novirkšēt
nùovir̃kšêt (unter nùovir̃kšķêt),
1): auch Nötk., Peb., Serbig. Refl. -tiês: auch PV.
Avots: EH II, 108
1): auch Nötk., Peb., Serbig. Refl. -tiês: auch PV.
Avots: EH II, 108
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'virkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'virkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (30)
novirkšķēt
nùovir̃kšķêt, nùovir̃kšêt,
[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;
2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]
Avots: ME II, 887
[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;
2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]
Avots: ME II, 887
svirkšēt
švirkšēt
švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.
Avots: ME IV, 117
Avots: ME IV, 117
svirkšķēt
švirkšķēt
švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.
Avots: ME IV, 117
Avots: ME IV, 117
švirkštēt
virkš
virkš! Interjektion, bezeichnend das Geräusch, das beim Reissen von Stoff entsteht: (suns) ieķeras ūzās un virkš! izrauj . . . strēmeles Kaudz..Izjurieši 219. virkš! kartūns plīst Apsk. v. J. 1903, S. 654.
Avots: ME IV, 606
Avots: ME IV, 606
virkšēt
virkšēt
virkšêt Zaravič, vìrkšķêt 2 Kl., -u, -ẽju,
1) virkšêt U., Meselau, N.-Peb., Vīt., (mit ir̃ ) C., Serbigal, virkšķêt, schallnachahmendes Verbum, das Geräusch des Reissens von Kleidern (auch Pergeln) ausdrückend U.; virkšķêta Lös. "blīkšķēt": plēš, ka virkš vien U. plīsa kleita virkšķē̦dama BW. 13139, 1 var. svārki plīsa virkšķē̦dami A. XX, 559. šis . . . matuos iekšā un plēš, ka virkš vien Kaudz. Izjurieši 170. drēbes abiem virkšēt virkšēja Jaunie mērn. laiki II, 115. skaidas virkš kâ kaķim skrāpējuot Niedra Kad mēnesis dilst 272. paegļi dega virkšķē̦dami (prasselnd, knisternd) Vēr. I, 1196. gāja, ka virkškēja ar tuo laivu Lös. Jēcis strīķēja ... pa dubļiem ... pastalu pavārskas, ka tik virkšķēja vien Tirzm. 5. tīģeris gāja pa krūmiem, ka zari vien virkšķēja A. XX, 383; vom Geräusch, das beim Laufen von Mäusen zu hören ist: peles skrien, ka virkš Lis.;
2) vom Geräusch beim Schlürfen
(virkšêt) Vīt.: dzer pienu, ka virkš vien A. v. J. 1902, S. 123. putru strebjuot virkš Ungurmuiža;
3) schnell, eilig sprechen
(virkšêt) C.; langwierig leeres Zeug sprechen (virkšêt) Meselau;
4) weinen
(vir̃kšķêt) Siuxt: kuo nu virkšķi! Refl. -tiês, = virkšêt 1: kad cēlās, virkš,kējās (Var.: viršķēja) BW. 34467. pakaļa virkšējās (Var.: viršķējās) 34735, 2 var. Zur Bed.1 vgl. virkš, sonst verkšêt, vārkšķinât I und varkšêt.
Avots: ME IV, 606, 607
1) virkšêt U., Meselau, N.-Peb., Vīt., (mit ir̃ ) C., Serbigal, virkšķêt, schallnachahmendes Verbum, das Geräusch des Reissens von Kleidern (auch Pergeln) ausdrückend U.; virkšķêta Lös. "blīkšķēt": plēš, ka virkš vien U. plīsa kleita virkšķē̦dama BW. 13139, 1 var. svārki plīsa virkšķē̦dami A. XX, 559. šis . . . matuos iekšā un plēš, ka virkš vien Kaudz. Izjurieši 170. drēbes abiem virkšēt virkšēja Jaunie mērn. laiki II, 115. skaidas virkš kâ kaķim skrāpējuot Niedra Kad mēnesis dilst 272. paegļi dega virkšķē̦dami (prasselnd, knisternd) Vēr. I, 1196. gāja, ka virkškēja ar tuo laivu Lös. Jēcis strīķēja ... pa dubļiem ... pastalu pavārskas, ka tik virkšķēja vien Tirzm. 5. tīģeris gāja pa krūmiem, ka zari vien virkšķēja A. XX, 383; vom Geräusch, das beim Laufen von Mäusen zu hören ist: peles skrien, ka virkš Lis.;
2) vom Geräusch beim Schlürfen
(virkšêt) Vīt.: dzer pienu, ka virkš vien A. v. J. 1902, S. 123. putru strebjuot virkš Ungurmuiža;
3) schnell, eilig sprechen
(virkšêt) C.; langwierig leeres Zeug sprechen (virkšêt) Meselau;
4) weinen
(vir̃kšķêt) Siuxt: kuo nu virkšķi! Refl. -tiês, = virkšêt 1: kad cēlās, virkš,kējās (Var.: viršķēja) BW. 34467. pakaļa virkšējās (Var.: viršķējās) 34735, 2 var. Zur Bed.1 vgl. virkš, sonst verkšêt, vārkšķinât I und varkšêt.
