Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'zveja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'zveja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
nozveja
‡ nuozveja, das Abfischen: pēc nuozvejas nēģus nuovietuo lieluos traukuos Latv. konv. vārdn. 28657.
Avots: EH II, 110
Avots: EH II, 110
zveja
zveja (li. žvejà "Fischerei"),
1) zvejs Dahlen, die Fischerei, der Fischfang:
šuodien bija laba zveja, labi ķērās Frauenb. zvejas saimnieks Etn. II, 106. zvejas nams BW. 28257 var. zveja vieta Dahlen, eine Stelle, wo man fischt;
2) der Ort, wo gefischt wird (?):
jāja... brāliņi zvejas malā (Var.: gar upīti, upes malu, jūru malu) raudādami BW. 13650 var. Zu zuvs.
Avots: ME IV, 769
1) zvejs Dahlen, die Fischerei, der Fischfang:
šuodien bija laba zveja, labi ķērās Frauenb. zvejas saimnieks Etn. II, 106. zvejas nams BW. 28257 var. zveja vieta Dahlen, eine Stelle, wo man fischt;
2) der Ort, wo gefischt wird (?):
jāja... brāliņi zvejas malā (Var.: gar upīti, upes malu, jūru malu) raudādami BW. 13650 var. Zu zuvs.
Avots: ME IV, 769
zvejas
Šķirkļa skaidrojumā (25)
ālēt
I ālêt, -ẽju, Netze (auch unter dem Eise) mit Strömung treiben lassen L. Über ālējami tīkli Etn. II, 106: šie ir pirmie zvejas rīki pavasarā pēc le̦dus iziešanas. viņus izvelk ūdenī tā, ka tie krīt līdzi straumei, t. i. pe̦ld uz priekšu [vgl. Bielenstein Holzb. 653; zu āle].
Avots: ME I, 238
Avots: ME I, 238
atkrist
atkrist,
1): citu ziemu ik˙katram zvejniekam nuo zvejas atkrīt pa 30 līdz 50 rubļu
Pet. Av. III, 347;
2): nedajāja līdz pus kalnam un atkrita Pas. IX, 323;
4): kad cūka kādu laiku neē̦d, tad viņa atkrīt atpakaļ (nimmt ab im Gewicht)
Siuxt; ‡
6) = iznãkt 2: kâ tur vis˙labāk atkrīt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90; ‡
7) "ablassen zu schelten"
Segew. ‡ Refl. -tiês, = atkrist 4: ūdens upē atkrities Siuxt. - Subst. atkritums (unter atkritalas): skatījās uz mani kâ uz kadu atkritumu Janš. Dzimtene V, 68.
Avots: EH I, 150
1): citu ziemu ik˙katram zvejniekam nuo zvejas atkrīt pa 30 līdz 50 rubļu
Pet. Av. III, 347;
2): nedajāja līdz pus kalnam un atkrita Pas. IX, 323;
4): kad cūka kādu laiku neē̦d, tad viņa atkrīt atpakaļ (nimmt ab im Gewicht)
Siuxt; ‡
6) = iznãkt 2: kâ tur vis˙labāk atkrīt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 90; ‡
7) "ablassen zu schelten"
Segew. ‡ Refl. -tiês, = atkrist 4: ūdens upē atkrities Siuxt. - Subst. atkritums (unter atkritalas): skatījās uz mani kâ uz kadu atkritumu Janš. Dzimtene V, 68.
Avots: EH I, 150
dulbotne
dulbuotne "?": zvejas kārbas bija pilnas līdz dulbuotnēm Citu tautu rakstn. XIV, 12. [Zum entlehnten dulbārts "Dollbord des Bootes"?]
Avots: ME I, 513
Avots: ME I, 513
iestilēt
ìestilêt [mit ll ?]"?": katrs zvejas saimnieks duod savu (tīkla) gabalu - 9 1/2 asu gaŗu - iestilē̦tu Etn. II, 106.
