Paplašinātā meklēšana

‡ dvirači Naujiena, die Vorderachse eines Wagens mitsamt den zwei Vorderrädern: Aus li. dvirãčiai "ein zweiräderiger Wagen".

Avots: EH I, 351

‡ izviras, Eisenschlacken in der Schmiedt Kaltenbr.

Avots: EH I, 496

‡ nuoviras Strods Pareizr. vōrdn. 126, was siedend über den Kessel sprudelt.

Avots: EH II, 108

‡ *pavira od. *pavirs, eine zeitweilige und zufällig entstandene Öffnung: pavērās durvis ... un durvju pavirā redzēja ... kādu ... vīrieti Janš. Mežv. ļ. II, 72.

Avots: EH XIII, 191

pìeviras, der Ansatz beim Kochen Dr.

Avots: ME III, 311

saviras Aps., savires U., = savara(s).

Avots: ME III, 788

svira, ein Hebebaum, Hebel Kawall n. U., Pūrs III, 141, Grob., Nigr.; ein Brunnenschwengel U., Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau): atnes sviru, izsvirāsim akmeni! Nigr. iebāz sviru dziļāk un tad liec uz leju, - akmens būs uz reizi ārā! Grob. izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398. būtu jālietuo svira un buomis JR. IV, 82. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1161

sviŗa,

1) = svira, Fiebebaum: gāzās vīri ar platajām krūtīm uz svirām Kleinb. st. 9;

2) ein Brunnenschwengel
Wandsen. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1162

‡ švira, = žvira 2, grober, körniger, unfruchtbarer Sandboden Erlaa, Gr.-Buschh.; grober Sand im Flussboden Lennew.

Avots: EH II, 661

I vira: "gaŗa (maz tauku) zupa" Sermus; ielikt viru katlā Vindedze 83. lai v. nelija Suitu k., № 543.

Avots: EH II, 786

I vira U. ("scheint in Livl. ungebräuchlich"), A.-Schwanb., Adleenen, Butzkowsky, Bers., C., Ellei, Erlaa, Gilsen, Golg., Grawendahl, Grenzhof, Grünw., Jürg., Kalnzeem, Kreuzb., Mahlup, Mesoten, Neuenb., Nötk., Ogershof, Peb., Popen, Prl., Saikava, Salis, Salwen, Sehren, Sessw., Smilt., Ukri, Vīt., Wessen, Wolgund, Gekochtes, Gebräu (meist von gekochtem Viehtrank od. verächtl. von schlechter, dünner Speise, Suppe gesagt); Fleischsuppe mit Kartoffeln und Grütze Lettihn : šis virums nav ne˙kāds lādzīgs virums, ir tik tāda vira Vīt. tāda vira vien iznākusi Bers. lai strebj paši savu viru! Sessw. lēču vira (Linsengericht) Vēr. I, 1233. gaļas vira (Bouillon) SDP. VIII, 65. (fig.) tad ir gan nu ietaisījis labu viru! sagt man, wenn jem. etwas Verkehrtes getan od. gesprochen hat Sessw. samaisīt vienā virā polītiku ar ētiku Latv. dziedāt tukšu vārdu viru A. v. J. 1897, S. 802. Zu virt.

Avots: ME IV, 602

I viŗa, = virve, ein dickes Seil, Tau: kuģis pārcietis briesmīgu negaisu: viras sarautas Nigr.

II viŗa, = vira, Gebräu (?): citai virai ņe̦m ūdeni nuo akas, citai ne̦s nuo strauta Janš. Mežv. ļ. II, 127.

