Paplašinātā meklēšana

‡ audzinīce,* = aûdzê̦tava: lielās luopu audzinīcēs Pet. Av. IV, 91.

Avots: EH I, 184

‡ baznīce Sonnaxt, = baznîca.

Avots: EH I, 207

bum̃bērnīce,

1) der Birnbaum
Spr.;

2) der Obstgarten Saucken
n. U.

Avots: ME I, 349

‡ dàļģenīca ² KatrE., = ‡ daļ˜ģene: pirktās izkaptis sauce par daļgenīcām.

Avots: EH I, 305

galvenīce,

1) der Wipfel
U., BW. 13250, 53;

2) eine grosse Wintermütze
Bers. n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 597

‡ gastnīce, ein Gastgeschenk Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 387

‡ kaulnīce Lettg. "= kaũlene".

Avots: EH I, 594

ķèvenĩce, eine kleine Stute Fest., U.; fig., ein mannstolles Mädchen Lub.

Avots: ME II, 377

klapenĩce, ein Klopfer, ein Werkzeug zum Klopfen Spr.

Avots: ME II, 214

kumelnīce (unter kumeļnĩca 2): auch (im Plural) Sonnaxt.

Avots: EH I, 673

‡ laivenīce "?": liela, gaŗa dē̦la māte kâ lielā l.; dievs tuo zina, kur es ņemšu laivai gaŗu villanīti BW. 25304, 1.

Avots: EH I, 716

lemesnĩce (unter lemesnĩca): auch BW. 28030, (lemesnice) Iv., Saikava.

Avots: EH I, 733

maltuvnīce, = maltuve, die Vlahlkammer: kumeļam stalli daru maltuvnīces (Var.: maltuvītes) pakaļā; līgaviņa malt iedama baruo manu kumeliņu BW. 29945, 1.

Avots: ME II, 559

‡ màntenīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 782

‡ màntnīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 783

melnīce (unter mel˜nĩca): auch (mit èl ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 799

‡ miltenīce: eine Mehlsuppe Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 814

miletnĩce, ein Mehlbrei Sessw.

Avots: ME II, 628

mīzelnīce (unter mìzelnĩca),

1): Katrīnīte mīzelnice, tā tiltiņu izārdīja BW. 30224, 2; ‡

2) = mĩzene 1 Saikava (n. s. mìzelnica ² , gen. pl. mìzelniču).

Avots: EH I, 823

‡ naidenīce Tdz. 44554, 1, = naîdeniece.

Avots: EH II, 2

naksnenīce, naksenīca,

1) "?": tumsaunīca, naksnenīca, kas tev darba ar manim? BW. 34079. timsenīce, naksnenīce, labu vīru nemaitā! 34080;

[2) die Kornblume
Lettg.].

Avots: ME II, 690

‡ naktenīce Malta, die Kornblume.

Avots: EH II, 4

nĩceklis, etwas Verkommenes, Hinschwindendes, Vergängliches; Sudr. E. MWM.VIII, 603 bezeichnet mit gaisa nīcekļi den Pfeifenrauch.

Avots: ME II, 746

nùoduomnĩce, für nùoduõmniece, die Vorsorgliche: nuoduomnīce, nuogādnīce mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342.

Avots: ME II, 779

nùogādnĩce, für nùogādniẽce, die Fürsorgliche: nuoduomnīce, nuogādnīce mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342 var.

Avots: ME II, 784

‡ ùolnìce ² Sonnaxt, ein Viehweg.

Avots: EH II, 743

planîce Bielenstein Holzb. 624, mehrere zusammengebundene Balken, die ein Floss bilden. Vgl. plenica.

Avots: ME III, 319

plìšķenīce ² , eine schlechte Flinte Saikava n. Etn. IV, 166, Bers. Zu plīšķēt.

Avots: ME III, 349

‡ rentnīce Sonnaxt, = reñtniẽce, die Frau des Pächters, die Pächterin.

Avots: EH II, 366

‡ runātnīce BW. 14865, 2 var., = runâtnīca.

Avots: EH II, 384

saiminīce (unter sàimniẽks): saiminice BW. 3038.

Avots: EH XVI, 413

‡ *salasnīces, zusammengesuchte, ungleiche Leute: (gen. pl.) šaidu taidu salasnīču Tdz. 56256, 13.

