Paplašinātā meklēšana

‡ audže (?), der Aufzögling Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 184

‡ delverdže (mit ostle. dž aus ģ?) Borchow, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

‡ džandželīte BW. piel. ² 27625 ¹ , = džandala.

Avots: EH I, 365

dže̦drs, s. dzedrs I.

Avots: ME I, 563

‡ dže̦gas Strasden, dže̦gs Puhren n. FBR. XIV, 46, = dže̦guš.

Avots: EH I, 365

dže̦guôt U., žaguôt. Refl. - tiês,

1) = že̦gus raut, schnucken
Grünh., Ahs.;

2) nicht einverstanden sein, widersprechen
Grünh.

Avots: ME I, 563

dže̦gums, že̦gums, das Schnucken, Schluchzen U., Frauenb., Grünh., BW. 14070, 34088,2.

Avots: ME I, 563

dže̦gus: auch Grenzhof n. FBR. XII, 15, Lesten n. FBR. XV, 21, Blieden, Siuxt.

Avots: EH I, 365

‡ džèiga ² Erlaa, comm., ein magerer, heruntergekommener Mensch..

Avots: EH I, 365

džendžala BW. 33532, = džandžala.

Avots: ME I, 563

džendžalât BW. 33532, = džandžalât.

Avots: ME I, 563

džendžele, [die Störstange Wid.]: džendžele pastāv nuo 3 pē̦du gaŗas dzelzs ar kreceli galā, uz kuŗu uzmaukti 15 - 20 tē̦rauda riņķi Etn. II, 108, [Bielenstein Holzb. 666].

Avots: ME I, 563

I džergzde: auch Wessen, (mit er̂ ) Stom.

Avots: EH I, 365

I džergzde, = dzir̂kste, Verstauchung, rheumatische Schmerzen im Handgelenk Schwand., Druw. džergzdi siet, die Verstauchung mit abergläubischen Mitteln heilen Schwanb., LP. VII, 1254.

Kļūdu labojums:
dzirkste = dzir̂kste I

Avots: ME I, 563, 564

II džergzde Gr. - Sess., džergzdele Gr. - Sess., Peb. n. U., Krollen im Spinnen, im Garn: dzija me̦tas džergzdelē. [Vgl. dzergzde.]

Avots: ME I, 564

‡ *džergzdelêt, erschlossen aus sadžergzdelêt:

Avots: EH I, 365

džergzdêt, - u, - ēju, einen schwachen, undeutlichen Kehllaut von sich geben Druw.

Avots: ME I, 564

‡ džergzdis, wer heiser spricht Kurs.

Avots: EH I, 365

džer̂kle ² Gr. - Sess., džer̃kle Weinsch., džerkle Fest., Lös., [Wid.], die Kehle, der Rachen. [Vgl. li. gerklė˜ "Kehle".]

Avots: ME I, 564

dže̦rkstains, rheumatisch: dže̦rkstaina vieta Etn. I, 28.

Avots: ME I, 564

I džer̂kste: auch AP., Mahlup, Prl., Saikava, džer̂kste Warkl.; kad zirgam braucuot kājas knikšķ, tad ir dž. Mahlup.

Avots: EH I, 365

I džer̂kste [C., Warkh., Kl.], = dzirkste, rheumatische Gelenkschmerzen, Gicht Ramkau, Fest. [Vgl. dzērkste und dzerkste.]

Avots: ME I, 564

II džerkste: citām aitām ir spruoguota villiņa, visa stāv tādās džer̂kstēs AP.

Avots: EH I, 365

II džerkste Austriņš, džerkstele Fest., Druw., Plm., Alt - Rahden, Krollen im Garn. [Vgl. dzerkstele.]

Avots: ME I, 564

‡ III džer̂kste Meiran "kakls": es saņēmu viņam aiz džerkstes. ka tu nedabū pa džerksti!

Avots: EH I, 365

‡ džer̂ksteļaîns "kas ātri džerkstelējas" Kalz. n. Fil. mat. 26: džerksteļaina dzija.

Avots: EH I, 365

džerkstelains Fest., voller Krollen: dž - a dzija.

