Paplašinātā meklēšana

‡ àizblusâtiês "mit allem Kram fortziehen": vai viņš būs reiz aizblusājies vai ne? Mezküll.

Avots: EH I, 10

‡ àizdàlsât ² Saikava (ohne einen bestimmten Grund) fortgehen: viņa atkal aiz dalsājusi.

Avots: EH I, 17

‡ àize̦l˜sât, keuchend sich entfernen, hingelangen: ievainuotais luops aize̦lsāja uz māju Bers. Refl. -tiês, atemlos werden, ausser Atem kommen: tas nu ņe̦mas aiz˙e̦lsājies Bauske.

Avots: EH I, 22

‡ àizkàmsât ² Mahlup, einen Imbiss einnehmen: a. kuo uz ātru ruoku.

Avots: EH I, 29

‡ àizkuosât "sich absondernd hin-, weggehen" Lubn., Meiran: guovs aizkuosāja uz labību,

Avots: EH I, 34

‡ àizlipsât Bers., Vötk., hin-, wegfliehen".

Avots: EH I, 36

àizmaksât, tr., bezahlen: Sprw. aizmaksā uotram vērdiņu, padari pats.

Avots: ME I, 38

‡ àizne̦sât Sessw., wiederholt oder verschiedene Objekte (einzeln) hin-, wegtragen.

Avots: EH I, 40

‡ àiznẽ̦sât Bauske, C., Wandsen u. a ., = ‡ àizne̦sât.

Avots: EH I, 41

àizplaîsât, intr., mehrmals ein wenig bersten, Risse zu bekommen anfangen Grünh. bluķis, saulē gulē̦dams, aizplaisājis Tirs.

Avots: ME I, 44

àizpuosât, zu eitern anfangen, sich mit Eiter füllen: acis aizpuosā Siuxt, Behnen.

Avots: ME I, 45

‡ II àizpuosât, langsam hin-, weggehen Kalz. n. Fil. mat. 25: tur jau viņš aizpuosā pa ceļu. Vgl. àizpuost.

Avots: EH I, 44

‡ àizrasât Dunika, Kal., àizrasuôt Siuxt, = àizrasuôtiês.

Avots: EH I, 45

‡ àizsâkt, beginnen (tr.): aizsākts darbs Erlaa.

Avots: EH I, 47

‡ àizsàlîtiês, salzig werden: aizsātjās visa jūŗa Pas.VIII, 122 (aus Lettg.). Wohl nach r. засоли́ться.

Avots: EH I, 47

àizsâpêt, vom Blute gesagt, das aus der geöffneten Ader nicht fliessen will Döbner (U). Refl. -tiês, Schmerz empfinden, anfangen zu schmerzen: ruoka dikti tam aizsāpējusies LP. 983; so auch selten das Aktiv AP.

Kļūdu labojums:
LP. VII, V = LP. VII 983

Avots: ME I, 49

àizsâpis (Part. von einem aizsāpt): aizsāpis viens zuobs, ein Zahn hat zu schmerzen angefangen Grünh.

Avots: ME I, 49

àizsārtis, gerötet: vaigi tam aizsārtuši Akur.

Avots: ME I, 49

‡ àizsãtinât (putru) Ruhental, =àizdarît 3.

Avots: EH I, 47

‡ àiztìesât, zu (fr)essen anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Golg.: kaķis aiztiesājis gaļas gabalu. Refl. -tiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam, līdz nabaga tarbai.

Avots: EH I, 58

‡ alasât Kaltenbr., laut sprechend, schreiend lärmen,

Avots: EH I, 67

añksāris, eine Tiefe im Flusse (Treisin; Burtn.).

Avots: ME I, 71

‡ apkàmsât ² Mahlup, heisshungrig auf(fr)essen: tas jau visu apkamsājis.

Avots: EH I, 89

‡ apkũsât Jürg., (mit ũ ² ) Bauske, Kal., OB., beim Sieden, Überwallen ringsum besudelt werden: katls apkūsājis Bauske, Jürg. grāpja malas apkūsājušas ² Kal., OB. apkūsājuse plīts ebenda.

Avots: EH I, 95

‡ apmaksât, (eine Anzahl von fälligen Summen) bezahlen: man visi parādi (nuoduokļi) apmaksāti Oknist, Stenden.

Avots: EH I, 100

apmulsā (loc. s.), in der Verwirrung: viņš apmulsā gribēja pretuoties Seibolt.

Avots: ME I, 109

‡ apnasât Cibla, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, = apnẽ̦sât: apnasāti svārki.

Avots: EH I, 103

apnẽ̦sât, dial. apne̦sât, abtragen (Kleider), freqn.: divreiz lika apnē̦sātas mices brūtei galvā BW. III, 1, 50.

Avots: ME I, 109

‡ applaisât, ringsum Risse bekommen Wolm.: maizes kukulis applaisājis.

Avots: EH I, 105

‡ appuôsât ² Siuxt, sich ringsum mit Eiter bedecken: acis appuosājušas.

Avots: EH I, 107

‡ aprasât (li. aprasoti) Dunika, Kal., Rutzau, = aprasuôt. Refl. -tiês Kal., = aprasuôtiês: rūte aprasājusies.

Avots: EH I, 108

apsãjs (auch Lenzenhof): iesim... apsàjā ² ! BW. 5825, 1 (aus Lettg.). apšājs BW. 12709 zu korrigieren in: (loc. s.) apšajā BW. 12709, 3 var.

Avots: EH I, 111

apsãjs, apsaîne, Espengehege; dial. auch apšājs BW. 12709.

Avots: ME I, 118

apsâkt,

1):

kuo tai tagad apsākt? Janš. Atpūta № 380, S. 4. darbu apsāk, bet nepabeidz NB.;

2): tâ mēs esim apsākuši (= pasākuši) Gramsden n. FBR. IX, 110.

Avots: EH I, 111

apsâkt [li. apšókti],

1) anfangen, beginnen:
viņas smējiens neiznāca ne pus tik gaŗš, kā viņa tuo apsāka L. A. viss bij tik labi apsākts. kad šaubās ticība apsāks sikt R. Sk. II, 245;

2) sich gewöhnen:
tagad tas izliekas juokaini, bet gan jau ar laiku ar tuo apsāks C., Erlaa, Bers. tas nav apsākts, daran hat man sich noch nicht gewöhnt. Mat. Subst. apsākums, das Unternehmen: dažs kratīja par viņa apsākumu galvu Jan.

Avots: ME I, 118

apsàlît, besalzen: gaļu.

Avots: ME I, 118

apsâpêt,

1): acs apsāpēja, das Auge wurde schmerzhaft
BielU.

Avots: EH I, 111

apsâpêt, apsâpt, intr., inch.,

1) krank werden:
šai sākušas acis apsāpēt JK. VI, 39; vē̦de̦rs apsāpis. man vidus apsāpējis Plūd. LR. IV, 133;

2) mit abhäng. Infin. müde werden, aufhören:
tas censtiês neapsāpa Blaum. daudzi gan saņēmās, bet pēcāk cits pakaļ citam apsāpa Gr. - Sessau. garīgs apsāpums, Stumpfsinn, Lethargie Vēr. II, 1006.

Avots: ME I, 118

apsâpt (III p. prs. apsâpst Gr.-Busch h. n. FBR. XII, 83),

1): galva apsāpusi Pas. VI, 352; zu schmerzen anfangen
Auleja: apsāpa ruoka, ni˙kā darīt nevar.

Avots: EH I, 111

‡ apsārtinât, (bis zu einem gewissen Grade) röten (perfektiv): a. dzijas Bauske. brūklenes nav ienākušās nuoplūktas, bet vē̦lāk saulē apsārtinātas Jürg.

Avots: EH I, 111

apsā`rtis: saules pusē ābuoli jau tādi apsārtuši Jürg.

Avots: EH I, 111

apsā`rtis, -uša, rötlich geworden: mežs bija drusku apsārtis Latv., Bers. (zu sā`rts).

Avots: ME I, 118

apsātît, tr., gedeihen, Segen verleihen: lai dievs apsātī Spr. (zu sãta).

Avots: ME I, 118

aptìesât,

1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;

2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.

Avots: ME I, 131

‡ àrtasât ² Kaltenbr., (Eisen) harten.

Avots: EH I, 130

‡ asàks ² Auleja "dārza pļava": zirgu piesien asākā. kab vi˙sur taids siens kai asākā, tak piesapļautim jā!

Avots: EH I, 130

‡ atde̦sât (vulgär) Trik., herkommen.

Avots: EH I, 139

ate̦lsâtiês: auch Wolmarshof (mit e̦l˜).

Avots: EH I, 141

ate̦lsâtiês, schluchzen, schnucken (freqn.).

Kļūdu labojums:
schluchzen, schnucken (freqn.)= allmählich zu keuchen aufhören, zu Atem kommen

Avots: ME I, 157

atmaksât, tr., wiederbezahlen, vergelten, sich rächen: gan dievs tev tuo atmaksās viņā saulē Sprw.; ļaunam labu atmaksā, gan viņš dabūs savu algu Refl. -tiês, sich bezahlt machen: barība atmaksājās Konv. ² 831.

Avots: ME I, 175

‡ atnasât, eine bestimmte Zeit hindurch tragen Oknist: tie bija stipri svārki: trīs gadus tuos atnasāju.

Avots: EH I, 157

‡ atne̦sât, wiederholt herbringen Dunika: a. utis (nuo citām mājām).

Avots: EH I, 157

‡ atnẽ̦sât, = ‡ atne̦sât: a. slimības, te̦nkas Bauske, Trik. gan es tuos tâ˙pat staigādama atnē̦sāšu Smilten.

Avots: EH I, 157

‡ atplaisât C., = luzbuot, spaluot.

Avots: EH I, 158

atsâkt: visu tuo sirdīgi a. (wiederholen) un macīties cauri Janš. Līgava II, 402.

Avots: EH I, 164

atsâkt, wieder anfangen, beginnen, wieder anheben, wiederholen, weit ausholen: "ir gan kuo redzēt,"vīrs atsāk Vēr. II, 319. skaiti pātarus, labi gaŗi atsākdams LP. V, 267.

Avots: ME I, 188

atsãne: auch Grob.: vai jaunas eglītes nav pārvē̦rtušās par ratu atsānēm Janš. Dzimtene I, 73 (ähnlich Mežv. ļ. II, 96).

Avots: EH I, 164

atsãne [Nigr.], der Strang an der Femerstange; gleichbedeutend mit atsaĩte (at + sãni).

Avots: ME I, 188

‡ atsāni RKr. XVII, 37, = atsãne.

Avots: EH I, 164

atsãnis, atsãņis, Instr. Pl., Adv., atsāniski, seitab, seitwärts: stāvēja atsāņis Druva II, 304. atsānis nuolikts siena maiss Lautb.

Avots: ME I, 188

atsâpes: auch bei St. (unter sāpēt).

Avots: EH I, 164

atsâpes, Nachwehen Grünh.

