem plȩdȩrȩ̄damies ("?"), daži (scil.: pluostnieki) aizvēra acis Sārts Druvas san 35.
Avots: EH II, 289
1): pār atvariem plȩdȩrȩ̄damies ("?"), daži (scil.: pluostnieki) aizvēra acis Sārts Druvas san 35.
Avots: EH II, 289
satvars
satvars,
2): dzīves s. A. Brigadere (mündlich);
3): "sich zusammenzuhalten" ME. III, 769 zu verbessern in "sich zu beherrschen"; ‡
4) die Türhänge (?):
cirta durvis ar tādu spē̦ku ... cieti, ka tās vai ... izsprāga nuo satvariem Ciema spīg. 34.
Avots: EH II, 458
2): dzīves s. A. Brigadere (mündlich);
3): "sich zusammenzuhalten" ME. III, 769 zu verbessern in "sich zu beherrschen"; ‡
4) die Türhänge (?):
cirta durvis ar tādu spē̦ku ... cieti, ka tās vai ... izsprāga nuo satvariem Ciema spīg. 34.
Avots: EH II, 458
svars
svars,
1): saimnieks deva savu svaru (ein bestimmtes Quantum)
linu Seyershof. kad meitas savērpa svarus (ein bestimmtes Quantum für den Wirt), tad dabūja sev vērpt ebenda. divpadsmit svaru linu katram vajadzēja samalt par dienu; katrā svarā 60 mārciņu ebenda. svari Kaltenbr., ein bestimmtes Quantum Flachs, das man ehemals auf den Gütem binnen einer gewissen Zeitfrist aufspinnen musste. taga[d] jau duo[d] uz svariem (= ar svaru) Frauenb. n. Fil. mat. 79. kur tuo svaru e̦sat dabūjuši? wo habt ihr den Strich bekommen (zu Betrunkenen)? BielU.;
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; ‡
5) ein Klotz als Gegengewicht am Brunnenschwengel.
Avots: EH II, 612
1): saimnieks deva savu svaru (ein bestimmtes Quantum)
linu Seyershof. kad meitas savērpa svarus (ein bestimmtes Quantum für den Wirt), tad dabūja sev vērpt ebenda. divpadsmit svaru linu katram vajadzēja samalt par dienu; katrā svarā 60 mārciņu ebenda. svari Kaltenbr., ein bestimmtes Quantum Flachs, das man ehemals auf den Gütem binnen einer gewissen Zeitfrist aufspinnen musste. taga[d] jau duo[d] uz svariem (= ar svaru) Frauenb. n. Fil. mat. 79. kur tuo svaru e̦sat dabūjuši? wo habt ihr den Strich bekommen (zu Betrunkenen)? BielU.;
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; ‡
5) ein Klotz als Gegengewicht am Brunnenschwengel.
Avots: EH II, 612
svars
svars (li. svãras "das Pfund; die Wage"),
1) das Gewicht (die Schwere selbst, und das die Schwere prüfende Gewicht):
sudrabs vilka (Var.: svēre) gŗūtu (Var.: smagu) svaru, wog schwer BW. 5598. īsti svara mieži Alm. Meit. nuo sv. 4. ja tuos neiesēsi svaru dienā, tad tev izaugs tik viegli... 5. liduo Nebijušais... bez vaida un bez svara Vēr. 1904, S. 292. pūķis uztupies bumbas svarā LP. VI, 53. puods zemes svarā bijis līdzīgs 25 mārciņām Etn. IV, 150; zemes svars - 25 mārciņas III, 138. izšķīruši... lieluo un mazuo zemes svaru IV, 150. šī lieta nebij ne˙vienam ne˙kādā svarā, hatte keine Bedeutung Mērn˙l. 236. Upmalim bij svars (Bedeutung, Ansehen, Autorität) muižā Aps. II, 20. kas tad nu tādām blēņām piegriezīs lielu svaru? BW. svara kauss U., die Wagschale: nuošķiebušies svaru kausi Krilova pas. 62. svara tilts U., eine Zugbrücke; svari, die Senker am Setznetz Bielenstein Holzb. 670;
2) gewöhnlich plur. svari, die Wage:
uztupies uz svariem LP. VI, 53. svari jutīgi Dravn. svaru nams U., das Wagegebäude in Riga;
3) ein Hebel
Biel. n. U.;
4) svari, eine Blume.
Zu svḕrt.
Avots: ME III, 1143
1) das Gewicht (die Schwere selbst, und das die Schwere prüfende Gewicht):
sudrabs vilka (Var.: svēre) gŗūtu (Var.: smagu) svaru, wog schwer BW. 5598. īsti svara mieži Alm. Meit. nuo sv. 4. ja tuos neiesēsi svaru dienā, tad tev izaugs tik viegli... 5. liduo Nebijušais... bez vaida un bez svara Vēr. 1904, S. 292. pūķis uztupies bumbas svarā LP. VI, 53. puods zemes svarā bijis līdzīgs 25 mārciņām Etn. IV, 150; zemes svars - 25 mārciņas III, 138. izšķīruši... lieluo un mazuo zemes svaru IV, 150. šī lieta nebij ne˙vienam ne˙kādā svarā, hatte keine Bedeutung Mērn˙l. 236. Upmalim bij svars (Bedeutung, Ansehen, Autorität) muižā Aps. II, 20. kas tad nu tādām blēņām piegriezīs lielu svaru? BW. svara kauss U., die Wagschale: nuošķiebušies svaru kausi Krilova pas. 62. svara tilts U., eine Zugbrücke; svari, die Senker am Setznetz Bielenstein Holzb. 670;
2) gewöhnlich plur. svari, die Wage:
uztupies uz svariem LP. VI, 53. svari jutīgi Dravn. svaru nams U., das Wagegebäude in Riga;
3) ein Hebel
Biel. n. U.;
4) svari, eine Blume.
