pruôjâm Kl., pruôjām Preili, pruôjãm2 Dunika, pruô(jā)m Neuenb., pruô(jã)m Ronneb., Wolm., pruô(jā)m2 Līn., Salis, Ruj., pruôjam N.-Schwanb., Nerft, pruõjam Rutzau n. FBR. VII, 116, pruojā Dunika, Blieden, pruôje2 Schleck, pruôje,2 Suhrs, pruojum Alschw., Wir-ben, pruôjum2 PlKur., pruôm2 Iw., pruojnes Dond. n. LP. VII, 536, 867, pruôjme,2 Dond., Adv., fort, weg:ej pruojām,geh weglve̦lns ... aizlaidās pruojām Dīcm. pas. v. I, 74. šie jau lielu gabalu pruojām LP. VI, 647. lai viņš brauc pruoja LP. VII, 152 (aus Blieden). - juo pruojām,hinfort U. un tâ pruojām,und so weiter U. viņai iet pruojām,sie hat ihre menses Bergm. n. U. Zu la. prō"vor", gr. πρωϊ, ahd. fruo"früh" u. a., vgl. Bezzenberger BB. XXVII, 1771 und Walde Vergl. Wrtb. II, 36.
3)zusammenlehnen und an einander befestigen: s. kuokus labības kraušanai gubās Saikava. Refl. -tiês,durch einander geratend stecken bleiben:baļķi saspruostuojušies ūdenī Kl.
stipruôt: duomas ..., kas ... tiem sirdis stipruoja Dünsb. Krista gājiens II, 134. kas stipruo nīkušu Blaum. Raksti X 4 (1938), 70. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich kräftigen.
ìestiprinât, ìestipruôt, tr., befestigen, stärken:sliecēs mietnes; spēku. viņš ar šiem vārdiem rauga savu iestiprināt. Refl. - tiês,sich befestigen, sich stärken:Dārtiņa iestipruojās tik tāli, ka iedruošinājās pārkāpt pār svieksni A. Up. duomas juo vairāk iesakņuojās un iestiprinājās A. XI, 693.
2)spruôsts PS., C., spruôsts2 Bershof, ein Vugelbauer Peb., Oppek. n. U.: putnu spruosts pilns putnu ir Glück Jer. 5, 27. ze̦lta putns ze̦lta spruostiņā LP. IV, 158;
3)das Hindernis, die Verlegenheit: viņš ir spruostā,er ist in Verlegenheit U. Nach Leskien Abl. 346 (hier dazu auch li. spranstas"Bucket, Knauf") und Nom. 531 und Persson Beitr. 397 zu spriêst"spannen"; in diesem Fall eigentlich: zum Hindern oder Umgarnen Ausgespanntes (vgl. spuôsts).