apmirdzēt
‡ apmirdzêt, bescheinen, bestrahlen: pats sevis apmirdzē̦ts Ezeriņš Leijerk. II, 221.
Avots: EH I, 102
Avots: EH I, 102
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mirdzêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mirdzêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)
atmirdzēt
atmirdzêt, intr., erglänzen, sich glänzend wiederspiegeln: drīz viņa seja atmirdz liesmas sarkanumā Up.
Kļūdu labojums:
wiedrespiegeln = widerspiegeln
Avots: ME I, 177
Kļūdu labojums:
wiedrespiegeln = widerspiegeln
Avots: ME I, 177
izmirdzēt
izmirdzêt, zu Ende leuchten, aufhören zu leuchten: tur mans sapnīt(i)s zvaigznes lasa, kuŗas izmirdz līdz ar viņu Druva II, 700.
Avots: ME I, 772
Avots: ME I, 772
nomirdzēt
nùomirdzêt, erblinken; schnell vorüberfligen, vorüberstreifen Spr.: kad es jāšu sievas ņemt, visi meži nuomirdzēs BW. 30035, 1. aizskrēja, ka nuomirdzēja vien.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
samirdzēt
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aizmirdzēt
àizmir̂dzêt, -guôt, intr., hinstrahlen, strahlend, leuchtend sich entfernen: ūdeņi pavasaŗa plūduos tā vien kā mirdzēt aizmirdz uz leju JK. burbuļi saules mirdzumā kā sudrabs aizmirguoja MWM. VII, 572. Refl. àizmirdzêtiês, für eine kurze Zeit aufleuchten, erstrahlen: baltie stāvi - tie, šķiet, nu sadre̦b, aizmirdzas Druva III, 387.
Avots: ME I, 40
Avots: ME I, 40
marga
II marga,
1) auch margs, Flitter: margu viju vainadziņu BW. 515, 3. krustiņiem, mardziņiem tautu meitas vainadziņš 24249, 3 var.;
2) "?": egle ēvelējuot atstāj maz margu Konv. 1 411;
3) Schimmer
U.;
4) [mar̂ga 2 Bauske, N.-Bartau, eine Stickerei]:
es saspriedu linu sauju pa vienai šķiesniņai, ka varēju svešus ļaudis ar margām apmarguot (Var.: ar migliņu apmigluot) BW. 25236, 1. [Wenigstens in den Bed. 1 und 3-4 nebst mirdzêt (s. dies), li. márgas "bunt", mar̃guoti "bunt schimmern"vielleicht (nach Froehde BB. VII, 331) zu got. maúrgins "Morgen" (wozu Feist Wrtb. 2 264 f. zu vergleichen ist) oder (nach Lidén Srud. 78 1, Fick Wrtb. III 4, 313) zu an. myrkr "dunkel" u. a.; vgl. auch Stokes Wrtb. 220 und Prellwitz Wrtb. 2 31.]
Avots: ME II, 563
1) auch margs, Flitter: margu viju vainadziņu BW. 515, 3. krustiņiem, mardziņiem tautu meitas vainadziņš 24249, 3 var.;
2) "?": egle ēvelējuot atstāj maz margu Konv. 1 411;
3) Schimmer
U.;
4) [mar̂ga 2 Bauske, N.-Bartau, eine Stickerei]:
es saspriedu linu sauju pa vienai šķiesniņai, ka varēju svešus ļaudis ar margām apmarguot (Var.: ar migliņu apmigluot) BW. 25236, 1. [Wenigstens in den Bed. 1 und 3-4 nebst mirdzêt (s. dies), li. márgas "bunt", mar̃guoti "bunt schimmern"vielleicht (nach Froehde BB. VII, 331) zu got. maúrgins "Morgen" (wozu Feist Wrtb. 2 264 f. zu vergleichen ist) oder (nach Lidén Srud. 78 1, Fick Wrtb. III 4, 313) zu an. myrkr "dunkel" u. a.; vgl. auch Stokes Wrtb. 220 und Prellwitz Wrtb. 2 31.]
Avots: ME II, 563
merga
mirdzin
mir̂dzin, zur Verstärkung von mirdzêt, mirguôt: viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis.
Avots: ME II, 631
Avots: ME II, 631
mirdzot
ņirdzēt
ņir̂dzêt [Serbigal], -u, -ẽju, für mirdzêt: kas tur spīd, kas tur ņirdz? Serbigal; vgl. auch ņir̂t.
Avots: ME II, 903
Avots: ME II, 903
pamirkšēt
[pamirkš(ķ)êt,
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71
pamirkšķēt
[pamirkš(ķ)êt,
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71
svīlot
svìluôt(iês) 2 Tirsen "= mirdzêt, funkeln": rasa zâlē svīluo(jas). svĩluôtiês Bauske "= svīļuoties". Vgl. svilt II und zvīļuot.
Avots: ME III, 1163
Avots: ME III, 1163
svīloties
svìluôt(iês) 2 Tirsen "= mirdzêt, funkeln": rasa zâlē svīluo(jas). svĩluôtiês Bauske "= svīļuoties". Vgl. svilt II und zvīļuot.
Avots: ME III, 1163
Avots: ME III, 1163