Zu svḕrt.
Avots: ME III, 1143
svārstīt
svērt
svḕrt,
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?
4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡
3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.
Avots: EH II, 616
vaivari
vàivari AP., (mit ài 2 ) Fest., Golg., Selsau, Taurkaln, (mit aî 2 ) Loddiger, vaivari Meiran, N.-Peb., Stockm., vaĩvariņi Barbern, Bauske, vaivariņi L., U., Mag. IV, 2, 83; Etn. I, 67; IV, 72; RKr. II, 73; Konv. l 532, Meiran, (mit àI ) Nitau, vaivariņas BW. 35059, vàivarāji Ramkau, vàivarāji 2 Erlaa, Golg., KatrE., Schwanb., Sessw., Sonnaxt, vaivarāji Mag. IV, 2, 83, Memelshof, Meselau, Nitau, N.-Peb., Salwen, vaiveŗi Stockm., vaiveri Bers., Erlaa, Kalzenau, N.-Peb., Sessw., vaiveres, vàive̦rāji Freudenberg, AP., (mit ài 2 ) Fehteln, (mit aî 2 ) Autz, vàiverāji 2 Kl., vaiverāji Etn. I, 28, Bers., Kalzenau, Lubn., Sessw., vaiveriņi, vàivērņi 2 Kaltenbrunn, Wessen, vaivernāji Nötk., Sumpfporst (ledum palustre L.): uodi ap viršiem un vaivariem sīc Apsk. v. J. 1903, S. 244. pa vaivarājiem, ce̦lmiem un kazeņu stīgām A. Brigader Daugava I, 301. aug kuopā ar vaiverēm purvuos uz ciņiem Etn. IV, 146. pret gaŗuo kāsi - vaivarāju tēja Etn. IV, 114. vaiveru siliņā BW. 20996. Wohl nebst li. vaivórai "vaccinium uliginosum" zu čech. vrávorati "torkeln, taumeln", s. Donum natal. Schrijnen 402.
Avots: ME IV, 444, 445
Avots: ME IV, 444, 445
virknēt
vir̃knêt, -ẽju, virkņuôt, aufreihen, aneinanderreihen: virknēja sīpuolus Janš. Bandavā I, 125. virknējuot . . . elementus pēc . . . atomu svariem Konv. 2 825. diadēmu ... nuo zvaigznēm es virkņuošu R. Sk. II, 245. Refl. virknêtiês U., (mit ir̃ ) C., virknuôtiês U., vir̃kņuôtiês Wandsen,
1) virknêtiês Bers., Kalzenau, virknuôtiês Bers., Nötk., Vīt., virkņuôtiês Lubn., sich aneinanderreihen, sich zusammentun
U.: putni virknējas uz pruojām iešanu Kalzenau. dzērves virknuojas taisnā virknē Vīt. šūniņas virknējas cita citai galā Konv. 75. nuotikums virknuojas pie nuotikuma B. Vēstn. atmiņas virknējas A. v. J. 1896, S. 205. (duomas) virknējās nesakarīgās variācijās 1903, S. 37;
2) sich mit Aufreihen beschäftigen
U.
Avots: ME IV, 606
1) virknêtiês Bers., Kalzenau, virknuôtiês Bers., Nötk., Vīt., virkņuôtiês Lubn., sich aneinanderreihen, sich zusammentun
U.: putni virknējas uz pruojām iešanu Kalzenau. dzērves virknuojas taisnā virknē Vīt. šūniņas virknējas cita citai galā Konv. 75. nuotikums virknuojas pie nuotikuma B. Vēstn. atmiņas virknējas A. v. J. 1896, S. 205. (duomas) virknējās nesakarīgās variācijās 1903, S. 37;
2) sich mit Aufreihen beschäftigen
U.
Avots: ME IV, 606
žvīkstēt
žvĩkstêt Ahs. n. RKr. XVII, 67, Arrasch, Bauske, C., Frauenb., Gotthardsberg, Kegeln, Lemsal, Nötk., Raiskum, Ruj., Schrunden, Sermus, Smilten, Trik., Wesselshof, Wolm., (mit ì 2 ) Erlaa, Golg., Kalz., Lettihn, Lis., Lubn., Mar., Saikava, Schwanb., = švĩkstêt: pļauj, ka žvīkst vien Trik. u. a. brauc ar žagaru vȩzmu, ka žvīkst vien Schwanb. vējš žvīkst (saust) gar acīm Ahs., Segew. slimajam krūtis žvīkst Ahs. žvīkst, situot gaisā ar rīskti vai pātagu Druw., Lubn., Mar., Sermus u. a. izkapts pļaujuot žvīkst Ahs., Bers. raganas jāj pa gaisu, ka žvīkst vien Segew. ūdens skrien caur šķirbu, ka žvīkst (zischt) vien Segew. ziemā ragavas braucuot žvīkst Wessen. žvīkst, pa grīdu kuo smagu vȩlkuot Lis. putniem spārni laižuoties žvĩkst Ronneb. žvīkst, slaukuot nuosvīdušas luoga rūtis Pernigel. virs... atvariem ugunsgrȩ̄ks žvīkst MWM. IX, 285. izsaucās savādā žvīkstuošā balsī Vēr. II, 440.
Avots: ME IV, 847, 848
Avots: ME IV, 847, 848