Avots: ME I, 564

džerkstele (unter džerksie II): auch (mit er̂ ) AP., Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

džerkstelêtiês: auch (mit er̂ ) Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

[džerkstelêtiês Fest., džerkstelēs mesties: gruoda dzijs džerkstelējas.]

Avots: ME I, 564

džerkstêt, džer̃kstêt, - u, - ēju Ahs., knarren: sasalušās ragavas stipri džerkstēja A. 1893, 422. aizlūzusi ratu ass džerkst Fest. dže̦rkstuošuo rupjuo stīgu A. Upītis, slims cilvē̦ks džerkst Fest. slimajam krūtīs, rīklē džerkst Ahs. [Vgl. dzerkstêt.]

Avots: ME I, 564

[dže̦rkstuoņa Fest.,

1) das Geknarre;

2) kas džerkst (in dieser Bed. auch džerkste und džerksts).]

Avots: ME I, 564

džindžeklis, etwas Klirrendes, Tönendes: sunim piesien pie astes tukšu bundžu vai citu kādu džindžekli U. b. 109, 20.

Avots: ME I, 564

‡ džindžele ² Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 26, = džiñdžala.

Avots: EH I, 365

džìndželêt ² Kalz. n. Fil. Mat. 26, -ẽju, = džindžalât: čigāns savu čigānieti ar džindželi džindželēja.

Avots: EH I, 365

džendžele, ‡

2) = džandala Prl.

Avots: EH I, 365

mūžeklis, ‡

2) Langwierigkeit
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 839

mudžeklis, mudzêklis PS., der Wirrwarr, Mischmasch, das Wirrsal, die Verknotung, das Gewimmel: nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365. dzijas sagājušas mudžeklī Kand. tirgū bij ļaužu tāds mudžeklis kâ skudru pūznī; kur tādā mudžeklī pazīstams atrast? Kand.

Avots: ME II, 660

‡ mudže̦kls Dunika, Kal., OB., = mudžeklis.

Avots: EH I, 828

‡ mudžerêt Lems. "samudžinât": m. gruožus.

Avots: EH I, 828

‡ mudžeris Lems. "samudžinājums": savilkt dziju mudžerī.

Avots: EH I, 828

nùodže̦guôtiês, ‡

2) "nuomirt" Frauenb.

Avots: EH II, 44

nùodže̦guôtiês, einigemal schnucken: viņš nuodzēe̦guojās vien, ne˙kā sakarīga neizteicis DL.

Avots: ME II, 782

nùodžergzdêt(iês), [einen schwachen, undeutlichen Laut von sich geben Jürg., N. - Schwanb., Kursiten]: līdz krūtis nuodžergzdēsies aiz beidzamā nespēka A. XX, 655. [luocītavas nuodžergzd smagā darbā N. - Peb. krītuot kāja nuodžergz dējās (beim Verstauchen) Jürg., Vank., Grünh.; smiltis nuodžer̃gzdējās Autz, Grünh.]

Avots: ME II, 782

nùodžergzdêt(iês), [einen schwachen, undeutlichen Laut von sich geben Jürg., N. - Schwanb., Kursiten]: līdz krūtis nuodžergzdēsies aiz beidzamā nespēka A. XX, 655. [luocītavas nuodžergzd smagā darbā N. - Peb. krītuot kāja nuodžergz dējās (beim Verstauchen) Jürg., Vank., Grünh.; smiltis nuodžer̃gzdējās Autz, Grünh.]

Avots: ME II, 782

‡ nùodžerkstêt, = nùodžergzdêt: luocītavas nuodžerkstēja Pampeln. džerkste nuodžerkstēja Mērdzine, Ungurmuiža.

Avots: EH II, 44

‡ nùovidžerêt, abzwitschern: Mulce patecēja pretī, nuovidžerēja kaut kuo ... Delle Negantais nieks 180.

Avots: EH II, 107

padžer̂kle [Weinschenken], Sess., padžirkle Siuxt, der untere Teil des Halses Etn. I, 153.

Avots: ME III, 23

‡ pudželis "Deminutivform zu pudžis" Frauenb.