Avots: ME II, 73
Avots: ME II, 73
kabe
kabe,
1): "grimbulis I" zu ersetzen durch "grimbulis 1"; "zvejas rīki" Blieden;
2) (s. kaba
1): auch Iw., Kabillen; klēts pažuobelē aiz kabes gala aizbāztuo vāli Janš. Bandavā I, 118. nuo kūtsaugšas, kur, pie kabes saiklī pakabināts, karajās maizes kukulis Mežv. ļ. I, 12.
Avots: EH I, 572
1): "grimbulis I" zu ersetzen durch "grimbulis 1"; "zvejas rīki" Blieden;
2) (s. kaba
1): auch Iw., Kabillen; klēts pažuobelē aiz kabes gala aizbāztuo vāli Janš. Bandavā I, 118. nuo kūtsaugšas, kur, pie kabes saiklī pakabināts, karajās maizes kukulis Mežv. ļ. I, 12.
Avots: EH I, 572
ķerpaka
ķe̦rpaka,
1) eine Handvoll
Peb. ;
2) ein Schöpfkescher
Drsth.: ķe̦rpaka ir zvejas rīks, ar kuŗu zivju smuokamā laikā smeļ nuo āliņģa zivis Serb. [In der Bed. 2 mit hypernormalem ķ- (statt č-) auss r. черпакъ "Schöpfschaufel".]
Avots: ME II, 368
1) eine Handvoll
Peb. ;
2) ein Schöpfkescher
Drsth.: ķe̦rpaka ir zvejas rīks, ar kuŗu zivju smuokamā laikā smeļ nuo āliņģa zivis Serb. [In der Bed. 2 mit hypernormalem ķ- (statt č-) auss r. черпакъ "Schöpfschaufel".]
Avots: ME II, 368
līdzināt
lĩdzinât (li. lýginti "gleich machen", [apr. līgint "richten"]),
1) gleich, eben machen, ebnen:
ceļu, dziju BW. 8402; matus, ruožu dārzu 3523; pļavas, namentlich vom Bekappen der Bäume: lai es braucu siliņā priedēm galus līdzināt BW. 30384. lai es braucu tīrumā velēniņu līdzināt BW. 2796, 1. vē̦ss laiks rudzus līdzina, die kühle Zeit beim Roggenschuss macht, dass der Nachschuss sich erholet und dem ersteren gleich wird St. līdza Laima līdzināja ar ve̦cām sieviņām, die Laima machte mich den alten Frauen gleich BW. 1250. [tie ļaudis dzīvuos vieni paši un netaps līdzināti starp tiem pagāņiem Glück IV Mos. 23, 9];
2) ausgleichen, das Gleichgewicht herstellen, versöhnen:
ej, māmiņa, maltuvē, līdzin[i] savas malējiņas: liec lieluo pie mazās, lai te̦k viegli dzirnaviņas! BW. 7990. iesi tautu līdzināt, tiksi pate vaideniece 17741. māsa naidu sacē̦luse, sūta brāļus līdzināt 13765;
3) vergleichen, gleichstellen:
līdzi mani līdzināja ar citām ietaļām BW. 23803. [kam būs man šās tautas cilvēkus līdzināt un kam ir tie līdzinājami? Glück Lukas 7, 31];
4) gleich verteilen; rechnen
Elv., berechnen, zählen, schätzen, taxieren: stūrmanīša līgaviņa zveja naudu līdzināja A. XI, 426. dieveris dienu nelīdzina (Var.: nerēķina), kâ līdzina mācīciņa BW. 23799. man ruociņas nuosalušas... tautu naudu līdzinuot 24333. luopus ze̦mi līdzināt, das Vieh niedrig taxieren Spr.;
5) aufwiegen, bezahlen:
parādus. uotru nakti negulē̦tu, lai ar naudu līdzinātu BW. 12554, 3. ne kumeļa neatstāšu, ar naudiņu līdze̦nāju 26225, 1; [ähnlich 34529];
6) veroben:
šuodien manu augumiņu ar nelieti līdzināja (Var.: derināja) 16045;
7) dziesmu līdzināt, mitsingen
n. Mag. XX, 3, 207 (ob nicht vielmehr: Ebenmass, Harmonie verleihen?): vai tās (lielas meitas) mani maltu veda, vai dziesmiņu līdzināt (Var.: darināt) BW. 675, 2;
[8) sich einem andern rechthaberisch, unziemlich gegenüberstellen
(?) U.;
9) kastrieren
Brasche Palejas Jānis]. Refl. -tiês,
1) gleichen:
grizulis līdzinājas liešķerei Etn. III, 104. viņas uz mata līdzinājās viena uotrai Asp.;
2) sich versöhnen, sich vergleichen, sich berechnen.
