Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nùokal' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nùokal' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (11)
nokalbīt
nokaldināt
nùokal̃dinât (li. nukáldinti), schmieden lassen: lemešus; beschmieden lassen: kamanas Arrasch.]
Avots: ME II, 793
Avots: ME II, 793
nokalēties
‡ nùokalêtiês, sehr sehnsüchtig werden: nuokalējusēs tīrā ... āra gaisa Janš. Līgava I, 466. ļuoti nuokalējusēs savēju Mežv. ļ. II, 416 (ähnlich I, 193). ja es kādreiz aplam pēc tevis nuokalēšuos Bandavā II, 333.
Avots: EH II, 51
Avots: EH II, 51
nokalināt
‡ nùokalinât Auleja, Futter (Speise) vorenthaltend physisch herunterkommen machen: n. vistu.
Avots: EH II, 51
Avots: EH II, 51
nokalpināt
nokalpot
nokalpot
nùokal̃puôt, intr., abdienen: tie saimniekam visu gdu bez algas nuokapluoja LP. VII, 913. Refl. - tiês, sich absklaven: sūrām asarām jānuokalpuojas kâ nabagiem.
Avots: ME II, 793
Avots: ME II, 793
nokalsināt
‡ nùokal̃sinât,
1) = nùovâjinât Frauenb.: n. guovi;
2) = nùovâjêt (?): nuo meitas nuobālēšanas un nuokalsināšanas Dünsb. Koša rotas k. 31.
Avots: EH II, 51
1) = nùovâjinât Frauenb.: n. guovi;
2) = nùovâjêt (?): nuo meitas nuobālēšanas un nuokalsināšanas Dünsb. Koša rotas k. 31.
Avots: EH II, 51
nokalt
nùokal̃t: nuokal divus ritentiņus! Tdz. 54868. Refl. -tiês: ilgi nuokalies ap vāģiem Saikava.
Avots: EH II, 51
Avots: EH II, 51
nokalt
nùokal̃t [li. nukálti], tr., abschmieden, fertig schmieden: cirvi. Refl. - tiês, sich abschmieden, sich müdeschmieden: viņš cauru dienu bija smēdē nuokalies Tirzm.
Avots: ME II, 793
Avots: ME II, 793
Šķirkļa skaidrojumā (1)
izbružāt
izbru˛ât,
1): siets jāizbružā, lai labība birst cauri Saikava; ‡
2) "?": nuo izbružātā ceļa K. Students Latvis № 1558; ‡
3) = nùokal̃puôt Frauenb.: gan jau es tuo vienu gadu izbružāšu ar. ‡ Refl. -tiês, sich gehörig reiben (perfektiv).
Avots: EH I, 436
1): siets jāizbružā, lai labība birst cauri Saikava; ‡
2) "?": nuo izbružātā ceļa K. Students Latvis № 1558; ‡
3) = nùokal̃puôt Frauenb.: gan jau es tuo vienu gadu izbružāšu ar. ‡ Refl. -tiês, sich gehörig reiben (perfektiv).
Avots: EH I, 436