Avots: ME I, 188

atsâpêt [li. atsopė´ti], auch atsâpt,

1) durch den die Krankheit begleitenden Schmerz untauglich werden:
viņam pirksts atsāpējis; zuobs atsāpējis, der Zahn ist schwarz geworden;

2) durch den Schmerz los werden, sich loslösen.
ruokai, kājai āda atsāpējusi, tā iet nuost; nags pirkstam atsāpēja = zem naga auga, izcēlās milzums, caur kuo nags nuogāja; so n. A. X, I. 629;

3) geringer werden (vom Schmerz)
C.

Avots: ME I, 188

‡ atsâpinât Saikava, Warkh., = sasâpinât.

Avots: EH I, 164

attìesât, auf gerichtlichem Wege zurückerlangen: viņš attiesāja savu māju atpakaļ Sessw., AP.

Avots: ME I, 205

atvasât, ‡ Refl. -tiês, sprossen Stender Deutsch-lettisches Wrtb.

Avots: EH I, 178

atvasât, -êt [li. atvašė´ti], von neuem sprossen: tas kuoks gan neatvasās, der Baum wird wohl nicht grünen Elv. Refl. atvasêtiês, aussprossen.

Avots: ME I, 207

aũsã, Interj. des Iubels: ausā, māmiņa, redz, kur dēliņš! BW. 14703. Auch BW. 32705 und Band. V, S. 476 (№ 2293 ¹ ).

Avots: ME I, 226

‡ bàlsàne ² Warkl. n. FBR. Xl, 120, Auleja, ein Kuhname.

Avots: EH I, 200

‡ baltsāne Wessen, baltsānīte Ulanowska Łotysze 13, ein Kuhname.

Avots: EH I, 202

basât, basâties, ein gewissenes bäurischesGesellschaftsspiel spielen (bei den Wenteneeken), wobei einer dem andern zurufe: parādi man savu basu! Hug. Mag. IV, 1, 109.

Avots: ME I, 265

[basātnē (= basā kājā) zābaku uzaut Warkhof, den Stiefel auf den blossen (unbekletdeten) Fuss anziehen: damit indentisch ist baskâpeņu Ahs. und wahrscheinlich auch basikņi in] kurpes basikņi uzvilcis Duomas II, 505.

Avots: ME I, 265, 266

‡ basātņi Memeishof Sonnaxt (mit â) Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 89, (mit à ² ) Kaltenbr., basàtņu ² Oknist, Adv., = basātnē: iemauc zābaku tâ˙pat basātņu: kuo tur meklēs zeķu! Oknist.

Avots: EH I, 206

‡ bezsā`ls (gen. s.), salzlos: b. ēdiens.

Avots: EH I, 215

bezsâpĩba, Schmerzlosigkeit, Indolenz. *

Avots: ME I, 286

‡ bezsãtes (gen. s.), unersättlich, gierig Dunika: b. ēšana.

Avots: EH I, 215

‡ bezsātība, Unersättlichkeit Für. I.

Avots: EH I, 215

blusât: pirtī nesa drānas b. ārā Siuxt. - Zur Bed. vgl. auch àizblusâtiês.

Avots: EH I, 231

blusât, -āju, flöhen [PS.] - Refl. -tiês, sich flöhen [PS.], Ahs.

Avots: ME I, 318

‡ buõsãķis Iw., eine Stange mit einem Haken am Ende, mit der man gefällte Bäume umstellt oder weiterbewegt.

Avots: EH I, 259

‡ buõsâks ² Dunika, Rutzau "= buõsaks; ein Knüttel zum Schlagen".

Avots: EH I, 259

caũrsâpju zāle, Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus L.) RKr. II, 69.

Avots: ME I, 366

ciẽsājs,

1) = ciêsa (?): vairums... pļavu ar mazvērtīgu purva zâli un ciesāju A. Melnalksnis Mazsalaca 14;

2) = ciesnējs II 1 Salis.

Avots: EH I, 278

cīsât: auch (mit ĩ) Iw., (> cĩst) Pussen, Dond.: c. miežus, rudzus.

Avots: EH I, 276

‡ I dàlsât ² Saikava, gehen, spazieren, schlendern: d. pa mežu.

Avots: EH I, 305

‡ II dalsât "rupji, bez vajadzības runāt" Prl. Zu dèlst ² .

Avots: EH I, 305

[damaksât Drsth., nachzahlen, hinzuzahlen.]

Avots: ME I, 436

‡ dasàlît ² Auleja, genügend (ein)salzen: kaî lab dasāla, gaļa stāv.

Avots: EH I, 309

daudzsãnis, Polygon.

Avots: ME I, 444

I de̦sât (unter desêt): "schlagen, prügeln" Salis, Trik.

Avots: EH I, 317

‡ *II de̦sât, zu erschliessen aus ‡ atdesât.

Avots: EH I, 317

‡ dze̦lsāns Lubn. "Eisenvitriol".

Avots: EH I, 353

‡ e̦lsājiens, ein tiefer, schwerer Atemzug· dziļš e̦. ... tauzās uz augšu A. Brigadere Daugava 1928, S. 307.

Avots: EH I, 369

e̦l˜sât: auch Frauenb.

Avots: EH I, 369

e̦l˜sât, e̦l˜suôt, schnucken, schluchzen, keuchen U.: raud kâ bē̦rns e̦lsuodams LP. VI, 1,73.

Avots: ME I, 569

gàisāklis ² [Bers.], ein alberner, leichtsinniger Mensch Sissegal. [Zu gàiss.]

Avots: ME I, 586

grasât, - ãju, drohen Kalleten: viņš dusmīgi grasāja ar cirvi labdarim LP. VI, 850. [Zu grasît, li. grasojimas "minatio" Rad XL. 124 (aus Bretkun), grasà "угроза".]

Avots: ME I, 638

gulsât, -ãju, intr., mit Unterbrechungen schlafen RKr. II, 56.

Avots: ME I, 678

‡ I ìekamsât gierig essend zu sich nehmen Heidenfeld, Lubn., Ramkau, (mit -ât ) Baltinow, Dricēni, Rugāji.

Avots: EH I, 518

‡ II ìekam̂sât Domopol "hineingehen": tē̦vs iekamsāja šķūnī.

Avots: EH I, 518

ìeklusām, etwas leise Karls.

Avots: ME II, 28

ìemaksât, tr., einzahlen: dažam nebija pat kuo iemaksāt Kaudz. M.

Avots: ME II, 42

[ìenẽ̦sât(iês) PS., Salis, = iene̦sât(iês).]

Avots: ME II, 48

[ìene̦sât,

1) hineinverschleppen:
žīdi sē̦rgu iene̦sājuši Nigr.;

2) ans Getragenwerden gewöhnen:
iene̦sāts bē̦rns vairs negrib kājām iet Nigr.;

3) tragend, anhabend bequem machen:
sulainim jāiene̦sā kunga zābaki Nigr. Refl. - tiês, beim Tragen bequem werden: gan zābaki iene̦sāsies Nigr.]

Avots: ME II, 48

[ìenẽ̦sât(iês) PS., Salis, = iene̦sât(iês).]

Avots: ME II, 48

ìeplaisât, freqn., intr., zerplatzen, Risse bekommen: uogles griezās gre̦dze̦nā, vietvietām ieplaisādama MWM. VIII, 597.

Avots: ME II, 51

ìesâcẽjs, der Anfänger: tirguotājs bijis jauns iesācējs LP. IV, 193.

Avots: ME II, 61

[ìesâjš Lis., etwas fade.]

Avots: ME II, 61

iesāka, der Anfang Weg.: viņš piegrieza tam vērību nuo paša darbības iesākās laika A. XII, 319. nuo iesākas gala, von Anfang. vārdi bija rakstīti mazu iesākas burtu A. ziema nuo iesākas stingrāka Etn. II, 71. Der Pl. iesākas, die Anfänge, Elemente: mūsu rakstība nuo pirmām iesākām attīstījusies RKr. II, 2.

Avots: ME II, 61, 62

ìesâķis,

1) der Anfänger
Wend.;

2) ein Stück Butter, das beim Buttern in den Rahm getan wird:
sviestu daruot pie kreima mē̦dz pielikt gabaliņu ve̦ca sviesta, lai ātrāk saietu; tuo Nīcā sauc par iesāķi Etn. II, 137.

Avots: ME II, 62

ìesâkt, tr., anfangen, beginnen: darbu, ceļuojumu. reiz iesāktais jābeidz. kuo es ar tevi iesākšu? kuo nu iesākt, kuo neiesākt? LP. II, 44. baznīcu iesāka mūrēt LP. VII, 371. nuo iesākta gala, von Anbeginn. Refl. - tiês, anfangen, beginnen (intr.): baznīca, skuola iesākas, der Gottesdienst, der Unterricht beginnt. drīz iesākās atkal apdziedāšanās BW. III, 1, 56.

Avots: ME II, 62

ìesâkums, der Anfang: iesākumā dievs radīja debesi un zemi I Mos. 1, 1. iesākumā ne̦s ūdeni ar sietu, pēc ne ar spanni nevīžuo atnest. nuo iesākuma gala, von Anbeginn: tāda viņa tiesību apruobežuošana nuo iesākuma gala Ādamam bij grūti ne̦sama Aps. vienā iesākumā od. ar vienu iesākumu, unaufhörlich, immerfort: gailis dziedāja vienā iesākumā N. - Bartau. kas šāda stāda sē̦klas ar vienu iesākumu apē̦d LP. VII, 672.

Avots: ME II, 62

[iesālijs Lis., Warkh., C., = iesāļš.]

Avots: ME II, 62

ìesàlît, tr., einsalzen: gaļu, siļķes. ja kāds piesuola nederīgu lietu, tad viņam atbild: "iesāli citam gadam" Etn. III, 140. Refl. - tiês, sich einsalzen Spr.

Avots: ME II, 62

ìesā`ļš [Trik., Arrasch, Schujen], ein wenig salzig: piena garša drusku iesāļa.

Avots: ME II, 62

iẽsãnis [Trik.], iẽsãņis [Nigr.], iẽsãņu, [iẽsãņus Bauske], iesānus, iẽsãņi, iẽsãņš [C., iesāņš Lis., N. - Peb.], iesãniski Ahs., seitlich, etwas zur Seite: stāvēja iesānis Lautb. dejuotāji palika iesāņis MWM. XI, 177. tāļāk un drusku iesānus bij re̦dzams kruogs Kaudz. M. kāds balss tam iesāņš uzsauca.

Avots: ME II, 62

ìesâpêtiês, anfangen zu schmerzen: sirds gauži iesāpas brāļa labad LP. V, 269. dvēselē kaut kas iesāpējās Vēr. II, 974. Biel. I, 464 und Spr. führen auch iesāpēt an ("etw. schmerzen").

Avots: ME II, 62

iẽsārts [C., Schujen, Nigr., Bauske, ìesārts Arrasch, Trik., iêsārts ² Ruj., Selg., Wandsen, G. - Essern, ìesārtans Trik., ìesārte̦ns C., Mar., Schujen, Serben, Wenden, Druw.], rötlich, ins Rote spielend: es lūkuojuos uz mitrajām, iesārtajām sķēlītēm Vēr. I, 1391. [uogas jau iesārte̦nas; drīz tās varēs ēst Jürg.]

Avots: ME II, 62

iẽšķḕ̦rsãm, iẽšķḕ̦rsu, Adv., etwas quer liegend, schräge: straume virzās iešķē̦rsām MWM. VIII, 785. kurzemnieks ieraudzīja laiviņu pe̦ldam iešķē̦rsām uz augšu Stari I, 45.