Subst. līdzinãjums, die Gleichung.
Avots: ME II, 481
1) gleich, eben machen, ebnen:
ceļu, dziju BW. 8402; matus, ruožu dārzu 3523; pļavas, namentlich vom Bekappen der Bäume: lai es braucu siliņā priedēm galus līdzināt BW. 30384. lai es braucu tīrumā velēniņu līdzināt BW. 2796, 1. vē̦ss laiks rudzus līdzina, die kühle Zeit beim Roggenschuss macht, dass der Nachschuss sich erholet und dem ersteren gleich wird St. līdza Laima līdzināja ar ve̦cām sieviņām, die Laima machte mich den alten Frauen gleich BW. 1250. [tie ļaudis dzīvuos vieni paši un netaps līdzināti starp tiem pagāņiem Glück IV Mos. 23, 9];
2) ausgleichen, das Gleichgewicht herstellen, versöhnen:
ej, māmiņa, maltuvē, līdzin[i] savas malējiņas: liec lieluo pie mazās, lai te̦k viegli dzirnaviņas! BW. 7990. iesi tautu līdzināt, tiksi pate vaideniece 17741. māsa naidu sacē̦luse, sūta brāļus līdzināt 13765;
3) vergleichen, gleichstellen:
līdzi mani līdzināja ar citām ietaļām BW. 23803. [kam būs man šās tautas cilvēkus līdzināt un kam ir tie līdzinājami? Glück Lukas 7, 31];
4) gleich verteilen; rechnen
Elv., berechnen, zählen, schätzen, taxieren: stūrmanīša līgaviņa zveja naudu līdzināja A. XI, 426. dieveris dienu nelīdzina (Var.: nerēķina), kâ līdzina mācīciņa BW. 23799. man ruociņas nuosalušas... tautu naudu līdzinuot 24333. luopus ze̦mi līdzināt, das Vieh niedrig taxieren Spr.;
5) aufwiegen, bezahlen:
parādus. uotru nakti negulē̦tu, lai ar naudu līdzinātu BW. 12554, 3. ne kumeļa neatstāšu, ar naudiņu līdze̦nāju 26225, 1; [ähnlich 34529];
6) veroben:
šuodien manu augumiņu ar nelieti līdzināja (Var.: derināja) 16045;
7) dziesmu līdzināt, mitsingen
n. Mag. XX, 3, 207 (ob nicht vielmehr: Ebenmass, Harmonie verleihen?): vai tās (lielas meitas) mani maltu veda, vai dziesmiņu līdzināt (Var.: darināt) BW. 675, 2;
[8) sich einem andern rechthaberisch, unziemlich gegenüberstellen
(?) U.;
9) kastrieren
Brasche Palejas Jānis]. Refl. -tiês,
1) gleichen:
grizulis līdzinājas liešķerei Etn. III, 104. viņas uz mata līdzinājās viena uotrai Asp.;
2) sich versöhnen, sich vergleichen, sich berechnen.
Subst. līdzinãjums, die Gleichung.
Avots: ME II, 481
nosaudzēt
[nùosaudzêt, behüten, (für sich) erhalten: kuŗš cilvē̦ks savu kaklu ir nuosaudzējis! Leijerk. II, 199. laiva, kuŗu... bij izdevies nuosaudzēt zvejai ruobežu tuvuma II, 62.]