Avots: EH II, 321

sādženiẽks MWM. VIII, 595, sādžiniẽks VI, 910, Druva I, 705, Wid., der Dorfbewohner.

Avots: ME III, 801

sadžergzdelêt, sadžerkstelêtiês, sich drall zusammenziehen, sich zusammenkräuseln: par daudz gruoži nuogrìezts saikšķis sadžergzdelē Cir.- Sess. Juris atnesis velnam vienu matu, kas pa˙visam sadžerkstelējies, un liek, lai ve̦lns atskrudzina tuo taisnu LP. VI, 381.

Avots: ME III, 622

sadžerkstelêtiês: mit er̂ Lis.; lakatiņš sadžerkstelējies (= lakatiņa me̦zgis sajucis) Lös.

Avots: EH XVI, 407

sadžerkstelêtiês, s. sadžergzdelêt.

Avots: ME III, 622

‡ samudžerêt Lems., = samudžinât: s. gruožus.

Avots: EH XVI, 432

udže (unter udza): auch Katzdangen.

Avots: EH II, 711

vãdžerêt Stenden, -ẽju,

1) oberflächlich nähen, flicken, stopfen:
Anna vādžerē vien. kas tā par zeķu lāpīšanu! Stenden. cauruo tīklu uz ātru ruoku vādžerējām ciet ebenda;

2) undeutlich sprechen (gew. von Kindern gesagt):
mazie nez kuo vādžerē Stenden. nevar saprast, kuo tie leiši tur vādžerē ebenda;

3) lang gezogen, moduliert singen:
putniņi vādžerē Stenden.

Avots: ME IV, 492

vedže Erlaa, = vei˙dže. Aus ve˙vei˙dže ?

Avots: ME IV, 521

vedžerêt, -ẽju, singen (von der Nachtigall gesagt): lakstīgala vedžerēja (Var.: vidžināja, vīdžināja u. a.) BW. 2697 var.

Avots: ME IV, 521

vei˙dže KatrE., = vei I. Aus *veid[i] še ?

Avots: ME IV, 523

‡ vidželêt,

1): "?": jumprava tik vidželēja gar galdu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 212;

2) zu sprechen beginnen (von kleinen Kindern)
Siuxt.

Avots: EH II, 781

vidžerêt Frauenb., = vidžinât.

Avots: ME IV, 581

‡ vidžeruôt, = vidžerêt: skaļi ... vidžeruodamas, ... šaudījās ūdens bezdelīgas Delle Neg. nieks 152.

Avots: EH II, 782

‡ džerieši, auch rūguma dz. = dzeresis, ein Trank; von Wasser und Mehl gesäuert Stender. Deutsch-lett. Wrtb: (unter "Trank").

Avots: EH I, 356

‡ atsluôgât C., von einem Beschwerer (einer Last) befreien, entlasten: a. linus mārkā Drosth. (fig.) tas manu budžetu ievē̦ruojami atsluogās A. Niedra Latvis v. J. 1933.

Avots: EH I, 168

atvirzît Smilt., atvirzt, tr.,

1) losbinden, lösen:
nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365;

2) her-, wegrücken, entfernen, divergieren:
ieliektās lē̦cas atvirza starus Konv. ² 442. lai atvirzītu kļūmīguo krizi Vēr. II, 50; in dieser Bedeutung auch atvirzinât. Refl. -tiês, sich abwenden, sich entfernen, sich zurückziehen: meitene atviržas nuost LP. V, 340. Pāvuls atvirzījās uz gultas pusi Kaudz. M. Anniņas balss atvirzās nuo ve̦cās mātes balss dažuos paņēmienuos.

Avots: ME I, 211

bidzeklis, [in Fehteln bidžeklis], = bidzulis.

Avots: ME I, 293

birzūklis, = ātraudže egle Lub. [Vgl. birzuoklis 1 und birzuoklējs.]