Avots: ME II, 76

ìetiesât, tr.,

1) gerichtlich etwas erwerben;

2) ein wenig prügeln
Spr.

Avots: ME II, 82

‡ izdàlsât ² Saikava, = izstaĩgât 3: i. visu me˛u.

Avots: EH I, 441

ize̦l˜sât, ize̦lsuôt, tr., schluchzend hervorbringen: lakstīgala lapu biezumâ vēl ize̦lsuoja savas saldās vaidas Asp. Refl. - tiês, sich ausweinen, ausschluchzen: izraudājies, ize̦lsuojies vanags piecēlās Druwa I, 536.

Kļūdu labojums:
vanags = Vanags

Avots: ME I, 734

izkaisãm (Instr. Pl.), izkaisu, zerstreuen: kumeliņš manas lietas izkaisīja BW. 29929. vienu sauju (riekstu) izkaisīju 13420, 2. savas meitas pa celiņu izkaisīj[u]ši 20954. istabu (ar) smiltīm, puķēm izkaisījām, viesus gaidīdami;

[2) aboriteren:
izkaisīja kâ vista N. - Autz n. U.].

Avots: ME I, 746

‡ izknuosât Warkl., ausflöhen: suns blusas izknuosāja.

Avots: EH I, 457

izkūsât, ‡ Refl. -tiês Frauenb., = izkûsêt ² .

Avots: EH I, 460

izmaksât,

1): es tevi pajimšu un labi izmaksāšu ar ze̦ltu Pas. IV, 148; mit Mühe ratenweise bezahlen
Auleja: gana mums itās maksas; daudžāk nevar i. ‡ Refl: -tiês, viel und wiederholt, zur Genüge, bis zum Überdruss zahlen: kuo es e̦smu izpūlējies, kuo es esmu izmaksājies! BielU. nevar i. vien Frauenb., Kaltenbr.

Avots: EH I, 465

izmaksât,

1) tr., aus -, bezahlen:
kad mīlestību ravē̦tu šurpu turpu izmaksāt kâ naudu Rainis. kalpiem izmaksāt algu. naudu nevajadzējis izmaksāt LP. VII, 193;

2) intr., kosten:
mantas nuovedām ve̦se̦las, lai gan diezgan dārgi izmaksāja A. XIII, 520.

Avots: ME I, 768

‡ iznasât Gr.-Buschh.,

1) iznē̦sât 1 Kaltenbr.: zirgi jās (= viņas) iznasāja (zerstreuten tragend)
pa pasauli Pas. X, 69 (ähnlich 28). vējš iznasāja visus miltus VIII, 97;

2) = iznē̦sât 3: vaiņuceņu ar guodiņu iznasāju Atašiene n. Fil. mat. 103 (ähnlich Tdz. 39009). Refl. -tiês Auleja, = nùonẽ̦sâtiês.

Avots: EH I, 468

izne̦sât,

3): teica (kre̦klus) ve̦cus izne̦sâtus Tdz. 40099. ‡ Refl. -tiês Dunika u. a., zur Genüge hin und her tragen:
velti i. paunu pa visu pagastu.

Avots: EH I, 468

izne̦sât, s. iznē̦sât.

Avots: ME I, 775

iznē̦sât, izne̦sât,

1) austragen, verschleppen:
vē̦stules. asins dze̦namie organi izne̦sā asinis pa visu miesu A. XX, 368. pē̦rkuonis tevi saspārdīs, ve̦lns kaulus iznē̦sās Purap. viņa trīs bē̦rnus bija izne̦sājuse un izzīdījuse Jan.;

2) austragen, ausplaudern, anschwärzen:
mēlēm būtu izne̦sājuši BW. 8899;

3) abtragen:
iznē̦sātas drē̦bes. sacīs (vilnainītes) ve̦cas, iznē̦sātas BW. 16541. vainadziņu bez valuodu iznē̦sāt.

Kļūdu labojums:
8899 = 8399
iznē̦sātas BW. 16541 = izne̦sātas BW. 16541, 1
bez valuodu iznē̦sāt = bez valuodu iznē̦sāt (die ganze Zeit tragen?)

Avots: ME I, 776

iznẽ̦sâtãjs,

1) der Austräger:
vē̦stuļu, pasta iznē̦sātājs;

2) der Aussträger, Klatscher:
valuodu iznē̦sātājs Etn. III, 66.

Avots: ME I, 776

[izplaîsât, Risse bekommen: maize izplaisājusi Bauske; le̦dus izplaisājis Nigr.]

Avots: ME I, 781

izplũksnât, ‡ Refl. -tiês (mit û ² ) Frauenb., sich ausfasern.

Avots: EH I, 473

izsàlît, durchsalzen: gaļa nu izsālīta. mīkstas ziepes var pārvērst par cietām, vajag tikai piemest sāli, jeb, kâ saka, ziepes izsālīt. [Refl. - tiês, eingesalzen, zur Genüge salzig werden: gaļa vēl nav izsālījusies Bauske.]

Avots: ME I, 796

izsâpêt, ‡

2) sich verlieren, ausklingen (von Schmerzen):
sāpes... neizsāpēs ne˙kad Daugava 1936, S. 145.

Avots: EH I, 478

izsâpêt, durch Schmerzen schadhaft werden, nicht funktionieren: viņam acis, ausis izsāpējušas, zuobi izsāpējuši. kur tev viena acs palikuse? vai izsāpējuse? LP. VII, 878. man mazam ausis izsāpēja, ea lāgi nedzirdu Sudr. E. Refl. - tiês, lange schmerzen.

Avots: ME I, 796

‡ izsâpinâtiês, sich eine Zeitlang (zur Genüge) abhärmen.

Avots: EH I, 478

‡ *izsâpt, = izsâpêt 1: izsāpis zuobs Wellig 102. izsāpušas acis ebenda, triefende Augen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Augen").

Avots: EH I, 478

‡ izsā`rmît ² Auleja, izsārmuôt M. 71, in der Lauge ausweichen (tr.; r. выбучить).

Avots: EH I, 478

iztìesât,

1): iztiesāta lieta, = zināma lieta, eine ausgemachte Sache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausmachen"); ‡

2) auf gerichtlichem Wege erlangen:
lai bē̦rnam iztiesātu kādu pabalstu Austriņš Nopūtas vējā 48; ‡

3) ausessen
Dunika: i. visu skutulu. Refl. -tiês: eine Zeitlang (ohne Erfolg) prozessieren: iztiesājās, bet ne˙kā nepanāca.

Avots: EH I, 490

iztìesât, eine Rechtsache zu Ende führen, richten: iztiesā manu tiesu Psalm 119, 154. pavēlēja pagasta tiesai lietu vēl reiz ņemt iztiesāšanai Purap. mazs vīriņš visu pasauli iztiesā Tr. III, 165. Refl. - tiês, zu Ende prozessieren: lai nākuot līdz uz baznīcu palīdzēt iztiesāties viņam ar lielmāti LP. VII, 121.

Avots: ME I, 819

‡ izvasât "ausschossen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 494

jaûnìesâcẽjs, der Anfänger MWM. VI, 199, Stari II, 364.

Avots: ME II, 100

jaûnuzsâkts, neubegonnen: jaunuzsākts polītisks virziens Konv. ² 406.

Avots: ME II, 103

‡ kàmsā`ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

[I kam̃sât Livl.], kàmsât ² - ãju, tr., heisshungrig essen, fressen: kuo tu kamsā tik daudz Mar. n. RKr. XV, 118.

Avots: ME II, 152

II kamsât od. kamsît [mit kams - aus kamps -?] Spr., fassen, drücken.

Avots: ME II, 152

‡ *III kam̂sât, zu erschliessen aus ‡ ìekam̂sât II.

Avots: EH I, 583

kàunsā`rtums, die Schamröte.

Avots: ME II, 177

[ķè̦lsāt ^2, ķèlsīt ^2, -ĩju od. ķèlsēt ^2, -ẽju Bers. "viel und ohne Auswahl (fr)essern (namentlich einen Mehlbrei)".]

Avots: ME II, 363

[ķe̦sâtiês Wid.,

1) sich irgendwie durchschlagen;

2) streiten, Händel suchen.]

Avots: ME II, 370

klàmsât, - ãju, klàmsît, - ĩju, tr., intr., gierig fressen (namentl. von Schweinen) C. [Vgl. klèmsêt.]

Avots: ME II, 212

‡ kleisât (mit hochle. ei aus ī?), schlürfen (verächtlich): putru kleisājuot BW. 19407, 13 (aus Višķi).

Avots: EH I, 613

klepsât: auch Linden in Kurl., (mit Geräusch) Seyershof.

Avots: EH I, 615

‡ *klīsât (?), s. ‡ kleisât.

Avots: EH I, 620

klusãm: ka[d] jau k. (still) bija Pas. V, 153. aizbraucis k. (heimlich) uz precībām Lesten n. FBR. XV, 26.

Avots: EH I, 624

klusãm, Instr. Pl., still, leise, sachte, heimlich: visas upes klusām te̦k BW. 31033, 1. Zur Verstärkung mit vorangehendem Gen. Plur.: māte klusu klusām steidzās mājās A. XVI, 299.

Avots: ME II, 237

‡ kniesât(iês) Warkl. "= knìesêt": bē̦rni kniẽsājas (reiben sich, um sich vom Jucken zu befreien) Salis.

Avots: EH I, 632

‡ kniesât(iês) Warkl. "= knìesêt": bē̦rni kniẽsājas (reiben sich, um sich vom Jucken zu befreien) Salis.

Avots: EH I, 632

‡ knosât, -āju Seyershof, = knãbât 1: vistas knosā ābuolu serdes.

Avots: EH I, 633

‡ knuõsât,

1) flöhen;
suns knuosa blusas Serbig.;

2) mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken
Serbig., Wandsen: zirgi viens uotram knuosa kaklu.

Avots: EH I, 635

knosâtiês: auch N.-Wohlfahrt, (knosaties) Salis.

Avots: EH I, 633

[knosâtiês Ruj., = knosêtiês, knuosît(iês).]

Avots: ME II, 249

kuõppasâkums ,* ein gemeinsames Unternehmen.

Avots: ME II, 346

‡ *kuosât, zu erschliessen aus ‡ àizkuosât.

Avots: EH I, 688

‡ krive̦sājs (mit iv < uv?) Pilda, = kruvešaîns.

Avots: EH I, 656

‡ krive̦sâts (mit iv < uv?) Kaunata, Rēzna, = kruvešaîns.

Avots: EH I, 656

krustšķḕ̦rsãm: aptinām linu dzijas k. ruociņai BW. 1226.

Avots: EH I, 661

krustšķḕ̦rsãm, krustšķḕ̦rsu, kreuz und quer: krunkas vilkās krustšķē̦rsām Kleinb. MWM. XI, 259.

Avots: ME II, 290

I kûsât: auch Fest., (mit û ² ) AP., Frauenb., Ramkau: mums šuogad zâle (labība) kâ k. kūsā (wächst sehr gut) AP.