Avots: ME II, 843
Avots: ME II, 843
padot
paduôt [li. padúoti; slav. podati], tr.,
1) geben
(perfektiv): sakās auzas pade̦vušas; pabeŗ auzu pe̦laviņas BW. 29842. buļļiem siena pametiet (Var.: paduodat)! 28947. padevri vakariņas A. XVII, 933. aizmirsis paduot ēst LP. VI, 108;
2) hinreichen, (hin)geben:
paduodi man krē̦slu! cik ruociņas nepadevu asāriņu dzērējam? BW. 15477, 3. nepaduod tautiņām pirmās reizes nākumiņu! BW. 15082,1. paduod ziņu brālītim 13319. dē̦lam izdevies zīmi paduot LP. III, 25;
3) bieten, erweisen
(perfektiv), auch deminuierend: padevu labdienu, labvakaru, dievpalīgu. gribējis paduot jaunkungam guodu LP. III, 102;
4) untergeben:
gubernātuors paduots iekšlietu ministrijai Latv. Refl. -tiês,
1) sich hin-, ergeben, sich unierwerfen:
tam es pate padevuos ar daiļuo augumiņu BW. 25513, 1. dē̦ls allaž padevās ve̦cāku gribai BW. III, 1, 51. viņam ne˙kādā ziņā nepaduošuos,] lai˙tur kas; [2) laulībā paduoties, sich in Ehestand begeben Für. I, unter laulība];
3) gedeihen, geraten, gelingen:
labība, luopi, bites, augļi paduodas. abuoli lai brangi pade̦vušies Purap. luopuos svētība nepaduodas LP. V, 12. ne˙kas laimīgi nepaduodas VII, 68. [maize šuoreiz nav pade̦vusies Dunika]. zveja viņam nepadevās. viņam vācu mēle lāga nepadevās Dok. A. - Subst. padevẽjs; wer hinreicht, hingibt; pade̦vums, die Hingabe, die Darreichung; paduôšana, das Hingeben, Hinreichen; paduôšanâs, das Sichergeben; das Gedeihen, Gelingen.
Avots: ME III, 21
1) geben
(perfektiv): sakās auzas pade̦vušas; pabeŗ auzu pe̦laviņas BW. 29842. buļļiem siena pametiet (Var.: paduodat)! 28947. padevri vakariņas A. XVII, 933. aizmirsis paduot ēst LP. VI, 108;
2) hinreichen, (hin)geben:
paduodi man krē̦slu! cik ruociņas nepadevu asāriņu dzērējam? BW. 15477, 3. nepaduod tautiņām pirmās reizes nākumiņu! BW. 15082,1. paduod ziņu brālītim 13319. dē̦lam izdevies zīmi paduot LP. III, 25;
3) bieten, erweisen
(perfektiv), auch deminuierend: padevu labdienu, labvakaru, dievpalīgu. gribējis paduot jaunkungam guodu LP. III, 102;
4) untergeben:
gubernātuors paduots iekšlietu ministrijai Latv. Refl. -tiês,
1) sich hin-, ergeben, sich unierwerfen:
tam es pate padevuos ar daiļuo augumiņu BW. 25513, 1. dē̦ls allaž padevās ve̦cāku gribai BW. III, 1, 51. viņam ne˙kādā ziņā nepaduošuos,] lai˙tur kas; [2) laulībā paduoties, sich in Ehestand begeben Für. I, unter laulība];
3) gedeihen, geraten, gelingen:
labība, luopi, bites, augļi paduodas. abuoli lai brangi pade̦vušies Purap. luopuos svētība nepaduodas LP. V, 12. ne˙kas laimīgi nepaduodas VII, 68. [maize šuoreiz nav pade̦vusies Dunika]. zveja viņam nepadevās. viņam vācu mēle lāga nepadevās Dok. A. - Subst. padevẽjs; wer hinreicht, hingibt; pade̦vums, die Hingabe, die Darreichung; paduôšana, das Hingeben, Hinreichen; paduôšanâs, das Sichergeben; das Gedeihen, Gelingen.
Avots: ME III, 21
pankšķins
pankšķins, (pankšins Warkl.], ein Flschergerät, zvejas rīks, sastāv nuo gaŗas šķestiņas, ap 2 pē̦das gaŗas piesaukas (nuo diegiem sagrieztas šņuores) un galā piesieta āķa; pie piesaukas piesien nelielu akmeni un par nakti ielaiž ūdenī Kokn. n. Etn. IV, 162.
