mirguļuôt,

1) flimmern, leuchten:
ielejā pilsē̦tas ugunis vãji mirguļuoja Balss. gar krastu mirguļuo nakts nuometnes ugunis Druva I, 221. viņa skats mirguļuoja nuo dedzības Balss. asaras ritēja mirguļuodamas. lapas trīsēja un mirguļuoja Vēr.;

[2) mir̂guļuôt Domopol, = mirguot 3].

Avots: ME II, 632, 633

mirguļuôt (li. mirguliúoti Arch. Phil. III, 50),

1): nami ... mirguļuoja apgaismuotiem luogiem Daugava 1934, S. 503.

Avots: EH I, 817