Avots: ME IV, 620

II vira,

1) die Türklinke Lennewarden;
Plur. viras,

a) "bluķis ar caurumu vidū, kur griežas vārti" Illuxt;

b) eine Art Türhängen
Adamovič; eine Art Hängetür Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 35;

c) "?" : tagad durvīm piesit eņģes, senāk vis˙garām bija, kâ vēl tagad re̦dz pie kūtīm, vienīgi viras, t. i. durvju mugurai piesists vertikāli vienā malā miets, kas ielaists augšā un apakšā ieduobumuos RKr. XI, 86;

d) "kas veras" Nötk.;

2) comm., einer, der oft und ohne Grund die Tür auf- und zumacht
(pejorativ): tāds kâ vira! kuo tu virā (virini) durvis? Grawendahl. Zu vērt.

Avots: ME IV, 602

III vira Nauksch., Ruj.-Thorney, = virve.

Avots: ME IV, 602

IV vira "?": čura, čura, vira, vira metenīša vakarā; kad aizgāja metenītis, ni tad čura, ni tad vira BW. 32229.

Avots: ME IV, 602

virags,

1) ein Wasserstrudel
L.: dzīles viragi Dünsb.;

2) kleine Wellen im Meer
N.-Salis, Salis. Zu virt.

Avots: ME IV, 602

virakls,

1) einer, der viel spricht
Golg.;

2) gekochtes Viehfutter
AP.

Avots: ME IV, 602

I viraks Salis, = virags 2.

Avots: ME IV, 602

II viraks Wilzen, = virluops.

Avots: ME IV, 602

viras,

1) "beim Schmelzen des Eisens von Eisenteilen, Kohlen und Asche gebildete und kaltgewordene Masse"
Wessen. Zu vira I.;

2) s. vira II 1.

Avots: ME IV, 602

zvira "rupja, akmeņaina (upes) grants" Stom. Aus wruss. жвир + le. zvirgzda?

Avots: ME IV, 776

žvira,

1) = zvira Cibla, Golg., Gr. - Buschh., Holzumberge, Holmhof, Kalz., A. - Laitzen, Lennew., Laud., Lubn., Oknist, Schwanb., Selb., Infl., um Illuxt; kleine Steinchen Burtn., Raiskum, Roop, Smilten, Stom.; Steinsplitter Lennew., Lubn.; Klumpen von Eisenteilchen, Kohlen und Asche in einer Schmiede Wessen; gelber, kiesichteŗ unfruchtbarer Sand Druw. n. Etn. II, 50;

2) kiesichter Boden
Kalz., Lubn., Mar., Saikava, Wessen; ein steinichter Acker Adl., Butzkowsky, Stom.; ein steinichtes Flussbett Setzen; leichter Boden, der leicht Wasser durchlässt Vīt.; "ūdens zeme" Bers. Aus wruss. жвир.

Avots: ME IV, 846

atviru, atvirā (li. ãtviras "offen"), offen, geöffnet: durvis stāvēja atviru (atvirā) Vēr. II, 1102. mute palikusi atviru MWM. VIII, 721. acis vairs neturējās atviru Jauns.

Avots: ME I, 211

bur̂bulêt, - ēju, bur̂buļuot (li. (burbuliúoti)

1) intr., Wasserblasen erzeugen:
un lejā strautiņš burbuļuo. azaids, lē̦ni burbuļuodams, kaktā vira A. XX, 648. ūdeņi burbulēja nuo augstām klints gravām zemē. klusām strautiņš burbulē Plūd. Llv. II, 339;

2) tr., sprudelnd bringen:
ak upīte, kad burbulēsi saldu miegu draugam MWM. VI, 172.

Avots: ME I, 352

ciekam, ciekams, wie lange, während: [esi labprātīgs... pretiniekam drīz, ciekams tu vēl ar viņu virs ceļa esi Glück Matth. 5, 25. nāce prieksteŗa puisis, ciekams (jetzt: kamē̦r) gaļa vira I Sam. 2, 13. es nākšu pār viņu, ciekams (jetzt: kad) viņš piekusis II Sam. 17, 2. - Wohl ein alter instr. pl. fem. g. und in diesem Fall mit ā zu sprechen].

