Paplašinātā meklēšana

‡ àizmizuôt,

1) an éiner Seite der Länge nach die Rinde abschälen
Stenden: vēl vienu reizi gar kārti aizmizuot (lai kalst);

2) (gehend oder fahrend) schnell hin-, wegeilen
C., Mahlup: a. ātri kam gaŗām.

Avots: EH I, 39

drìksna;

1): izdzīt (nuomizuot) balkai trīs drīksnas; lai nepūst Saikava. izdzīt mazu drīksnu oder drīksnīti (= vadziņu) runkuļu dēstīšanai ebenda;

4): auch Baltinow, Pilda.

Avots: EH I, 335

izmizuôt, tr.,

1) heraus -, ausschälen:
serdi;

2) fig., durchbleuen:
viņu vajadzēja labi izmizuot Grünh.

Avots: ME I, 772

ķildiņas,

1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;

2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil˜diņas, Gekröse Bauske.]

Avots: ME II, 380

knibis,

1): auch (Demin. knibītis) Frauenb.: maizes knibjus Janš. Mežv. ļ. II, 307; ‡

2) ein kleiner Auswuchs, eine Unebenheit Lems.: nuomizuotiem kuokiem zaru vietā ir knibji un knibīši.

Avots: EH I, 630

mizuôt, mizât, -ãju, mizêt, -ẽju, tr.,

1) abrinden, abschälen
[mizuot um Mitau; in Druw. nur von Bäumen, anderswo auch von Kartoffeln, Äpfeln u. a. (wofür in Druw. laupît)]: āžam zuobi nuomizēja, blīgznes mizu mizuojuot (Var.: mizājuot) BW. 15576;

2) einhauen, essen, fressen (scherzweise):
[mizā nu kāpuostus! U.] sievai pirku vērša gaļu, pats mizuoju cūkas gaļu BW. 27225, 3. lācis... sāks auzas mizuot LP. VI, 417;

3) [mizuôt Druw., Mitau, Salisb.], hauen, schlagen, prügeln:
mizuo vēl nabadziņu, lai āda atlūp LP. IV, 155. ar rīksti ķē̦mus krietni mizuojis VII, 1276;

4) intr., gehen, stiefeln:
vēl liels gabals nuo mizuot;

[5) "energisch und mit Erfolg arbeiten"
um Mitau];

6) in der Zstz. mit nuo- [und ap-], stumpf werden (von Zähnen):
zuobi nuomizuojuši (-ãjuši, -ẽjuši), auch nuomizuši; zuobi nuomiz, die Zähne werden stumpf Schwanb., Mat. das Part. nuomizuši deutet auf ein primitives Verb * mizt hin. Subst. mizuõjums, die Abrindung, das Abgeschälte; mizuôšana, das Abrinden, das Einhauen, Prügeln; mizuôtãjs, wer abrindet, prügelt; augļu mizuôtãjs, Fruchtschäler.

Avots: ME II, 640

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

nùomizuôt, nùomizât,

1) tr., abrinden:
kuoku. viņš ņēma tuos kuociņus, kuo bij nuomizājis I Mos. 30, 38;

2) stumpf machen:
vēl zuobus sev nuomizuoju Adam. ja zuobi jau nuomizuoti Straut.; häufiger intr., so auch nùomizêt [Walk, Siuxt u. a.], nùomizt, stumpf werden: zuobi nuomiz nuo skābiem ābuoliem Schwanb. āžam zuobi nuomizēja (Var.: nuomizuoja, nuomizuši, nuomizājuši 14838), blīgznes mizu mizuojuot BW. 15576;

3) abprügeln:
reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. tas kundziņż būtu tik krietni nuomizuojams JR. IV, 87, [auch um Mitau und in Druw.];

4) zurücklegen
Ruhental: labu gabalu jau nuomizuojām kājām, vēl labs gabals kuo mizuot Peb. Refl. - tiês, sich abrinden, sich ablösen, einhauen, sich gütlich tun: duomāju labi nuomizāties Līb.

Avots: ME II, 821

pamizuôt,

1) ein wenig, eine Weile schälen:
p. kartupeļus kādu laiciņu;

2) abprügeln:
krietni muguru pamizuot.]

Avots: ME III, 71

pìemizuôt, pìemizât,

1) abschälend, abrindend anfüllen:
p. rāceņu pilnu bļuodu; p. istabu ar mizām;

2) piemizuot kam muguru, jem. durchprügeln.

Avots: ME III, 273

ràibuôt,

1): sīpuolnīcās vārīta un skudru pūznī raibuota uola Brigadere Dievs, daba, darbs 281. pie raibuotā pīlara Dünsb. Od. 209. es nedevu nuomizuotus kartiņus; raibuoju vie[n] drusku tuos me̦lnumus ārā (d. h. machte die Kartoffel bunt, indem ich die schlechten Stellen herausschnitt)
Seyershof;

2): gar acīm raibuoja, ausīs nuodunēja A. Upītis Pirmā nakts 470. cauri kuoku galuotnēm raibuojās ... pilsē̦tas nameļi 57.

Avots: EH II, 351

rusts , rusti Lievenbersen, auch rustis (nom. pl.) Annenburg, die zum Färben benutzte abgeschälte Ellernrinde: brūnu krāsuoja me̦lnmeža alkšņu nzizās, kuŗas samizuotas par rustiem sauca Etn. III, 59.

Avots: ME III, 564

samizuôt, tr.,

1) (fertig)schälen
(auf eine grössere Menge von Objekten bezogen): samizuoju ve̦se̦lu bļuodu kartupeļu, ābuolu;

2) tüchtig durchprügeln:
Ansis samizuoja garbārzdi ar nūju LP. IV, 10. ienaidnieks samizuots: apkava, ka ne ē̦nas nepalika V, 285. es... tuo veci reiz krietni samizuatu JR. V, 99.

Avots: ME II, 687

šibēt (?) kuoku, die Äste vom Baum hauen Für. I; "mizuot">mizuot" Annenhof bei Mar.; vgl. šķibêt.

Avots: ME IV, 17

šķèle,

1): rutku š. BW. 4426. griêza maizes šķēli 27995 var. rāceņu šķêles ² Siuxt "nuomizuoti, sausi izvārīti kartupeļi" (doch wohl zerschnitten?).

Avots: EH II, 633

uzmizât, uzmizuôt,

1) schälend auf etw. fallen lassen:
puika uzmizuojis mizas kartupeļiem virsū. mizuojuot uzmizuojis mizas uz galda,

2) noch, dazu schälen:
vēl pāri kartupeļu uzmizât PS.;

3) Schläge versetzen:
uzmizuot (uzmizât PS.) kam pa muguru;

4) stark regnen
(perfektiv): lietus šuodien krietni uzmizā PS., Segewold.

Avots: ME IV, 360