Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cêtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cêtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (40)

appulcēties

appùlcêtiês, sich ringsum ansammeln: ļaudis... sāka a. ap Uzkrekli Kaudz. Izjurieši 73.

Avots: EH I, 106

iekrecelēties

‡ ìekrecêtiês, gerinnen Schwitten: gaļa labi iekrecējusies.

Avots: EH I, 522

ietrīcēties

ìetrìcêtiês, erzittern, erleben: visa atauga gavilēs ietrīcas. balsī ietrīcējās sāpju stīga Baltpurv. Ungew. d. Aktiv: pat vējiņš apšu lapās neietirīc R. Sk. II, 33.

Avots: ME II, 83

ievecēties

ìevecêtiês, [ìeve̦cuôtiês Wid.], selten ìevecêt, ein gewisses Alter erreichen: kad vīns ievecējas, tad var tuo ar līksmību dzert Sir. 9, 10. ievecējis tē̦va dē̦ls BW. 13041.

Avots: ME II, 87

izdricēties

‡ izdricêtiês Kalz. n. Fil. mat. 27, austollen; sich zur Genüge vergnügen (von Kindern).

Avots: EH I, 443

izpencēties

‡ izpencêtiês Druw. n. RKr. XVII, 72, zur Genüge zanken.

Avots: EH I, 471

iztvaicēties

‡ iztvaicêtiês, sich gehörig erwārmen, erhitzen: mēs ... ļuoti izsaluši, gribam ... i. pie siltas tējas Pēt. Av. III, pielik., S. 100.

Avots: EH I, 491, 492

izvecēties

‡ izvecêtiês. sich (einander) tüchtig durchprügeln Jürg.: puikas krietni izvecējās.

Avots: EH I, 494

kancēties

‡ kañcêtiês Frauenb., - ējuos = kac(er)êtiês: es kancējuos pēc sieta, bet nevaru sasniegt.

Avots: EH I, 583

ķencēties

ķeñcêtiês, -ẽjuôs, schmaddern, etwas Klebriges rühren Grünh., sich unnütz abmühen, trödeln: tad ta nu bē̦rni ķencējas pa biezputru! kuo tu te ķencējies gar traukiem? Kand.

Avots: ME II, 365

kulcēties

‡ *kulcêtiês, zu erschliessen aus nùokulcêtiês.

Avots: EH I, 670

pencēties

pencêtiês, hartnäckig, eigensinnig streiten: kuo tu ar manî bez ieme̦sla pencējies? Druw. n. RKr. XVII, 72.

Avots: ME III, 199

pļuncēties

pļuncêtiês,

1) saufen:
sāksi pļuncēties tad būs viss guods vējā Līguotnis Stasti 1, 7;

2) pļuñcêtiês Bauske, = pančkāties.

Avots: ME III, 372

pūcēties

‡ *pūcêtiês, zu erschliessen aus sapūcêtiês.

Avots: EH II, 340

sabracēties

sabracêtiês, die Kleider in die Hohe nehmen (von Weibern): vīrieši... bija augstu uzluocījušies un sievietes sabracējušās Janš. Dzimtene 2 I, 390.

Avots: ME III, 596

saklecēties

saklecêtiês, schlürfend, löffelnd sich gründlich sattessen Dunika.

Avots: ME II, 649

sapelcēties

sapelcêtiês, sich bepissen: bē̦rns sapelcējies Celm.

Avots: ME II, 697

sapūcēties

sapūcêtiês, böse, ärgerlich werden (perfektiv): paskat, kâ nu sapūcējusies! Saul. III, 162.

Avots: ME II, 710

slaicēties

‡ slaicêtiês, = slaicîties: (Pe̦lnrušķe) pa pe̦lniem vie[n] slaicējuoties Pas. VI, 83 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 519

tulcēties

tùlcêtiês 2 Nerft "sich ansammeln". Reimwort zu pùlcêtiês.

Avots: ME IV, 258

Šķirkļa skaidrojumā (17)

aptecēt

aptecêt, ‡

6) = aptecêtiês: sirds aptecēja ķēniņa meitai Pas. IV, 476. dūša aptecēja Zobg. kal. 1893; ‡

7) sich belaufen (vom Vieh)
Dond.: cūka jau aptecējusi.

Avots: EH I, 121

atvice

atvice, die Hetze, die Vieltuerei, die Inanspruchnahme durch Arbeiten: mums tāda atvice: jāmazgā istaba, jācep maize, jāgaida viesi Nigr. n. Jan.; cf. vicêtiês.