Avots: EH XVI, 424

sālnīce (unter sā`lnĩca): auch (mit à ² ) Sonnaxt.

Avots: EH XVI, 470

siekalnīce,

2): auch (mit iẽ ) Dubenalken.

Avots: EH II, 494

siekalnīce,

1) der Mund (7):
"savaldi savu siekalnīci!" Kūkurs atteica Duomas III, 1091;

2) "ein Spucknapf"
Nötk.;

3) "eine kleine, flache Mulde, worin man Spreu von der Grütze absondert"
Holmhof.

Avots: ME III, 857

sipnīce, ein von Holz zusammengefügter Komkasten Bielenstein Holzb. 632.

Avots: ME III, 842

skrīnīce "eine mit (zum Mauern) zubereitetem Kalk gefüllte skrīne I 2" : vajag pakaišu: kūts kâ skrīnīce! Vank.

Avots: ME III, 895

‡ slimnīce,

1) ein Krankenhaus
Selb.;

2) die Kranke
Wessen.

Avots: EH II, 526

šmàznīce ² Ekengraf, šmàžnìca ² Nerft, šmàželnīca ² od. šmàželnieks ² Sussei, ein kleines Gefäss, worin man Wagenschmiere aufbewahrt. Beruht wohl auf einem r. смазница.

Avots: ME IV, 83

šnīcere Wid., die Feldmaus; sorex araneus.

Avots: ME IV, 89

‡ sviêstenīce Nerft n. FBR. XIX, 115 "âbeļu suga".

Avots: EH II, 621

tervenīce Spr., eine Rute, ein Prügel; zu terve I.

Avots: ME IV, 167

‡ vasarnīce Sonnaxt, ein Sommerapfelbaum.

Avots: EH II, 759

veldenīce: auch Tdz. 57449, 1.

Avots: EH II, 768

‡ vidzemnīce BW. 21604, 3 var. eine Livländerin.

Avots: EH II, 781

vienpusnīces Konv. ¹ 157, = vienmales.

Avots: ME IV, 663

‡ viltenīce Tdz. 49639, = viltenīca.

Avots: EH II, 785

žebenīce Lubn., ein Schimpfname.

Avots: ME IV, 799

zeltenīca Peb. "?".

Avots: ME IV, 705

‡ zvanīce Lettg. n. BielU., = zvaninīca.

Avots: EH II, 814

‡ àizkārtnīce BielU., ein Vorhängeschloss.

Avots: EH I, 30

čigānīce (unter čigãns): auch (mit à ² und ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 290

‡ klìņģernīce ² Sonnaxt, = kliņģere.

Avots: EH I, 618

[kucenīce, trächtige Hündin Für. I.]

Avots: ME II, 298

šķḕrdenīce ² Saikava, ein verschwenderisches Weib.

Avots: ME IV, 34

stukurnīce Bielenstein Holzb. 649, stukurnice Etn. II, 105, ein runder Klotz am Seil des Zugnetzes; stukurnica Wid. "бот, ботало".

Avots: ME III, 1102

‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).

Avots: EH I, 27

ãlava, ãlave, ãlavĩca PS., [ālavīdza Kurmin 40], ālavniece BW. 32459, 3 var., ālavnīca, ãlavnĩce, ãlevnĩca, ãlaviẽte, Demin. ãlaviņa, ãdavīte,

1) eine güste, nicht trächtige, nicht milchende Kuh,
in Alt-Ottenhof u. a. eine Kuh, die ohne zu kalben das zweite Jahr Milch gibt, auch nicht trächtiges Schaf, Schwein: guovs palika šuovasar ālava. bija tāda branga, liela ālava aita. piecas cūkas ālavītes BW. 29195. vilkacis nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus un ālavu (gen. appositionalis) aitas Etn. II, 76. trīs gadi pazinu ālavīcas (ālavnīces Tr.) gulējumu RKr. VII, 77; zu ālavīca wird nicht selten der Gattungsbegriff guovs hinzugefügt: ālavīca guovs RKr. VII, 77;

2) ālava, ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen
A. XIII, 2, 132. [Dies Wort lässt man gewöhnlich aus r. яловица "gelte Kuh", яловый "gelt, unfruchtbar" entlehnt sein. Aber aus dem Russ. ist dies Wort ohne j- nicht bekannt, und im Lettischen konnte hier j- auch nicht schwinden. Desgleichen wären im Falle der Entlehnung die Formen ālava, ālave, ālaviete in ihrem suffixalen Teil auffällig. Slav. jal- in r. яловица u. a. könnte auch auf altes āl- zurückgehen, und in diesem Fall kann ālava mit r. яловица usw. verwandt sein.]