Avots: ME III, 78
Avots: ME III, 78
pelēda
‡ II pe̦lē̦da "virgas daļa, kuŗas galā ieliek kājas, uzliek laipu un dze̦n upē zvejai ar murdiem" Etn. IV, 164.
Avots: EH XIII, 221
Avots: EH XIII, 221
sēds
‡ sê̦ds Auleja,
1) "pare̦sna dzija zvejas tīkla abās malās, uz kuŗas savē̦rtas tīkla acis";
2) "tīkla gabals starp vienu un uotru liekača aci": sē̦dā vairāk acu.
Avots: EH XVI, 480
1) "pare̦sna dzija zvejas tīkla abās malās, uz kuŗas savē̦rtas tīkla acis";
2) "tīkla gabals starp vienu un uotru liekača aci": sē̦dā vairāk acu.
Avots: EH XVI, 480
sijāt
sijât, -ãju (li. sijóti "sieben, sichten"),
1) sieben, beuteln:
sijā pate... savu... malumiņu! BW. 22542 var. sijā auzas! 17224 - 5, kad izauga kvieši . . . , cep maizīti sijādāma! 27160. sijādama, niekādama met saujinu maliņā! 8184. tie viņu aizsūta sijāt cūkām pe̦lus JKr. V, 1, 32. (übertragen) mēness sijāja savu bāli ziluo gaismu purva brūnajā krē̦slā Vēr. II, 3;
2) sichten Brasche, prüfen, kritisieren:
ņem . . . astru sietu, sijā ciema zeltenītes! Biel. 1949. kur iedama, sveša māte sietu nese padusē; kuŗu ciemu daiedama, sijā manu augumiņu BW. 4801. sijāts darbs, sijāta maize K. Müller R. kr. 202;
3) fein regnen:
sijādams lietiņš lija BW. 18158, 2. lietus sāka sijāt biezāki Austr. v. J. 1897, S. 795. Refl. -tiês,
1) sich ausstreuen:
pār viņu mirdzē̦dama sijujās mēnesnīca Saul. III, 133;
2) ganz kurze Strecken hin und her fliegen, schweben oder schwimmen:
kad uodi sijājas pavasaŗuos uz mē̦slu čupām, tad e̦suot laba reņģu zveja Etn. II, 108. dvēselīte vidū gaisa sijājās (Var.: lidināja) BW. 31583 var. mazās zivtiņas sijājās pa ūdens virsu Jaunsudr. Subst. sijâšana, das Sieben, Sichten: atme̦zdama sijāšanu Duomas II, 1001. sijãjums, das abgeschlossene Sieben, Sichten: par tuo auzu sijājumu būsi mana līgaviņa BW. 14557. sijâtãjs, der Siebende, Sichtende: mana guoda sijâtājs BW. 8524, 6. - Nebst siêts (s. dies) zu urslav. *sějǫ "slebe", wozu wohl auch gr. ή˚ϑω "siebe", ι'μαλιά Hes., kymr. hidl "Sieb" u, a., s. Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Būga KSn. I, 261, Trautmann Wrtb. 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 459.
Avots: ME III, 836, 837
1) sieben, beuteln:
sijā pate... savu... malumiņu! BW. 22542 var. sijā auzas! 17224 - 5, kad izauga kvieši . . . , cep maizīti sijādāma! 27160. sijādama, niekādama met saujinu maliņā! 8184. tie viņu aizsūta sijāt cūkām pe̦lus JKr. V, 1, 32. (übertragen) mēness sijāja savu bāli ziluo gaismu purva brūnajā krē̦slā Vēr. II, 3;
2) sichten Brasche, prüfen, kritisieren:
ņem . . . astru sietu, sijā ciema zeltenītes! Biel. 1949. kur iedama, sveša māte sietu nese padusē; kuŗu ciemu daiedama, sijā manu augumiņu BW. 4801. sijāts darbs, sijāta maize K. Müller R. kr. 202;
3) fein regnen:
sijādams lietiņš lija BW. 18158, 2. lietus sāka sijāt biezāki Austr. v. J. 1897, S. 795. Refl. -tiês,
1) sich ausstreuen:
pār viņu mirdzē̦dama sijujās mēnesnīca Saul. III, 133;
2) ganz kurze Strecken hin und her fliegen, schweben oder schwimmen:
kad uodi sijājas pavasaŗuos uz mē̦slu čupām, tad e̦suot laba reņģu zveja Etn. II, 108. dvēselīte vidū gaisa sijājās (Var.: lidināja) BW. 31583 var. mazās zivtiņas sijājās pa ūdens virsu Jaunsudr. Subst. sijâšana, das Sieben, Sichten: atme̦zdama sijāšanu Duomas II, 1001. sijãjums, das abgeschlossene Sieben, Sichten: par tuo auzu sijājumu būsi mana līgaviņa BW. 14557. sijâtãjs, der Siebende, Sichtende: mana guoda sijâtājs BW. 8524, 6. - Nebst siêts (s. dies) zu urslav. *sějǫ "slebe", wozu wohl auch gr. ή˚ϑω "siebe", ι'μαλιά Hes., kymr. hidl "Sieb" u, a., s. Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Būga KSn. I, 261, Trautmann Wrtb. 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 459.