Avots: ME I, 300

bundža, Demin. buñdžiņa, auch buñdziņa, verächtlich bundžele,

1) die Dose, Büchse:
adatu, smēres, spalvu bundža; sāls bundža, Salzbüchse;

2) der Bauch (in der Kindersprache):
bē̦rna pilna bundža. bē̦rnam sāp bundžiņa Sassm. [Aus dem Litauischen? vgl˙li. bundžė Jušk. "глиняная круглая бутыль для пива"

Avots: ME I, 351

I dze̦drs,

1) [frisch, munter
U.], energisch, [ernsthaftig Lng.], streng, barsch, unfreundlich: man patika tavs darbiņš, tava dze̦dra valuodiņa. [dze̦dra (munter?) valuodiņa RKr. XVI, 118 (die vorsprechende Person habe hier - wohl irrtümlich - dze̦drs mit "jauks" interpretiert.] sīva, dze̦dra es uzaugu BW. 10674. atraitņam dze̦dri vārdi 11794. [dze̦dri runāt Lng., hart reden], brāļam dze̦dra (Var.: dže̦dra aus Alt-Autz) līgaviņa 3875. dze̦dri od. dze̦drā balsī kadam uzsaukt, dze̦dri atsaka Druva I, 237;

2) = dze̦strs. kühl:
dz. vējš Ar.;

[3) grell (von Farben):
dze̦dra krāsa, dze̦dri zils Bers., N. - Peb.]

Avots: ME I, 539

‡ džḕrkstele ² Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

džḕrksts ² , -s Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

I ģĩga, in Mar. N. RKr. XV, 115 der Plur. ģìgas ² ,

1) ein musikalisches Instrument, namentl. eine Geige (eine schlechte):
grieza iztaisīja nuo rudzu salmiem sev ģīgu Kreuzb., AP., R. Sk. I, 25;

2) ģìga ² , jemand, der unangenehm spielt
Mar. n. RKr. XV, 115;

3) ein weinerliches Kind
[ostle. džeîga Warkh.]: tas jau tik tāds ģīga Naud. turi tu, ģīga, muti R. A. [Aus mnd. gīge.]

Avots: ME I, 700

‡ II ìeklesêt, einen Schlag versetzen Frauenb.: čigāns ieklesēja vīram pa galvu ar džendželi.

Avots: EH I, 520

im̃pampis, impampa Naud.,

1) durch eine Zaubermittel hervorgerufene Verkettung, Verbindung lebender Wesen und unbelebter Gegenstände in eine unlösliche Einheit. In den lettischen Märchen wird erzählt, wie eine Frau von ihrem Manne beim Ehebruch ertappt wird, und wie dieser durch ein Zaubermittel (Zauberhammer) eine Trennung der Ehebrecher vereitelt, undwie alles, was mit den Ehebrechern in Verbindung kommt, sich mit ihnen unlöslich verbindet
Kand.;

2) eine Verbindung überhaupt,
kuopā saauguši kartupeļi vai ābuoli; [im̂pampis, ² dzijas vai auklas mudžeklis Selg.] So auch von Menschen: kad vairāk saķē̦rušies kuopā, tad saka: viņi saķē̦rušies impampī Etn. IV, 34. Gewöhnlich eine Verbindung nicht zusammengehörender Dinge, etwas Ungewöhnliches: liela, gaŗa impampa, peļu sūds galā (Rätsel: Binsen);

3) impampa, das männliche Glied
Naud.; [

4) im̃pampis, ein Schimpfwort Wilzen. impampis 1 ist wohl aus deutschen Märchen ähnlichen Inhalts übernommen; Prof. P. Schmidt verweist auf die Redensart "Himphampf kleb an!" Boltu u. Polivka Anmerk. zu den Kinder- u. Hausmärchen der Brüder Grimm II, 41].

Avots: ME I, 707

kàudze: gen. plur. kaudzu BW. 33060 var., Demin. acc. s. kaudziņu BW. 25615, Demin. verächtl. kaũ džele Dunika,

l): stabu k., ein zwischen 4 Pfosten eingerichteter Heuschober mit einem stellbaren Dach
Ramkau; = braģis I 2 Linden in Kurl.; ‡

3) Demin. kaudzīte, ein gewisses Strickmuster
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 593

‡ knar̃kšķêt Trik., -u,-ēju, =knarkstêt: knarkšķ un dže̦rkst sasituoties ilkņi Daugava 1936, S. 130.