Avots: ME I, 237, 238

ālavnīca (unter ãlava),

1): auch (mit ã) AP., Ramkau, (mit à ² ) Warkl., àlaunīce ² - auch Sonnaxt: cūka bija ālaunīca BW. 29195,5. paliks guovis ālavnicas 32459, 3 var.

Avots: EH I, 193

‡ aûdzinâtava, aûdzinâtuve, = aûdzê̦tava: ķēvnīces jeb zirgu audzinâtavas Pet. Av. III, 358, zirgu audzinâtuve ebenda.

Avots: EH I, 184

auklis (bei U. mit aũ ² ), der runde Pflock zmischen der Handhabe des Pflugs und der herabgehenden lemesnīce, der im Mitauischen žagata heisst. Dort bedeutet auklis das zwischen den beiden Zacken der lemesnīce eingeklemmte Holz U. Änlich in Ranken: lemesnīcai uzdzīti divi lemeši; viņu satur divi aukļi, apakšauklis un virsauklis RKr. XVII, 38. In westkurl. Mundarten sei "aũklis" die Handhabe des Pfluges ("viņš turēja arkli aiz aukļa"). [Ein längliches Klötzchen, welches kilformig gegenüber dem Handgriff des Pfluges eingeschoben ist, angeblich so genannt, weil dieses Klötzchen die Femern aũklē, d. h. auf den Armen trage, s. Bielenstein Holzb. 473 f. In Alt-Ottenhof dafür auklītis.]

Avots: ME I, 222

bìezenīca, od. bìezaunīce Druw., etw. Dickes, so ein Dickgrütze Bers., Lubahn.

Kļūdu labojums:
bìezaunīce = bìezaunīce ²

Avots: ME I, 306

burtnīca* od. burtnīce*, das Heft, die Lieferung Kronw.

Avots: ME I, 355

čigãns, čigainis Sassm., der Zigeuner, f. čigãne, čigānīca BW. 33520, čigānīce 33443, [čigāniece 33528 var.], čigãniete, die Zigeunerin. Sprw.: rauj viņu čigāns. tur netiek ne žīds, ne čigāns gudrs. viņš per,as kâ čigāns pa Daugavu. viņš kâ čigāns svaida mēteli uz vienu, uz uotru ple̦cu. me̦lna kâ čigāne. trakas aitas: čigānam krūmuos virsū skrien. ķer nu čigānu krūmuos, od. čigānu krūmuos nenuoķersi. čigānuos iet, Fastnacht laufen, Fastnachtpossen treiben. [Nebst li. čigõnas, cigõnas aus r. resp. poln. cygan.]

Avots: ME I, 412

‡ dar̂benīca, dar̂benīce, die (Fron)arbeiterin: trejas kunga darbenicas: uotarnica, muodernica, kunga rijas kūlājiņa BW. 799. brālīša darbenica 16603 var, darbenice, ... tā ir darba darītāja 11819. nabadze darbenīce 27835.

Avots: EH I, 307

dibenīca, dibenīce, der Hintere, After.

Avots: ME I, 465

divstuobrene, divstuobrenīca, -nīce, divstruobnīca Upīte Medn. laiki, divstuobru bise, eine doppeläufige Flinte.

Avots: ME I, 473

irig, = irāg: mēnesnīce zvaigznes skaita, irig visas vakarā BW. 33855.

Avots: ME I, 710

jẽrenĩca, jẽrnĩca, jēr(e)nīce, jēr(e)niece,

1) = jērene 1: latvietis valkā ve̦claiku tē̦rpu, pastalas un jērenīcu Vēr. I, 1437. neliecies, mūs māsiņa, jērenīces galviņā BW. 24682;

2) jēriniece - aita ar jē̦ru Wid.;

3) = jērene 3: saimniece, jērenīca, staigā galvu nuodūruse BW. 31124.

