Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krâs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krâs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (31)
aizkrāsne
àizkrâsne, àizkrâsnis [bei Lange, in Dondangen, Wandsen und Salis auch: aizkrāsis], der Raum hinter dem Ofen; der Aufenthaltsort der Schwachen: atmini, māmiņa, aizkrāsnes bērniņus BW. 977; besonders gebr. der Lok. aizkrāsnī, hinter dem Ofen; bildl. vernachlässigt, unbeachtet sein: gul darbiņi aizkrāsnē Ar. 1038. Sprw.: pats aizkrāsnē gulē̦dams, meklē citu aizkrāsnē. neviens nemeklēs citu aizkrāsnē, kas pats nebūs aizkrāsnē bijis. ar muti Rīgā, Je̦lgavā, bet ar darbiem aizkrāsnē (von einem Prahlhans).
Avots: ME I, 33
Avots: ME I, 33
aizkrāstīt
‡ àizkrâstît, nachlässig schichtend (häufend) versperren Kalz. n. Fil. mat. 25: a. šķūņa durvis.
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
krāsaugšas
krāsbedre
krâsbedre, krâsnbedre, krâsns bedre od. duobe, die tiefe Gruft vor dem Ofen in der Riege: eji tik gulēt krāsns bedrē LP. IV, 77. rijnieciņš krāsbedrē (Var.: krāsns duobē) ve̦cas be̦kas satināja BW. 31569.
Avots: ME II, 267
Avots: ME II, 267
krāscaurums
krāsduris
krāsdurvis
krāsgulis
krâsgulis od. krâsngulis, auch krāsnguļa, comm.,
1) der Ofenhocker:
nu man[i] veda viņas sē̦tas krāsģuļam BW. 18194; 2;
2) Epith. der Katze:
šķic krāsnguļa! LP.
Avots: ME II, 267
1) der Ofenhocker:
nu man[i] veda viņas sē̦tas krāsģuļam BW. 18194; 2;
2) Epith. der Katze:
šķic krāsnguļa! LP.
Avots: ME II, 267
krāsis
krāsis
krāskakts
krāskungs
krâskùngs, krâsnkùngs od. krâsns kungs, der Beherrscher des Ofens, die Katze LP. VII, 380.
Avots: ME II, 267
Avots: ME II, 267
krāskuris
krāskurs
‡ krâskurs Serbig., (mit â 2 ) Salis, Holz, das schon einige Tage vor dem Anheizen in den Ofen zum Trocknen gesteckt ist. *krāskurs, *krāskura oder *krāskure "?": atradu ... rūnci krāskurē BW. 25965, 7 (aus Raibenieki).
Avots: EH I, 645
Avots: EH I, 645
krāsmata
krâsmata,
1): "ein alter, häufig mit Rasen bewachsener und mit kleinen Bäumchen bestandener Steinhaufe auf dem Felde"
(mit â 2 ) Orellen;
2): auch (mit â 2 ) Frauenb.; ‡
3) "ein Hügel auf dem Felde, wo viele Steine sind"
(mit â 2 ) Frauenb.
Avots: EH I, 645
1): "ein alter, häufig mit Rasen bewachsener und mit kleinen Bäumchen bestandener Steinhaufe auf dem Felde"
(mit â 2 ) Orellen;
2): auch (mit â 2 ) Frauenb.; ‡
3) "ein Hügel auf dem Felde, wo viele Steine sind"
(mit â 2 ) Frauenb.