Avots: EH I, 627

II krecele, der Krätzer, der Ladstock mit dem Pfropenzieher, der Korkenzieher; etw. Gewundenes: stīga saskrullējas kâ krecele Vēr. II, 409. džendžele pastāv nuo 3 pē̦du gaŗas dzelzs ar kreceli galā Etn. II, 108. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 270

kudža [so ist die Schreibung kudže bei U. zu lesen], eine Weiberdecke: zaļa kudža, eine günwollene Weiberdecke Bergm. n. U. - Vgl. kuča 2.

Avots: ME II, 299

kustîgs, beweglich: kustīgs cilvē̦ks. kustīgajā mudžeklī A. XI, 569.

Avots: ME II, 329

[lēdzēkne Nerft, Schwitten], lẽdzêksne C., [lẽdzeksnis N. - Peb., [lèdzekšņu ² lapas Lös.], lēdzēkste, [lēdžekste Etn. IV, 130], lēdzêksts, - s Lub., [lèdzèksts ^2, - s Bers., lēdzēkstis Sehren, lẽdziêkša PS.], lēdzirksnis, [lēdzirkne (s) Morizberg], lēdzirknīte BW. 32392, gew. Pl., auch [lēdzirkstes Bres.], lẽdzer̂kstis (nom. pl.), lēdzer̂kstes Mar., lêdzer̂knes ² Treiden], lẽdziêksnes Ramk., Kohlkratzdistel (cirsium oleraceum) RKr. II, 69; [lēdzirksni U. (man beachte den Anklang an vīdirkšņi!), Wiesenkohl (cnicus oleraceus). Vielleicht sind dieselben Pflanzen lẽdakš [a] Dond. und lẽ̦durkšni in Westkurl. - Zu li. lė´gersa" girios žolė, kiaulių̄ labai ėdama" bei Būga KSn. I, 1, lėgėstos "Hundegersch".]

Avots: ME II, 456

‡ me̦lste̦ns "?": tāds iztīsis m. (schwärzlich, brünett?) pudželis Janš. Līgava I, 235.

Avots: EH I, 799

mikucis, = mudžeklis, der Wirrwarr MWM. XI, 200. [Zu la. micāre "zappeln", osorb. mikać "zwinkern", mikot "Wedeln"?]

Avots: ME II, 626

‡ mudža,

1) = mudžeklis: dziju m. PV., Warkl.;

2) "kas mudžina vai mudžinājas" PV.; eine weibliche Person, der die Arbeit nicht vonstatten geht
Frauenb.

Avots: EH I, 828

mudzeklis C., AU., für mudžeklis.

Avots: ME II, 660

‡ II muga Bers., = mudžeklis: visa dzijs samugāta vienā mugā PV. zu mudzinât.

Avots: EH I, 829

ņaga,

1) comm., eine happige, habsüchtige Person:
ņaga, kas par daudz kaut kuo ve̦lk Mar. n. RKr. XV, 128;

2) = ņe̦ga Kronw.;

[3) "mudžeklis" Alswig; (mit hochle. a aus e̦?) "sajukums pūlī, kad iet juku jukām" Adleenenl.

Avots: ME II, 895

ņiga, = kņada, der Lärm, Zank, Streit, das Gewimmel; ņigu ņagām, durcheinander Kurl.; [Gewirre (mudžeklis): vējš labību savēlis ņigā Jürg.].

Avots: ME II, 902

nir̂bîgs: ņirbīgas zvaigznītes Jauns. B. gr. I ³ , 39. ņirbīgu mudžeklî Delle Negantais nieks 194.

Avots: EH II, 114

ņir̂kstêt: paspaiduot ņir̂kst vieta, kur džerkste Vaive. kakis nuoēda peli, ka ņirkstēja vien Ą.-Schwanb. tiem (zābakiem) zuoles jautri ņirkstēja Dziļleja Bundiņa ganu dienas 56 (ähnlich AP., Bauske mit ir̂ ² , Trik. mir ir̂). kuo tie bē̦rni (resp. sivē̦ni) ņir̃kst (quarren)? Trik.