Avots: ME II, 114

kadeģis: auch Bahten, Gramsden, Kal., Pampeln, Preekuln: nīcenieki . . . kuņu kāra kadeģuos BW. 12825 var.

Avots: EH I, 573

[kardeles Bielenstein Holzb. 625, kardielis Wid., ein Gebinde, das die plenīces verbindet. Nebst li. kardė˜lius "ein starkes Tau zum Anbinden der Holzflösse" zunächst vielleicht aus r. кардéль.]

Avots: ME II, 161

I ķirna, ein verkommenes Tier, besond. ein grosses, mageres Schwein Smilt., [Gr. - Sessau (hier in der Bed. von sivēnīce), Lub., Fest., Stelp., ķir̃na Bauske]: guovs neē̦d; tīri kâ ķirna paliek Naud.; meža ķirna Mekons Münchh. 17.

Avots: ME II, 385

klajumnieks, Bewohner einer freien Fläche Mag. XX, 2, 90; dazu ein fem. klajumnīce BW. 7466.

Avots: ME II, 210

klešs, schief, nach innen gebogen: nīceniekiem, e̦suot klešas kājas Jan. tiem visiem klešas kājas LA. [Wohl (vielleicht entlehnt) mit žem. (oder kur.) e aus i zu li. klìšas "schiefbeinig, mit schiefen, nach innen gebogenen Füssen".]

Avots: ME II, 224

‡: *kuominīca oder *kuominīce (erschlossen aus einem ostle. voc. s. kūmineic!), = kūmīte.

Avots: EH I, 687

kumeļnĩca,

1) Mutterstute
Lub.;

2) [kumelnîca Bers.], echte Kamille (matricaria chamomilla)
RKr. II, 74; kumelnīce Spr.

Avots: ME II, 311

kvêpnĩca ,* kvēpnīce * MWM. VI, 326 ; VII, 655, das Räucherfass.

Avots: ME II, 354

mel˜nĩca, [mèlnîca ² Warkh., melnīce Nerft], die Schwarzbeere Buschh., [Selb.]: trīs māsiņas uogās gāja, visas gāja melnīcas (mellenēs) BW. 30657.

Avots: ME II, 597

mẽnesniẽks [Serbigal], mēnestnieks BW. 33909, 5 var., mẽnesnĩca, mẽnesnĩce,

1) [mēnesnītis L.] der Mondschein
U., Spr.: mēnesnīcā jauki pastaigāties Mat. Spr.: rej kâ suns mēnesnīcā;

2) der Mond:
spīdi spuodri, mēnesnieks (Var.: mēnesnīca 6823, mēnesnīce 6827)! BW. 18411, 2. kur saulīte ziemu te̦k, tur vasaru mēnesnieks 26635. saule bāra mēnesnieku (Var.: mēnesnīci), ka tas spuodri netecēja BW. 33909, 1. [bālā mēnesnieka gaisma L. W. 1922, V, 2 _2. Im suffixalen Teil vielleicht mit slav. měsęćь zu vergleichen.]

Avots: ME II, 616

miķelnĩca: miķelnīces Borchow.

Avots: EH I, 813

mìzelnĩca, mīzelnīce, eine verächtliche Bezeichnung für ein albernes Mädchen, auch für eine Stute, die oft harnt; mīzelnica "nerātna, palaidnīga meitene, niķīga ķēve" Bers. n. etn. IV, 147; BW. 15679, 3 var.]

Avots: ME II, 650

muõdniẽce, muodnīce Spr.,

1) die Modistin, Putzmacherin;

2) die Modenärrin.

Avots: ME II, 682

naksnenīca (unter naksnenīce ), ‡

3) Plur. naksnenīcas "eine gewisse eingebildete Kinderkrankheit"
Liepna.