Avots: EH I, 645
krāsmata
krāsmata
krâsmata, krâsnmata Stari III, 17, krāsmats U., krâšmata, krâsme̦ta, [li. krósmeta "куча, груда"] Drosth., [krâsmete Serbigal],
1) ein grosser Haufe von Steinen, der nach dem Volksglauben vom Teufel herrührt, der Steinwurf:
akmeņus ve̦lns sanesis, tamdēļ ka gribējis Gaujai tiltu pārtaisīt. akmeņus ve̦lns nesis kažuoka stūrī; bet kažuoks pārplīsis un akmeņi teitan izbiruši. nu ve̦lns... atsteidizes uz krāsmatu atpakaļ (kur akmeņi izbiruši) LP. V, 387. pār šuo upīti stiepjas krāsmatas jeb akmeņu strēķis VII, 1310;
2) die Trümmer eines verfallenen Gebäudes, namentlich die Trümmer eines Ofens, die nach einem Feuerschden übrig geblieben sind:
krāsmata - bijušas krāsns vieta Lös. n. Etn. IV, 97. kad nu (nams) bijis buojā aizgājis, tad nuo nama krāsmatas (drupām) ne˙viens nedrīkstējis ne pat zālītes nuoplūkt LP. VII, 327. Zu krāsns und mest.
Avots: ME II, 267, 268
1) ein grosser Haufe von Steinen, der nach dem Volksglauben vom Teufel herrührt, der Steinwurf:
akmeņus ve̦lns sanesis, tamdēļ ka gribējis Gaujai tiltu pārtaisīt. akmeņus ve̦lns nesis kažuoka stūrī; bet kažuoks pārplīsis un akmeņi teitan izbiruši. nu ve̦lns... atsteidizes uz krāsmatu atpakaļ (kur akmeņi izbiruši) LP. V, 387. pār šuo upīti stiepjas krāsmatas jeb akmeņu strēķis VII, 1310;
2) die Trümmer eines verfallenen Gebäudes, namentlich die Trümmer eines Ofens, die nach einem Feuerschden übrig geblieben sind:
krāsmata - bijušas krāsns vieta Lös. n. Etn. IV, 97. kad nu (nams) bijis buojā aizgājis, tad nuo nama krāsmatas (drupām) ne˙viens nedrīkstējis ne pat zālītes nuoplūkt LP. VII, 327. Zu krāsns und mest.
Avots: ME II, 267, 268
krāsmūrītis
krāsmute
krāsna
krāsnats
krāsne
krâsne (unter krâsns II): auch Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Zvirgzdine, (mit â 2 ) Lesten n. FBR. XV, 23,
1): der Badstubenofen
- auch Bērzgaie (ein aus Steinen zusammengefügter, aber nicht gemauerter), Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; ‡
2) ein Steinhaufen
Wessen, Zvirgzdine: rudin akmiņus saliek krāsnē, ziemu save̦d Zvirgzdine. aiznese krāsni ai sniegu; nevarēs akmiņus dabūt ebenda.
Avots: EH I, 645, 646
1): der Badstubenofen
- auch Bērzgaie (ein aus Steinen zusammengefügter, aber nicht gemauerter), Auleja, Kaltenbr., Nautrēni; ‡
2) ein Steinhaufen
Wessen, Zvirgzdine: rudin akmiņus saliek krāsnē, ziemu save̦d Zvirgzdine. aiznese krāsni ai sniegu; nevarēs akmiņus dabūt ebenda.
Avots: EH I, 645, 646
krāsninieks
krâsniniẽks, einer, der sich im Ofen befindet: ķēniņš ielīda puodu krāsnī; bet stiprais uzsauca krāsniniekam LP. VI, 511.
Avots: ME II, 268
Avots: ME II, 268
krāsns
II krâsns: kad ce̦p uotru krāsni (den zweiten Schub Brot), tad aizliek aizkuru Linden in Kurl.
