kulcierēt

‡ l kul˜ciẽrêt NB. "pakaļejās ragus. baļķus ve̦duot, vadīt ar kulcierēm. lai priekšējās ragus ar baļķi iet pa ceļa vidu".

Avots: EH I, 670


kulcierēt

II kulcierêt Matk. "mit kulcieres II buttern".

Avots: EH I, 670