piemīlināt

pìemĩlinât,

1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;

2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.

Avots: ME III, 274