Avots: ME I, 392

‡ drivači Auleja, die drehbare Vorderachse eines Wagens; die Vorderachse eines Wagens mitsamt zwei Rädern Lettg. Aus dviraci.

Avots: EH I, 334

izcenst, erstreben, erringen Karls. Refl. - tiês, emporstreben: tiek, kam spē̦ki vira uz augšu izcensties MWM. VIII, 96.

Avots: ME I, 721

izsvḕrt [li. išsver̃ti], tr.,

1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;

2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;

3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;

4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.

Avots: ME I, 809

izvir̂t (išvìrti),

1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.

2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;

3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;

4) tr., auskochen:
putru;

5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.

Avots: ME I, 830

kuñkuļuôts,

1) mit Klumpen, Klümpchen versehen, klümpig:
kunkuļuotu putru vira BW. 28468;

2) knotig, uneben:
kunkuļuotu dzivi vērpu BW.731.

Avots: ME II, 316

[nùopļukstêt,

1) = nùoplukšķêt: n. visu vakaru C., Nigr.;

2) (eine Weile) geräuschvoll platzen (von Luftblaseń auf einer Flüssigkeit):
biezputra tâ vira, ka nuopļukstēja vien Bauske.]

Avots: ME II, 833

nùovir̂t [li. nuvìrti], tr., intr.,

1) abkochen, kochend abfärben:
ne nuo tevis (bē̦rza) sluotu griezu, nedz nuoviru dzīpariņu BW. 17705. ierauga daiļu, asinīm nuovirušu sievieti, ein mit geronnenem Blut bedecktes Weib RK.;

2) in den Bart brummen:
"lāga vīrs,"... nuovira nuo pakaļas. Subst. nùovirums, der Absud.

Avots: ME II, 888

savir̂t,

1): savirusi putra Mar.; ‡

2) in einer siedenden Flüssigkeit umkommen:
ķēniņš ielīda virušā pienā un savira Pas. VII, 42.

Avots: EH XVI, 466

skrituļnieks, ‡

2) "?": patmaļnieki, skrituļnieki putru vira skritulī Tdz. 59433 (aus Andrupine).

Avots: EH II, 510

‡ *V skrule od. *skrulis "?": Nezinis ar visu laivu grima ar˙vien juo dziļāk skruļu viragā Dünsb. Krista gājiens II, 189.

Avots: EH II, 513

svalsts,

1) ein Übergewicht
St.; "vira">svira" (z. B. ein an einem Strick befestigter Stein zum Zuziehen der Tür) Schibbenhof (mit al ² );

2) ein fauler Mensch
U., Sessw. (mit àl ² ), Bers. Zu svalstît.

Avots: ME III, 1143

sveiris U., = svīris, Hebebaum, Hebel; Brunnenschwengel Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau). Wenn nicht mit hochle. ei aus ī, etwa mit "Entgleisung" (nach Leskien Abl. 348 und Reichelt KZ. XXXIX, 61) zu sviris, svira? Oder nebst r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" zur Wurzel von cymr. chwyfio "movere", mhd. swīmen "sich hin und her bewegen", sweim "das Schwingen" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 518 f.)?

Avots: ME III, 1148

II sverte Wid., = vira">svira; richtiger wohl mit ēr.

Avots: ME III, 1151

svilkstenis: "akas kārts, svira" (mit il˜ ) N.-Wohlfahrt.

Avots: EH II, 618

svīra, svīre,

1) svìra 2 Schwanb., svìre ² Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn., svìris C., PS., svīris Serb. und Trik. n. U., der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh. ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162. uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. meitas ar svīrēm (Var.: buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1. ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;

2) svĩre Janš., svīris Plm. n. U., der Brunnenschwengel:
var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160. Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti "taumeln" und r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).

Avots: ME III, 1163, 1164

trijvĩri,* das Triumvirat: viens nuo trijvīriem Kundziņš Kronv. 48.

