Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pruô' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pruô' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (20)

aizsprostot

àizspruôstuôt, -ît, tr., versperren: ve̦lns aizspruostuoja izejas durvis LP. VII, 254. upe aizspruostīta baļķiem. vēl vairāk aizspruostuota redze MWM. VII, 406.

Avots: ME I, 52


aizsprotot

àizspruôstuôt, ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) verstopfen: caur(ul)e aizspruostuojusies.

Avots: EH I, 51



aprotināt

apruôtinât Salis., herumwinden um: a. virvi ap kuoku. Refl. -tiês Salis, sich herumwinden um: čūska apruotinājusies guovij ap kāju.

Avots: EH I, 111



iesprostīt

ìespruôstît, ìespruostuôt, tr., einsperren: viņa pieiet pie putna krātiņa, kuŗā iespruostuota lakstīgala MWM. X, 501.

Avots: ME II, 71


joprojām

juõ pruôjãm: juô˙pruõjâm 2 Dunika.

Avots: EH I, 571



kuprot

kupruôt: auch Bērzgale.Refl. -tiês Diet. "mit krummem Buckel aufmerksam hinschauen".

Avots: EH I, 677


kuprot

[kupruôt, in gebückter Stellung hantieren (z. B. Roggen mit der Sichel mähen) Lettin, Domopol, Welonen u. a.]

Avots: ME II, 319


kuprots

kupruôts (li. kuprúotas "mit einem Höcker versehen"), erhaben, gewölbt, konvex: kuprota glāze jeb lē̦ca.

Avots: ME II, 319


proj

pruôj 2 Dond., BW. 26118 var., Wandsen n. FBR. IV, 69, = pruojām.

Avots: ME III, 400


projām

pruôjâm Kl., pruôjām Preili, pruôjãm 2 Dunika, pruô()m Neuenb., pruô()m Ronneb., Wolm., pruô()m 2 Līn., Salis, Ruj., pruôjam N.-Schwanb., Nerft, pruõjam Rutzau n. FBR. VII, 116, pruojā Dunika, Blieden, pruôje 2 Schleck, pruôje, 2 Suhrs, pruojum Alschw., Wir-ben, pruôjum 2 PlKur., pruôm 2 Iw., pruojnes Dond. n. LP. VII, 536, 867, pruôjme, 2 Dond., Adv., fort, weg: ej pruojām, geh wegl ve̦lns ... aizlaidās pruojām Dīcm. pas. v. I, 74. šie jau lielu gabalu pruojām LP. VI, 647. lai viņš brauc pruoja LP. VII, 152 (aus Blieden). - juo pruojām, hinfort U. un tâ pruojām, und so weiter U. viņai iet pruojām, sie hat ihre menses Bergm. n. U. Zu la. prō "vor", gr. πρωϊ, ahd. fruo "früh" u. a., vgl. Bezzenberger BB. XXVII, 1771 und Walde Vergl. Wrtb. II, 36.

Avots: ME III, 400


prom

pruôm, s. pruôjām.

Avots: ME III, 400


prombūtne

pruômbûtne* das Fortsein, die Abwesenheit: ilga pruombūtne Druva III, 524. mājnieku pruombūtne Stari II, 759.

Avots: ME III, 400


sasprostīt

saspruôstît 2 Ruj.,

1) womit absperren, zumachen: s. sē̦tā caurumu;

2) versperren:
s. upi ar baļķiem.

Avots: ME III, 744


sasprostot

saspruôstuôt,

1) = saspruostît 2 Bers.;

2) einsperren:
s. suņus, lai nekrīt virsū Golg.;

3) zusammenlehnen und an einander befestigen:
s. kuokus labības kraušanai gubās Saikava. Refl. -tiês, durch einander geratend stecken bleiben: baļķi saspruostuojušies ūdenī Kl.

Avots: ME III, 744


sproksts

spruôksts Warkl., (mit uo) Lubn., = spuosts, lamatas: viņš ieskrēja spruokstā (ihm passierte ein Unglück) Warkl. Vgl. spruosts 3.

Avots: EH II, 563


stiprot

stipruôt: duomas ..., kas ... tiem sirdis stipruoja Dünsb. Krista gājiens II, 134. kas stipruo nīkušu Blaum. Raksti X 4 (1938), 70. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich kräftigen.

Avots: EH II, 580


Šķirkļa skaidrojumā (3)

iestiprināt

ìestiprinât, ìestipruôt, tr., befestigen, stärken: sliecēs mietnes; spēku. viņš ar šiem vārdiem rauga savu iestiprināt. Refl. - tiês, sich befestigen, sich stärken: Dārtiņa iestipruojās tik tāli, ka iedruošinājās pārkāpt pār svieksni A. Up. duomas juo vairāk iesakņuojās un iestiprinājās A. XI, 693.

Avots: ME II, 73


sprodze

spruõdze Ahs., spruôdze 2 Pilten,

1) spruõdze Bershof, (mit ùo 2 ) Warkl., Pilda, die Locke, Flocke; "сережка"
Wid.: esi mīksta kâ vilnas spruodzīte! Br. 3, 13. nu jas kārs... ar villas spruodzi (Var.: villiņas spruogā) BW. 25439, 1. sīku spruodžu villainīti 18906. aitiņ, tavu sīku spruodžu RKr. XVI, 222; spruõdze Bauske, (mit ùo 2 ) Warkh., sprùodzine 2 Warkl., spruogaitiņa;

2) das Hopfenköpfchen
Wid.: uz apiņiem aug spruodzes Ahs.

Avots: ME III, 1026, 1027


sprosts

spruosts,

1) der Schlagbaum
Depkin n. U.;

2) spruôsts PS., C., spruôsts 2 Bershof, ein Vugelbauer
Peb., Oppek. n. U.: putnu spruosts pilns putnu ir Glück Jer. 5, 27. ze̦lta putns ze̦lta spruostiņā LP. IV, 158;

3) das Hindernis, die Verlegenheit:
viņš ir spruostā, er ist in Verlegenheit U. Nach Leskien Abl. 346 (hier dazu auch li. spranstas "Bucket, Knauf") und Nom. 531 und Persson Beitr. 397 zu spriêst "spannen"; in diesem Fall eigentlich: zum Hindern oder Umgarnen Ausgespanntes (vgl. spuôsts).

Avots: ME III, 1027