projām
pruôjâm Kl., pruôjām Preili, pruôjãm 2 Dunika, pruô(jā)m Neuenb., pruô(jã)m Ronneb., Wolm., pruô(jā)m 2 Līn., Salis, Ruj., pruôjam N.-Schwanb., Nerft, pruõjam Rutzau n. FBR. VII, 116, pruojā Dunika, Blieden, pruôje 2 Schleck, pruôje, 2 Suhrs, pruojum Alschw., Wir-ben, pruôjum 2 PlKur., pruôm 2 Iw., pruojnes">pruojnes Dond. n. LP. VII, 536, 867, pruôjme, 2 Dond., Adv., fort, weg: ej pruojām, geh wegl ve̦lns ... aizlaidās pruojām Dīcm. pas. v. I, 74. šie jau lielu gabalu pruojām LP. VI, 647. lai viņš brauc pruoja LP. VII, 152 (aus Blieden). - juo pruojām, hinfort U. un tâ pruojām, und so weiter U. viņai iet pruojām, sie hat ihre menses Bergm. n. U. Zu la. prō "vor", gr. πρωϊ, ahd. fruo "früh" u. a., vgl. Bezzenberger BB. XXVII, 1771 und Walde Vergl. Wrtb. II, 36.
Avots: ME III, 400
Avots: ME III, 400