Avots: EH II, 3

nîca ² [Bl.], der Ort Stromabwärts St.: kam kritīs ielejas un nīcas Duomas IV, 465. [gan augšurp zvejuo tas un gan pa nīci Mahlberg Dzejas skaņas 94.] nîcām ^2, stromabwärts: nīčam devu sav[u] māsiņ[u], augšām ņēmu līgaviņ[u]; brauc[u] augšām, brauc[u] nīcām, visur man znuotu rad[i] Ltd. 4608. tec[i] nīcām, Daugaviņa, nes augšām sudrabiņu! BW. 30830, 4. [es ar tevi nīcām nelaižuos Janš. Dzimtene IV, 170. Zu nīc verkürzt als Präposition: nīc Gārsniekiem uz upes krasta Mahlberg l. c. 109. Dazu die Ortsnamen Nîca ² "Nieder - Bartau", Nîcas Lvv. I, 28, Nīces II, 171. - Zu aksl. ниць vornüber gebeugt", r. пони́кнуть головой "den Kopf hängen lassen", ai. nīca-ḥ "niederig", aksl. низъ "hinab", apr. acc. s. etnīstin "Gnade", еtnīwings "gnädig", le. Nĩgale FBR. II, 13.]

Avots: ME II, 745, 746

nĩcin, Adv., vergehend, siechend: nīcan [wolh aus * nīce̦n] (dial. für nīcin) nīka, tie iznīka... tē̦va dē̦li BW. 12752, 3. [tu vari vai nīcin nuonīkt Jaunie mērn. laiki I, 178.]

Avots: ME II, 746

‡ nùonĩcinât, abzehren, zernichten Stender Deutsch-lelt. Wrtb.; verkommen lassen AP.: kad bē̦rnu labi netur, neduod tam labi ēst, tad tuo nuonīce̦nās AP. tē̦vu tē̦vi ... zemi nuoplicināja, ... ar nuonīcinātu zemi cilvē̦ki paši nuonīka Pēt. Av. III, 292.

Avots: EH II, 72

Uozuolnīca Liewenhof n. Lvv. II, 171, Uozuolnīce Kreuzb. n. Lvv. II, 169, Wiesennamen.

Avots: ME IV, 426

pavârne ² Nieder-Kurl., RKr. XVI, 161 (aus Ranken), Dunika, der Kochlöffel. pavārnīca, pavārnīce, der Schaum-, Kochlöffel: pavāram pavārnīce BW. 29878.

Avots: ME III, 134

pìedegt, anbrennen (intr.): bieza putra ir piede̦gusi. de̦sas vāruot katla dibe̦nā ieliek salmus vai žagarus, lai nepiede̦g Etn. II, 137. pavāram pavārnīce, lai katliņš nepiedega BW. 29878. Auch übertragen gebraucht: tē̦vs vien bij tâ kâ piededzis pie tā Uoliņa Kaudz. M. 19. Subst. piede̦gumi, das Angebrannte: sāka piede̦gumus izkasīt A. v. J. 1902, S. 131. plācenis bez piede̦gumiem ļuoti glude̦ns LP. V, 367. atkasi nû grāpja piede̦gumus! Wain.

Avots: ME III, 243, 244

plekšķenīca, plekšķenīce A. v. J. 1897, S: 522, die Schwätzerin, Plappertasche: tāda bija vedējīša, tāda bija ve̦damā: plekšķenīca vedējiņa, zvaņa mēle ve̦damā BW. 22841.

Avots: ME III, 335

plenica Spr., plenice U., plenīce Bielenstein Holzb. 624,.

1) plenîca Lis., plenīce Kreuzb., plenica Riga, Saikava, Golg:, pleņica Zeif. III, 2, 261, mehrere zusammengebundene Balken, die Abteilung eines Düna-Holzflosses, das aus 3-4 Plennizen zu bestehen pflegt
U.: īsākus kuokus sien lūviņās jeb plenicās Etn. IV; 61. pluosts liels - septiņām plenicām, kuŗas - cita aiz citas - viegli staigā uz... ūdens un reizām sagrūžas savā starpā Latv.;

2) plenice, eine flache Lederpeltsche, Plette
Seew. n. U.; plenīca Gr.-Buschhof, plenica Neuenb., Selg.;

3) "?": vienu linu pleniciņu (Var.: trīs... plenecītes) pār pupiem pārstiepusi BW. 20658 var. Aus r. плени́ца "плот лѣсу, плотик; плетеница, плетешок".

Avots: ME III, 336

pļepenīca,

1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;

2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.

