Paplašinātā meklēšana

‡ àizluõž(ņ)ât, hin- und herkriechend hin-, weggeraten: nezin kur kaķē̦ni aizluožņājuši.

Avots: EH I, 37

‡ àizluõž(ņ)ât, hin- und herkriechend hin-, weggeraten: nezin kur kaķē̦ni aizluožņājuši.

Avots: EH I, 37

‡ apluõžât (li. aplándžioti) Trik., Wolm., = apluõžņât.

Avots: EH I, 100

apluõžņât, auch apluõdât, tr., freqn., um etw. kriechen, heimsuchen: aukstā vē̦sma apluožņāja pavasara bē̦rnus R. Sk. II, 119.

Avots: ME I, 103

‡ atluõžņât, wiederholt (oder sich hin und her wendend) herkriechen.

Avots: EH I, 154

[ìeluõžņât,

1) wiederholt hinein - od. hereinkriechen:
kad tikai čūskas neieluožņā Lis.;

2) wiederholt hineinkriechend bahnen od. herstellen:
avenes lasuot mežā ieluožņājis celiņu Bauske.]

Avots: ME II, 42

[izluõžât,] izluõžņât, tr.,

1) (kriechend) durchwühlen, durchschnüffeln: malu malas. ve̦lns izluožņā pakaktes LP. V, 104. [visas malas izluožāt.] dze̦lte̦nā cielaviņa guovu kūti izluožņāja BW. 28930;

2) aushöhlen, Gänge in der Erde od. im Holze machen
Grünh.: māte apskata savu ķirmju izluožņātuo gultu Latv.

Avots: ME I, 767

izluõžņât (unter izluõžāt ), ‡ Refl. -tiês, zur Genüge krieche: vai neesi diezgan pa krūmiem izluožņājies? Jürg. u. a.

Avots: EH I, 464

luõža, luožņa, comm.

1) der Herumschleicher, der Kriecher:
krūmu luoža (Var.: luožņa), lapu guļa, ne darbiņa darītājs BW. 23464; 21893, 1; 15602, 2. sūnu luožas, luožņas, auch zemes luožas Beiname der Schlangen Etn. IV, 113, Tr. IV, 410. bezdelīga, dūmu luožņa BW. 2686;

2) der Speichellecker, Schmeichler:
lūk, kāds luoža tas Lub.;

3) mizu luoža, Baumläufer (certhia familiaris)
Natur. XXXVII, 102.

Avots: ME II, 529

luõžât,

1): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 768

luõžât, -ãju (li. lándžioti), luõžņât, luožņuôt BW. V, S. 235, intr.,

1) umherkriechen, umherschleichen:
[pa pagalmu luožājuot BW. 23619, 8 var.] irbei spārni nuodiluši, biezu mežu luožājuot (Var.: luodājuot, luožņājuot) BW. 8461. kâ es lai luožņāju ap citu namu A. XX, 936. luožā bitīte BW. V, S. 203;

2) kriechen, schmeicheln:
luocīties un luožņāt pret augstmaņiem Rol.;

[3) schnüffeln
U.] Subst. luõž(ņ)âšana, das Umherkriechen, Umherschleichen; luõž(ņ)âtãjs, der Umherschleicher, Kriecher; akmiņu čupas luožātājs, Beiname der Schlange Tr. IV, 394. zemes māte sasauca visus luožņātājus, visus zemes te̦kātājus LP. V, 335.

Avots: ME II, 529

I luõže̦ns, leicht durchkriechend, glatt: luože̦na adata, luože̦ns virbs Kand. kumpastis tē̦vs, garaste mãte, visi mazi bē̦rni luože̦nām galviņām Rätsel.

Avots: ME II, 529

luõžis, = luõža; meža luoži. Schlangen Tr. IV, 520. sē̦tas luoži. [luõžņi Dond.], Gundermann, Gundelrebe, Erdepheu (glechoma hederaceum) Mag. N, 2, 86.

Avots: ME II, 529

‡ luõžma Frauenb., eine Menge, Schar: liela l. cilvē̦ku.

