Paplašinātā meklēšana

[pagļē̦vs Jürg., Widdrisch, = pagļē̦vs: p. cilvē̦ks.]

Avots: ME III, 30

‡ *ce̦pans oder *ce̦pe̦ns (gesproch.: capans),

1) "der mehr angebrannte Teil eines gebackenen Schnittkohls"
Baltinow;

2) "nuoguris, gļē̦vs" Marienhausen.

Avots: EH I, 265

‡ dê̦tũns ² (aus NB.?) "gļē̦vs, nuodūris galvu cilvē̦ks": staigā apkārt kâ d.

Avots: EH I, 319

[gļẽ̦ms Planhof "= gļē̦vs".]

Avots: ME I, 632

glē̦vs: auch (mit ê̦ ) Blieden ("gļē̦vs"), 4): schwach Dobl., Siuxt: g. le̦dus, glê̦va ² virve.

Avots: EH I, 393

[glè̦vs ² Lis., Bers., Kr., glê̦vs Kl.], glê̦vs ² Biel., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr. - Essern], glē̦vs Sessw., [gļê̦vs ² Līn., Salis, Segew., Dunika, gļè̦vs Serbigal, glê̦vs Kreuzb., C., Arrasch, Neuenb., AP., Nerft],

1) wie dicker Schleim sich ziehend
U.; weich, schlüpfrig, wässerig: glē̦vs rācenis Katzd.;

2) schlaff, weichlich, gefährlich, zur Erkrangung geneigt:
kungu bē̦rni ļuoti glē̦vi; tikkuo iziet ārā, tūdaļ tie saaukstējas. man kājas glē̦vas Kand. gļē̦vs kâ pauts Kand.;

3) schlaff, indolent, energielos:
man tāda gļē̦va daba, ka nevaru ne˙vienam lūdzējam atsacīt Kand.;

4) zart, gefährlich, zerbrechlich:
ar viņu vajaga gļē̦vi apieties Kand. gļē̦vs trauks Bers.;

[5) glē̦va sirds U., blödes Herz.
Wohl zu glē̦ma 1 und li. glė˜vės od. glė˜mės "слизь" s. Būga РФВ. XVI, 240 und Siebs KZ. XXXVII, 314].

Avots: ME I, 626

[*I  glìze od. * glīzis "gļē̦vs cilvē̦ks": a. s. glīzi Ogershof.]

Avots: ME I, 628

glunda "?": glundas jau viņi ir Blaum. sulainis, tas glunda Blaum.; [in Allendorf bedeute es: "gļē̦vs cilvē̦ks"].

Avots: ME I, 630

guĩbs: "nespẽcīgs, gļē̦vs" Salis. ‡ Subst. guĩbums Salis, die Schwäche, Mattheit: man iekšā tāds g.

Avots: EH I, 416

‡ klabāns N.- Peb. "ein ungewandter, schlaffer (gļē̦vs) Mensch, der in Hotzschuhen geht".

Avots: EH I, 607

‡ ļâps (mit hochle. ā aus ē, ?) Mahlup "gļē̦vs, neveikls kustībās, darbā": ļ. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 769

ļe̦rums, der Schwätzer, Fasler Kav. [ļe̦rva,

1) ļe̦r̂va ² "gļē̦vs cilvē̦ks" Schönberg; "izlaidusies meitä Preekuln;

2) erschlossen aus hochle. ļàrva ² Mar., ein geschwätziger Mensch der viel und ohne Zusammenhang spricht.]

Avots: ME II, 539

litauris,

2): auch Nötk.; "gļē̦vs, slinks cilvē̦ks" N.-Laitzen; dzīvājis kâ viens l. ("?") Pas. VIII, 20.

Avots: EH I, 745

miekšis,

3): "gļē̦vs cilvē̦ks" (mit iê ² ) AP.

Avots: EH I, 824

I netārps: "slikts, nevē̦rts" Gramsden, "gļē̦vs, vājš, nevē̦rts" (mit ã ) Kal.; netārpi tē̦va dē̦li Tdz. 40513.

Avots: EH II, 21

šļemperîgs, ‡

3) wie ein Betrunkener gehend
Ērlaa, Laud., Mar.; "gļē̦vs, izlaidīgs (vom Gang); unbeständig im Denken und Urteilen" (mit èm ² ) N.-Schwanb., Sessw., Tirs.

Avots: EH II, 645

šļuokaîns: "plāns un gļē̦vs; nuovītis" (šļuõke̦ns) Seyershof.

Avots: EH II, 648

‡ sùomê̦kls AP. "jē̦ls, gļē̦vs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 611

III tuolis,

1): "gļē̦vs puisis" (mit ùo ² ) Bērzgale.

Avots: EH II, 709

žļagans,

4): "ļe̦ngans, gļē̦vs" Skaista.

Avots: EH II, 819