Avots: EH I, 646
Avots: EH I, 646
krāsns
II krâsns, - s (li. krósnis, gen. s. krósnies od. krósnoi, куча, груда, Steinhaufen, Steinofen), krâsne Serbigal, [N. - Peb., Bauske], krâsns, gen. - a [Glück II Mos. 9, 8 u. a.], RKr. VII, 735 ("pilns krāsns"), LP. VI, 757, krâsnis, gen. - šņa Paddern, Adiamünde n. LP. VI, 1005, [ein nom. krāsnis [ohne Angabe des gen. s.) auch bei Lng.], krâss, - s [Serbigal], dazu der Akk. krâsni PS., [krâse (?) Smilt.], krân(t)s, - s (mit eingeschobenem t) Walk, Salisb., [krânc auch Wolm., aber mit dem acc. s. krâsni!], krāne [?] U., Demin. krāsnutiņa BW. 34043, 7, der Ofen überhaupt, im Infl. nur der Ofen in der Badestube. dze̦lzu kr., Eisenofen, puodu kr., Kachelofen. Sprw.: ja krāsni nekurināsi, istabu nesildīsi. me̦lna cūka krāsnī, sagt man, wenn das Feuer im angeheizten Ofen erlischt. pats krāsnī, citu pa dibe̦nu meklē. tas bij kâ uz karstu krāsni, das was wie ein Tropfen auf einem heissen Stein. kādam krāsni sakurinātu karstu, jem., die Hölle heiss machen. tu ne krāsnī neglābsies, du wirst dich nirgends bergen können. neskrejiet, ļautiņi, tīšām krāsnē pēdīguo spalviņu sev nuodedzināt Neik. es mēness laikā ar lizu pie savas krāss nee̦smu bijis, ich habe seit einem Monat kein Brot gehabt (gebacken) U. [Da also von der Bed. "ein Haufen (von Steinen" auszugehen ist, so gehört es wohl zunächst zu krât "sammeln", krāstît I(s. Būga KSn. I, 179) und weiterhin vielleicht (s. Reichelt KZ. XLVI, 328 ff., Bezzenberger BB. XXVII, 170, Meillet Et. 253) zu aksl. krada, dial. (wenn zuverlässig!) krâs "Scheiterhaufen", ae. und as. hrōst "Dachgesparre."] krāsnums, die Schönheit [Für. I], L., St.
Avots: ME II, 268
Avots: ME II, 268
krāspriekša
krāss
krâss (acc. s. krâsni): auch Kalnemois, Lubn., Mahlup, Schwanb., Sessw., (mit â 2 ) Jürg., Mesoten, N.-Peb.
Avots: EH I, 646
Avots: EH I, 646
krāss
mēļkrāsa
piekrāsns
pìekrâsns, -s, piekrāsne Ronneb., Holmhof, (mit iẽ ) N.-Peb., Bauske, (mit ìe ) Arrasch, Kroppenhof, die Seiten des Ofens, die (gemauerte) Ofenbank Sessw.: rijas krāsns ar piekrāsni. uz piekrāsns kājas āvi BW. 34849, 1 var. gar piekrāsns lieku savu muguriņu 7633 var. circeņi rijā lēca nuo krāsns uz piekrāsns Jaunā Raža IV, 151; "plīts krāsns caurumā" N.-Peb.; pìekrâsne "krāsns priekša, kur uzkur aizkurü Bers., Arrasch, Mitau.
Avots: ME III, 259
Avots: ME III, 259
Šķirkļa skaidrojumā (24)
azkrāsne
āzkrāsne
āzodere
āzpute
âzpute 2 = aizkrâsne Bezzenberger Mag. XVIII, 142. - [ -pute aus mnd. put od. pot "Ofentopf"?].
Avots: ME I, 246
Avots: ME I, 246
grava
grava,
1): stāvas gravas BW. 26551, 13 var.;
2): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Warkl.; ‡
4) der Raum hinter dem Ofen
(àizkrâsne) Warkl.
Avots: EH I, 400
1): stāvas gravas BW. 26551, 13 var.;
2): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Warkl.; ‡
4) der Raum hinter dem Ofen
(àizkrâsne) Warkl.
Avots: EH I, 400
krāns
krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]
Avots: ME II, 266
Avots: ME II, 266
krānts
krân(t)s, - s, mit eingeschobenem t, = schriftle. krâsns, der Ofen Alt - Salis: lielskungs iet pie krâsns, [Wolm.], Walk, LP. VI, 219. [Dissimilatorisch aus krâsns, wobei das s, soweit bekannt, erhalten bleibt, wen auf n noch ein Vokal folgt, z. B. loc. s. krāsnī. Nur aus U. ist auch ein Nom. krāne (?) belegt.]
