Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vata' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vata' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)
čavata
[
čavata,
1) ein undeutliches Geräusch von fernem Schwatzen u. ähnl.;2) "eine geschwätzige Frau" Lös., Bers.; "unverständliches Gerede" Fest. Dazu auch ein čavatât (čavatît Lös.), schwatzen Laud.]Avots: ME I,
407
izvataļāties
‡
izvataļâtiês,
nach Herzenslust (zur Genüge) faulenzen Wain.Avots: EH I,
494
kravata
kravata, ‡
2) "etwas Unnützes" Warkl.: tī grāmata (tis puisis) ir tikai k.Avots: EH I,
644
kravata
kravata,
der Haufe: lejpus pilskalna bijušas akmeņu kravatas [Wolm.], PS.
Zu kŗaũt.Avots: ME II,
264
novataļoties
nùovataļâtiês,
sich hin- und herwälzen, trödeln: tu visu nuovakaru nuovataļājies gultā Ahs. n. RKr. XVII, 43.
Avots: ME II,
883
novatarēties
[
nùovañtarêtiês,
erbeben: tas bij spēriens, ka viss nuovantarējās vien Neu-Bergfried.]Avots: ME II,
883
pavataļāties
pavataļâtiês,
sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: bē̦rni mēdz daudzreiz gultā, zâlē... pavataļāties Ahs. n. RKr. XVII, 45.Avots: ME III,
133
pavataļot
‡
pavataļuôt,
ein wenig rouen (tr.) Dond.: p. bluķi.Avots: EH XIII,
188
pievataļāt
pievataļât,
(liegend od. schlafend) verwühlen, in Unordnung bringen: bē̦rns pievataļā gultu Ahs.Avots: ME III,
308
savataļāt
savataļât,
tr., sich hin- und herwälzend verwühlen: bē̦rni savataļā gultu Ahs.Avots: ME III,
781
sildīvata
sildîtava,*
die Wärmhalle Dr.Avots: ME III,
838
vata
‡
vata AP., die Watte.Avots: EH II,
760
vataga
vataga Mar., vatāga Warkl. "rinda; bars": bē̦rnu vataga Mar. skaties, kāda vataga iet pa ceļu ! Mar. n. RKr. XV, 142. Aus r. ватáга "Schar".Avots: ME IV,
486
vatainis
‡
vataînis Kaltenbr., ein wattierter Mantel.Avots: EH II,
760
vataļa
vataļa N.-Bartau, comm., vataļiņš N.-Bartau, ein Schwätzer, Fasler ("kas daudz nieku runā"): tuo nevar klausīt: tas tik tāds vataļiņš N.-Bartau.Avots: ME IV,
486
vatalākš
‡
vata˙lãkš!
Dunika, Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes hörbar ist.Avots: EH II,
760
vataļāt
I vataļât,
1): auch (faseln) Dunika.Avots: EH II,
760
vataļāt
I vataļât,
-ãju,1) viel sprechen, faseln N.-Bartau;
2) undeutlich sprechen Wolmarshof.
Avots: ME IV,
486
vataļāt
II vataļât,
-ãju,1) unsicher gehen (beim Gehenlernen) Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.Avots: ME IV,
486
vatalēt
vatalêt,
viel, schnell (und undeutlich) sprechen, Bers., Oberland.Avots: ME IV,
486
vatalīt
vatalît Ar., rasch dieses und jenes zusammensprechen.Avots: ME IV,
486
vataļot
vataļuôt,
rollen (tr.): kamdēļ bluķi tâ vataļuo? Dond. Refl. -tiês,1) (auf allen Vieren) kriechen: tādi, kas vēl vataļuojas uz visām četrām Vēr. II, 1287. re̦dzu viņu durvju priekšā vataļuojamies un kravājam akmentiņus Janš. Dzimtene V, 244;2) sich (im Bett hin u. her) wälzen (von Kindern gesagt) Schibbenhof; "sich behaglich erholen" Nigr.;3) = vataļâtiês Wain.Avots: ME IV,
486
vatare
vata˙re Nigr., = vatu˙re.Avots: ME IV,
486
vatarēt
vatarêt,
undeutlich sprechen Stockm. n. Etn. I, 137.Avots: ME IV,
486
vataste
vataste ("jenseits Lubahn"), das Wiesel (?).Avots: ME IV,
486
zavata
zavata,
ein Zaubermittel; ein behexter Gegenstand, der hingeworfen wird, um ein Übel auf den Finder zu übertragen Nigr.:
nuolikt kādas zavatas... Stīpnieka dē̦liem, lai tuos vadātu pa savām pē̦dām un piezavē̦tu pie sevis Janš. Dzimtene V, 224.