Avots: ME III, 836, 837
spaile
spaile,
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544
spaile
spaile,
1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;
2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. 2 2984; spailes 2 , eine Zange Bauske; izkapts spailis 2 ("?") Bauske;
3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails 2 ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails 2 (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;
4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.
Avots: ME III, 981
1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;
2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. 2 2984; spailes 2 , eine Zange Bauske; izkapts spailis 2 ("?") Bauske;
3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails 2 ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails 2 (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;
4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.
Avots: ME III, 981
stāvēt
stãvêt,
1): ja bē̦rns neizaug, tur ne˙viens nevar priekšā s. (vor etwas behütend)
Seyershof. viņš dažreiz paliek stāvīts Ramkau;
2): ar vieniem radiem saietas, ar citiem - stāv naidā Linden in Kud. pusmūža gaduos stāvuošs ... kungs Janš. Dzimtene V, 111. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. jūŗā stāv šķūmains ūdens Kaugurciems. tas jau uz zvejas vien stāv (ist immer mit dem Fischen beschäftigt)
Kaltenbr., Linden in Kurl. pasaule uz puostu vien tagad stāv Strasden. brīvā s. ebenda. man sāp, ka tu manā mantā stāvi (von meinem Vermögen lebst) Frauenb.;
4): cik ilgi tad ķiegeļi stāvē̦tu? Kaltenbr.
5): dienas s. AP. "kungu gaitās iet" "6) mit" ME. III, 1053 zu verbessern in "7) mit" tava dē̦la valuodiņa stāv līdz asu zuobentiņu BW. 3126; "7) wert sein (infl.)" ME. III, 1053 zu verbessern in "8) wert sein, kosten
(infl.; nach r. cmoumь)"; nestāv (es lohnt sich nicht) dvēseles savas smērīt Pas. X, 137. man nestāv tik tālu iet Saikava. svešai mātei nestāvēju maza vaŗa gabaleņa Tdz. 38089 (ähnlich 38139; 43773). Subst. stāvêšana: man laukā s. BW. 30437, 5; stãvê̦tājs, f. s-ja: aiz durvīm stāvē̦tāja BW. 23948.
Avots: EH II, 574
1): ja bē̦rns neizaug, tur ne˙viens nevar priekšā s. (vor etwas behütend)
Seyershof. viņš dažreiz paliek stāvīts Ramkau;
2): ar vieniem radiem saietas, ar citiem - stāv naidā Linden in Kud. pusmūža gaduos stāvuošs ... kungs Janš. Dzimtene V, 111. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. jūŗā stāv šķūmains ūdens Kaugurciems. tas jau uz zvejas vien stāv (ist immer mit dem Fischen beschäftigt)
Kaltenbr., Linden in Kurl. pasaule uz puostu vien tagad stāv Strasden. brīvā s. ebenda. man sāp, ka tu manā mantā stāvi (von meinem Vermögen lebst) Frauenb.;
4): cik ilgi tad ķiegeļi stāvē̦tu? Kaltenbr.
