Paplašinātā meklēšana

‡ kaulnīce Lettg. "= kaũlene".

Avots: EH I, 594

kumelnīce (unter kumeļnĩca 2): auch (im Plural) Sonnaxt.

Avots: EH I, 673

melnīce (unter mel˜nĩca): auch (mit èl ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 799

mīzelnīce (unter mìzelnĩca),

1): Katrīnīte mīzelnice, tā tiltiņu izārdīja BW. 30224, 2; ‡

2) = mĩzene 1 Saikava (n. s. mìzelnica ² , gen. pl. mìzelniču).

Avots: EH I, 823

‡ ùolnìce ² Sonnaxt, ein Viehweg.

Avots: EH II, 743

sālnīce (unter sā`lnĩca): auch (mit à ² ) Sonnaxt.

Avots: EH XVI, 470

siekalnīce,

2): auch (mit iẽ ) Dubenalken.

Avots: EH II, 494

siekalnīce,

1) der Mund (7):
"savaldi savu siekalnīci!" Kūkurs atteica Duomas III, 1091;

2) "ein Spucknapf"
Nötk.;

3) "eine kleine, flache Mulde, worin man Spreu von der Grütze absondert"
Holmhof.

Avots: ME III, 857

kumeļnĩca,

1) Mutterstute
Lub.;

2) [kumelnîca Bers.], echte Kamille (matricaria chamomilla)
RKr. II, 74; kumelnīce Spr.

Avots: ME II, 311

mel˜nĩca, [mèlnîca ² Warkh., melnīce Nerft], die Schwarzbeere Buschh., [Selb.]: trīs māsiņas uogās gāja, visas gāja melnīcas (mellenēs) BW. 30657.

Avots: ME II, 597

miķelnĩca: miķelnīces Borchow.

Avots: EH I, 813

mìzelnĩca, mīzelnīce, eine verächtliche Bezeichnung für ein albernes Mädchen, auch für eine Stute, die oft harnt; mīzelnica "nerātna, palaidnīga meitene, niķīga ķēve" Bers. n. etn. IV, 147; BW. 15679, 3 var.]

Avots: ME II, 650

Uozuolnīca Liewenhof n. Lvv. II, 171, Uozuolnīce Kreuzb. n. Lvv. II, 169, Wiesennamen.

Avots: ME IV, 426

II re̦zgalis Karls., re̦zgals Wessen, re̦sgalis U., Ronneb., Dond., re̦sgalvis Mar. n. RKr. XVII, 137, U., re̦zgalvis Wid. (f. auch re̦zgaliene, re̦zgalnīca, re̦zgalnīce), ein Dickkopf, ein Eigensinniger, Hartnäckiger U., Ronneb., ein ungehorsamer Knabe Dond., ein Ausgelassener Wessen, ein Grobin U. (auch als Schimpfwort gebraucht): tas tik ir re̦zgalis! ai, re̦zgaļi tādi! Alm. Kaislību varā 61. kur tas puika tāds re̦sgalis radies? Dond. sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte (Var.: re̦zgalvīte, re̦zgalnīce, re̦zgalnīca, re̦zgaliene)! BW. 4833. Formell identisch mit re̦zgalis I.

Avots: ME III, 515, 516

sā`lnĩca C., Smilt., Kmph., sâlnica <sup>2</sup> Siuxt, sālnica Gold. n. Etn. II, 81, Wid., sā`lnīce ² Kreuzb., sālnīce hochle. n. Bielenstein Holzb. 284, sālnice L., U., Spr., sālniece Bielenstein Holzb. 284, sālnika Janš. Dzimtene ² III, 93, sā`lnieks ² Mar. n. RKr. XV, 134, Warkh., Golg., Adl., Sessw., Selsau, Heidenfeld, sālnieks L., U., Ronneb., ein Salzfass (Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 284).

Avots: ME III, 802

satapt,

1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡

2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.

Avots: EH XVI, 455

‡ II sìekalnīca ² Stockm., = siekalnīce 3.

Avots: EH II, 494

‡ sìekalniece ² Stockm., = siekalnīce 3.

Avots: EH II, 494

stabulniẽks, f. stabulniẽce, stabulnica Prl. n. FBR. VI, 94, stabulnīce, der Pfeifer U., die Pfeiferin: pagādā... laulībām stabulniekus un tauriniekus LP. IV, 125. netrūka ne stabulnieku, ne dūkuotāju Libek Pūķis 37. stabulnieki stabulēja BW. 987, 2. stabulnīce, bāliņ, tava līgaviņa 30172, 1 var.

Avots: ME III, 1037