ziedu, zavatu un zemliku likšana Laimei un Pē̦rkuonam Bandavā II, 26.
Zu zavêt.Avots: ME IV,
693 Šķirkļa skaidrojumā (6)
kaldra
‡
kaldra Lixna u. a., eine wattierte Bettdecke. Nebst li. kaldrà "Bettdecke" aus p. kołdra oder wruss.
колдра. Pas. IV, 317 eine o- Stammform: atnesiet . .. pa vatas kaldram!Avots: EH I,
577
piezavēt
pìezavêt, tr.,
zaubernd, mit Hilfe von hingelegten Zaubermitteln an sich fesseln: laikam ies nuolikt kādas zavatas tiem pašiem Stīpnieka dē̦liem . . . , lai tuo vadātu pa savām pē̦dām un piezavē̦tu pie sevis Janš. Dzimtene V, 224.
(Rute) gribēs kādu puisi sev piezavēt Ebenda.
Avots: ME III,
312
skadrs
skadrs Karls.,
1) leicht zu spalten: skaldītu skadruos priežu klučus JR. IV, 84;
2) munter, frisch U.,
aufgeweckt: skadrs zirgs Selsau,
("ātrs") C.,
skadrs zē̦ns C.
tu esi skadra braucēja Selsau.
skadrs (muodīgs) miega. nuo rīta visi skadri PS.
skadrs (hellsehend) skats C.
skadras ausîs, ein scharfes Gehör U.
skadras (= spuožas, dzīvas) acîs C., Ermes, Wolmarshof;
skadras acis, ein scharfes Gesicht Widdrisch, U.:
skaudībai ir skadras acis MWM. VIII, 332.
skadrs (wachsam) suns Wolm.;
3) grell V. - Subst.
skadrums,1) die Schärfe, Rauhheit Widerhaarigkeit U.;
2) die Munterkeit, Aufgewecktheit: jūtekļu skadrums U. b. 109, 69.
In der Bed. 1 wohl nebst šķe̦dēns (und skadiņi?) und li. skedervà od. skederlà "Splitter" (bei Būga KSn. I, 282) zu osorb. ščedrić "krümeln", ae. scaterian "zerstreuen", gr. σχεδάννυμι "zersptittere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 558 f.). In der Bed. 2 (wozu auch skadinât) kontaminiert aus skab- (in skabrs) und *kad- (zu germ. hvata- "schnell, scharf" (bei Fick Wrtb.III4, 115; wenn mit hv- aus ide. qu̯-)? Oder zu norw. skata "in eine Spitze auslaufen" u. a. (bei Walde l. c. 539)?Avots: ME III,
863
valarāties
valarâtiês (?), -uôs, -ãjuôs, sich umhertreiben Oppek. n. U. - In *vatacâtiês (vgl. valacîtiês) zu korrigieren?Avots: ME IV,
450
vaši
vaši "?": pie slejām... zirgam škē̦rsu par muguru smagi misiņa vaši Kaudz. M. 32. Für važi (vgl. vata)?Avots: ME IV,
486
vatuļot
‡
vatuļuôt A.-Schwanb.,
= vataļât I 1.
Avots: EH II,
760