Avots: ME IV, 235

uzvirt,

1): mirkļiem ... mutulis uzvira (brodelte auf)
līdz pat krūtīm A. Upītis Kailā dzīvība 174.

Avots: EH II, 739

viêngala (gen. s.), ein Ende habend: viengala zarna, der Mastdarm V. tas strādā kâ viengala svira Vēr. II, 721.

Avots: ME IV, 658

virāgs Schwarden, ein Gefäss, womit man Jauche schöpft. Etwa nebst viraks II zu gr. ἀρύω "schöpfe", mir. feraim "giesse" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 268)??

Avots: ME IV, 602

vĩraks Grobin, Schnehpeln, Selg., Siuxt, (mit ì ² ) Schwanb., vīraks U., vīrâks C., Jürg., Trik., Wolm., vìràks ² Heidenfeld, Prl., Selsau, Sessw., vīruoks Ev., Manz. Lettus, Glück Offenb. Joh. 18, ₁₃ , der Weihrauch. Nebst estn. wīrok entlehnt aus mnd. wīrōk (wīrek) resp. schwed. virak.

Avots: ME IV, 640

vireklis,

1) = vira">vira Ar., Wid.;

2) der Strudel; der Wirrwarr:
dzīves vireklis Sudr. E. kaujas vireklī vis˙negantākā A. v. J. 1899, S. 98. tik vireklis, kurp griežas MWM. VI, 772. vējš šņāca kâ burvju vireklī. Viruls vārīja vis˙ātrākā vireklī (sprach schnell) Aps. III, 19;

3) vire̦kls Meiran, einer, der schnell und undeutlich spricht.

Avots: ME IV, 604

‡ virene, = vira I: izlija v. Suitu k., № 539. ar kaŗuotēm ... smē̦luši tikai vireni S. 38.

Avots: EH II, 787

‡ virinis Pilda, = vira I.

Avots: EH II, 787

virluõps Arrasch, C., Jürg., PS., Salisb., Trik., Wolm., vir̂luõps ² N.-Salis, Ruj., Segewold, virluops Mag. XIII, 39, Adiamünde, Golg., Linden (in Kurl.), Nötk., N.-Peb., Stürzenhof, A.Schwanb., virluopis Ronneb., virluope Kokn., vir̂lups N.-Rosen n. FBR. VIII, 25, virlups Oppek., Mag. XIII, 25, Aahof, Bers., Fest., Kalzenau, Lasd., Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Sessw., vìrlupis ² Mar., Prl., Saikava, virlupe Kroppenhof, virļups Meiran, vìrļupis ² Lubn., vìrļupe ² Lubn., vìrlaps ² Stom., virlaps N.-Schwanb., vir̂luõks ² Siuxt, vir̂luôks ² Gramsden, Schibbenhof, vir̂luoks ² MSil., Pankelhof, Stenden, Wandsen, vir̃luoks Schrunden, virluoks L., U., AP., Autz, Bauenhof, Bauske, Behrshof, Fockenhof, Frauenb., Grenzhof, Grünw., Gr.-Würzau, Kalnzeem, Korwenhof, Kroten, Naud., Neuenb., N.-Peb., Ruba, Ruhental, Sehmen, Stockm., Swehthof, Walgalen, Wallhof, Welonen, vir̂laks ² Līn., virlaks Ahswikken, Katzd., Nerft., (mit ir̃) Nigr., svirluoks Frauenb., ein Schöpfgefäss mit langem Stiel (Abbild. s. Bielenstein Hoizb. 161; in Meiran ein Gefäss mit einer Handhabe überhaupt): ņem virlupi un pielej ar e̦ze̦ra ūdeni mucu! Mar. ar virluoku smeļ vircu un ūdeni Walgalen. ar kanniņu alu dzēru, ne ar visu virlupīti BW. 19556 var. dzer . . vēl vienu virlaku! U. b. 127, 36. virluopiem sev gudrību smelt Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 538. Falls villuops älter ist als virluops (und nicht umgekehrt?), könnte vil- nebst estn. will in will- kapp "Schöpfgefäss" (woneben willima "füllen") auf d. Füll- (d. füllen bedeutet nach dem Grimmschen Wrtb. auch "schöpfen"), und -luops auf mnd. lôp "hölzernes Gefäss von kleinerem Inhalte" beruhen. In diesem Fall wäre virluops entweder aus villuops dissimiliert (?), oder durchs gleichbedeutende viraks oder virāgs beeinfiusst; virluoks ist entweder aus virluops dissimiliert, oder volksetymologisch an luoks I angelehnt. svirluoks hat sein s- vielleicht aus svira resp. svirât.

