Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'varzāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'varzāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizvarzāt

àizvarzât, ‡ Refl. -diês. sich umhertreibend hin-, weggeraten Bauske; kur nu bē̦rni atkal aizvarzājušies?

Avots: EH I, 61


apvarzāt

apvarzât, tr., netzartig umflechten Spr.; eine Arbeit unordentlich machen: skruoderis apvarzājis svārkus, kurpnieks zābakus, galdnieks skapi un gultu J. Kaln.

Avots: ME I, 134


atvarzāt

atvar̂zât,

1) loswickeln, entwirren:
a. me̦zglu C., Erlaa. a. samurkšķītu dziju Jürg. šuo lielu vajag a. Saikava;

2) "= atā`rdît 1" Saikava: a. varzai asti, lai nav tik gaŗa.

Avots: EH I, 178



izvarzāties

izvar̂zâtiês "izpūlēties" Druw. n. RKr. XVII, 85: es vairs ve̦cumā nevaru līdzi pa saimniecību i.

Avots: EH I, 494


pievarzāt

pìevarzât, pievaržât hinzuflechten, hinzuwickeln Spr.

Avots: ME III, 308


savarzāt

savar̂zât, ‡ Refl. -tiês Bers., Kalz., Lubn., PV., sich verwickeln: diegi savarzājušies. Hierher gehört auch savarzâtiês ME.

Avots: EH XVI, 463


savarzāt

savar̂zât, zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen Salis n. U.; "zusammentragen (fig.)"Dr.; "sarežģīt" Sessw., Lindenhof, Bers., Golg.; "iznē̦sât 1, saauklêt 1": s. bē̦rnu N. - Peb.

Avots: ME III, 781


savarzāties

savarzâtiês ar kādu jaunekli Latv., Beziehungen zu einem Jüngling anknüpfen, in ein Liebesverhältnis mit einem Jüngling treten.

Avots: ME III, 781


varzāt

var̂zât,

2): mit ar̃ AP. Refl. -tiês,

2): "vazāties, staigāt" Selsau; "pa kājām mē̦tāties" (mit ar̃) Lemb. ‡ Subst. varzâšanâs "?": braukāšanu pa e̦ze̦ru un mūžīguo varzāšanuos ar tām makšķerēm Jauns. Neskaties saulē 20.

Avots: EH II, 759


varzāt

var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ 2 ) Ruj., -ãju,

1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;

2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;

3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;

4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;

5) "savirknēt" Oberland;

6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;

7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;

2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;

3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;

4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".

Avots: ME IV, 482

Šķirkļa skaidrojumā (1)

varzis

var̂zis 2 Grünwald, = tacis I, Fischwehr. varzu varzām, Adv., verwirrt, verwickelt, in Art eines Wirrwarrs: dzijs ir varzu varzām savarzāta Vīt.

Avots: ME IV, 482