Avots: ME IV, 606, 607
virkši
virkši, ein Unkraut (?): izmin virkšus, izmin lāčus, lai aug rudzi tīrumā! BW. 32560, 2. Vgl. vir̃kšļi und virksne 3.
Avots: ME IV, 607
Avots: ME IV, 607
virkšināt
virkšināt
virkšinât Vīt., schlürfend gewisse Laute von sich geben : kuo tu virkšini kafiju strē̦bdams kâ teļš? Vīt. Vgl. virkšêt 2.
Avots: ME IV, 607
Avots: ME IV, 607
virkšis
virkšis,
1) virkšis Adl., Butzkowsky, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., Vīt., virkšķis Sessw., Vīt., (mit ir̃ ) Nötk., das Geräusch, das beim Reissen von Stoff, Kleidern entsteht; virkšķis Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, ein unbestimmtes Geräusch ("burkšķis"); virkšs Meselau, das Geräusch, das entsteht, wenn viele durcheinandersprechen; virkšis Vīt., virkšķis Vīt., geräuschvolles Schlürfen: lakatus plēšuot dzirdams virkšķis Vīt. putru strebjuot viņš virkšina ar lielu virkši ders. bija liels virkšķis Meiran u. a.;
2) vir̃kšis C., virkšķis Bers., Erlaa, wer schnell, eilig spricht;
3) virkšķis Butzkowsky, Erlaa, Grawendahl, Meselau, Sessw., ein leichtsinniger, heftiger, leicht auffahrender Mensch:
tas gan ir tikai tāds virkšķis! Sessw.
Avots: ME IV, 607
1) virkšis Adl., Butzkowsky, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., Vīt., virkšķis Sessw., Vīt., (mit ir̃ ) Nötk., das Geräusch, das beim Reissen von Stoff, Kleidern entsteht; virkšķis Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, ein unbestimmtes Geräusch ("burkšķis"); virkšs Meselau, das Geräusch, das entsteht, wenn viele durcheinandersprechen; virkšis Vīt., virkšķis Vīt., geräuschvolles Schlürfen: lakatus plēšuot dzirdams virkšķis Vīt. putru strebjuot viņš virkšina ar lielu virkši ders. bija liels virkšķis Meiran u. a.;
2) vir̃kšis C., virkšķis Bers., Erlaa, wer schnell, eilig spricht;
3) virkšķis Butzkowsky, Erlaa, Grawendahl, Meselau, Sessw., ein leichtsinniger, heftiger, leicht auffahrender Mensch:
tas gan ir tikai tāds virkšķis! Sessw.
Avots: ME IV, 607
virkšķains
virkšķēt
virkšķēt
virkšķināt
virkšķis
I virkšķis, Erbsenstroh (mit ir̃) Ahs.; eine Erbsenstaude samt Ranken und Schoten Annenburg, Ekau, Garrosen, Grünw., Mesoten; "tīteņu auga stublāja vītne" (mit ir̃) Würzau; Plur. vir̃kšķi (li. vir̃kščiai "Ranken von Erbsen usw."), Erbsen- od. Linsenstroh samt Schoten Ekau: zirņu pākstes aug uz virkšķiem Ahs. n. RKr. XVII, 64. zirņiem šuogad lieli virkšķi Garrosen u. a. Der nom. s. virkšķis für älteres *virkstis (= li. vir̃kštis); zu virksne 3.
