kledzināt

kledzinât [BW. 35755, 1 aus Rawen], = kladzinât: blīdenieku me̦llas vistas ik˙vakara kledzināja BW. 499, Nigr. Auch vom Geschrei des Sprechts: vai tā dzilna, vai ragana, kas mežā kledzināja? 23426, 1. [Vgl. li. klegénti An. 151.]

Avots: ME II, 220


kledzināt

kledzinât: auch Frauenb., Salis, Siuxt (von Hühnern); viel sprechen, schelten Siuxt.

Avots: EH I, 613