5): dienas s. AP. "kungu gaitās iet" "6) mit" ME. III, 1053 zu verbessern in "7) mit" tava dē̦la valuodiņa stāv līdz asu zuobentiņu BW. 3126; "7) wert sein (infl.)" ME. III, 1053 zu verbessern in "8) wert sein, kosten
(infl.; nach r. cmoumь)"; nestāv (es lohnt sich nicht) dvēseles savas smērīt Pas. X, 137. man nestāv tik tālu iet Saikava. svešai mātei nestāvēju maza vaŗa gabaleņa Tdz. 38089 (ähnlich 38139; 43773). Subst. stāvêšana: man laukā s. BW. 30437, 5; stãvê̦tājs, f. s-ja: aiz durvīm stāvē̦tāja BW. 23948.
Avots: EH II, 574
tāriņi
tāriņi: upes gultne ... ierīkuo sē̦tu nuo atsevišķiem gabaliem, tāriņiem, kas pagatavuoti nuo 3-5 cm re̦sniem egles kuociņiem Latv. konv. v. (s. v. Daugavas zveja).
Avots: EH II, 671
Avots: EH II, 671
ungurkoks
valte
I valˆte 2 PlKur., das Boot Kur. Nehrung; ein aus einem Baumstamm angefertiges Boot angefertigtes Boot Rutzau: zvejai saimnieks tur pa dui lielu laivu, kuras sauc valtes Kur. Nehrung n. RKr. XI, 101. ar valti nuobēgu pēc Nidas (nach Nidden) Kur. Nehrung. Zu li. váltis, -ies "Kahn", worüber Walde Vrgl. Wrtb. I, 297; eher aber dürfte dies li.-le. Wort mit einer urspr. Bed. "runder Einbaum" zur Wurzel u̯el- "wälzen" (in velt) gehören.
Kļūdu labojums:
am = aus
Avots: ME IV, 460, 461
Kļūdu labojums:
am = aus
Avots: ME IV, 460, 461
vastalāvi
vastalāvi Siuxt, (mit ã) PS. RKr. XV, 15, vastlāvji U., LP. VII, 284, vastlāvi Etn. II, 25, vastlavis LP. VII, 296, vastāvi (?) Setzen, vastalāji, vastalajs, vastlãgi Salis, vastlāģi Setzen, U., vastlavju diena U., Fastnacht: meteņuos jeb vastlāvjuos Etn. IV, 27. visu gadu naudu krāju vastalāja (Var.: metenīša) gaidīdams BW. 32234 var. vastlāgu dienu varīja cūkkājas un iet lēžuoties ar ragavām Mag. XX, 3, 62. ne˙sen vēl svinēja vastlāvī zvejas svē̦tkus BW. nuo tās svētdienas pēc vastalājiem R. Sk. II, 138. vastlāvju svētdiena, Sonntag Quinquagesimae U. - Demin. vastlāviņi, Fastnachtsmesse St. Nebst estn. wastlāwi dass. aus mnd. uast(el)avent.
Avots: ME IV, 486
Avots: ME IV, 486
zarna
zarna (li. žarnà [acc, žárną, ], an. gorn "Darm"), der Darm; Plur, zar̂nas, auch zarni U., die Eingeweide (unbek. in Dunika, Frauenb., Rutzau, Wandsen): aklā zarna, der Blinddarm. vilka zarnas BW. piel.2 30539. zarnas skaluojuot 20500, 2. zarnu graize, Kolik L., U. katrs zvejas saimnieks duod savu gabalu -... zarnā - t. i. ja tīkla acis izstiepj zarnas veidā un tad mēruo - līdz 20 asu garu Etn. II, 106. Zu gr. χορδή "Darm, Wurst", alb. zor̄ε "Darm", ai. hirā "Ader", lat. hernia "Bruch", haruspex "Opferschauer", an. garn "Garn" u. a., s. Fick Wrtb. I 4, 436, Zupitza Germ. Gutt. 201, Boisacq Dict. 1066, Wood IFA. XV, 107, Trautmann Wrtb. 361, Walde Vrgl. Wrtb. I, 604. Anknüpfung an
g̑her- "fassen"
(bei Walde 1, c. 603) hält Walde 1. c. für "unbeweisbar und unwahrscheinlich"; aber auch le. de̦sa und li. deš(e)rà "Darm, Wurst" erinnern an die Wurzel dek̑- "aufnehmen" (in gr. δοχάνη· ϑήχη Hes. u. a. bei Walde l. c. 783), und auch slav. kyšьka "Darm" hat man zu ai. kōṣ̌a-ḥ "Behälter", kōṣ̌ṭha-ḥ "Eingeweide" gestellt.