Avots: EH I, 684

I kûsât [(auch Trik., kùsât Jürg., kûsât ² Dunika, Bauske), serb. kisati "wallen, sieden"], -ãju, [kùsêt N. - Peb.], kûsêt [auch Kr., PS., Lis., Drosth.], -ẽju und -u [Erlaa], -ẽju, kûsuôt, intr., sprudeln, wallen, überwallen, sich erheben [Stelp.]: katls, putra, ūdens kūsā, kūsē, kūs, kūsuo. grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī JK. VI, 32. ūdens kūsājis pār malām LP. VI, 546. nuo vakara puses kūs uz augšu me̦lni mākuoņi Saul. ja piens kūsuo, tad lai steidzuoties viņam palīgā, bet ja asinis kūsuo, tad ne LP. VI, 513. mucā kūsuo vīns ar varu Rainis. nuo Uogres līča migla augšup kūs Blaum. sirds nuo laimes kūsā pāri Vēr. II, 606. [kûsuôt ² aiz pārspē̦ka Bauske]. kūsuoša sirds, dzīvība, überströmendes Herz, Leben Jauns. JR. II, 23. jūtas un kaislības mutuļuo un kūsē JR. IV, 110. mana dvēsele kūsuo cerībās Rainis. [Vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 678, v. d. Osten - Sacken AfslPh. XXXII, 330, Zubatý Sborn. fil. I, 124.]

Avots: ME II, 337, 338

II kūsât, -ãju, auftauen U. - [Zu kust.]

Avots: ME II, 338

kvìesãji: auch (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., (mit iê ² ) Orellen, Ramkau, Salis.

Avots: EH I, 691

kvìesãji, Weizenstroh: gardi kvieši, vēl gardāki kviesāji (Rätsel) RKr. VI, 691.

Avots: ME II, 356

kvìesãjs (unter kviesaine): auch (mit iê ² ) Lesten, Ramkau, Salis.

Avots: EH I, 691

lapsâda, das Fuchsfell: es tev pirkšu lapsādas kažuoku.

Avots: ME II, 422

‡ lĩdzsãnīgs* M. 513, = lĩdzsānu*.

Avots: EH I, 747

lĩdzsãnu * trijstũris, ein gleichschenkliges Dreieck.

Avots: ME II, 482

liẽlsãdža ,* ein grosses Dorf Konv. ² 1371; 1452.

Avots: ME II, 502

‡ liesājs Bērzgale, = ‡ liẽsans.

Avots: EH I, 756

‡ *lipsât, zu erschliessen aus ‡ àizlipsât. Ref. -tiês Smilt., hin und har laufen, bummeln.

Avots: EH I, 744

[lipsâtiês Planhof, = labîtiês: sāk ar mani lipsāties. Zu lipsnîgs.]

Avots: ME II, 474

‡ luksât, gehen OB. n. Latv. Saule, S. 425; "slinki skriet" Dunika: luksāšu mājā (nach Hause) Tdz. 36735.

Avots: EH I, 760

lũsâda, das Luchsfell: lūsādiņas kažuociņš BW. 14790.

Avots: ME II, 520

maksât, -ãju,

1) (be)zahlen:
Sprw. lai maksā tas, kas augšām. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. [tas darbu nemaksā U., das lohnt sich der Mūhe nicht.] maksājiet manu skaistu dziedājumu, zahlt fūr meinen schonen Gesang; in der Prosa gew. m. par manu dziedājumu! BW. 974; (mit dem Lok.) cik maksā tagad pīlēs un zuosīs? Mat.;

2) kosten:
cik maksā šis zirgs? šņabis maksājis tik deviņas kapeikas stuopā LP. III, 108. diže̦nais tē̦va dē̦ls maksā sieku pe̦laviņu BW. 988. asaras it ne˙kā nemaksā. In dieser Bedeutung BW. 24702, 1 die reflexive Form gebraucht: cik tā mice maksājas. maksâtiês auch - be-, auszahlen, liquidieren Spr. Subst. maksãjums, die Zahlung; maksâšana, das Bezahlen; auch die Zahlung: man tagad lielas māksāšanas; māksâtãjs, der Zahler, gauss maksātājs, bet cītīgs žūpuotājs.

Avots: ME II, 555

maksâtnespējîgs,* zahlungsunfähig.

Avots: ME II, 555

maksâtspējîgs* zahlungsfähig.

Avots: ME II, 555

‡ mè̦lsākls ² ,

1) ein zänkischer Mensch
Saikava: kuo tu ap mani melsies kâ m.? gatavais m˙! vai būsi mierā!

2) "= mèļša 2" Prl.

Avots: EH I, 799

mūsāds L., St., für mūsẽjâds.

Avots: ME II, 679

[mũsât, -ãju "müssig stehend zusehen" Rutzau.]

Avots: ME II, 679

nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich wiederholt tragen
Auleja;

2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;

3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;

4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).

Avots: EH II, 5

[nasât, -ãju, wiederholt tragen, anhaben Dond.: vai nasāji neve̦lē̦tu? BW. 13730, 24.]

Avots: ME II, 694

nāsât: auch (mit ã ) Ramkau, Serbig.

Avots: EH II, 8

[nāsât, -ãju Pas. I, 247, wiederholt tragen.]

Avots: ME II, 701

nemaksâtãjs, wer nicht zahlt Alm.

Avots: ME II, 722

ne̦sājs (unter nesẽjs ): ein Gepäckträger.

Avots: EH II, 19

‡ *nē̦sājs, = nẽ̦sâtãjs: ūdens nē̦sājiņa BW. 2686, 7.

Avots: EH II, 24

nesãķis, ein Unmässiger: ē̦d kâ nesāķis Dond. n. RKr. XVII, 40. [Wohl für nesātis nach dem (kurischen) gen. s. nesāķa < * nesãtja.]

Avots: ME II, 732

‡ nesāška Berzgale, = nesātis.

Avots: EH II, 19

nesalasãms, nicht zu lesen, unleserlich: nesalasāms raksts Vēr II, 976.

Avots: ME II, 731

nesàlîts, ungesalzen: nesālīts sviests.

Avots: ME II, 732

nesamaksãjams, unbezhlbar: nesamaksājams juoks.

Avots: ME II, 731

nesâpîgs, schmerzlos.

Avots: ME II, 732

ne̦sât (li. nešoti Tiž. II, 331, 335, 340): auch Dunika, Frauenb., Heidenfeld, Kaltenbr,, Siuxt, Sonnaxt: ka (zirgi) neizbīstas un nesāk mūs n. Janš. Dzimtene II ² , 60. diezgan jau nu esi guovs asti ne̦sājusi (= gane bijusi) III ² , 397.

Avots: EH II, 19

ne̦sât, s. nẽ̦sât.

Avots: ME II, 732

nẽ̦sât, ‡ Refl. -tiês,

1) für sich (wiederholt od. viel) tragen;

2) "leicht schneien":
sniegs sāk n. Sussikas.

Avots: EH II, 24

nẽ̦sât [BB. XVII, 273], -āju, tr., freqn. zu nest,

1) viel oder oft tragen:
man jānē̦sā dienu mūžu smagais akmens ruokās JK. III, 73;

2) tragen (Kleider):
bikses, ce̦puri, cimdus, svārkus, zābakus:

3) Gerüchte verbreiten klatschen:
vai būs tiesa, kuo ļaudis nē̦sā? MWM. X, 586. Subst. nẽ̦sãjums, das Getragene; nẽ̦sâšana, das Tragen: nẽ̦sâtãjs, ne̦sâtãjs, der Tragende: zināju savu arājiņu smalku kreklu nesãtãju BW. 7037. jau es tevi sen zināju valuodiņas nē̦sātāju 8392.

Avots: ME II, 742, 743

nesãte, nesãtĩba, die Unmässigkeit, Unersättlichkeit: tālāk ejuot nesātībā, velti laimi me̦klē̦tu MWM. VII, 563.

Avots: ME II, 732

nesãtîgs,

1) unmässig:
nesātīgs cilvē̦ks; nesātīgi baudīt stiprus dzērienus;

2) nicht sättigend, keinen Segen habend:
nesātīga barbība. bet nauda bija ļuoti nesātīga, juo gada laikā tā izšķīst šâ bez svētības LP. I, 117.

Avots: ME II, 732

nesātis, ‡

2) "kāds purva putns" (mit ā ) Heniņ.

Avots: EH II, 19

nesãtis, nesãtniẽks, nesãtnis Ahs., L., RKr. XVII, 40, ein Unmässiger, Nimmersatt: viens ceļa malā ē̦d kâ nesātis LP. VI, 471. ē̦dat, rijat, nesāšu ļaudis! BW. 19273, 2. [lācis kâ nesātis pie... kulbas klāt Pas. II, 108.] apsūdzējuši nesātnieku ve̦cajam tē̦vam LP. V, 95. (saimnieku maki) bija gluži kâ nesātņi Dz. V.

Avots: ME II, 732

nesātnĩba L., = nesãtĩba.

Avots: ME II, 732

nesātnîgs, nesātns, unersättlich L.

Avots: ME II, 732

‡ nevisādīgs, in der Verbindung visu nevisādigi, allerlei: nākuši visu nevisādīgi Pas. VIII, 23.

Avots: EH II, 22

nùodrasât, tr., vertun, verschleudern: cita naudu Latv.

Avots: ME II, 776

‡ nuoknosât Seyershof, = nùoknābàt 2: vista nuoknosājusi visus cāļus. Refl. -tiês Seyershof, eine Zeitlang etwas Geringfügiges tun.

Avots: EH II, 55

[nùokūsât C., Dunika, nùokûsêt Lis., überwallend unsauber werden: puôdam malas (ve̦rduot) nuokūsājušas (ar putām aplipušas).]

Avots: ME II, 804

nùoliẽsât (unter nùoliẽsêt): nuoliesājušu ve̦cu zirgu Pas. I, 366 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 64

nùomaksât: jam ... labi nuomaksāja, un jis atgāja uz sē̦tu ... bagāts Pas. V, 40.

Avots: EH II, 66

nùomaksât, tr., ab-, bezahlen: viņš visas pagasta maksas nuomaksāja A. XX, 266. tas ir par mani nabagu nuomaksājis grē̦ku parādu GL. Refl. -tiês, seine Zahlungen machen Spr.

Avots: ME II, 816

nùonasât,

1): vaiņuceņu ar guodeņu n. Tdz, 39395; ‡

2) wiederholt (od. éin Objekt nach dem andern) wegtragen:
meitas nuonasāja putni: ve̦cākuo nuonese vanags, viduskuo nuonese krauklis un jaunākuo - rubulis Pas. VII, 338. plika pļava: visi lini vēja nuonasāti Auleja.

Avots: EH II, 71

[nùonasât freqn., eine Zeitlang tragen: gans vairāk dienu nuonasāja punu pierē Sk. Do. 33.]

Avots: ME II, 824

nùone̦sât: auch Dunika, Malta, Rutzau, Višķi.

Avots: EH II, 72

nùone̦sât, s. nùonẽ̦sât.

Avots: ME II, 824

nùonẽ̦sât, nùone̦sât, tr., freqn. zu nùonest, abtragen (Kleider): pate juostu nuonē̦sāja BW. 7490. viņa uzvalks bij nuodriskāts, nuonē̦sāts LP. VII, 1278. [Refl. - tiês, sich abtragen: šī drāna ātri nuonē̦sājas C.]