Avots: ME III, 369

II re̦zgalis Karls., re̦zgals Wessen, re̦sgalis U., Ronneb., Dond., re̦sgalvis Mar. n. RKr. XVII, 137, U., re̦zgalvis Wid. (f. auch re̦zgaliene, re̦zgalnīca, re̦zgalnīce), ein Dickkopf, ein Eigensinniger, Hartnäckiger U., Ronneb., ein ungehorsamer Knabe Dond., ein Ausgelassener Wessen, ein Grobin U. (auch als Schimpfwort gebraucht): tas tik ir re̦zgalis! ai, re̦zgaļi tādi! Alm. Kaislību varā 61. kur tas puika tāds re̦sgalis radies? Dond. sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte (Var.: re̦zgalvīte, re̦zgalnīce, re̦zgalnīca, re̦zgaliene)! BW. 4833. Formell identisch mit re̦zgalis I.

Avots: ME III, 515, 516

riņķainīca Celm., rinkainīca BW. 10088 var., riņkenīca Heniņ, riņķenīce, ostle. mundartl. auch rinčainīca, rinčanīca (BW. 10088 var.) Lubn., eine Peitsche: dzelžiem kalu riņķainīcu (Var.: riņķenīcu, riņķenīci, pātadziņu, kančukiņu), pie vīriņa iziedama BW. 21794, 1.

Avots: ME III, 529

rubenis Kl., Lis., Bers., Arrasch, Kreuzb., Warkl., Golg., Jürg., Mesoten, infl. auch rubins (z. B. Pas. I, 180), f. rubeniene BW. 2675, 5; rubenīca 2675, 2 var.; rubesnīca; rubesnīce A. v. J. 1896, S. 733; rubisnīca; rubeznīca Ar., Vīt. 69, das Birkhuhn (tetrao tetrix L.) Natur. XXXVII, 160; baltais rubenis, das Moorschneehuhn, Morasthuhn (lagopus albus Gm.) Natur. XXXVII, 158; RKr. VIII, 94; U., Karls.; bē̦rza rubenis Karls. "?"; rubeņu kāpuosti, Prügel, Ruten (scherzweise): es tev duošu baudīt rubeņu kāpuostus U. Nach Bugge BB. III, 119, Walde Vrgl. Wrtb, lI, 360 u. a, zu an. riúpa "Schneehuhn"; dürfte aber eher nach Prellwitz BB. XXII, 108 zum lautmalenden rubinât I gehören.

Avots: ME III, 552

saduõmnĩca, saduomnĩce Lubn., saduõmniẽce, die etwas zu ersinnen pflegt: saduomnīce (Var : saduomnīca, paduomnīca, izduomnīca, duomātāja) mana ve̦ca māmuliņa: man krekliņu pašuvusi nuo deviņi gabaliņi BW. 1342.

Avots: ME III, 619

sagãdniẽce, sagādnīce Lubn., sagādnīca, die etwas zu ersinnen und zu beschaffen pflegt: saduomnīce, sagādnīce (Var.: sagādnīca, izgādnīca, gādātāja) mana ve̦ca māmuliņa: man krekliņu pašuvusi nuo deviņi gabaliņi BW. 1342.