Avots: ME IV, 607
Avots: ME IV, 607
virkšķis
virkšļi
vir̃kšļi Frauenb., ein sich rankendes Unkraut, das im Getreide wächst. Zu virksne 3.
Avots: ME IV, 607
Avots: ME IV, 607
virkšņi
virkšņi
virkšņiem
virkšoņa
virkšt
zvirkšēt
zvir̃kšêt C., Frauenb., Karls., Salis, zvir̂kšêt Nötk., zvirkšêt Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, zvir̃kstêt A. - Ottenhof, Dond., zvir̃kšķêt AP., Wandsen, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend das Geräusch, das rollende Erbsen verursachen (zvirkšêt) Allend., Lemsal und Salis n. U. Vīt., (zvir̃kstêt) Bauske; das Geräusch, das beim Fahren über Kies entsteht (zvir̃kšêt) Burtn., Smilt.; das Geräusch, das beim Reissen von Stoff entsteht (zvir̃kšêt) Nötk.; das Geräusch, das eine in die Luft geworfene Säge macht (zvirkšêt) Kurl. n. U.; prasseln, knistern (zvirkšêt) Burtn., Vīt., (mit ir̃ ) PS.; schwirren, rasseln, rauschen (zvirkšķêt) LKVv.; rascheln (zvir̃kstêt) Wandsen: zirņi zvirkst apcirknī beŗuot Bauske, Vīt. granst zvirkš beŗuot Linden. labību mē̦tājuot graudi skrien zvirkšē̦dami gar siênām Vīt. gaļa ce̦puot zvirkš ders. smiltis be̦rzdamās zvirkš Nötk. paeglis zvirkš, kad de̦g PS. zvirkš kâ de̦guošs paeglis Burtn. zari zvirkst gar luogu Wandsen. sāka stipri brucināt izkapti, tâ ka zvirkstuoši čirkstuošās skaņas skanēja vien Janš. Dzimtene 2 II, 174. Vgl. zvirgt 2, zvìrgulis und zvirkstêt, svirkš(ķ)êt.
Avots: ME IV, 778
Avots: ME IV, 778
žvirkšēt
žvirkš(ķ)ēt
žvirkšķēt
Šķirkļa skaidrojumā (12)
pajūkt
pajūkt: zvirbuļipajüka da miežiem-ni atsa˙dzìt Auleja. ‡ Subst. pajūkums, die Angewohnheit: viņam tāds p., ka putru strebjuot virkšina ar lielu virkšķi Vīt.
Avots: EH II, 139
Avots: EH II, 139
spokains
spuokaîns, spukhaft: me̦lni sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. gultiņa izskatījās spuokaina MWM. IX, 516.
Avots: ME III, 1035
Avots: ME III, 1035
stungurs
stungurs,
1) auch stunguris, stungars BW. 34721 (aus Windau), der Strunk, Kohlstrunk U., Plur. stunguri, abgetrocknete Stengel Kawall n. U., zerbrochenes Gezweig U.: starp šiem stungurīšiem un nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. I, 60;
2) stunguri, Holzstückchen
U. Wohl als ein Kuronismus zu li. stùngis "Messerstumpf" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 19 und 28).
Avots: ME III, 1107
1) auch stunguris, stungars BW. 34721 (aus Windau), der Strunk, Kohlstrunk U., Plur. stunguri, abgetrocknete Stengel Kawall n. U., zerbrochenes Gezweig U.: starp šiem stungurīšiem un nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. I, 60;
2) stunguri, Holzstückchen
U. Wohl als ein Kuronismus zu li. stùngis "Messerstumpf" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 19 und 28).
