Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vire' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vire' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

ragavire

ragavire NB. "virve, ar kuo piesien mastu pie laivas priekšas gala".

Avots: EH II, 349


svire

svire Saikava, svire RKr. VIII, 86, 88, sviriņš U., sviriņš RKr. VIII, 88, die Turm-, Mauer-, Steinschwalbe (cypselus apus L.). Vgl. svīre.

Avots: ME III, 1161


vire

vire U., A.-Ottenhof, Bigauņciems, Dond., Ruj., Salis, Wainsel, Zögenhof, = virve. Wohl aus virve entstanden.

Avots: ME IV, 604


vireklis

vireklis,

1): ar savu burvju virekli Fausts (1936), 155.

Avots: EH II, 787


vireklis

vireklis,

1) = vira Ar., Wid.;

2) der Strudel; der Wirrwarr:
dzīves vireklis Sudr. E. kaujas vireklī vis˙negantākā A. v. J. 1899, S. 98. tik vireklis, kurp griežas MWM. VI, 772. vējš šņāca kâ burvju vireklī. Viruls vārīja vis˙ātrākā vireklī (sprach schnell) Aps. III, 19;

3) vire̦kls Meiran, einer, der schnell und undeutlich spricht.

Avots: ME IV, 604


virene

virene, = vira I: izlija v. Suitu k., № 539. ar kaŗuotēm ... smē̦luši tikai vireni S. 38.

Avots: EH II, 787


virens

vire̦ns, = viriêns: aplaistīja . . . ar karstu vire̦nu Manz. Post. I, 19.

Avots: ME IV, 604

Šķirkļa skaidrojumā (4)

dzīras

[dzīras U., dzîras 2 Bl.], dzîŗas 2 [Nigr.], Kand., [LP. IV, 57], dzìres PS., der Sing. dzīra BW. 28824. [Manz. Post, I, 527], ein Gastmahl, Trinkgelage, Schmaus (z. B. Hochzeit, Taufe u. a.): dzīŗas darināt, turēt, [Nebst li. gyra "Trinkgelage" oder (bei Bezzenberger GGA. 1885. 937) gýre "Familienfest" nach V, d. Osten-Sacken IF. XXIV, 242 (vgl. auch Walde Wrtb. 2 840 unter vireō und Boisacq Dict. 187 unter διερός) zu slav. žiti "leben" (le. dzît). aksl. жиръ "Weide", r. жиръ "Fett", жиры "Wohlleben" ai. jīra-h, "lebhaft" u. a. Aber einen Stamm * gīro-, von dem dies le. Wort abgheleitet sein könnte, kennt man aus dem Baltischen nicht, und auch die Bed. des le. Wortes weicht stark ab. Eher also wohl zu le. dzert "trinkend feiern"; zum Vokalismus vgl. le. svìris: sveŗu u. a. Le. Gr. 61.]

Avots: ME I, 557


savara

savara U., savare(s) U., Bielenstein Holzb. 489, savari U., Bielenstein Holzb. 489, savāri U., Bielenstein 1. c., savāre U., Bielenstein 1. c., vires">savires Erlaa n. U., die Querstangen bei der Egge (was die Eggenhölzer zusammenhält) Bielenstein Holzb. 489 (s. Abbild. ebenda), Ubbenorm (savari), savāri "apgalveņu virsējā daļa" Wohlfahrt n. Etn. II, 157. Nebst. li. suvara "die Klammer, ein Querholz, das zwei Balken zusammenhält", apývaras "ein Band um den Hut", apvarė˜ "Schnur", per̃vara od. pavarà "Netzleine", per̃varas "der Langbaum am Leiterwagen", poln. zawora "Riegel", r. об(в)óра "Riemen an den Bastschuhen" u. a. wohl zu aksl. -vrěti "stecken", le. vẽrt "reihen, fädeln" (s. dies), vgl. Būga KSn. I, 298, Trautmann Wrtb. 352, Persson Beitr. 500.

Avots: ME III, 780, 781



virināt

II virinât (li. vìrinti "kochen machen"),

1) kochen machen, kochen
L., U.; apvārît, ein wenig, eine kurze Zeit kochen: virināt sēnes Erlaa, Frauenb., Grawendahl, Pampeln, Sessw. zarnas virināt Golg., Lieven-Behrsen. ja zarnas grib vārīt spēķēs, tad tās vis˙pirms vire̦na - ieme̦t puodā karstā ūdenī un pavāra Ramkau. putraimu de̦sas vis˙pirms vire̦na, tad tikai ce̦p ebenda;

2) brodeln, sprudeln
(?): dzelme burbulē, virina Klaust. 101. varš sāk virināt Plūd. Rakstn. I, 69. kuo strautiņš virināja . . . te̦cē̦dams? BW. 11227. Refl. -tiês, aufwallen, brodeln: ūdens, kad sāk vārīties, mē̦dz virināties Adiamünde, Ruj., Salis, Sehren. Zu vir̂t.

Avots: ME IV, 605