Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'e̦pe̦ns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'e̦pe̦ns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (13)
lepens
lepens
ļepens
ļepens
paslepens
pasle̦pe̦ns, [ostle. pasle̦pins Mar. n. RKr. XVII, 136], ziemlich versteckt, verborgen, heimlich: nuosēdies tādā pasle̦pe̦nā vietā LP. VII, 143. lūpas savilkās kâ pasle̦pe̦nā smaidā MWM. X, 838.
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
pepens
repens
sepens
slepens
sle̦pe̦ns,
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
slepens
sle̦pe̦ns, adv. sle̦pe̦ni,
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926
stepens
trepens
Šķirkļa skaidrojumā (17)
cepans
drapsnas
drapsnas, Krümchen, Brocken, Abfälle Katzd.; [Fetzen in Ranken. Etymologisch vielleicht mit b zu schreiben: vgl. slav. drobiti "bröckeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 225 f., sowie an. draf "Abfall", dessen f hier freilich auch aus altem p entstanden sein kann; vgl. aber auch le. dre̦pe̦ns].
Avots: ME I, 490
Avots: ME I, 490
dzelt
dzelˆt, [dzel˜t Bl.], dzeļu, dzêlu (li. gélti "stechen, schmerzen"), tr., stechen, brennen, beissen: bites, uodzes, nātres dzeļ. dzē̦lušas Ņūskas meitu, kamē̦r nuodzē̦lušas LP. VI, 829. nedzel mani tu. nātrīte BW. 21686. manu sirdi dzeļ kāds sle̦pe̦ns dze̦luons Kaudz. M. Refl. -tiês, brenne, stechen, stechend, brennend wohin gelangen: sirdī man sāpes dzeļas. viņa stingrie skati dzēlās Dēmons 59. [Zu li. gėlà "Schmerz", aksl. желя "Kummer", aruss. жаль "Leid, Schmerz", ahd. quelan "Schmerzen leiden", quâla "Qual", arm. kełem "quäle, plage", gr. δέλλιϑες "Wespen" u. a.; vgl. Fick BB. II, 208, XVI, 287, Wrtb. I 4. 404, Meillet MSL. VIII, 165, J. Schmidt KZ. XXXII, 323, Siebs KZ. XXXVII, 315, Hübschmann Arm. Gramm. 459, Boisacq Dict. 118 u. 174, Zupitza Germ. Gutt. 85, Walde Wrtb. 2 805 unter vallessit. Trautmann Wrtb. 83.]
Avots: ME I, 541
Avots: ME I, 541
epans
ļepāns
[ļe̦pãns,] le̦pãns Smilt., Ramk., ļe̦pans (Morizberg, hier daneben auch "ļē̦pans"], etwas Weiches, Schweres, Kraftloses, der Plumpsack: viņš uzgulās kâ ļe̦pans virsū Mar. n. RKr. XV, 125. [ļe̦pāns "ein unsauberer, ungeschickter Mensch" N.-Peb.; *ļe̦pans (oder *ļe̦pe̦ns?) Mar. (gespr. ļapans), *ļe̦pāns (oder "ļe̦pē̦ns?) Bers. (gespr. ļapāns), ļe̦pāns Nötk., ein kleines und weiches Tierjunge; *ļe̦pans od. *ļe̦pe̦ns Mar., ļe̦pans N.-Peb. "ļumans, mīksts". - Zu lept?]
Avots: ME II, 537
Avots: ME II, 537
ļepīgs
paslēpene
paslêpene(s) [PS.], paslepenes St., paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
paslēpēnes
paslêpene(s) [PS.], paslepenes St., paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
paslepins
pasle̦pins (unter pasle̦pe̦ns): auch Garssen, Strods Par. vōrdn. 131; gluodans kai pasle̦pinais (heimtückisch?) suns: nerej, bet kuož Bērzpils.
Avots: EH XIII, 173
Avots: EH XIII, 173
slepen
sle̦pe̦n (verkürzt aus sle̦pe̦ni, s. unter sle̦pe̦ns),
1) Adv., heimlich:
tas gāja saimniekam sle̦pe̦n iepakaļ LP. VII, 890;
2) Präp. mit dem Gen., heimlich (clam): pats man deva linus, vilnu sle̦pe̦n tē̦va, māmuliņas (Var.: māmuliņai nezinuot) BW. 7787, 1. sle̦pe̦n mātes ne˙kad ne˙kā nevajaga meitenēm darīt Janš. Dzimtene V, 269. ē̦damuo sle̦pe̦n muižas pārduod Bandavā I, 7.