Avots: ME III, 625

sàimniẽks, sàimenieks PS., C., sàimenieks ² Golg,, KL, Schwanb., Selsau, Heidenfeld, Meiran, Prl., Aahof, saîmeniêks ² PlKur., saiminieks Dunika, Švābe Drustu pag. tiesas spr. 4, 28, sàiminieks ² Warkl., Sussei, fem. sàimniẽce, sàimeniẽce, sàiminiẽce, (mit iê ²⁾ Dunika, sàimnîca Serbigal, sàimenĩca PS., C., sàimenîca ² Lis., sàimenīca ² Prl., Bers., Selsau, Kl., Golg., sàiminīca ² Warkl., Sussei, saiminīce Pas. III, 456, saimenica Heidenfeld, saimniecene Manz., der Wirt, der Hausherr; die Wirtin, die Hausfrau; auch: der Oberknecht Wohlfahrt n. Etn. III, 74; der Inhaber einer Sache: Sprw. saimnieka acis vairāk padara nekâ kalpa ruokas. kāds saimnieks, tāda saime. saimniece ar padusi vairāk izne̦s, nekâ saimnieks ar ve̦zumu. laba saimniece ir mājas atslē̦ga. kad saimniekam darba trūkst, tad ve̦lnam ellē muoku trūkst (d. h. der Hauswirt hat immer vollauf zu tun). kâ klēts bez atslē̦gas, tâ māja bez saimnieces Kaudz. M. 57. guli, guli, saimeniece (Var.: saiminiece; saimenīca), tavi darbi padarīti BW. 32583, 1. es glabāju šuo lietu, kamē̦r atruodas saimnieks (der Inhaber) Libek Pül,tis 51. vienas dienas saimnieks (saimniece), wer unbedachtsam, verschwenderisch wirtschaftet, ein verschwenderischer Mensch überhaupt Etn. IV, 78: brālīt, tava līgaviņa vienas dienas saimeniece: ik dieniņas silta maize . . . BW. 27091. es savam bāliņam vienas dienas saimeniece Ld.7560. Anna . . . e̦suot tāda pate slinka un kāra, tāda pate . . . - vienas dienas saimeniece Upīte Medn. laiki.

Avots: ME II, 635, 636

sā`lnĩca C., Smilt., Kmph., sâlnica <sup>2</sup> Siuxt, sālnica Gold. n. Etn. II, 81, Wid., sā`lnīce ² Kreuzb., sālnīce hochle. n. Bielenstein Holzb. 284, sālnice L., U., Spr., sālniece Bielenstein Holzb. 284, sālnika Janš. Dzimtene ² III, 93, sā`lnieks ² Mar. n. RKr. XV, 134, Warkh., Golg., Adl., Sessw., Selsau, Heidenfeld, sālnieks L., U., Ronneb., ein Salzfass (Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 284).

Avots: ME III, 802

saņukât, tr.,

1) verknüllen, unordentlich zusammenlegen
Assiten: saņukāts papīrs Dunika. kāpēc tu tās avīzes tâ esi saņukājis? Wain.;

2) aufessen, verschlingen
Wain.: tie ir vîsu saņukājuši, ka ne˙kā nav palicis Wain. circenīši skaisti dzied...; kaķenīce lāvījās, kâ var vienu saņukāt BW. 2731;

3) = saņūcīt 2 Saikava.

Avots: ME II, 696

satapt,

1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡

2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.

Avots: EH XVI, 455

sēklenīca Manz. Lettus, St., V., Grünh., sēklenīce U., sēklinīca, sēklice JR. IV, 81, sēklenīdze Katzd., sẽklēnieks Nötk., sèklenieks ² Prl., sèklinieks ² Gr.-Buschh., sēklinieks U., Lubn., der Saatstock, die Saatfrucht: sē̦klas krājums sēklenīcā izbeidzies Konv. ¹ 249. dažādu augu sēklinīcas Veselis Saules kapsē̦ta 74, kāpuostu sēklenieki MWM. VI, 113. burkānu rutku sēkliniekus Vīt. 7. rāceņu sēkus guovis āpē̦dušas Gr.-Buschh. sēklinieki (Saatkartoffelstauden) izsauši Ebenda, iestādītās saknes apzīmē par sēkliniekiem Konv. ² 3517. (fig.) iekrātiem vārdiem bij . . . jābūt par sēkliniekiem, par ce̦lmiem Kronw. rutks atstāts par sêklenieku, priede - par sẽklenīcu PS.

Avots: ME III, 825

‡ II sìekalnīca ² Stockm., = siekalnīce 3.

Avots: EH II, 494

‡ sìekalniece ² Stockm., = siekalnīce 3.

Avots: EH II, 494

sivēnīca Wid., sivēnīce U., eine Sau (die Ferkel hat U.): viņi padze̦nāja re̦snu, kūtru sivēnīcu Janš. atnesīšuoties uotra sivēnīca Janš. Dzimtene IV, 107.

Avots: ME III, 850

skavardnīca Wid., skavārdnīce Infl. n. U., eine Bratpfanne. Beruht nebst li. skauradà auf r. сковородá dass.

