Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grūžuot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grūžuot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
pliva
pliva: "ein sehr kleines, dünnes Stückchen" AP.; ziepju ir vairs tikai tāda maza pliviņa. grūbas grūžuot applekš ar plivām. kad usnes nuogatavējušās, tad viņām ir tādas plivas; auzu plivas AP. lai sapeŗu ar kuociņu visas papīru plivas [pēc tam kad tie sadȩguši], tâ ka tur nepazīst vairs ne zīmes Kaudz. Izjurieši 268; der Flügel einer Frucht: it kâ viņa pati būtu sēkliņa, kuŗa laižas nuo debesīm ar divām vieglām plivām - savām ruokām Skalbe Raksti IV (1938), 182.
Avots: EH II, 297
Avots: EH II, 297
salts
sal̂ts,
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit al̂ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) sal̂tā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. sal̂tums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH II, 427
1): auch Barbem, Skaistkalne, Stelph., Wallhof n. FBR. XVIII, 17, Auleja, Druw., Erlaa, Feht., Fest., Jürg., Kaltenbr., KatrE., Lasd., Linden in Kurl., Neugut, Nitau, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Zvirgzdine, (mit al̂ 2 ) Behnen n. FBR. XVI, 156, AP., Ramkau, (mit àl 2 , falsch?) Lubn. n. FBR. XVII, 131; man ir salti Burtn., Nitau;
2): salti me̦li - auch C. (aber: auksts laiks). viņš jau muld tīri saltu AP. izgrūžuot naudu par tukšu, par saltu Austriņš Raksti VII, 290; ‡
3) sal̂tā mè̦tra 2 Oknist n. Ceļi VIII, 235, mentha piperita: saltās mē̦tras dzeŗ, kad karstums. Subst. sal̂tums: auch Bērzgale; tur ne˙viens saltumiņš nevar tikt klāt AP. ziemu bija lieli saltumi Auleja. man saltumi grābj visus ple̦cus kuopā AP. viņš e̦suot slims: saltumi ("dre̦buļi") vien ņemjuot Fest. n. FBR. XVII, 86 (ähnlich in Oknist n. Ceļi VIII, 234). laiks paliek vē̦sāks. kungu sajem[j] saltumi Pas. XII, 157 (aus Domopol).
Avots: EH II, 427
šļakata
šļakata,
1): auch AP., Meiran, Meselau, N.-Peb.; ‡
2) ein geringes Quantum einer Flüssigkeit
AP.: kaņepes grūžuot dalej pa šļakatai ūdeņa.
Avots: EH II, 643
1): auch AP., Meiran, Meselau, N.-Peb.; ‡
2) ein geringes Quantum einer Flüssigkeit
AP.: kaņepes grūžuot dalej pa šļakatai ūdeņa.
Avots: EH II, 643
staks
I staks, gestossener Hanf U., Ogershof n. Etn. I, 20, Nerft, Bielenstein Holzb. 267 (hochle.), Stelph., Vīt. 52; vāli, ar kuŗu mē̦dz piestā staku grūst A. Grīns Septiņi un viens 118. kur būs ņemt staka piestu BW. 20213. ar tiem staka (Var.; kaņepju) pīrāgiem 33259, 1 var. jāsmērējuot ar staka sīvu, t. i. ar tuo sulu, kas izceļas staku grūžuot Etn. III, 174. viņš uz staka, kâ lācis uz me̦dus, er liebt so den Hanf, wie der Bär den Honig Saussen. vgl. staknît 1.
Avots: ME III, 1041, 1042
Avots: ME III, 1041, 1042
vilcens
I vil̃ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. 2 3800, Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 585
Avots: ME IV, 585
žūre
I žūre: auch Kal.; kaņepju žũri (= zupu) izgatavuo, sagrūžuot kaņepes, ar siltu ūdeni tās nuoskaluojuot un pēc tam čaumalas izsūcuot N.-Peb.
Avots: EH II, 823
Avots: EH II, 823