Avots: ME II, 266
Avots: ME II, 266
krāšmata
krāšmāta
krāsnaita
krāsnaita, krāsnaite, krāsnata, [Fehteln, Fehgen], krāsnate,
1) = krâsmata: krāsnaite - sengadus gulējusi akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi Bewersh., Selb. Spr. ganīja pa ve̦cu krāsnaitu LP. VI, 1002. sagŗuvis kâ ve̦ca krāsnate JR. VII, 165. [krāsnaites "ē̦ku pamatim" Izglīt. min. mēnešr. 1924, II, 154];
2) der Ofen in der Kalkbrennerei
Saikava, Bers., Lub.
Avots: ME II, 268
1) = krâsmata: krāsnaite - sengadus gulējusi akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi Bewersh., Selb. Spr. ganīja pa ve̦cu krāsnaitu LP. VI, 1002. sagŗuvis kâ ve̦ca krāsnate JR. VII, 165. [krāsnaites "ē̦ku pamatim" Izglīt. min. mēnešr. 1924, II, 154];
2) der Ofen in der Kalkbrennerei
Saikava, Bers., Lub.
Avots: ME II, 268
krāsnata
krāsnata (unter krāsnaita),
1): zebieksti dzīvuo akme̦nu krāsnatās AP. k. jānuove̦d, un ceļš jāpieliek ar akmeņiem Saikava; krâsnatas KatrE. "ķieģeļu draza, kas palikusi nuo ve̦ca ķieģeļu cepļa".
Avots: EH I, 645
1): zebieksti dzīvuo akme̦nu krāsnatās AP. k. jānuove̦d, un ceļš jāpieliek ar akmeņiem Saikava; krâsnatas KatrE. "ķieģeļu draza, kas palikusi nuo ve̦ca ķieģeļu cepļa".
Avots: EH I, 645
krāsnate
krāšnele
krāšņele
krāsnis
krāsnis (unter krâsns II): krāšņus kurināt BW. 2624 var. krāsnīt[i]s ... pamieluoja ar siltiem veģīšiem 19682. es gulēšu pie krāsnīša 27052.
Avots: EH I, 646
Avots: EH I, 646
krāšņkuris
krāstīt
I krāstît,
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
2): auch Bērzgale; kas ... mantu krāsta Manz. Post. II, 197 (ähnlich 303); zur Bed. vgl. auch àizkrâstît Fil. mat. 25 und uzkrāstît II.
Avots: EH I, 646
krāsts
krāt
krât, - ãju, tr.,
1) sammeln:
pasakas, tautas gara mantas;
2) erwerben, sparen:
naudu. Sprw.: krāj jaunumā, būs ve̦cumā. pie mantas krāšanas nepalīdz gudrība. Refl. - tiês, sich sammeln, aufhäufen; sich erwerben: ūdens, bagātība krājas. viņš pats ar savu niknu mēli sev neguodu krājies Liev. [Wohl zu krâsns II.]
Avots: ME II, 269
1) sammeln:
pasakas, tautas gara mantas;
2) erwerben, sparen:
naudu. Sprw.: krāj jaunumā, būs ve̦cumā. pie mantas krāšanas nepalīdz gudrība. Refl. - tiês, sich sammeln, aufhäufen; sich erwerben: ūdens, bagātība krājas. viņš pats ar savu niknu mēli sev neguodu krājies Liev. [Wohl zu krâsns II.]
Avots: ME II, 269
nolaicīt
[nùolaicît,
1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;
2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;
3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]
Avots: ME II, 807
1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;
2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;
3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]
Avots: ME II, 807
ots
I uõts, -s,
1) uõte Peb., Demin. uotīte, uotiņa, eine Rinne, eine Abzugsrinne, durch welche die Jauche z. B. vom Viehstall abfliesst, der Ausguss in der Küche od. in der Badstube
(ùote 2 ) Vīt.; eine Jauchgrube an der Mauer des Viehstalles (uõts, -s) AP.; "das Loch (die Öffnung) der Wasserleitung aus dem Keller nach aussen" Ramkau: izlej ūdeni pa uoti Peb. aiz kūts ir liela uots AP.;
2) eine Höhlung, Vertiefung, Röhre in der Mauer, im Ofen
(so namentlich das Demin. uotiņa); eine Vertiefung für die Asche vor dem Ofen (ùotē 2, uotiņa) Vīt.: uotiņā žāvē zeķes Peb. viņš drīz mirs, juo acis viņam kâ uotes, sind eingefallen Peb., Ramkau. saraus pe̦lnus uotē! Vīt.;
3) ein mit Brettern ausgelegter Eingang in die Kartoffelgrube
(uõts, -s) AP.: kartupeļus beŗ bedrē vai pagrabā pa uoti AP. Kaum zu trennen von (krâsns) azuote (s. dies) und àizuõte, wenn von der Bed. 2 auszugehen ist; in diesem Fall also (bis auf die Intonatlon) identisch mit li. añtis "Busen".