Avots: ME III, 926
1) Adv., heimlich:
tas gāja saimniekam sle̦pe̦n iepakaļ LP. VII, 890;
2) Präp. mit dem Gen., heimlich (clam): pats man deva linus, vilnu sle̦pe̦n tē̦va, māmuliņas (Var.: māmuliņai nezinuot) BW. 7787, 1. sle̦pe̦n mātes ne˙kad ne˙kā nevajaga meitenēm darīt Janš. Dzimtene V, 269. ē̦damuo sle̦pe̦n muižas pārduod Bandavā I, 7.
Avots: ME III, 926
slepeni
slepēns
slēpt
slèpt (li. slė˜pti "verbergen"), slèpju od. slepju (Mar. n. RKr. XVII, 120, Lis., Golg., Adl.), slèpu,
1) tr., verbergen, verheimlichen, hehlen
U.: slēp, māmiņa, manu kaunu! BW. 14369, 7. grib tas tavu guodu slēpt 12416. slepjam, slepjam brālīša pē̦das! 27735 var. slēp slē̦pdams, tak reiz gaismā nāks! Birk. Sakāmv. 98;
2) intr., heimlich, im Verborgenen gehen:
kur tad tu slēpsi? vai uz kaimiņiem? Mar. Refl. -tiês, sich verstecken, verbergen: slēpies (Var.: slepies), māsiņa, dzīparu klētī! BW. 16836, 1. slēpties vairs nelīdz LP. VII, 482. - Subst. slèpšana, das Verbergen, Verheimlichen, Hehlen; slèpšanâs, das Sichverbergen; slè̦pums,
1) das einmalige Verbergen, Hehlen;
2) das Geheimnis:
drīz svē̦tais slē̦pums rādīsies Vēr. I, 744; slèpẽjs, wer verbirgt, verheimlicht, ein Hehler; slèpẽjiês, wer sich verbirgt. Zu sle̦pe̦ns und slapstît; dies slep- vielleicht aus slet- (in li. slatyti "sich ducken vor") und klep- (in gr. χλέπτειν "stehlen" u. a.) kontaminiert.
Avots: ME III, 930
1) tr., verbergen, verheimlichen, hehlen
U.: slēp, māmiņa, manu kaunu! BW. 14369, 7. grib tas tavu guodu slēpt 12416. slepjam, slepjam brālīša pē̦das! 27735 var. slēp slē̦pdams, tak reiz gaismā nāks! Birk. Sakāmv. 98;
2) intr., heimlich, im Verborgenen gehen:
kur tad tu slēpsi? vai uz kaimiņiem? Mar. Refl. -tiês, sich verstecken, verbergen: slēpies (Var.: slepies), māsiņa, dzīparu klētī! BW. 16836, 1. slēpties vairs nelīdz LP. VII, 482. - Subst. slèpšana, das Verbergen, Verheimlichen, Hehlen; slèpšanâs, das Sichverbergen; slè̦pums,
1) das einmalige Verbergen, Hehlen;
2) das Geheimnis:
drīz svē̦tais slē̦pums rādīsies Vēr. I, 744; slèpẽjs, wer verbirgt, verheimlicht, ein Hehler; slèpẽjiês, wer sich verbirgt. Zu sle̦pe̦ns und slapstît; dies slep- vielleicht aus slet- (in li. slatyti "sich ducken vor") und klep- (in gr. χλέπτειν "stehlen" u. a.) kontaminiert.
Avots: ME III, 930
smelga
sme̦lga "?" : sāpju sme̦lgā MWM. VI, 686. aiz sāpju sme̦lgas Rainis MWM. v. J. 1898, S. 82. lūpas raustījās aiz sle̦pe̦nsāpju sme̦lgas VI, 323. sme̦lgu sāpes 1897, S. 15; vgl. smeldze 3.
Avots: ME III, 957
Avots: ME III, 957
šnīķeris
vaipstīties
vaipstîtiês "?": uz viņa sejas vaipstījâs sle̦pe̦ns smaids Dr.; könnte (vgl. vaibstīties) auch mit bst geschrieben sein.
Avots: ME IV, 440
Avots: ME IV, 440
vīcinājiens
‡ vīcinājiens, ein einmaliges Schwingen: spārnu sle̦pe̦ns v. Fr. Bārda Zemes dēls 7 232.
Avots: EH II, 792
Avots: EH II, 792