Avots: EH II, 114

nùodžavât,

1) vermögen:
varēji gan nuodžavāt lāmu nuopļaut Alks. - Zund.;

[2) "= nùodže̦guoties" Kursiten].

Avots: ME II, 782

ņudzeklis [Serben Lennew., Alswig, Serbigal, Mesoten], nudžeklis MWM., der Wirrwarr, das Gewühl, Gewimmel: dzīves, jautu ņudzeklis R. Sk. I, 63. aizbraukt ar visu savu sajukušuo duomu ņudzekli A. XX, 168. [vistas sataisījušas kaņepes par ņudzekli. izmaltus, bet nekultus linus peles bieti vien sakapā par ņudzekli, ietaisuot migas. saveldējusi labība ir ņudzeklis N.-Peb.]

Avots: ME II, 904

padžirkle (unter padžer̂kle): "pasmakre" (mit ir̂ ² ) Frauenb., "pakakle" Remten, Zebrene.

Avots: EH II, 130

raiseklis,

1) raĩseklis, ein Knoten
Mitau, Wenden;

2) die Lösung:
likteņa saistekļi un raisekļi Stari I 373;

3) ein Bund Jürg. (mit ài); "ein Haufen Garn"
(?);

4) "ein ungewandter Mensch":
tāds kâ ràiseklis ² Adsel, Treppenhof;

5) "mudžeklis" Mar.;

6) "das Ende eines Strickes zum BInden"
Serben;

7) "?": ve̦se̦la čupa dziju; būs liels raiseklis Karkel.

Avots: ME III, 470

‡ sādžnieks, = sādženieks: par krievu sādžnieku dzīvi Austriņš Raksti V, 346.

Avots: EH XVI, 469

sagrûsme,* der Krach, der Zusammensturz Dr.: valstij klaji jāatzīst sava budžeta dēficits, un sagrūsme tad ir neizbē̦gama Konv ² 557.

Avots: ME II, 631

I salˆdîgs Sessw., L., süsslich (auch fig.): saldīgas slavas dziesmas Dünsb. ar saldīgu "džentelmeņa" pieklājību Austriņš Nuopūtas vējā 78. salˆdîga maize Golg.

Avots: ME II, 669

stedzere (?) "ein kleiner Zufluss eines Baches" Lubn.; tā jau tāda stedzere vien ir. Reimwort zu vedzere, wenn nicht fehlerhaft für ostle. *stedžere aus steģere.

Avots: ME III, 1057

udža Konv. ¹ 211, Ronneb., Smilt., Trik., udže Līn. Wain., udžis Wid., Demin. udžiņa Konv. ¹ 211, udžiņš Strasden, das Feuer (in der Kindersprache): neej pie udžes! sadegs pirkstiņš Wain. udžiņ; rudziņ[u] sadedzin[i]! BW. 2137; 1 (aus Selg.).

Avots: ME IV, 294

veidž, = vei˙dže (?): veidž, tevi var ar padarīt par sievu Lautb. Ind. un Ārija 56. veidi. tāda spuoža uguntiņa Lautb. Vidv. II, 28.

Avots: ME IV, 523

III vizinât, singen (von der Nachtigall), trillern: lakstīgala vizināja (Var.: vidžināja, vedžerēja u. a.) BW. 2697; 30614, 4 var.

Avots: ME IV, 631

žņerkstêt (auch mit -gst- geschrieben), -u, -ẽju,

1) knirschen
(mit er̂ ) AP., C., Schwanb., Setzen, (mit er̃ ) Schibbenhof: smiltis žņerkst zuobuos Schibbenhof. žņerkst stikla vai dzelzs gabali, vienu gar uotru trinuot Setzen. zņe̦rkstuot... tās (važas) muodina mani Druva II, 754. kaķis peli ē̦d, ka žņe̦rkst vien Frauenb. ja ruokā džerkste, tad tuo luokuot luocītava žņe̦rkst C.;

2) weinerlich, unruhig sein, murren
Bauske, Vīt., (mit er̃ ) Grünw.: bē̦rns šūpulī žņe̦rkst Bauske. sivē̦ni žņe̦rkst pēc ēšanas Vīt. Vgl. šņerkstêt.

Avots: ME IV, 825