Paplašinātā meklēšana

àizspruôstuôt, ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) verstopfen: caur(ul)e aizspruostuojusies.

Avots: EH I, 51

àizspruôstuôt, -ît, tr., versperren: ve̦lns aizspruostuoja izejas durvis LP. VII, 254. upe aizspruostīta baļķiem. vēl vairāk aizspruostuota redze MWM. VII, 406.

Avots: ME I, 52

‡ apruôcaiņš ² kre̦kls Siuxt n. Fil. mat. 66, = apruocainis.

Avots: EH I, 110

‡ apruôtinât Salis., herumwinden um: a. virvi ap kuoku. Refl. -tiês Salis, sich herumwinden um: čūska apruotinājusies guovij ap kāju.

Avots: EH I, 111

‡ apstipruôt, = apstiprinât: gen. s. apstipruošanas Ev.

Avots: EH I, 117

ìespruôstît, ìespruostuôt, tr., einsperren: viņa pieiet pie putna krātiņa, kuŗā iespruostuota lakstīgala MWM. X, 501.

Avots: ME II, 71

juõ pruôjãm: juô˙pruõjâm ² Dunika.

Avots: EH I, 571

ķe̦pruôt U.], ķe̦pruôtiês Nerft, = ķe̦parâtiês.

Avots: ME II, 367

kupruôt: auch Bērzgale. ‡ Refl. -tiês Diet. "mit krummem Buckel aufmerksam hinschauen".

Avots: EH I, 677

kupruôt, in gebückter Stellung hantieren (z. B. Roggen mit der Sichel mähen) Lettin, Domopol, Welonen u. a.]

Avots: ME II, 319

kupruôts (li. kuprúotas "mit einem Höcker versehen"), erhaben, gewölbt, konvex: kuprota glāze jeb lē̦ca.

Avots: ME II, 319

pruôj ² : auch Salis.

Avots: EH II, 319

pruôj ² Dond., BW. 26118 var., Wandsen n. FBR. IV, 69, = pruojām.

Avots: ME III, 400

pruôjam (unter pruôjâm): auch Borchow, Roop, Salis.

Avots: EH II, 319

pruôjâm: in Dunika auch mit uõ. tas netuop pruojam "der kommt auf keinen grünen Zweig" Lng., unter agrs (ähnlich Stender Deutsch-lett. Wrtb., unter "Zweig"). jūs man jau p. (nächstens, weiterhin) neredzēsieti Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 162). atkal p. kļūt, sich von Armut aufhelfen (nuo jauna iekulties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "aufhelfen"). Zur gleichen Wurzel wohl auch li. pruojais in p. eiti bei Skardžius Arch. Phil. III, 52.

Avots: EH II, 319

pruôjâm Kl., pruôjām Preili, pruôjãm ² Dunika, pruô(jā)m Neuenb., pruô(jã)m Ronneb., Wolm., pruô(jā)m ² Līn., Salis, Ruj., pruôjam N.-Schwanb., Nerft, pruõjam Rutzau n. FBR. VII, 116, pruojā Dunika, Blieden, pruôje ² Schleck, pruôje, ² Suhrs, pruojum Alschw., Wir-ben, pruôjum ² PlKur., pruôm ² Iw., pruojnes Dond. n. LP. VII, 536, 867, pruôjme, 2 Dond., Adv., fort, weg: ej pruojām, geh wegl ve̦lns ... aizlaidās pruojām Dīcm. pas. v. I, 74. šie jau lielu gabalu pruojām LP. VI, 647. lai viņš brauc pruoja LP. VII, 152 (aus Blieden). - juo pruojām, hinfort U. un tâ pruojām, und so weiter U. viņai iet pruojām, sie hat ihre menses Bergm. n. U. Zu la. prō "vor", gr. πρωϊ, ahd. fruo "früh" u. a., vgl. Bezzenberger BB. XXVII, 1771 und Walde Vergl. Wrtb. II, 36.

