piemĩlĩgs, anmutig, ansprechend, liebenswürdig; der Gunst, Liebe bei andern findet U.: piemīlīgs izskats Konv. ² 1018, piemīlīgas acis Upīte St. 47. piemīlīgas dabas būt SDP. VIII, 5. piemīlīgas dienas A. XX, 331. cik piemīlīgi jūs še ierīkuojušies! Berl. Māte 6.

Avots: ME III, 274

pìemĩlîgs (so, mit î zu lesen!): meita vie˙nādi piemīlīgāka ir pie vȩcākiem nekâ dȩ̄ls Salis.

Avots: EH II, 262