Avots: ME II, 824

‡ nuouôsât ² Frauenb., verprügeln: kaimiņu puiši gribēja mani kruogā n.

Avots: EH II, 104

‡ nuopuosât, sich mit Eiter bedecken: slimās acis nuopuôsājušas ² Frauenb., (mit uõ ) MSil., Zabeln.

Avots: EH II, 79

‡ nuorasât Dunika, = nùorasuôt.

Avots: EH II, 80

nùosàlît, ‡ Refl. -tiês Segew., von Salz(lake) durchdrungen werden.

Avots: EH II, 83

[nùosàlît,

1) gründlich einsalzen:
labi n. gaļu;

2) durchprügeln
C., Warkl.]

Avots: ME II, 844

nuõsãnis, nuõsãņš, nuõsãņus, abseits, beiseite, von der Seite: kâ putns viņa mani nuosānis uzlūkuoja Stari I, 280. nuosāņus turēties, sich abseits, fern halten B. Vēstn.

Avots: ME II, 844

‡ nuosāņis, = nuõsãnis: Aija ... Jānī n. raudzījās Jauns. Raksti III, 407. nuovē̦ruo sevi n. un nuotālēm Neskaties saulē 108.

Avots: EH II, 83

nuõsãņus (unter nuõsãnis): n. skatuoties Jauns. Raksti III, 383.

Avots: EH II, 83

nùosâpêt, ‡ Refl. -tiês, eine Weile schmerzen: sirds man nuosāpējās par tuo AP. u. a.

Avots: EH II, 83

nùosâpêt, intr., schmerzen, weh tun (eine Weile): sirds man nuosāpēja, kad saimnieks teica, ka uz priekšu vairs puiša neņemšuot Latv. sēžama vieta atdūrusies pret kluonu, ka ve̦se̦la nedēļu nuosāpējuse Lapsk.

Avots: ME II, 844

‡ *nùosārst, erröten: Milda nuosārta un nuodūra acis Zeibolts Liktenis 70. viņas vaigi nuosārta tumši Vindedze 19.

Avots: EH II, 84

nùosā`rtuôt,

1): vīnstīgām, kas agruo salnu nuosārtuotas Daugava 1936, S. 105; ‡

2) intr., rötlich (rot) werden:
kuoku lapas bija nuosārtuojušas Vanagu ligzda 182. ‡ Refl. -tiês, sich rötlich (rot) färben : nuosārtuojusies un nuobalsinājusies kâ lelle Jauns. Augšz. 211. jau rīta puse nuosārtuojusies; lēks drīzi saule Vank.

Avots: EH II, 84

nùosā`rtuôt, tr., rötlich machen; im Gesicht rot machen; nuosārtuošanas diena, ein gewisser Tag, da sie vermutlich bei Bier und Branntwein sich rote Gesichter zulegen L.

Avots: ME II, 844

nùotìesât, tr.,

1) verurteilen:
kēniņš viltīguo zaldātu nuotiesājis LP. V1, 338. abus dē̦lus nuotiesajuši uz nāvi LP. VII, 457;

2) aufessen:
jabrīnas, ka viņi visu tuo barības daudzumu var nuotiesât MWM. VIII, 180.

Avots: ME II, 876

[pae̦lsât Warkl., = pae̦lpuot: p. āra gaisu.]

Avots: ME III, 24

paklusãm (unter pakluss): bē̦rni nedrīkstēja ne˙kuo bļaustīties; bij jāsēž p. Orellen.

Avots: EH II, 143

[pakūsât, pakūsêt Lis., ein wenig kûsât: piens pakūsāja, bet pāri negāja Nigr.]

Avots: ME III, 52

pamaksât: izdeva labības, tās pamaksāja ("?") Siuxt.

Avots: EH II, 154

[pamaksât, wiederholt ein wenig zahlen: es vaļiniekiem šuo, tuo pamaksāju, un viņi man krietni palīdzēja Nigr.]

Avots: ME III, 65

‡ panasât Gr.-Buschh.; = pane̦sât: vajag skaista p. Tdz. 39975 (aus Silajāņi).

Avots: EH II, 159

[panāsât Pas. II, 251 (aus Asüne), = ne̦sât.]

Avots: ME III, 76

pane̦sât, tr., einige Zeit tragen, abtragen: apģē̦rbs tam labi pane̦sāts Saul.

Avots: ME III, 77

panẽ̦sât: lai viņš mani panē̦sā Pas. XIII, 343.

Avots: EH II, 160

panẽ̦sât, = pane̦sât. [Refl. -tiês, eine Zeitlang tragen: duod man savu pulksteni panē̦sāties! Jürg.]

Avots: ME III, 77

pãrkûsât: piens vāruoties pārkūsājis katlam par malu pāri Dunika.

Avots: EH XIII, 204

pãrmaksât, [mehr als nötig zahlen].

Avots: ME III, 165

[pãrnasât,

1) wiederholt hinübertragen
Dond., Gr.-Buschhof;

2) abtragen (Kleider)
Warkl.]

Avots: ME III, 168

[pãrne̦sât, wiederholt hinübertragen: katana pārne̦sāja bē̦rnus nuo vienas vietas uz uotru.]

Avots: ME III, 168

[pãrnẽ̦sât, = pãrne̦sât.]

Avots: ME III, 169

pãrsàlît, ‡

2) noch einmal salzen
Oknist u. a. ‡ Refl. -tiês Oknist, zu salzig werden: gaļa jau pārsālījusies.

Avots: EH XIII, 210

pãrsàlît, tr., ver-, übersalzen: vēžus, putru, gurķus.

Avots: ME III, 174

pãrsâpêt, intr., aufhören, vergehen (von Schmerzen): gan tūliņ pārsāpēs Purap. [nezin kad pārsāpēs Jaunie mērn. laiki III, 166.]

Avots: ME III, 174

pãrsãtinât* tr., übersättigen (namentlich in der Chemie): gaiss pārsātināts smaršām Plūd. Refl. -tiês, sich übersättigen: pē̦rkuona padebesis pārsātinājies ar elektrību.

Avots: ME III, 174

pãršķḕ̦rsãm, ein wenig quer, schräge: pāršķē̦rsām par ceļu pāri braukt Dond., Sassm.

Avots: ME III, 181

‡ pãrtìesât,

1) unter Berücksichtigung des ganzen Tatbestands ein Urteil über jem. fällen (?):
tiesneses katru aizgājēju ... mēdza p. Janš. Dzimtene IV, 207;

2) von neuem in einer Sache das Urteil fällen
M. 383.

Avots: EH XIII, 214

pãrkûsât, pãrkûsêt, pãrkûsuôt, intr., überwallen, übergehen: grāpis pārkūsājis Asp. fantazija pār malām pār kūsājuse Apsk.

Avots: ME III, 162

pasâjš: ein wenig fade Vank.: pasāja putra N.-Peb.

Avots: EH XIII, 170

pasâjš, ein wenig bitter, herbe Konv. ² 2586. [ēd ar pusnakts mielastu!... pasājš gan ir, bet stiprs kâ mežs un uož pēc dzērvenēm Veselis Saules kāpsē̦ta 104.]

Avots: ME III, 95

pasâķis, der Anfang, die Grundlage, das Stückchen Butter, das man bei Beginn des Butterns in die Sahne tut Etn. sprieduma pasāķis, der Keim des Urteils KM.-Zu pasākt.

Avots: ME III, 95

pasâkt: pasākts maizes kukulis Dunika. Subst. pasâkums: viena pūta stabuli. augstu skaņu viņa vilka vienā pasākumā Jauns. Raksti VI, 270.

Avots: EH XIII, 170

pasâkt [li. pašókti "plötzlich aufspringen"], tr., anfangen, beginnen, unternehmen: darbs bij nepasākts Niedra. valdības pasāka ņemt nuoduokļus Pürs III, 52. [se̦sks pasācis zagt vistas Dunika]. Subst. pasâcẽjs, wer etwas anfängt, unternimmt, der Unternehmer: būvdarbības pasācējs Vēr. II, 364; pasâkšana, das Anfangen, Unternehmen; pasâkums, das Begonnene, Unternommene, das Unternehmen: pasākums ir jākustina vienmē̦r A. XIX, 36. jaunajam pasākumam neradās daudz dalībnieku B. Vēstn.

Avots: ME III, 95

pasàlît, tr., ein wenig salzen: gaļu mēs pasālām, pažāvējam un pruojām uz pilsē̦tu Kaudz. Refl. -tiês, eine Zeitlang gesatzen werden, in der Salzlake liegen: lai gaļa vēl kādu lāiku pasālās!

Avots: ME III, 95

[pasā`ļš, ein wenig od. ziemlich salzig: p. ūdens.]

Avots: ME III, 95

‡ pasāniski, = pasãņus: sāk ... viens uz uotru p. acis uzmest Dünsb. Trīs romant. gad., S. 58.

Avots: EH XIII, 170

pasãņus: mē̦slus svieda p., vienā pusē durīm, uotrā pusē Siuxt.

Avots: EH XIII, 170

pasãņus, ein wenig abseits, seitab, von der Seite: grāmata ir palikuse pasāņus MWM. X, 956. viņš uz tuo pasāņus paskatījās ar vienu aci Apsk.

Avots: ME III, 95, 96

pasâpêt, intr., ein wenig schmerzen: lai pasāp, lai! [Auch reflexiv: zuobs vēl drusku pasāpējās un tad aprima.]

Avots: ME III, 96

‡ pasā`rme ² Erlaa "šķidrā sula, kas labi neizde̦vušām ziepēm sasalstuot paliek apakšā": kad ziepes ir izvārījušās un nav stipras, tad pasārmes nav.

Avots: EH XIII, 170

pasā`rtinât,* pasā`rtuôt, tr., etwas rot machen, schminken: vaigus. Refl. -tiês, sich schminken.

Avots: ME III, 96

[pasā`rts, ziemlich sā`rts: pasārti vaigi.]

Avots: ME III, 96

‡ pasâsts ² (li. pasostas) NB., der Sitz: še p., apsēdies!

Avots: EH XIII, 170

[patìesât,

1) bekritteln:
meitas ņēma puišus patiesāt;

2) teilweise aufessen:
viņš jau lielu daļu gaļas patiesājis Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang prozessieren.]

Avots: ME III, 122

‡ peisāki,

1) lange Haarsträhnen als typisch jüdische Haartracht
Wessen, (mit èi ² ) Oknist;

2) "stērbeles, ve̦ci svārki" (mit eĩ) Dunika: žīda p.

Avots: EH XIII, 218

pèisât ² "verwirren (sajaukt)": p. linus, matus Römershof; vgl. pèisēt ² I.

Avots: ME III, 192

pìemaksât, zuzahlen.

Avots: ME III, 270

pìenasât Dond., Kreuzb., Gr.-Busch hof, Saikava, = pìenẽ̦sât: p. istabu ar gružiem. nuoauni vîzes! diezgan jau tās pienasātas, sind schon lange genug getragen worden Saikava.

Avots: ME III, 275

pìenē̦sât,

1) wiederholt zu-, herbeitragen;

2) wiederholt volltragen.