Avots: ME IV, 607, 608

I vir̂t,

2): auch Līvāni; ve̦rdamais nams Kaltenbr. pienā virta putra Iw. desmit vir̂tu uolu Pas. X, 239 (aus Lixna). virs ēst XI, 326;

3): gada tirgus vira un mutuļuoja Janš. Dzimtene I, 364. Subst. virējs: biezputras virēju (acc. s.) BW. 18651.

Avots: EH II, 789

I vir̂t (li. vìrti "kochen") Wolm. u. a., vìrt Neuenb., (mit ìr ² ) Kl., Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., Praes. ve̦r̂du Wolm. u. a. od. virstu (Altenwoga, Bers., Borchow, Ruj.) und (?) viru, Praet. viru (unbek˙in Adiamünde, Erlaa, Heidenfeld, KatrE., Mahlup, Meiran, Ruj., Schnehpein, Schwanb., Sessw., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, wo dafür vārît resp. vārîtiês),

1) intr., kochen, sieden
U., Altenwoga, AP., (mit ir̃ ) Ruj., Serben: putra virst Peb. (wo daneben angeblich ūdens ve̦rd nuo avuota), Altenwoga. ūdens sāka virt MWM. v. J. 1896, S. 928. katls sāka virt Vēr. II, 661. ēdiens jau uzgāja virt Mar. tur ve̦rd gaļa kāpuostuos BW. 31096. kazas gaļa nevirusi 26397. kundziņš virs trumulī 31264, 1. tai virumā vira . . . meitu miesas Pas. IV, 12 (aus Schrunden). guns vien ve̦rd ap čuokstu 403 (aus Welonen). ka tie elles peklē virtu! möchten sie in der Hölle... kochen! Mag. XX, 3, 42. tu dzelze vēl nav gan virusi Mag. III, 1, 133. ķēniņš ielīda virušā (vgl. viruots) pienā un savira Pas. VII, 42;

2) tr., kochen
Kaltenbrunn, Oknist, Rutzau, Warkh.: viršu putru BW. 19326. kunkuļiem putru viru 10446. kam mums nevira rāceņu putru 26189. kam taukus laizīja putriņu virdama 20I68. uolas viru 32209, 3 (ähnlich 35307 var.). griķu putra, pienā virta JK. Il, 152. kuo ragana tur ve̦rd LP. IV, 92. nezinu, kuo tev būs virt ēst Pas. III, 120 (aus Kapiņi). katli, kur ve̦lni cilvē̦kus ve̦rd V, 265 (aus Asūne). meitas vira dzīpariņus BW. 7131. nebūšu ne ce̦pts, ne virts Juris Brasa 134;

3) intr., quellen
U., sprudeln: aizbē̦rtie avuoti atkal virs Stari IlI, 243. (asinis) ve̦rd aumaļām LP. II, 74. silta rasa iz . . . brūcēm ve̦rd JR. IV, 66. (fig.) ve̦rd dzīvības spē̦ki kauluos 77. viņam rūg tums vira iz dvēseles B. Vēstn. dziesma, kas tam pār lūpām vira MWM. VllI, 327;