Avots: ME IV, 426
1) uõte Peb., Demin. uotīte, uotiņa, eine Rinne, eine Abzugsrinne, durch welche die Jauche z. B. vom Viehstall abfliesst, der Ausguss in der Küche od. in der Badstube
(ùote 2 ) Vīt.; eine Jauchgrube an der Mauer des Viehstalles (uõts, -s) AP.; "das Loch (die Öffnung) der Wasserleitung aus dem Keller nach aussen" Ramkau: izlej ūdeni pa uoti Peb. aiz kūts ir liela uots AP.;
2) eine Höhlung, Vertiefung, Röhre in der Mauer, im Ofen
(so namentlich das Demin. uotiņa); eine Vertiefung für die Asche vor dem Ofen (ùotē 2, uotiņa) Vīt.: uotiņā žāvē zeķes Peb. viņš drīz mirs, juo acis viņam kâ uotes, sind eingefallen Peb., Ramkau. saraus pe̦lnus uotē! Vīt.;
3) ein mit Brettern ausgelegter Eingang in die Kartoffelgrube
(uõts, -s) AP.: kartupeļus beŗ bedrē vai pagrabā pa uoti AP. Kaum zu trennen von (krâsns) azuote (s. dies) und àizuõte, wenn von der Bed. 2 auszugehen ist; in diesem Fall also (bis auf die Intonatlon) identisch mit li. añtis "Busen".
Avots: ME IV, 426
pakrāsne
[pakrāsne,
1) auch pakrē̦ss (<* pakrās[n]s?),"kad krāsns tik tālu atde̦gusi, ka var sildīties": ve̦ctē̦vs var nākt sildīties pakrē̦ss jau ir N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411;
2) "eine leere Stelle unter dem Ofen zum Unterbringen der Küchengeräte"
Lennew.,"eine leere Steile unter dem altmodischen Ofen"( pakrâsne Serben, Segew., Grünh., Talsen, Alt-Schwanb., Fest., pakrâss Lös., Sessw., Lis.): kaķis pakrāsnē vien gul Bers.; "šķilts zem maizes krāsns" Sessau; "= aizkrāsne" N.-Peb.]
Avots: ME III, 48
1) auch pakrē̦ss (<* pakrās[n]s?),"kad krāsns tik tālu atde̦gusi, ka var sildīties": ve̦ctē̦vs var nākt sildīties pakrē̦ss jau ir N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411;
2) "eine leere Stelle unter dem Ofen zum Unterbringen der Küchengeräte"
Lennew.,"eine leere Steile unter dem altmodischen Ofen"( pakrâsne Serben, Segew., Grünh., Talsen, Alt-Schwanb., Fest., pakrâss Lös., Sessw., Lis.): kaķis pakrāsnē vien gul Bers.; "šķilts zem maizes krāsns" Sessau; "= aizkrāsne" N.-Peb.]
Avots: ME III, 48
skapsmata
skapsmata, ein unbesät gebliebenes Stück Rödungsland L. ("scheint nicht bekannt" U.). Zur Bildung vgl. krâsmata.
Avots: ME III, 872
Avots: ME III, 872
spraislums
I spraĩslums MSil., Gewölbe: zem debess spraisluma Kronw. krâsns spraislums, ein (dreieckförmiges) Ofengewölbe MSil.
Avots: ME III, 1009
Avots: ME III, 1009