Avots: ME IV, 690, 691
g̑her- "fassen"
(bei Walde 1, c. 603) hält Walde 1. c. für "unbeweisbar und unwahrscheinlich"; aber auch le. de̦sa und li. deš(e)rà "Darm, Wurst" erinnern an die Wurzel dek̑- "aufnehmen" (in gr. δοχάνη· ϑήχη Hes. u. a. bei Walde l. c. 783), und auch slav. kyšьka "Darm" hat man zu ai. kōṣ̌a-ḥ "Behälter", kōṣ̌ṭha-ḥ "Eingeweide" gestellt.
Avots: ME IV, 690, 691
zivs
zivs, -s (li. žuvìs "der Fisch"), dial. zuvs, zuve, zive, zivis Manz. Lettus, Demin. zivtiņa Glück Markus 8, 7; Janš. Bandavā I, 188, zivtiņa L., U., Spr., der Fisch: Sprw. mē̦ms kâ zivs Kav. kur nu zivtiņa bez ūdeņa ies, kur putniņš bez spārniem skries! Br. sak. v. 1543. kur nu iesi, zivs, bez ūdeņa! JK. II, 485. zivis nenāk bez darba laivā Br. s. v. p. 124. zivis sliņķu negaida 123. lai tās zivis, kur tās zivis, bet kur tad tā zupa! Br. sak. v. 1540. nu brauc maiznieki kâ zivis pa Daugavu Br. 39. viņš gribēja mežā tikt kâ zivs ūdenī Kra. Vīt. 115. tī zivteņa zvejniekam, kuŗ[a] e̦ze̦ra dibinā BW. 12361, 2. mazā zivtiņa 12057, 3. zivis me̦tas (Kav.), ķeŗas, die Fische lassen sich fangen. - baltā z., der Weissfisch (leuciscus) Konv. 1 182; vēju z., der Hornhecht (belone vulgaris Flem.) Natur. XXXVII, 57: bradāju... pa dīķi vaikādama vēja zivtiņas Janš. Bandavā I, 188. Aus einem urbalt. žūs, wozu auch le. zveja (und zutis?), zvīnas "Fischschuppen", li. žúti "fischen", apr. suckis (a. pl. suckans) "Fisch" u. a., s. Specht KZ. LIX, 228 f. und 281, Trautmann Wrtb. 373, Būga Tiž. I, 427, Walde Vrgl. Wrtb. I, 664.
Avots: ME IV, 730
Avots: ME IV, 730
zveins
II zveins (mit ostle. ei aus ī?), in der Verbind. zveinu (Var.: zvejas, zveju) nams BW. 28257 var. (aus Lubn.); 28257, 2 (aus Bikava) "Behausung der Fischer".
Avots: ME IV, 769
Avots: ME IV, 769
zvejs
zvejš
zvejš Pas. II, 181 (aus Ob. - Bartau), Dunika, N. - Bartau, Kur. Nehrung, Suhrs, zvejs Für. I, Pas. VI, 65, Dunika, Ob.- Bartau, Plur. zveji Sackenhausen, der Fischer: artu, bāleliņi, ne zvejuotu Daugavā! zveju nams tâ neskan kâ arāja izstabiņa BW. 28257. zveja laiva 28257, 1. zveju (Var.: zvejnieku) meitas 30775, 2. zvejš izzvejuojis puisē̦nu LP. VI, 1039. ķeniņam bija divi zveji 711. e̦smu... bijusi zvejiem līdzi tālu jūŗā Janš. Dzimtene IV, 165. Nebst li. žvejỹs oder žvejus "der Fischer" (wozu Lohmann KZ. LVII, 241) zu zivs und li. žúti "fischen".
Avots: ME IV, 769
Avots: ME IV, 769