Paplašinātā meklēšana

paviķenêt, eine Weile kindlich plaudern: Maruža apguldīta vel brītiņu paviķenēja par tēti MWM. VIII, 595.

Avots: ME III, 137

sviķe, s. sviķis II 1.

Avots: ME III, 1157

sviķeklis, ein harziges Holzstück Golg.: viņ paņēma sviķekļus un aizgāja ķert vēžus Golg.

Avots: ME III, 1157

sviķele Karls., Vīt., der obere Teil und erhabene Rand am Strumpf (W: - Livl. n. U., Latv. Saule 1927, S. 617) od. am Handschuh (Mar.); der Zwickei (am Strumpf) Mar., V. (sviķelis), "zeķē ieadīta vīle" Wolmarshof, Schibbenhof: strīpainas zeķes četriem sviķeļiem Jauns. III, 127. Nebst estn. wikel aus nd. swichel.

Avots: ME III, 1157

I sviķele: der Zwickel am Strumpf AP., Druw., Ramkau, Seyershof; "tāds divu blakus e̦suošu valdziņu adījums, kas nuo parējā adījuma atšķiŗas ar to, ka adīts atkaļņi" Saikava.

Avots: EH II, 617

‡ II sviķele Druw., die Pechnelke; vgl. sviķelīte.

Avots: EH II, 617

I sviķelêt, -ẽju. Zwickel stricken: sviķelēju, knipelēju... cimdus BW. 32012 var. tautas prasa... sviķe̦lē̦tu pirkstanieku;... es nemāku sviķelẽt 25222 var.

Avots: ME III, 1157

II sviķelêt, -ẽju, prügeln Edwalen n. U.

Avots: ME III, 1157

sviķelis: s. ir adīklim Salis.

Avots: EH II, 617

sviķelis, s. sviķele.

Avots: ME III, 1157

sviķelĩte, eine Blume: zeltmēlītes, sviķelītes jaunu meitu Jāņu zāles BW. 32367, 4 var.

Avots: ME III, 1157

sviķene: auch Pussen.

Avots: EH II, 617

sviķene Konv. ² 4085, = sveķene, Pechnelke.

Avots: ME III, 1157

I viķe Lasd., Sermus, = klūga II, I. Wohl zu vikas.

Avots: ME IV, 584

II viķe U., = vika II.

Avots: ME IV, 584

III viķe: aus nd. wittke "Weissfisch" nach Sehwers Unters. 157.

Avots: EH II, 782

III viķe, kleiner Weissfisch (alburnus lucidus) Wid.; viķes, eine Art Strömlinge St., U. ("nicht bekannt").

Avots: ME IV, 584

I viķelêt,

1): zwitschern (wie eine Schwalbe)
PV.; ‡

2) "veikli, lipīgi runāt" PV.

Avots: EH II, 782

I viķelêt Grosdohn n. Etn. I, 106, wie ein viķels singen (?).

Avots: ME IV, 584

II viķelêt, leicht, oberflächlich abwischen Grünh.

Avots: ME IV, 584

‡ viķelis, fem. v-le PV. "kas viķelē": tā tik ir viķele: aiz laipnības nezin, cik sirsnīgi visu izrunāt.

Avots: EH II, 782

‡ viķelniski Frauenb., Adv., "?": apsiet lakatu ap galvu v. (aptinuot vien).

Avots: EH II, 782

viķels, "ein Vogel, der schön singt" Grosdohn n. Etn. I, 106.

Avots: ME IV, 584

‡ *viķenêt, zu erschliessen aus paviķenêt.

Avots: EH II, 782

‡ sviķelains Linden in Kurl., Saikava, sviķe̦lē̦ns Seyershof, mit Zwickeln versehen: sviķelainas zeķes.

Avots: EH II, 617

atkalnu, atkaļņu Lub., Laud., Adv., bergab: atkalnu skriedams Lautb., EPr. 58. atkalnis iet (Aahof), rückwärts gehen. atkalnu, atkalnis, atkaļņi, atkalniski adīt, vīt links, kraus stricken, flechten: zeķei sviķeli ada atkalniski N. - Schwnb. In Altenwoga u. a. bedeute es auch "rückwärts": ada divus valdziņus uz priekšu, divus atkaļņi (= atpakaļ).

Avots: ME I, 164

àupuš: a. (mit aû ² gesprochen) saulei tādas kâ tulznas Ramkau: a. sviķeles laida nuost valdziņus ebenda.