Avots: EH I, 768

‡ luõžmetējs,* das Maschinengewehr.

Avots: EH I, 768

luõžņa,

1): auch AP., (mit ùo ² ) Gr.-Buschh., Oknist, PV.

Avots: EH I, 768

luõžņa, luõžņât, s. luõža, luõžât; luožņa, feiner, vom Wind getriebener Schnee: tāds luožņa, ka iet skaidu jumtiem cauri Stelph.

Avots: ME II, 529

luõžņât (unter luõžât ),

1): auch AP., Frauenb., Lesten, (luõžņet) Strasden, (mit ùo ² ) Kaltenbr. Sonnaxt: ūdens lùožņājis ² pa pļavu Heidenfeld.

Avots: EH I, 768

luõžnêt, -ẽju, luõžnuôt, hin- und herktiechen Biel. I, 412; LP. VII, 380.

Avots: ME II, 529

luõžņi

1) die Krickenten
L., RKr. VIII, 98;

2) "glumji"[?]: zivtiņu luožņi izslīdēja caur pirkstiem N.-Schwanb.;

[3) lùožņi ² N.-Schwanb., = luož(ņ)as 1].

Avots: ME II, 529

‡ paluõžņât, = paluõdât.

Avots: EH II, 153

‡ pe̦luõža Frauenb. "ein faules Weib" (Schimpfname).

Avots: EH XIII, 222

saluõžât, saluõžņât,

1) sich wo verkriechen
(von mehreren Subjekten): bē̦rni saluožājuši pagultē Arrasch. čūskas saluožņājušas krūmā Dunika;

2) eine gewisse Zeit hindurch umherkriechen:
suns saluožņāja pa blāķa apakšu visu vakaru Golg.

Avots: ME II, 678

saluõžņât (unter saluõžât), ‡

3) erschleichen
P. Alunāns.

Avots: EH XVI, 428

‡ sẽ̦tmalluõža Salis, glechoma hederacea.

Avots: EH II, 484

uzluõžņât,

1) auf etw. (hinauf)kriechen
(perfektiv): čūska uzluožņājusi uz ceļa;

2) umherkriechend auffinden:
suns uzluožņāja peles Kokn.

Avots: ME IV, 354

apluõdât (unter apluõžņât): auch Wid, Salis: sāka a. mājiņu Ezeriņš Leijerk. II, 148.

Avots: EH I, 100

caũrluoža: caũrluõžu dañcis Dond.

Avots: EH I, 261

luõšņât [Schrunden, O.-Bartau, Lindenhof "schnüffelnd umherschleichen" Bixten, lùošņât ² Modohn], BW. 6262, LP. V, 183, 335; VII, 511, Konv. ² 1498, für luõžņât.

Avots: ME II, 528

[luožinât, luožinêt U., = luõž(ņ)ât.]

Avots: ME II, 529

‡ ļùožņât ² Auleja, = luõžņât.

Avots: EH I, 775

luožņuôt (unter luõžât ): auch (mit ùož ² ) Oknist.

Avots: EH I, 768

nùoluõdât, nùoluõžņât, intr., tr., hinund herkriechen, lange Zeit kriechend abtrampeln: lai dievs duod bagātiem kâ utei nuoluodāt! visus tavus sē̦tmalīšus tupu, rāpu nuoluodāju BW. 1241. abi ve̦cākie brāļi pa kāzām nuoluožņāja vien LP. VI, 523. [daudz kūlēju pa kuļamuo laiku tik šurp turp pa riju un ap riju nuoluodājuot Anekd. 47.]

Avots: ME II, 814

sē̦tluozīši U., sē̦tluoži RKr. II, 72, Wid., sē̦tasluoži Dünsb., sē̦tluožas, sē̦tluožņi Wid., Mag. IV, 2, 55; Konv. ¹ 538, Gundermann (glechoma hederacea L.): zaļās sē̦tluožas, . . . brūnās vīna vītes Lautb. Luomi 94. - glumi sē̦tluozīši, Malven (malva rotundifolia) U. - sẽ̦tluõža, nepeta Karls.

Avots: ME III, 834