Avots: ME III, 276

pìepuosât, sich mit Eiter füllen Ekau, (mit uô ² ) Autz, Behnen, Schibbenhof: nuo rītiem augšā ceļuoties dažreiz ir piepuosājušas acis Grünh. kuslam bē̦rnam actiņas, kad piepuosājušas, ne˙kad nemazgā ar ūdeni JK. VI, 53.

Avots: ME III, 282

pìesājêt,

1) "piesmirkt" (?): kuoks purvā ilgi gulē̦dams piesājējis N.-Peb.;

2) "bitter od. herb werden":
ēdiens piesājējis Ar.

Avots: ME III, 287

pìesàlît, (ein)salzend anfüllen: piesālīta pilna muca siļķu.

Avots: ME III, 287

pìesâpêt, schmerzhaft werden: (sapulce) nuoskaidruojuse dažus piesāpējušus vaicājumus Latgalits 1922, II, 1.

Avots: ME III, 287

pìesārst, rot werden, erröten: piesārta vaigi Upītis Sieviete 36. tâsārtais ģīmis bij piesārtis A. XX, 482. viņa piesārta kâ ruoze De̦glavs Rīga II, 1, 308. ziemeļpuse bij vis˙gaŗām vēl tumši piesārtuse Baltpurviņš I, 141.

Avots: ME III, 287, 288

pìesãtinât, sättigen, übersättigen; anschwängern (chem.): atmosfēra, kas piesātināta ar ūdeņa tvaikiem MWM. X, 878. Refl. -tiês, sich sättigen, übersättigen:

Avots: ME III, 288

pìetìesât,

1) auf die Dauer, zur Genüge richten:
kuo nu es jūs pietiesāšu? tiesājieties paši!

2) gerichtlich, prozessierend erlangen:
p. sev kādu pļavas gabalu Lis., Golg.;

3) vollessen:
p. pilnu vē̦de̦ru Lis.;

4) = piekaut, durchprügeln: es viņu labi pietiesāju Arrasch.

Avots: ME III, 305

‡ pilsāta Lng., die Stadt.

Avots: EH XIII, 233

pilsātnieks: auch Lng., Dunika, Kal., OB.; pilsatnieks BW. 14517, 7 (aus Zierau).

Avots: EH XIII, 233

pìlsātnieks Glück II Makk. 5, 6, U., = pilsētnieks.

Avots: ME III, 217

pilsāts: auch Plvv. I, 75, 79, 91, 94, 127, 151, 196, Gr.-Autz und Neuenb. n. BielU., Edw., Grenči, Ihlen, Pankelhof, Rönnen, Schlagunen, Schwarden, Spahren, Stuhrhof, Trekņi, Ulmalen, (mit ã) Gramsden n. FBR. IX, 92, Behnen, Blieden, (mit il˜ ² und â ² ) Dunika, Frauenb., Hasenp., Kal., OB., Perkunen, (mit a) Popen, Pussen, Siuxt, BW. 13270 und 33624 (aus Kabillen); ein Demin. pilˆsâtelis ² Frauenb. Vgl. zu diesem Wort auch Mag. II, 2, 183, wo nur pilsāts od. pilsats als bekannt behauptet wird (während pilsē̦ta nirgends gebräuchlich sei!)

Avots: EH XIII, 233

pìlsāts Glück I Mos. 10, 12, Kurl. n. U., loc. s. pilsātā LP. VI, 674 (aus Luttringen), nom. s. pilsats VI, 735 (aus Neu-Autz), acc. s. pilsatu VI, 902, = pilsē̦ta. Zu pils˙sāts II.

Avots: ME III, 217

pirmsâkums,* auch PL, der erste Anfang, der Uranfang: zemes pirmsūkums Stari II, 576. būvniecības mākslas pirmsākumi Antrop. II, 53.

Avots: ME III, 227

‡ pir̂sât ² NB., (Geld) vergeuden, verausgaben.

Avots: EH XIII, 238

plaîsât Wolm.,C., plaĩsât Dond., Wandsen, -ãju, freqn. zu plīst, zerplatzen, Risse bekommen: āda plaisā Konv. 6. Subst. plaisâšana, das Zerplatzen, das Reissen : pret ruoku ... plaisāšanu varuot arī iepriekš izsargāties, ja Māras dienas rītā ... iet mazgāties tādā ūdenī, kas pret sauli te̦k Etn. II, 38. sīkstums aizsargā skārdu pret plaisāšanu Konv. ² 454. plaisãjums, der Riss: grīdas plaisājumi Stari III, 135.

Avots: ME III, 315

plê̦sãjs, s. plêst.

Avots: ME III, 340

pliksānis,

1) ein Habenichts:
kur tāds pliksānis tâ uz reizes var ar naudu šķaidīties? Duomas III, 20;

2) der Wolf
LP. I, 166; IV, 163.

Avots: ME III, 344

puôsât ² Ekau, -ãju, eilern U.: acis puosā U., Grünh., Hofzumberge, Fockenhof, Neuenb. kad acis puosā, ieslauc krūšu pienu JK. VI, 53.

Avots: ME III, 457

I puôsât ² : auch Dobl., Lieven-Bersen, Siuxt, (mit uõ) Weinsch.

Avots: EH II, 347

‡ II pùosât ² Kalz. n. Fil. mat. 29, viel und lange essen. Vielleicht zu pùosît 1 (zur Bed. vgl. pucêt 3).

Avots: EH II, 347

prìekšsâpes* Konv. ² 695, die Schmerzen vor der Geburt.

Avots: ME III, 397

pus˙âra, pus˙âres, die Hälfte des freien Feldes: pus˙āriņa (Var.: pus˙ârītes, pus˙tīruma) pavadīju tautu dē̦lu pāreimuot BW. 8439, 2.

Avots: ME III, 423

pusârpràtîgs, halbwahnsinnig.

Avots: ME III, 423

pusârpràts,* pusârpràtĩba* MWM. X, 496, halber Wahnsinn.

Avots: ME III, 423

pusàusā, loc. s., adverbial gebraucht, halbwegs eingetreten (vom Tageslicht): diena jau pusausā, es ist schon die Zeit zwischen dem Tagesanbruch und Sonnenaufgang.

Avots: ME III, 422

pusdzisâ* (adverbial), pusdzisu* (adjektivisch), verglommen, halbverlöscht, erkaltet: pe̦lni pusdzisā. uzpūšat nedzīvas liesmiņas nuo pusdzisu pe̦lnu kuopiņas! Asp.

Avots: ME III, 425

pus˙gàisā, pus˙gàisuôs, adverbial, halb in der Luft: redz, kur tava dvēselīte pus˙gaisā karājas! BW. 31581 var. Jānīšam augsti zirgi, Pēteram vēl augstāki; Jānīt[i]s jāja pus˙gaisā (Var.: pus˙gaisuos), Pēterītis visu gaisu 33038, 1.

Avots: ME III, 427

‡ pussāniski, halbwegs sãniski: pagriezās p. Dünsb. Trīs romant. gad. 57.

Avots: EH II, 334

pussāņus, Adv., halb von der Seite her: tâ pussāņus un zīmīgi uz sievu nuoskatīdamies JR. VII, 73.

Avots: ME III, 434

pussâpes, halber, geteilter Schmerz Hen.

Avots: ME III, 434

‡ rasât Dunika, = rasuôt.

Avots: EH II, 354

rausât, rausêt, schüren, wühlen U.

Avots: ME III, 488

rùosât (freqn. zu rùost ²⁾ "schmücken" Warkl.

Avots: ME III, 582

rûgtsāls,* -s Konv ² 1486; MWM. VII, 49, Glaubersalz.

Avots: ME III, 568

‡ rũsãjs Orellen, ein Platz, wo rūsa II 3 sich findet.

Avots: EH II, 389

‡ rũsât Orellen, mit rūsa II 3 vollstreuen.

Avots: EH II, 389

‡ rûsât AP., rosten.

Avots: EH II, 389

rũsâtiês, den Schutt (rũsa) wegräumen: kuo nu tik ilgi rūsājies? Ju*rg.

Avots: ME III, 572

sābrene (unter sē̦brs): auch Rūžu Kr. 227.

Avots: EH XVI, 469

‡ sàbrinīca ² Pilda = sābr(i)ene.

Avots: EH XVI, 469

sàbris ² : auch Warkl.

Avots: EH XVI, 469

sābris, sābrs, s. sē̦brs.

Avots: ME III, 800

sābrisks,

1): freundschaftlich, nachbarlich
(mit à ² ) Alswig: sābriskas attiecības.

Avots: EH XVI, 469

sābrisks,

1) "?": sābriskā mīlestībā tas pieķērās katram MWM. v. J. 1896, S. 50;

2) "plump"(?):
tam jau tāda sãbriska gaita Kl. - Dselden. Adv. sàbriski ² , freundnachbarlich: viņi dzīvuo sābriski (Mar., A. - Schwanb.) od. pa sābriskam Gr. - Buschhot.

Avots: ME III, 800

sābrs (unter sē̦brs): sābruos bija slinki puiši BW. 30156 (aus Meiran).

Avots: EH XVI, 469

sācenĩte, eine, die am Anfang gemacht ist (?): sācenītes, beidzenītes manas baltas villainītes BW. 23542.

Avots: ME III, 800

‡ sâcêt ² , -ku, -cēju Salis n. FBR. XV, 70, = sâkt.

Avots: EH XVI, 469

sâcin, sācien, sācan, zur Verstärkung von sâkt: sācien (Var.: sācin) vien es iesāku (ne sācin neiesācu) 7441) sadzentiņus darināt BW. 7457

Avots: ME III, 800, 801

sacīsât: miežas sapļauj spailēs un tūlīt sacīsā un sakrauj Iw.

Avots: EH II, 400

sacīsât Dond., {den gemähten Roggen) in Garben zusammenbinden.

Avots: ME III, 603

‡ sãda Rutzau "= ciemats". Aus li. sodà?

Avots: EH XVI, 469

sādāji "?": ņem cietus sādājus, nuo aizkuŗa, labu sauju, saberz smalki ...! Stobe 1797, IV, 73.

Avots: EH XVI, 469

sâdinât (li. sodinti) Warkl, pflanzen Schlossberg bei Illuxt.

Avots: ME III, 801

‡ sàds ² , der Garten Malta (hier in dieser Bed. auch pl. t. sàdi ² ), Silajāņi, Višķi, der Obstgarten Kaltenbr.: sàdā ² kūkāja ze̦guoze BWp. 5179, 1. pilns sādeņš ... bišu truopu Tdz. 53617. Nebst li. sõdas wohl aus slav. saдъ.

Avots: EH XVI, 469

sãdža: auch (mit à ² ) Skaista; visu sādžu cauri gāju BW. 20258, 2 var.

Avots: EH XVI, 469

sãdža Biel., C., Karls., Iw., sàdža ² Kl., Prl., Welonen, Saikava, auch sādžus (nom. s.) U., Bielenstein Holzb. 140, Plur. sādži U., ein Dorf (in Litauen U.); ein Flecken U. Aus li. sodžià Lit. Mnd. I, 273 resp. sõdžius bei Jaunis Pon. gov. II, 29.