Avots: ME I, 210

kacerēt

kacerêt, - ẽju, gew. kacêt Dond., Durben, [Wandsen, Dunika; Tahm. n. U.], - u od. - ẽju, ẽ˙ju (li. kakė´ti "reichen" ), tr., intr.,

1) nach etw. greifen, zu erreichen suchen, erreichen:
tik upē nenuoslīku, pēc riekstiņa kacē̦dama BW. 10841. kaci, kaci (Var.: kacē), tautu meita, pašā pūra dibe̦nā 25195, 3. kacerêt kacerēja tautu meita pūriņā. trepes kac tik līdz pažuobelei Nigr. jau var ar bungvāli dibinu kacēt LP. VI, 518. ze̦mu, ze̦mu saule te̦k, tik ar ruoku nekacēju BW. 10667;

[2) reichen:
devīgas meitas: caur sienu kacēja (Var.: padeva) panākšņu puišiem BW. 34528 (aus Gold.).] Refl. - tiês, nach etw. greifen, etw. zu erreichen suchen: [kamdēļ tâ kacējies? vari uz kuo uzkāpt Dond.] pēc villānes kacē̦damās Janš. jaunība dažreiz augstāki kacas, ne˙kâ viņu izglītība atļauj Rol. kacêtiês, zergen, necken, reizen Wenden.

Avots: ME II, 130

klecēt

‡ *II klecêt, zu erschliessen aus saklecêtiês.

Avots: EH I, 613

pluncāt

pluncât, durch Schmutz waten Oppek. n. U. Refl. plun̂câtiês 2 Zögenhof, pluñcâtiês Ruj., Arrasch, pluncêtiês Annenburg, sich baden; plätschern: kādā se̦klākā vietā pluncējas bē̦rni Druva II, 1066. upē nērsa plauži un ar savu pluncēšanuos cēla lielu truoksni Etn. II, 80.

Avots: ME III, 356

pulcēt

pùlcêt, -ẽju, pùlcinât, tr., versammeln: luopus uz mājā dzīšanu pulcē̦dama Aps. IV, 15. vai viņš nepulcina jaunekļus? Saul. I, 174. pē̦rkuonis sācis padebešus pulcināt LP. VII, 1291. spē̦ks, kuŗš valdzina un pulcina... sirdis Apsk. v. J. 1905, S. 318. Refl. -tiês, pulˆcêtiês Mar. n. RKr. XV1I, 108, sich versammeln: pulcēties pulcējās mani balti bāleliņi BW. 16140, 6. Jāņu nakti raganiņas pulcēties pulcējās 32480.

Avots: ME III, 406

rocīt

ruocît U.,

1) kavieren, Bürgschaft leisten; loskaufen:
ruocī (Var.: vaduo, izpirc) savu dravenieku! BW. 30287 vas.;

2) ausrecken (Wäsche vor dem Rollen)
Lis., Golg.;

3) aufkrempeln:
viņš ruôca 2, ruoca bikses, bet nevar uzruocīt Ruj. Refl. rùocîtiês 2, -kuôs, -cĩjuôs Mar. n. RKr. XV, 133, auch ruocêtiês, sich die Hand reichend begrüssen. Das aktive ruocît dürfte dem r. ручить(ся) dass. nachgebildet sein; vgl. auch apr. isrankīt "erlösen"; ruocīt 3 wohl aus ruotīt+ luocīt.

Avots: ME III, 576, 577

rūcēt

rûcêt 2 Salis, Taubenhof, FBR. IV, 93 (aus Lemsal), Widdrisch, Adiamünde, -u, -ēju, refl. rūcêtiês, = rūkt: rūcējās dzirnas Arrakst. rūcējās, rēbējās tautu dē̦li pie vārtiem BW. 14362. rūcējās, kad atvedu liela rada līgaviņu 18690.

Avots: ME III, 566

sarocīties

sarùocîtiês 2 Tirs., saruocêtiês Jaun. mežk. 130, sarùokuôtiês, (bei der Begrüssung) einander die Hand reichen: Salms ar visiem saruocījās Dz. V. ar Zvirgzdu viņi saruocījās A. v. J. 1896, S. 526. ... piebilda Cīrulene, ar Ievu saruokuojusēs MWM. XI, 168.

Avots: ME III, 724

satricēt

satricêt Lis., satricêtiês Warkl., Drosth., erbeben, erzittern: visi luogi satricēja nuo pē̦rkuona. visa māja satricējās.

Avots: ME III, 765

sluncēt

*sluncêt, zu erschliessen aus atsluñcêtiês.

Avots: ME III, 941

vicot

vicuôt, s. vicât. Refl. -tiês,

1) = vicêtiês 3: stirna vicuojas gar lapām LP. I, 120. brālis vicuojas (arbeitet) cauru nakti IV, 50;

2) = vicêtiês 4: nakti vicuojas ar jaunkungiem Janš. Dzimtene 2 III, 376. meitas... vicuojušās ar puišiem Bandavā I, 300.

Avots: ME IV, 577