Avots: ME III, 877

šketernīca Prl. n. FBR. VI, 94, Lubn., šķeternīce, šķeternīte, die Zwirnende: šķeternīca (Var.: šķeternīte 7024 var.; šķeternīce 25226 var.) tautu meita, diegus vien šķeterēja BW. 7024; 25226.

Avots: ME IV, 30

skrinice "?" : četri stabi jūŗā, skrinice vidū R. m. 1144, 1; vgl. skrīnīce.

Avots: ME III, 893

‡ šmadernieks (fem. š- nīce) PV. "kas šmaderējas".

Avots: EH II, 648

I šnicere RKr. VIII, 85, die Spitzmaus; vgl. šnīcere.

Avots: ME IV, 89

spārdauniece, spārdaunīce Bers., eine Stute, die auszuschlagen liebt: pie savas ķēves, spārdaunieces A. 1902, S. 125.

Avots: ME III, 986

stabulniẽks, f. stabulniẽce, stabulnica Prl. n. FBR. VI, 94, stabulnīce, der Pfeifer U., die Pfeiferin: pagādā... laulībām stabulniekus un tauriniekus LP. IV, 125. netrūka ne stabulnieku, ne dūkuotāju Libek Pūķis 37. stabulnieki stabulēja BW. 987, 2. stabulnīce, bāliņ, tava līgaviņa 30172, 1 var.

Avots: ME III, 1037

staņķenīca, staņķenīce oder staņķelīte BW. 7838 (var.), = staņģeniece; zu staņķis 1.

Avots: ME III, 1044

strupene,

1) ein kurzer Schwanz
Jürg.;

2) auch strupenīce, = rīkste Druw. n. RKr. XVII, 79.

Avots: ME IV, 1095

tĩrumuiẽks (fem. tĩrumniẽce, tĩrum-nīca, tĩrumnīce), = laũciniẽks 1a, der Feldbewohner L., St., Bewohner des flachen Landes (im Gegensatz zu mežiniẽks, Waldbewohner) Mag. XX, 2, 90, Wid., Aps. V, 9: tīrumnieka bāleliņ, jem tīruma zeltenīti! meža meita nuolīkās atvasītes ravē̦dama BW. 12405. tīrumnīces (Var.: tīrumnica), laucenīces 7466.

Avots: ME IV, 204

uzstājîgs "selbstbewusst, rechthaherisch, unbeugsam, seinen Willen durchsetzend" Vīt.: nīcenieki ir pašapzinīgi, uzstājīgi, brammanīgi Janš. Nīca 17. uotra vē̦stule, daudz uzstājīgāka par pirmuo Jauns. Daugava v. J. 1928, S. 294. uzstājīgi nuoprasījusi meita Anekd. IV, 67.

Avots: ME IV, 384

vā`rdnīca,* vā`rdnīce* Kundziņš Vecais Stenders 29, das Wörterbuch.

Avots: ME IV, 500

veldenis, die Walze Dr.; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) Sehren. veldenīce Kalzenau n. Bielenstein Holzb. 419, = veldene, ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei.

Avots: ME IV, 527

vìesnīca,* Demin. verächtl. viesnīcele Janš. Bandavā I, 116, Līgava II, 520, das Gasthaus, das Hotel.

Avots: ME IV, 670

zebenīca AP., Borchow, Erlaa, Festen, Grawendahl, KatrE., Kl., Lub., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Sessw., Latv. Saule v. J. 1927, S. 618 (aus Hopfenhof), (mit

ĩ ) Nötk., (mit î ) Bers., Jürg., zebenīce Festen, Lub., (mit I ) Saikava, L. ("tahmisch"),U., = zebenieks, Hafersäckchen: auzu zebenīca BW. 18638; zebenīca, eine Jagdtasche Selburg; ein Säckchen, in das man gefangene Fische steckt (auch zebenīce) Festen, Lub.: izvilcis zivju ve̦se̦lu zebenīcu Daugava 1928, S. 54; zebenĩca C. "ein Schrotbeutel aus Wieselleder".

Avots: ME IV, 700, 701

I žebenīca Kl., Stockm., žebenica Wid., Ekau, Laud., žebenīce Stockm., žebenice Kurl. n. U., = zebenīca; žebenīca Kurl., ein Mehlsack: piegrābis pilnu žebenicu LP. V, 407.

Avots: ME IV, 799