4) tr., hervorsprudeln:
(kalni) uguni ve̦rd Kārstenis Gäju putni 26. - Part. praes. act. ve̦rduošs, ve̦rduots, kochend, siedend, quellend, sprudelnd: ve̦rduošs ūdens Ahs. gâzt kâ ve̦rduošu virsū (wie heisses Wasser) Austr. iz ve̦rduoša avuotiņa BW. 29678, 2. mūžam ve̦rduoša dzelme Vēr. II, 388. ruozes, pilnas ve̦rduošas dzīvības 389. ve̦rduošās dzīvības spē̦ks R. Sk. Il, 109. - Subst. viršana, das Kochen (tr. und intr.); das Quellen, Sprudeln: asiņu viršanu Br. 306; virums,

1) Gekochtes
U., Gebräu Altenwoga; ein Gericht U.; eine flüssig gekochte Speise Frauenb.: vārījās virumi puoduos J. Veselis. rīkuojās ar... ce̦pumiem un virumiem A. v. J. 1899, S. 29. garšīgs virums LP. III, 98, aizlej karuoti viruma aiz piedurknes IV, 175. pieviris virums V, 135. lai vāruot, bet lai virumu nebauduot VI, 477. kundziņš ēda . . . manu gardu virumiņu BW. 30459, 1. savāra nuo maizes ķe̦zu, virumu Etn. III, 159. mēs taisām nuo briežu ragiem virumu, biezu kâ līme Vēr. I, 847. augļu virumuos Konv. ² 752. lē̦cu virums, das Linsengericht: tu viņu... pārduotu par lē̦cu virumu Blaum. Pazud. dēls 13;

2) "?": kâ stīgas kuokļu virumā Asp. VII, 10; virẽjs (li. virė˜jas), wer kocht, der Koch:
azaidiņā virējiņa BW. 13278 var. šķidras putras virējiņu (Var.: vārītāju) 18659, 3 var. vīri pamete Pieteri pie sevis par virēji Rositten n. Pas. VII, 479. laba virēja - putru piededzinājuse! Gr.-Buschh. Nebst versme 1, vira I, virags, verdêt, *verst, virst II u. a. Zu li. varùs "kochbar", apr. auwerus "Metallschlacke", slav. vьrěti, variti "sieden, kochen", serb. izvor "Quelle", vâr "Glut", alb. vorbε "irdener Kochtopf" u. a., s. Trautmann Wrtb. 361, Jokl. alb. Stud. 97, Walde Vrgl. Wrtb. I, 269. das prs. virstu hierher, oder zu virst II gehört, kann nicht sicher entschieden werden. Ursprünglich wohl nur prs. ve̦rdu, prt. viru; prs. virstu zum Inf. virt wohl nach prs. irstu: Inf. irt u. a. Nach dem Muster von prs. vè̦lku: prt. vilku u. a. kann zum prs. ve̦rdu ein prt. virdu gebildet sein, woneben auch ein prt. verdu nach dem Muster von prs. tre̦ncu: prt. trencu n. a. Und wie z. B. pirku in vielen Mundarten zugleich prt. und prs. ist, so kann darnach auch das prt. virdu zugleich die Bed. eines prs. erlangt haben.

Avots: ME IV, 616, 617

II virt, vìru, vīru, = ir̃t I: virat (Var.: iriet) laivu, bāleliņi! BW. 14307, 3 var. virat (Var.: irat) laivu, dieva dē̦li! 33969, 2 var. Vgl. li. vaĩras "Ruder", worüber Būga Aist. Stud. 154.

Avots: ME IV, 617

žvirs,

1) = vira">žvira 1 Saikava, Warkh., Warkl., Lettg.: maize ar dzirnu akmeņa žviriem ē̦duot šņir̂kst Saikava;

2) = vira">žvira 2 Lubn., Ludsen: mājas ir taisītas nuo rupja, akmistaina žvira, sajaukta ar kaļķi L. W. 1921. Nr. 41, _2.

Avots: ME IV, 846