Avots: ME III, 1107
svirkstēt
svir̃kstêt Bauske, Dond., svirkstêt Wid., svìrkšêt 2 Schwanb., svirkšêt U. (unter svirkt), svir̃kšķêt Bauske, Selg., Siuxt, svìrkšķêt 2 Sessw., -u, -ẽju,
1) knistern, prasseln
U.; schwirren (svirkšêt) Mag. XIII, 2, 53; rasseln: uguns de̦g, ka svirkš vien U. (unter svirkt). liesmas... aizkar zvirbuļa spalvas. spalvas sāc svirkstēt Pas. IV, 518 (aus Dricē̦ni). raķetes svirkstēja A. Brigader Daugava I, 1088. grants beruot svirkst (svirkšķ) Bauske. gaļa ce̦puot svirkst (svirkš(ķ));
2) (aus)rieseln (vom Korn)
U. (svirkšêt). Zur Bed. I vgl. li. švirkšti "sausen" und poln. s
Avots: ME III, 1161
1) knistern, prasseln
U.; schwirren (svirkšêt) Mag. XIII, 2, 53; rasseln: uguns de̦g, ka svirkš vien U. (unter svirkt). liesmas... aizkar zvirbuļa spalvas. spalvas sāc svirkstēt Pas. IV, 518 (aus Dricē̦ni). raķetes svirkstēja A. Brigader Daugava I, 1088. grants beruot svirkst (svirkšķ) Bauske. gaļa ce̦puot svirkst (svirkš(ķ));
2) (aus)rieseln (vom Korn)
U. (svirkšêt). Zur Bed. I vgl. li. švirkšti "sausen" und poln. s
Avots: ME III, 1161
taurēt
II tàurêt 2 : "burzīt" (mit au) Bērzgale. Refl. -tiês: "(tāsij de̦guot vai kalstaot) ritināties, grìezties taurē" (mit au) Adsel; "sagrìezties" (mit àu 2 ) Meiran; de̦ga ..., taurējās ..., švirkštēja ... un sade̦ga Pas. IX, 523.
Avots: EH II, 669
Avots: EH II, 669
uzraut
uzraût,
1): kad audzējam pirkstā piesien čušļu pulvēri ar cūku taukiem, tad tūlīt uzrauj (= izve̦lk strutas) Frauenb.;
2): sals uzrāvapirmuo le̦du Austriņš Raksti VII, 356. uz zara uzrāvu jaku, - nuovirkšēja vien AP. kad apsē̦tu tīrumu nuorullē un uznāk tāds lielāks lietus, tad uzraun tâ kâ ādu ebenda;
6): nuo smagas celšanas viņam pakrūte uzrauta ("sace̦lta uz augšu") Seyershof. nuo stiprām zālēm viņam čulgas uzrautas augšā ebenda. Refl. -tiês,
1): nuo miedziņa uzrãvuos BW. 3468, 8;
4): labam pļāvējam strīķis ne˙kad neuzraujas uz zuobiem ("strīķējuot neuzve̦lkas") Seyershof; ‡
6) geraten auf:
nu tu gan (pre̦cē̦damās) esi uzrāvusēs uz tāda vīra, kada negribēji Saikava; ‡
7) sich schnell aufregen; zornig werden
Seyershof; ‡
8) "?": teļš paliek tāds uzrāvies ("sāk panīkt, ir nuoguris, labi neē̦d") Frauenb.
Avots: EH II, 731
1): kad audzējam pirkstā piesien čušļu pulvēri ar cūku taukiem, tad tūlīt uzrauj (= izve̦lk strutas) Frauenb.;
2): sals uzrāvapirmuo le̦du Austriņš Raksti VII, 356. uz zara uzrāvu jaku, - nuovirkšēja vien AP. kad apsē̦tu tīrumu nuorullē un uznāk tāds lielāks lietus, tad uzraun tâ kâ ādu ebenda;
6): nuo smagas celšanas viņam pakrūte uzrauta ("sace̦lta uz augšu") Seyershof. nuo stiprām zālēm viņam čulgas uzrautas augšā ebenda. Refl. -tiês,
1): nuo miedziņa uzrãvuos BW. 3468, 8;
4): labam pļāvējam strīķis ne˙kad neuzraujas uz zuobiem ("strīķējuot neuzve̦lkas") Seyershof; ‡
6) geraten auf:
nu tu gan (pre̦cē̦damās) esi uzrāvusēs uz tāda vīra, kada negribēji Saikava; ‡
7) sich schnell aufregen; zornig werden
Seyershof; ‡
8) "?": teļš paliek tāds uzrāvies ("sāk panīkt, ir nuoguris, labi neē̦d") Frauenb.