Avots: ME III, 801

‡ sādždedzis, ein Dorfanzünder: ne kâ uzvarē̦tājs ..., bet kâ laupītājs un s. Napoleons Maskavā bijis Maskavas ... nodedzināšana ... (1813). S. 10.

Avots: EH XVI, 469

sādženiẽks MWM. VIII, 595, sādžiniẽks VI, 910, Druva I, 705, Wid., der Dorfbewohner.

Avots: ME III, 801

‡ sàdžis ² Nerft n. FBR. XIX, 97, = sãdža.

Avots: EH XVI, 469

‡ sādžnieks, = sādženieks: par krievu sādžnieku dzīvi Austriņš Raksti V, 346.

Avots: EH XVI, 469

sàģis ² Gr.-Buschh. "= ciems": tur ir liels sāgis māju. Ein Hypernormalismus (vgl. Le. Gr. 133) für sādžis aus li. dial. sõdžis < sõdžius.

Avots: ME III, 801

‡ sàgls ² Pilda, Zvirgzdine, die Mistjauche.

Avots: EH XVI, 469

sâjans PS., Lis., sâjins Gr.-Buschhof, sāje̦ns, fade, nüchtern: dzejuoļi ... nav gļē̦vi sāje̦ni jeb salkani A. v. J. 1896, S. 785; sâje̦ns, etwas salzig Jürg.; sâjans, säuerlich-salzig Schwanb.

Avots: ME III, 801

‡ *sâjêt, zu erschliessen aus pìesājêt und sasâjêt.

Avots: EH XVI, 469

sâjĩba,

1) die Nüchternheit, Fadigkeit;

2) die Bitterkeit, Herbheit.

Avots: ME III, 801

sâjīns Saikava, = sâjš 1.

Avots: ME III, 801

sâjš:

1): s. ēdiens Marienhausen, Meselau, Oknist. (fig.) sāja (flau)
dūša Fehteln, Salisb., Sonnaxt. sāja sirds Mezküll. atģidies aizpļāpājies, kruodzinieks ... vainīgs sāji pasmaidīja A. Upītis Pirmā nakts 21;

2): s. piens Mezküll. kad grūtnēja guovs, tad pēdējais piens ir s. ("rūgts") Seyershof. dažām guovīm ir sājāks piens, dažām saldanāks AP. kazas piens ir s. AP., Mahlup, Mezküll. zirņu putra ir tāda kâ sāja AP. kad vanagzirņi ieviešas pie rudziem, tad ir sāja, tāda parūgta un tumša maize ebenda. kad ir auzas miltiem klāt, tad sāja ("sūrgana") karaša Ramkau. lielas pupas ir sājas AP. cukurs nebij dabūjams; dzēra tuo (= tēju) tâ˙pat sāju A. Upītis Ģertr. 268. sāja ("rūgta") mute Mezküll.

Avots: EH XVI, 469

sâjš Erlaa; sâjs Kl., Kr., Gr.-Buschhof, Selsau, Heidenfeld,

1) sâjs Lis., sâjš Ronneb., Drosth., Jürg.; Ruj. "fade"
Saussen, Bers:, Kreuzb., Kalz., Wessen, Sissegal, "kam maz aizdara klāt" Aps.; fig., schal Dr., nüchtern, fade, (sãjš) flau Bauske: auzu miltu ķīselis ir sājs Kreuzb.; sâja putra Saikava. tukšas un sājas izklausās valuodas De̦glavs Riga II, I, 363. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. sājas muļķības MWM. IX, 110. sājs stils Dr.;

2) sājs Kokn., Sessw., Gr.- Jungfernhof n. U., sâjš C., Ronneb., sâjš ² Ruj., Karls., Biel., sāš L., sāžs Erlaa, Ruj. n. U., bitter, herb, barsch; unreif
U.; galstrig wie alte Butter L.: sājš sviests L:, Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāji kartupeļi Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāja miza Ruj. jūŗas ūdenim sāja (sāļi rūgta) garša Konv. saldans bija al[u]s ar me̦du, sâjas gaudas asariņas BW. 26541, 18. kamenēm sājāks me̦dus nekâ bitēm N.-Schwanb. - Subst. sâjums, die Fadigkeit, Nüchternheit; die Bitterkeit, Herbheit: viņam bija savāds sājums mutē un sirdī Vēr. I, 1040. Vielleicht zur Wurzel von le. sāts "sättigend" (s. dies); zur Bed. vgl. etwa ae. sæd "satt, überdrüssig", engl. sad "betrübt, ernst", gr. ἄση "Übersättigung, Überdruss, Kummer", ἀσάομαι "bin satt, ekle mich".

Avots: ME III, 801

‡ sâka Bers., Heidenfeld, = sâkas, der Anfang: nuo sākas viņam gāja ne˙kuo teikt Sessw. dievs nuozīmēja sākas laikuos spīdē̦tāju RKr. VIII, 72. pa rudens laiku un ziemas sāku Azand. 65.

Avots: EH XVI, 469

sakàmsât Ermes, Bers., C., sakàmsît C., bissenweise verschlingen, aufessen: s. visu maizi. sakamsêt, aufessen, -fressen Spr.

Avots: ME III, 644

sâkas: nuo sākām meldija kâ stabule tam skan Virza Kar. Nameitis (1939), S. 78.

Avots: EH XVI, 469

sâkas, = sâkums, der Anfang Mar. n. RKr. XV, 134.

Avots: ME III, 801

‡ sākât Kalz., = zãkât.

Avots: EH XVI, 469

sākuotnẽjs,* ursprünglich V.: Stendera darbs šai ziņā gan nebija vairs sākuotnējs Plūd. Llv. II, 163.

Avots: ME III, 802

sākuotne* Wid., der Ursprung: dzīvības sākuotne Vēr. II, 931. cilvēces kultūras sākuolne MWM. X, 75.

Avots: ME III, 802

sākuotnẽjs:* anfänglich: pavasaris un sākuotnēja vasara (der Anfang des Sommers) nebija mākuonī Vanagu ligzda 100.

Avots: EH XVI, 470

‡ sâkuotnîgs,* = sākuotnẽjs: parādīt cilvē̦ka sākuotnīguos instinktus, nuoluobuot dvēseles dzīvi līdz pamatdziņām Daugava 1940, S. 92.

Avots: EH XVI, 470

‡ sāksliņa BielU. "= kuņiņa".

Avots: EH XVI, 469

sâkt: prs. sâcu - auch Auleja, Marienhausen, Zvirgzdine, prs. sâkstu. Auleja, prt. sâcu Marienhausen, Oknist, Višķi, Zvirgzdine,

1): apgudruodami, kuo pirmā sāktā darīt Ciema spīg. 194. sāka grimt, sākuot ļuoti ātri, bet tad lē̦nāk Jauns. Raksti V, 149. Refl. -tiês, ‡

2) = stâtiês I Pilda: meitiņa sācas pi darba Pas. V, 330; ‡

3) = sektiês (?): sāc, māsiņa, tu dziesmiņu, tev sācēs, tev veicēs; es būtum iesākuse, aiz valuodu nevarēju Tdz. 36024. Subst. sâcẽjs: dziesmu sācējiņa BW. piel. ² 2922. Vgl. noch li. šoksime dirbtų Šlapelis (unter iššvē̦sti) und Fraenkel IF. IL 203 f.

Avots: EH XVI, 470

sakūsât: niknas dusmas sakūsāja manī A. Upītis Sm. lapa 181.

Avots: EH XVI, 421

sakūsât, sakūsêt, intr., (plötzlich) aufwallen: uz˙reiz visiem sakūsājušas siltas jūtas sirdīs Vēr. I, 1163. krūtīs viņam kaut kas sakūsēja un viņu smacēja Saul. III, 29.

Avots: ME II, 660

sālags L., U., sālaks St., U., die Salzlake: siļķu sālags Celm. Wohl aus sāl- . *laks (aus d. Lake).

Avots: ME III, 802

‡ sàlaîms ² Aahof n. Zemzare Lejasc. 89, N.-Rosen n. FBR. VIII, 32, Mahlup, = sālīms.

Avots: EH XVI, 470

sàlaîns: auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 89; salzartig Ramkau: s. akmens, ein salzähnlicher, körniger Stein Ramkau.

Avots: EH XVI, 470

sàlaîns ² Mar. n. RKr. XVII, 135, sāļaîns, salzig, Salz enthaltend: sālainās sastāvdaļas Konv. ² 2860. sāļainas jūŗas Odiseja IV, 80.

Avots: ME III, 802

‡ sàoļains ² Baltinow n. FBR. XI, 132, Liepna, salzig.

Avots: EH XVI, 471

sālaks, s. sālags.

Avots: ME III, 802

sālduoķis Ramolip, ein Salzgefäss.

Avots: ME III, 802

saldsājš, süsslich und zugleich herb: saldsāja garša Fallijs.

Avots: ME II, 669

sāle (unter sā`ls): nuo sālītes, nuo maizītes BW. 14.

Avots: EH XVI, 470

‡ sālēji, die Salze L. Av. 1834, № 9.

Avots: EH XVI, 470

sālejs, s. sālijs.

Avots: ME III, 802

‡ sāle̦ns Diet., = sàlîgs.

Avots: EH XVI, 470

sàlîgs: auch (mit â ² ) Gramsden n. FBR. IX, 103, Pas. VIII, 123 (aus NB.).

Avots: EH XVI, 470

sàlîgs PS., sâlîgs ² Rutzau n. FBR. VII, 122, Ruhtern, sāļîgs JR. VII, 1, salzig; "brackig (wie das Flusswasser an der Mündung)" Dr.- Sprw. sālīgs kâ špruksti. sarijies sālīga ūdens Odisēja IV, 71. ja ... sāls nelietis, ar kuo tas taps sālīgs darīts? Glück Lukas I4, 34. (fig.) dabūjis it sālīgu pērienu Janš. Bandavā II, 350.

Avots: ME III, 802

sāļîgs,

s. sàlîgs.

Avots: ME III, 803

sālijs: auch (mit à) AP., C., (mit à ² ) Borchow, Daudsewas, Fest., Heidenfeld. Lasd., Lubn., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Römershof, Selb., Sonnaxt, Stockm., sàlijš Ramkau; s. dazu die Belege FBR. XIV, 72.

Avots: EH XVI, 470

sālijs Spr., Wid., Dunika, KL, Ledmannshof, sàlijs ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, Prl. n. FBR. VI, 94, Lis., Saikava, Selsau, Bers., Gr.-Buschhof, sālījs Erlaa, sàlijš Serbigal n. FBR. IV, 55, sàlĩjš C., PS., sālejs, sàļejs ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38, salzig; salzhaltig KL: salda bija ceļa zâle, sālijs ceļa ūdentiņš BW. 29000. ūdens, pa sāts daļām vilkdamies, tuop sālijs A. XI, 691. azaids par daudz sālijs XXI, 415. dzert gribu, sāleju ēdu BW. 19620 (aus Zierau). - sālija piens, die Butter (in der Kindersprache) Upīte Medn. laiki 232.

Avots: ME III, 802

sālījs (unter sālijs): auch (mit â ² ) Dunika (neben sālijs).

Avots: EH XVI, 470

sāļijs Meiran, = sālijs.

Avots: ME III, 803

sàlĩjums, s. sàlît.

