Paplašinātā meklēšana

‡ àizmiekšķêt, zu erweichen beginnen (worauf dabei eine Unterbrechung eintritt): aizmiekšķē̦ti zirņi Bauske.

Avots: EH I, 40

‡ apmiekšķêt,

1) unvollständig erweichen
Bauske: graudi tikai apmiekšķē̦ti:

2) aufessen
(pejorativ) KatrF.: viens pats visu apmiêkšķējis.

Avots: EH I, 102

atmiekšķenis, Tauwetter. Bers.

Avots: ME I, 178

atmiêkšķêt, auch atmiêkšêt, tr., erweichen, aufweichen (= atmīkstināt): mālu Etn. IV, 2. lietus atmiekšķē lauku, plāksteres ādu Ver. I, 598. Übertr.: ak kungs, atmiekšķē manu sirdi G. L.; auch durch Körperliche Züchtigung zum Gehorsam bringen. Refl. -tiês, wieder weich werden: dubļi sāka atmiêkšķēties un lipt pie kājām Vēr. 645.

Avots: ME I, 178, 179

ìemîkšķêt, ìemîkšêt, ìemîkšķinât, tr., ein wenig weich machen Spr.

Avots: ME II, 46

ìemiêkšķêt, tr., einweichen: zirņus.

Avots: ME II, 46

miekšẽ̦ns, = miekšis

2.

Avots: ME II, 652

miekšêt,

1): pupas (acc.) miêkšē ² (= mērcē) dienas divas AP.; 3): sievu m. (schlagen)
Pas. III, 43; ‡

5) = mìrkt Seyershof: kar[tu]pelis miêkšē ² un laiž slapju puvumu, slapjā vietā būdams.

Avots: EH I, 824

miekšêt, miêkšķêt [C., Kl.], - u od. - ẽju, - ẽju,

1) [miêkšķêt Lis., Drosth., Wolm., Trik., miêkšķêt ² Ruj., Salis, Bauske, miẽkšķêt Iw., Lautb.], weich magen (auch durch Drücken und Schlagen U.), erweichen [miêkšêt PS., N. - Peb.]: graudus miekšē ar ūdeni Konv. ² 749. ūdens mālus miekšē caur, Wasser macht den Lehm mürbe U. mizas rags, kas duobē bij iemē̦rkts miekšēt JR. IV, 149;

2) miêkšêt C., Lub., = miegt, drücken: miekš acis cieti;

3) miekšķêt, schlagen (von Tieren)
N. - Bergfried;

4) umrühren, maischen
Bergm. n. U. [In der Bed. 4 wohl zu maisīt, in der Bed. 2 - 3 - zu miêgt, in der Bed. 1 - wohl zu mîksts, in der Bedeutung durch miekš(ķ)êt 2 u. 3 beeinflusst.]

Avots: ME II, 652

miekšis,

3): "gļē̦vs cilvē̦ks" (mit iê ² ) AP.

Avots: EH I, 824

miekšis, miekšķis,

1) mìekšis ^2, schlechtes, nasses Wetter: jau vairāk dienu ir laiks tāds niekšis Plm. n. RKr. XVII, 68;

2) miêkšis, miekšķis Smilt., Lub., ein Durchnässter: slapjš līdz ādai kâ miekšķis Smilt., Lub. izmircis kâ tīrais miekšis Vīt. 81. [pievilcis (piedzēries) kâ miekšis (ein Trunkenbold): acis pusviru, plakstiņus vien līpina Fest.];

3) mìekšis ^2, ein dicker und träger Mensch
Plm. n. RKr. XVII, 68;

[4) miêkšļis ² (verächtlich) Bauske, = pūtelis (eine Speise). - In der Bed. 1 u. 2 zu miekšêt 1.

Avots: ME II, 652

miêkškāns, ein grosser, weichlicher, schlaffer Mensch Druw. n. RKr. XVII, 68. [Zu miekšêt 1; vielleicht mit hochle. škā aus šķē̦.]

Avots: ME II, 652

miekšķē̦ns = miekšis

2.

Avots: ME II, 652

miekšķêt,

1): m. (mit iê ) pastalas Erlaa. nu lij spēcīgi, nu miêkšķē zemi ebenda; ‡

5) viel essen:
kad izstrādājas, tad ar miêkšķē Erlaa.

Avots: EH I, 824

miekšķêt Fest., Mitau, = miekšêt

1: sakaltušas pastalas miekšķē; s. auch miekšêt.]

Avots: ME II, 652

miekšķiņš, ein kleineres Brot, welches aus dem zusammengeschabten Reste des Teiges gebacken wird.

Avots: ME II, 652

miekšķis, s. miekšis und miešķis II.

Avots: ME II, 652

nùomiêkšêt (unter nùomiêkšķêt): durchweichen - auch AP.

Avots: EH II, 69

nùomiêkšķêt, nùomiêkšêt, tr., durchweichen, abprügeln: nuomiekšēsim tam labi muguru! MWM. III, 104.

Avots: ME II, 821

pamiekš(ķ)êt, ein wenig aufweichen (tr.): p. zirņus, âdu; lietus zemi pamiekšķējis Kl., Autz.]

Avots: ME III, 72

pamiekš(ķ)êt, ein wenig aufweichen (tr.): p. zirņus, âdu; lietus zemi pamiekšķējis Kl., Autz.]