Avots: EH II, 731
varkšīties
varkšîtiês, -uôs, -ijuôs,
1) var̂kšîtiês 2 AP., varkšîtiês N.-Peb., Ramkau, weinen (verächtlich gesagt);
varkšîtiês Zaravič, varkšķîtiês Bers., Kalzenau, varšķîtiês AP., Lubn., Meiran, Serben, eigensinnig weinen (von Kindern gesagt); var̂kšķîtiês Bers., varkšķîtiês Meiran, var̂šķîtiês Saikava, Sessw. "čīkstēt, pikstēt" (von Kindern gesagt, die sich zum Weinen anschicken): kādu brīdi tâ klusām varkšķījies un ar piedurkni acis slaucīdams... Kaudz. Izjurieši 114;
2) var̂šķîtiês Mar. n. RKr. XV, 142, das Gesicht zum Weinen verziehn;
varkšķîiês Vīt., (mit ar̂ ) Stockm., var̂šķîtiês Borchow, Golg., Prl., Saikava, varkšîtiês Vīt., das Gesicht, die Lippen verziehn, Grimassen schneiden: kuo nu varkšķies (varšķies Bers.)? runā un izturies kâ guodīgs cilvē̦ks! Vīt.;
3) varkšķîtiês Bers., Kalzenau, mit langer Miene, ohne Appetit essen;
4) varkšķîtiês Bers., Kalzenau "ķē̦muoties, māžuoties";
5) varkš(ķ)īties Kosenhof "tūļuotiês, neveikli strādāt". In der Bed. 1 zu varkšêt; in den Bedd. 2-4 (und 52) zu varkstīties und varšķît; und weiterhin (nebst li. varškė˜ "geronnene Milch"
und virkšti "więdnąć" ? Anders darüber Būga KSn. I, 298.) etwa zu sloven. svrêti se (part. prt. svrl se) "sich zusammenziehen"?
Avots: ME IV, 479, 480
1) var̂kšîtiês 2 AP., varkšîtiês N.-Peb., Ramkau, weinen (verächtlich gesagt);
varkšîtiês Zaravič, varkšķîtiês Bers., Kalzenau, varšķîtiês AP., Lubn., Meiran, Serben, eigensinnig weinen (von Kindern gesagt); var̂kšķîtiês Bers., varkšķîtiês Meiran, var̂šķîtiês Saikava, Sessw. "čīkstēt, pikstēt" (von Kindern gesagt, die sich zum Weinen anschicken): kādu brīdi tâ klusām varkšķījies un ar piedurkni acis slaucīdams... Kaudz. Izjurieši 114;
2) var̂šķîtiês Mar. n. RKr. XV, 142, das Gesicht zum Weinen verziehn;
varkšķîiês Vīt., (mit ar̂ ) Stockm., var̂šķîtiês Borchow, Golg., Prl., Saikava, varkšîtiês Vīt., das Gesicht, die Lippen verziehn, Grimassen schneiden: kuo nu varkšķies (varšķies Bers.)? runā un izturies kâ guodīgs cilvē̦ks! Vīt.;
3) varkšķîtiês Bers., Kalzenau, mit langer Miene, ohne Appetit essen;
4) varkšķîtiês Bers., Kalzenau "ķē̦muoties, māžuoties";
5) varkš(ķ)īties Kosenhof "tūļuotiês, neveikli strādāt". In der Bed. 1 zu varkšêt; in den Bedd. 2-4 (und 52) zu varkstīties und varšķît; und weiterhin (nebst li. varškė˜ "geronnene Milch"
und virkšti "więdnąć" ? Anders darüber Būga KSn. I, 298.) etwa zu sloven. svrêti se (part. prt. svrl se) "sich zusammenziehen"?
Avots: ME IV, 479, 480
vārkšķināt
I vārkšķinât "Lärm machen": es rauguos kas mežā vārkčķināja (Var.: čaukstināja, brukšināja): vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li BW. 9672 var. cik celsies panāksnīcas, tik pakaļas vārkšķinās (Var.: virkšējās 34735.