Avots: ME III, 802

‡ sâlime̦ns ² Seyershof "piesūcies vai aptraipīts ar sālījumü: sālime̦nas ruokas.

Avots: EH XVI, 470

‡ sãlīmiņa Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231 "pašķidra biezā putra ar gaļu".

Avots: EH XVI, 470

sālimputra, eine Art Mehlbrei, der als Zukost gegessen wird Salisb.; miežu vai kartiņu sālimputra A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 51.

Avots: ME III, 802

sālims (unter sālīms): auch Marienhausen, (mit i) Allend. n. FBR. XIX, 79, Seyershof.

Avots: EH XVI, 470

sālims, s. sārms.

Avots: ME III, 802

sālīms: auch A.-Ottenhof, Dobl., Heidenfeld, Kolberg, Kurs., Lemb., Liepna, Ziepelhof, Zvirgzdine, (mit ĩ) Frauenb., Siuxt, (mit î ² ) Lesten, (mit â ² ) Dunika, Demin., sâlĩmtiņš ² Siuxt; konzentrierte, gallemde Fleischbrühe Siuxt.

Avots: EH XVI, 470

sālīms (li. sólymas bei Būga Izv. XVII, 1, 37) N.-Sessau n. U., Remten, Blieden, Neuenb., Schlock, sālims Salisb., sâlîms ² Kurs., die Salzlake: sālims - ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies Etn. I, 42. labāku pavalgu ne˙maz nevarēja ieduomāties par siļķu sālīmu Janš. Bandavā II, 386. ar reņģu sālimu A. Melnalksnis Mazsalaca 51. - miltu sālims, eine Speise aus Wasser, Mehl, Fett und kleinen Fleischstücken Etn. I, 42. gaļas sālims, eine Speise aus gekochtem, ungeräuchertem Fleisch, Gedärmen, Nieren und Leber ebenda.

Avots: ME III, 802

‡ sàlîns ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Liepna, Lubn., salzig: dameta ūdenim sāļa klāt, lai labi s. Liepna.

Avots: EH XVI, 470

‡ sàlis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Pilda n. FBR. XIII, 51, Skaista n. FBR. XV, 40, Višķi n. Ceļi IX, 383, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Nerft, Pas. VII, 255 (aus Pustiņa), VIII, 122 (aus Preiļi in Lettg.), = sā`ls.

Avots: EH XVI, 470

sàlît, Refl. -tiês: auch Siuxt, Sonnaxt: kad divas, trīs nedēļas gaļa sālās, tad ir nuosālījusies Seyershof. gaļa vus˙labāki sālās rudeņuos Mahlup.

Avots: EH XVI, 470

sàlît Wolm. u. a., sàlît ² Prl., -u od. -ĩju, -ĩju, tr.,

1) salzen:
gaļu, zivis.- Part. praet. pass. sàlîts,

a) salzig
Salis, Ulpisch: putra šuodien sālīta Serbigal n. FBR. IV, 56;

b) fig., salzig, gepfeffert; teuer:
mājenieki pacienā panāksniekus ar juo sālītām ... dziesmām BW. III, I, 23. sālīti juoki Apsk. v. J. 1905, S. 547;

2) schlagen
Celm. Refl. -tiês, sich salzen Spr. - Subst. sàlĩjums,

1) das einmalige Salzen;

2) die Salzlake
U.: jāielej . . . kaklā siļķu vai gaļas sālījums Etn. IV, 120; die geronnene Flüssigkeit der Fleischbrühe, Gallerte Kronw. n. U.: tu drebi kâ teļa sālījums, du zitterst wie eine Kalbsgallerte U.

Avots: ME III, 802

‡ sâlītans ² Salis, ein wenig salzig.

Avots: EH XVI, 470

sàlîts, a): auch (mit â ² ) Kand., Kaugurciems; b): kad sāka teikt, tīri s. ("ass, ļauns") nāce laukā AP.

Avots: EH XVI, 470

sàlîts, s. sàlît.

Avots: ME III, 802

sâļjums ² Dunika, = sālīms.

Avots: ME III, 803

sālnica (unter sā`lnĩca): auch (mit à) Blieden, (sâlnica ² ) Allend. n. FBR. XIX, 83, A.-Ottenh. n. FBR. XVI, 87, Seyershof.

Avots: EH XVI, 470

sā`lnĩca: auch (sā`lnîca ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 470

sā`lnĩca C., Smilt., Kmph., sâlnica <sup>2</sup> Siuxt, sālnica Gold. n. Etn. II, 81, Wid., sā`lnīce ² Kreuzb., sālnīce hochle. n. Bielenstein Holzb. 284, sālnice L., U., Spr., sālniece Bielenstein Holzb. 284, sālnika Janš. Dzimtene ² III, 93, sā`lnieks ² Mar. n. RKr. XV, 134, Warkh., Golg., Adl., Sessw., Selsau, Heidenfeld, sālnieks L., U., Ronneb., ein Salzfass (Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 284).

Avots: ME III, 802

sālnīce (unter sā`lnĩca): auch (mit à ² ) Sonnaxt.

Avots: EH XVI, 470

sālnieks (unter sā`lnĩca): auch (mit à) Burtn., Trik., (mit à ² ) Borchow, Heidenfeld, Lubn., Marienhausen, Oknist, (mit â ² ) Schnehpeln.

Avots: EH XVI, 470

sālnika, s. sā`lnĩca.

Avots: ME III, 802

‡ sâlnîka ² Nigr., (mit ĩ) Siuxt, = sā`lnĩca, ein hölzernes Salzgefäss.

Avots: EH XVI, 470

‡ *sāļuôt, zu erschliessen aus sasāļuôt (unter sasàlît).

Avots: EH XVI, 471

sā`ls: fem. i- Stamm - auch (mit à) Blieden, Ramkau, (mit à ² ) Heidenfeld, (mit â ² ) Siuxt, masc. i- Stamm - auch AP., (mit à ² ) Fest., Liepna, Sonnaxt, (mit â ² ) Orellen (nach BielU. in Livl. masculin, in Kurl. feminin), Demin. sâltiņa ² Frauenb., sâltiņš ² AP.; te tava s., maize BW. 18918, 4 var. balta kaza sāli pūta ... paliek s. iepūšļāts 26063. sāļa saujas Tdz. 58109. tis zemes s. Jauns. Raksti VIII, 374. asins (aseņu) s., das erste Salz, womit man zu salzendes Fleisch, Fische usw. leicht bestreut Salis: reņģes ķīķē, nuomazgā, tad iesāla aseņu sālī. es tik asins sāli vien uzkaisīju.

Avots: EH XVI, 470

sā`ls, -s Serbig., Wolm., Neuenb., sā`ls ^2, -s Prl., Nerft, PreiIi, sâls ² , -s Salis, Ruj., AP. (fem. od. masc.; fem. in Ronneb., Jürg., Arrasch, Bauske; masc. in Lis., Drosth., Schwanb., Ermes, Saussen, Meiran, Saikava), sâle ² Schlehk n. FBR. VII, 50, PIKur., Līn., Iw., ein gen. s. sāļa Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 518, (aus Dricē̦ni), Gr.-Buschhof, Warkl., Selsau, acc.-instr. s. sālu (?) Glück Ezechiel 16, 4; 47, 11, Demin. sāltiņa BW. 19317, 1; 22629 var., das Salz; akmiņa, kramanains, le̦dains s., Steinsalz U.; baltais s., sviestu s., spanisches Salz U.; vārīts s., smalkais pienu s., Lüneburger Salz U.; sarkanais s. U.; mālu od. mālainais s. U.; luopu s. U.; rūgtā s., Bittersalz V.; dze̦lte̦nā (sarkanā) asiņu s., gelbes (rotes) Blutlaugensalz Konv. ² 202; vārnu s., Quarz Salisb. - Plur. sàļi, die (chemischen) Salze: šie... sāļi pieve̦lk akmenim nuo gaisa ūdeņa daļas A. v. J. 1899, S. 230; vom Hopfen: alum par daudz sāls Rutzau. Zu apr. sal, slav. solь, la. sāl (gen. salis), gr. ά'λς, arm. ał(t), got. salt, ir. salann "Salz", aksl. slanъ, r. сóлонъ "salzig", serb. slȁting "Salzquelle" u. a., s. J. Schmidt Neutra 182 und 253, Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 452 f.

Avots: ME III, 802, 803

sā`ļš,

1): auch (mit â ² ) Kaugurciems, Orellen (unbek. in Borchow, Heidenfeld, Lasd., Lubn., Marienhausen, Salis);

2) ķērēji mūs sāļi un sīvi piekava Janš. Dzimtene I, 314. - Subst. sàļums, die Salzlake
Ceļi III, 64, (mit â ² ) Dunika, Salis; salzige Zukost (z. B. Heringe) BielU.

Avots: EH XVI, 471

sā`ļš Wolm., PS.,

1) salzig
U.: jūŗas üdens ir sāļš R. Sk. II, 250;

2) fig., salzig, gepfeffert; teuer:
ja tas mums ar maksātu uotrtik saļi MWM. X, 512. - Subst. sàļums; das Salzige, die Salzigkeit U.: ķēve̦... sāļumus laizīdama, ielaiza zivs samazgas LP. VI, 482; die Salzlake C., Dond.

Avots: ME III, 803

salˆdsāpîgs,* süss und schmerzlich: lngus tikai saldsāpīgi smaidīja De̦glavs Rīga II, 1, 143.

Avots: ME II, 669

sā`lsavuots, ein Salcbrunnen Brasche.

Avots: ME III, 803

sā`lsbuņķis, eine Salzreibe Bielenstein Holzb. 284 (s. Abbild. S. 267).

Avots: ME III, 803

sā`lsgraûds, das Salzkorn Vēr. II, 521.

Avots: ME III, 803

‡ sālskuoks, ein hölzernes Salzgefäss mit einer Handhabe.

Avots: EH XVI, 470

‡ sā`lsmàize, Salz und Brot zur Bewillkommnung; ein Gastgeschenk (bei einem Wohnungswechsel u. dgl.).

Avots: EH XVI, 470

‡ sālsnauda, eine Art Abgabe: tiem jābrauc lielā dzirnavā un jāduod mašus: tiem jāmaksā s. Bergm. Labu ziņu un p. grm. ² (1792), S. 35.

Avots: EH XVI, 470

sā`lspūtẽjs: jāaiziet man pie sālspūtēja, juo e̦smu sabaidījies Setzen.

Avots: EH XVI, 470

sā`lspūtẽjs, jem., der zaubernd das Salz behaacht.

Avots: ME III, 803

sā`lsraktuve,* die Salzgrube Dr.

Avots: ME III, 803

sā`lsskâbe,* sā`lskâbe*, Salzsäure.

Avots: ME III, 803

sā`lsstabs, die Salzsäule: stāvēja atvē̦rtām mutēm kâ sālsstabi Purap. 50.

Avots: ME III, 803

sā`lszeme Konv. ² 1054; 2322, Salzboden.

Avots: ME III, 803

sàļumputra: auch (mit â ² ) Salis, (-iņa) Kl.-Roop n. FBR. XV, 153.

Avots: EH XVI, 471

sàļumputra Ermes, = sālimputra.

Avots: ME III, 803