Avots: EH I, 187

sadura,

1): ielu sadurās Jauns. Raksti VIII, 34. žepeŗu sadurā (zirņu kaudzes augšdaļā) IV, 289. (aduot) sviķeli iesāk tur, kur tās saduras pie uzmešanas Linden in Kurl.;

2): "plaisa maizes kukuļa sānuos" Ramkau; tētis kukuļam visas saduras aplauza AP.; saduras "cumpurs" NB.; ‡

3) plur. saduras, Reibung, Streit
Diet.

Avots: EH XVI, 405

sviķalaîns, mit einer sviķele versehen: sviķalainus cimdus adu BW. 7251 (aus Wiezenhof).

Avots: ME III, 1157

II sviķis,

1) auch sviķe U., der Zwick in der Tonne, ein kleiner Zapfen unweit des Spundloches
U., Mag. XIII, 2, 49, Bielenstein Holzb. 323, N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Dunika, Fest., Kreuzb., Lasd., Laud., Lubn.: izvilkt mucai sviķīti Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 31. nuodrāz sviķi! Lubn.;

2) sviķītis Nerft, das kleine Spundloch, worin der
sviķis I 1 steckt Dunika. Nebst estn. wikk "Zwlcke" aus mnd. swick "ein zugespitztes Hölzlein, das man ins Zapfloch steckt".

Avots: ME III, 1157

uzmata, uzmats (li. ùžmatas "Vorwurf"),

1) eine Zugabe von Mehl od. Getreide zu Heu und Stroh bei Pferdeund Viehfütterung U.; das Hafermehl, das zum Pferdetrank geschüttet wird
(uzmats) Fest. n. BW. II, S. 404 (No 8199), Bers., Druw., Golg., Kl., Saikava, Sessw., Sinolen, (uzmata milti) Altenwoga, = mistra 2 Schwanb. (uzmats): zirgiem malu uzmatiņu (Var.: uzmetiņu) BW. 8199, Memelshof. zirg[i] (sc.: bļāva) uzmata malējiņas BW. 17667. kad samaļ un miltus pa saujai uzputina uz ūdeni, tad ir zirgiem, ir guovīm labs uzmats Janš. Dzimtene ² III, 81. es atšķīru sīkuos miežus un auzas uzmatam Druw. jābrauc samalt auzas uzmatam Sinolen;

2) "?"Mahlup (uzmata);

3) "lieka, savādāka dzijs adīkli sākuot" Meiran (uzmats);

4) ein Strumpfband
RKr. XVI, 218: vedēji ņēma līdz... pa˙pilnam uzmatu un cimdu BW. III, 1, S. 88, pie katra dvieļa bija... ar uzmatu piesiets cimdu pāris ebenda. zeķes un cimdus, sasietus ar uzmatu RKr. XVI, 100. uzmatu pāriņi saviķe̦lē̦ti 136.

Avots: ME IV, 356

II vīka U. "=vika, viķe, der Kebs". "Kebs" ist wahrscheinlich in "Reps" zu korrigieren, vnd vīka - mit vīķe (s. dies) gieichbedeutend.

Avots: ME IV, 635

vikas, Bündel von Reisern, Zweigen Mag. IV, 2, 156, U. ("scheint unbekannt"). Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 180 zu vīkt "schmiegen" ; aber kaum zu trennen von viķe I, das anscheinend entlehnt ist. In Betracht kommt etwa d. Wickenholz (ein Baum) bei Frischbier II, 468.

Avots: ME IV, 584

vīķe Konv. ² 3667, vīķītis Riga, Fittchen (alburnus lucidus Heck.) RKr. IX, 94; Natur. XXXVII, 42; Demin. vīķīte "mailīte" RKr. XVII, 63. Aus mnd. witt(e)ke "kleiner Weissfisch", woher wohl auch vīka II, vika und viķe.

Avots: ME IV, 639

viķinât,

1) zwitschern
Bers.: bezdelīga viķina Etn. II, 51;

2) "?": viņa brīdi viķe̦nāja skatīdamās pa luodziņu MWM. VIII, 597;

3) "in die Hände klatschen"
Erlaa.

Avots: ME IV, 584

zeltmēles, eine Pflanze Selb.: zeltmēlītes, sviķelītes jaunu meitu Jāņu zâles BW. 32367, 4.

Avots: ME IV, 706