Avots: ME IV, 506
Avots: ME IV, 506
virksne
virksne,
1) = virkne Odensee, Stockm.;
2) ein grosser Haufe
Kurl. n. U.: cilvē̦ku virksne Stockm.;
3) virksne Dond., virksnis, Plur. vir̃kšņi Dond., Kartoffelstauden;
vir̃kšņi Mesoten, vertrocknetes Erbsen- resp. Linsenstroh: kur lielas virksnes (virkšņi), tur labi rāceņi apakšā Dond. n. RKr. XVII, 64. nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. 1, 60. In den Bedd. 1-2 zu vērt; in der Bed. 2 vielleicht für etymologisches *virgsne (vgl. virdze). Lidens Annahme Stud. z. tochar. Sprachgesch. 29, dass virksne 2 auf *virsne zurückgeht, ist möglich, aber nicht notwendig. In der Bed. 3 nebst virkši, virkšķis I und vir̃kšļi zu li. vir̃kščiai "steifes, starkes Kraut von Kartoffeln, Bohnen; Ranken von Erbsen, Hopfen u. a."; virks- hier entweder aus virsk- (so nach Būga KSn. I, 298, der das zu gehörige li. virkščià "grochowina" zu li. virkšti "welken" stellt), oder aus virs- nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 273, der li. virkščiai zu le. virši "Heidekraut" stellt (wie aber r. вéрескъ "Heidekraut" zeigt, kann le. virks- auch in diesem Fall aus virsk- umgestellt sein); vgl. dazu virkšņi II.
Avots: ME IV, 606
1) = virkne Odensee, Stockm.;
2) ein grosser Haufe
Kurl. n. U.: cilvē̦ku virksne Stockm.;
3) virksne Dond., virksnis, Plur. vir̃kšņi Dond., Kartoffelstauden;
vir̃kšņi Mesoten, vertrocknetes Erbsen- resp. Linsenstroh: kur lielas virksnes (virkšņi), tur labi rāceņi apakšā Dond. n. RKr. XVII, 64. nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. 1, 60. In den Bedd. 1-2 zu vērt; in der Bed. 2 vielleicht für etymologisches *virgsne (vgl. virdze). Lidens Annahme Stud. z. tochar. Sprachgesch. 29, dass virksne 2 auf *virsne zurückgeht, ist möglich, aber nicht notwendig. In der Bed. 3 nebst virkši, virkšķis I und vir̃kšļi zu li. vir̃kščiai "steifes, starkes Kraut von Kartoffeln, Bohnen; Ranken von Erbsen, Hopfen u. a."; virks- hier entweder aus virsk- (so nach Būga KSn. I, 298, der das zu gehörige li. virkščià "grochowina" zu li. virkšti "welken" stellt), oder aus virs- nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 273, der li. virkščiai zu le. virši "Heidekraut" stellt (wie aber r. вéрескъ "Heidekraut" zeigt, kann le. virks- auch in diesem Fall aus virsk- umgestellt sein); vgl. dazu virkšņi II.
Avots: ME IV, 606
virksnis
II virksnis "naids, saduršanās": viņu mātei ar ve̦de̦klu jau bijis virksnis Plm. XVII, 86; "tracis, bara truoksnis, juceklis" Butzkowsky: bē̦rni taisīja lielu virksni. viņš arī likās tai virksnī iekšā. tur gāja virkšņiem ("pluosīdamies") vien. Zu virgât I?
Avots: ME IV, 606
Avots: ME IV, 606
viršķēt
viršķis
viršķis,
1) = virkšis 1 Bers., Golg., Kalzenau, Lubn., Stockm., (mit ìr 2 ) Saikava: drēbi plēšuot dzirdams viršķis Saikava. ta ta bija liels viršķis! tuo tālu varēja dzirdēt Bers.;
2) einer, der leeres Zeug spricht
(mit ìr 2 ) Saikava; "cilvē̦ks, kas taisa tukšu truoksni" Bers.: tāds viršķis vien ir: iede̦gas, uztruokšņuo, atkal nuodziest Bers.
Avots: ME IV, 616
1) = virkšis 1 Bers., Golg., Kalzenau, Lubn., Stockm., (mit ìr 2 ) Saikava: drēbi plēšuot dzirdams viršķis Saikava. ta ta bija liels viršķis! tuo tālu varēja dzirdēt Bers.;
2) einer, der leeres Zeug spricht
(mit ìr 2 ) Saikava; "cilvē̦ks, kas taisa tukšu truoksni" Bers.: tāds viršķis vien ir: iede̦gas, uztruokšņuo, atkal nuodziest Bers.
Avots: ME IV, 616