Avots: ME III, 72

pìemiekšêt, anfeuchten, feucht machen: circeņu vācele piemiekšē̦ta BW. 19280. pirmā vaina (sarkanais plankums) dziedējama, piemiekšējuot ūdenim ... uogles vai pęlnus BW. I,185.

Avots: ME III, 274

samiekšêt: s. drēbes Sermus (mit iê). iesalu septiņas stundas samiêkšē ² AP.

Avots: EH II, 432

samiekšêt, samiekšķêt, tr., ganz weich machen, enveichen, durchweichen: samiekšķē̦ta barība Luopkuopiba II, 34. lietus samiekšēja līdz ādai N: -Peb.

Avots: ME III, 688

uzmiekš(ķ)êt, aufweichen (tr.): lietus uzmiekšķējis zemi.

Avots: ME IV, 360

uzmiekš(ķ)êt, aufweichen (tr.): lietus uzmiekšķējis zemi.

Avots: ME IV, 360

čukurs, auch čukuris,

1) ein Büschel, Bündel:
ķēve nuolieca galvu šur tur pie kāda zāļu čukura Blaum. linu čukurs, kas uz rugājiem izstādīts miekšķēšanai Vēr. II, 840;

2) eine Erhöhung, ein Aufwurf, Gipfel
[cukars Für.]: abu vagu starpā pace̦ltuo čukuru (uzvagu) izar, Konv. ² 1645;

3) der Dachfirst:
redzēju nama čukurīti, paša nama neredzēju BW. 10644;

4) der Giebel
N. - Schwanb., Laud.;

5) der innere Raum des Schornsteins:
pakārt kaut kuo čukurā dūmuos LP. VI, 148;

6) = čuokurs: līdz iekāpu aude̦klā, dzijas vilku čukurā BW. 942. Vgl. li. čiùkuras "вершина горы, кровли; гребень кровли, князек; отверстiе в концѣ кровли под гребнем" Jušk.; [ Spitze des Giebels
BB. VIII, 109].

Avots: ME I, 419

izmiêksķêt, izmiekšêt,

1) intr., ausweichen, weich werden:
saķert dzīvas čūskas un ielikt spirta pudelē, lai izmiekš Etn. IV, 119. vējš rausta slapjas izmiekšķējušas driskas Etn.;

2) tr., ausweichen, weich machen:
nuo lietiem izmiekšķē̦ta zeme A. XXI, 28. lupatas atkal salasīs, izmiekšķēs JK. V, 116;

3) durchbleuen, durchprügeln:
maimnieks izmiekšķējis kalpam muguru LP. VI, 354.

Avots: ME I, 773

miešķêt,

1)"?": ļaudis apmanīja pelēķi pagaldē un miešķēja pa durvīm ārā Pas. I. 194 (aus Selg.);

2) = miekš(ķ)êt 1 Bers., Warkl., Laud., (mit iê) Fest., Kalz., Sessw., N. - Schwanb., Walgalen: m. miežus iesalam, sakaltušu maizi, zirņus vārīšanai;

3) schlagen
Rujen, Walk;

4) "essen"
N. - Schwanb.]

Avots: ME II, 655

‡ mîkšêt, -ēju Auleja, Warkl., Zvirgzdine, = miekšêt 1: m. ādas.

Avots: EH I, 821

‡ milkšêt (? fehlerhaft für miekšēt?), schlagen Celm.

Avots: EH I, 813

saêst,

1) tr., zerbeissen, zernagen, zerfressen (auch vom Roste usw.):
suns saē̦d . . . dzelzi un tē̦raudu LP. IV, 52. izsviež naudu par tārpu saē̦stiem riekstiem Rainis. kaulu tube̦rkulōze, kuŗa atmiekšķē un saē̦d kaulu Tuberkulōze 3. ē̦dājs "saē̦d" saslimušuo vietu Konv. ² 765. pāris ābuoļu saē̦duši Janš. Bandavā I, 103. mācītājs...gribēja viņu vai ar acīm saēst De̦glavs Rīga II, 1, 49. tie saēda jaunā ideālista veselību Vēr. II, 864. grāmatas tev saēda visu dzīvi Stari I, 179;

2) viel essen:
daudz saēda, daudz sadzēra, maz darbiņa padarīja BW. 28490, 6. Refl. -tiês,

1) sich an etw. sattessen, sich voll-, anessen:
saēduos cūkas gaļas BW. 33551. saēdies nāves zâles LP. I, 32. kuo tu skraidi, kâ driģeņu saēdies? A. Upītis Dzim. 22. visi sēd kâ saplē̦sušies vai driģenes saē̦dušies R. Sk. II, 135;

2) in Streit geraten
U., sich verfeinden : draugi savā starpā saē̦dušies Ahs. viņa negribēja ar... māti saēsties A. v. J. 1901, S. 865.

Avots: ME III, 623

II samelkšêt, für samiekšêt?: smadzeņu samelkšēšanas (Gehitnetweichung?) zīmes MWM. VII; 541.

Avots: ME III, 682

šķeste Lubn., Saikava, eine (lange Wolmarshof) Rute U.; eine Hirtenrute (mit schlanken Zweigen) Salisb.; eine Strohdachrute U., Bers., Lis., Lub., eine dünne Stange U.: vīrs... nuolauž kramuos labu šķesti, ar kuo sievu miekšēt Pas. III, 43.

Avots: ME IV, 29

vis˙bèidzuot, Adv., zu allerletzt, zum Schluss, schliesslich: iesalu... miekšē ar ūdeni vis˙beidzuot 75° siltumā Konv ² . 749.

Avots: ME IV, 622