Avots: ME III, 400

pruôm, s. pruôjām.

Avots: ME III, 400

pruômbûtne* das Fortsein, die Abwesenheit: ilga pruombūtne Druva III, 524. mājnieku pruombūtne Stari II, 759.

Avots: ME III, 400

saspruôstît ² Ruj.,

1) womit absperren, zumachen: s. sē̦tā caurumu;

2) versperren:
s. upi ar baļķiem.

Avots: ME III, 744

saspruôstuôt,

1) = saspruostît ² Bers.;

2) einsperren:
s. suņus, lai nekrīt virsū Golg.;

3) zusammenlehnen und an einander befestigen:
s. kuokus labības kraušanai gubās Saikava. Refl. -tiês, durch einander geratend stecken bleiben: baļķi saspruostuojušies ūdenī Kl.

Avots: ME III, 744

‡ spruôksts Warkl., (mit uo) Lubn., = spuosts, lamatas: viņš ieskrēja spruokstā (ihm passierte ein Unglück) Warkl. Vgl. spruosts 3.

Avots: EH II, 563

stipruôt: duomas ..., kas ... tiem sirdis stipruoja Dünsb. Krista gājiens II, 134. kas stipruo nīkušu Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 70. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich kräftigen.

Avots: EH II, 580

stipruôt L., U., = stiprinât: stipruot enerģiju Sadz. viļņi 251.

Avots: ME III, 1072

ìestiprinât, ìestipruôt, tr., befestigen, stärken: sliecēs mietnes; spēku. viņš ar šiem vārdiem rauga savu iestiprināt. Refl. -tiês, sich befestigen, sich stärken: Dārtiņa iestipruojās tik tāli, ka iedruošinājās pārkāpt pār svieksni A. Up. duomas juo vairāk iesakņuojās un iestiprinājās A. XI, 693.

Avots: ME II, 73

pruojā: auch (mit uô ² ) Behnen, Frauenb., Lesten, Siuxt, (pruô.jã) Grenzhof n. FBR. XII, 11, (pruõjâ od. pruõ.jã) Dunika.

Avots: EH II, 319

pruošava: pruôšavas "liesaišķi" Fest. n. FBR. XVII, 85. - "Libek. pūķis" ME. III, 400 zu verbessern in "Lībek Pūķis".

Avots: EH II, 319

spruõdze Ahs., spruôdze ² Pilten,

1) spruõdze Bershof, (mit ùo ² ) Warkl., Pilda, die Locke, Flocke; "сережка"
Wid.: esi mīksta kâ vilnas spruodzīte! Br. 3, 13. nu jas kārs... ar villas spruodzi (Var.: villiņas spruogā) BW. 25439, 1. sīku spruodžu villainīti 18906. aitiņ, tavu sīku spruodžu RKr. XVI, 222; spruõdze Bauske, (mit ùo ² ) Warkh., sprùodzine ² Warkl., spruogaitiņa;

2) das Hopfenköpfchen
Wid.: uz apiņiem aug spruodzes Ahs.

Avots: ME III, 1026, 1027

spruosts,

1) der Schlagbaum
Depkin n. U.;

2) spruôsts PS., C., spruôsts ² Bershof, ein Vugelbauer
Peb., Oppek. n. U.: putnu spruosts pilns putnu ir Glück Jer. 5, 27. ze̦lta putns ze̦lta spruostiņā LP. IV, 158;

3) das Hindernis, die Verlegenheit:
viņš ir spruostā, er ist in Verlegenheit U. Nach Leskien Abl. 346 (hier dazu auch li. spranstas "Bucket, Knauf") und Nom. 531 und Persson Beitr. 397 zu spriêst "spannen"; in diesem Fall eigentlich: zum Hindern oder Umgarnen Ausgespanntes (vgl. spuôsts).

Avots: ME III, 1027