Paplašinātā meklēšana

aplamēm (unter aplam): auch FBR. IX, 158, Vīt. (daneben ein verstarktes aplamu aplamēm), töricht, zusammenhauglos: (aplamu) aplamēm runāt, muldēt, rīkuoties, viņš jau aplamu aplamēm grūž laukā (runā), kas tik gadās priekšā (iešaujas prātā).

Avots: EH I, 97

čubinât,

1) reinigen:
čubini traukus Mar. n. RKr. XV, 111;

2) aufzausen, lockern, aufklopfen:
matus, siena vīšķi, mīkstu guļu. čubini maku BW. 1752;

3) hätscheln, liebkosen:
ik˙kur,š savu, ik˙kur,š savu vakarā čubināja BW. 2659, 2. Refl. -tiês,

1) mit dem Aufzausen, Lockern, Aufklopfen beschäftigt sein, trödeln:
viens bē̦dulei gar kamiesi čubinās LP. IV, 120. viņa sāka atkal čubināties un rīkuoties gar gultu; čubināties ar lelli (von Kindern) Bers., Fest.;

2) in Liebe einander zausen, sich paaren:
zvirbulītis ar sieviņu pa paspārni čubinās BW. 2649.

Avots: ME I, 417

‡ III dandalâtiês,

1) "?": kas pruot ar zirgiem d. Janš. Nīca 31 (ahnlich Mežv. ļ. II, 144 und 246). kas tur būtu par dandalāšanuos ir ar... čigāniem, ir žīdiem, kam visiem labi zirgi! Bandavā II, 379;

2) "rīkuoties" Trik. (mit añ).

Avots: EH I, 306

[iepratĩba, die Fertigkeit, Gewandtheit: viņam trūka tādas iepratības rīkuoties ar šuo ieruoci Janš. Dzimt. ² 477.]

Avots: ME II, 53

izvèicîgs, gewandt, geschickt: izveicīgs cilvē̦ks. izveicīga man gaitiņa BW. 17317. izveicīga valuodiņa 9632. piesauca visādus darbus, lai bē̦rns darbuos izveicīgs BW. I, 177. palīgi zin paši diezgan izveicīgi rīkuoties LP. I, 162.

Avots: ME I, 826

knūzâtiês,

1) "ap vienu darbu ilgi, agŗlaicīgi rīkuoties" Widdrisch;

[2) knībāt 2 Neu - Wohlfahrt;

3) knũzâtiês Kolzen, Widdrisch, = knuõterêtiês].

Avots: ME II, 251

‡ II krãģêtiês, -ējuos Seyershof, stibitzen, "sle̦pe̦ni rīkuoties": kaķis krāģējas pa kammuri. viņš sāk k., kad visi guļ.

Avots: EH I, 644

‡ ļe̦bâtiês Stenden "nuolaidīgi rīkuoties vai dzīvuot".

Avots: EH I, 769

lĩdzĩba (li. lýgyba Arch. Phil. III, 52),

4): vai par lìdzību vai pa draugam? Kaltenbr. tur jiem ir sava l. (sie haben da unter sich abzurechnen)
ebenda; ‡

5) taisīt līdzību (ein Pensum) begleichen, (eine auferlegte Arbeit) beenden
(?): gribam tâ rīkuoties, ka svē̦tvakar varē̦tu t. l., lai nākuošnedēļ nav vairs jābrauc Janš. Mežv. ļ. II, 85.

Avots: EH I, 747

‡ ļur̃bât Seyershof, verspotten. Refl. -tiês Seyershof "nemākulīgi rīkuoties un niekuoties"; laiks ar ļurbājas, kad ne lāgā līst, ne nelīst.

Avots: EH I, 774

nùorìkuôt, tr., in Ordnung bringen, aufbieten, anweisen, bestellen, anordnen, beauftragen: nuorīkuo kalpuoni, lai vāra kartupeļus Latv. aizgājuši, kur katrs nuorīkuots LP. VII, 859. viņš bij nuorīkuojis muzikantus, lai katrs rauj savu daiku vaļā Līb. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, den Haushalt besorgen: palīdzēja tē̦vam nuokuopties un nuorīkuoties Aps.

Avots: ME II, 840

pačužinât, tr.,

[1) ein wenig summend od. zuredend (ein Kind) zu beruhigen suchen
Bers.];

2) ein wenig lockern, aufktopfen:
gultu. pa, es tev pačužināšu vietu Vārpa, Vīt. Refl. -tiês,

[1) ein wenig in einer raschelnden Masse wühlen
Lennew., Alt-Rahden]: ej nu vēl pačužinies Vīt.;

[2) ein wenig trödeln:
pienāks, pačužināsies, paēdīs, - un es lai maksāju algu! Jürg.; "lē̦ni taisīties jeb rīkuoties" Peb. u. a.;

3) eine Weile still und freundlich sich unterhalten
MSil.; "pamīlināties, pajuokuot" Sessau].

Avots: ME III, 14

parìkuôt, tr., aufbieten, bestellen; anordnen, beauftragen: saimniece parīkuoja meitas B.Vēstn. viņš negrib parīkuot ne puišu pie darba Kaudz. [Refl. -tiês, eine Weile rìkuôtiês: ļaujiet viņam daudz maz parīkuoties!]

Avots: ME III, 91

pãrstèidzîgs, übereilt: jaunība ir pārsteidzīga A. XII, 19. lauksaimnieki iesāk rīkuoties pārsteidzīgi Vēr. I, 359.

Avots: ME III, 178

pĩpis, = pīpe: taisīt pīpi, ar pīpi rīkuoties Kaudz. M. 30. viens pīpis, einerlei: viens pīpis - iznākums tas pats Vēr. II, 914.

Avots: ME III, 233

rickâtiês: "rīkuoties" Seyershof: ar strādāšanu man lēnītēm jārickājas.

Avots: EH II, 370

rìkuôt, tr.,

1) anordnen, verfügen; zu irgend einem Behufe anwenden, aufbieten (z. B. Menschen zu einer Arbeit)
U.: viņš ļaudis rīkuoja pie sudu vešanas, er stellte die Leute beim Mistfahren an U. rīkuojis ļaudis LP. IV, 164. saimnieks izgāja rīkuot saimi Kaln. Uozuolk. m. 51. saimnieks saderējis čigānu par ve̦ckalpu, juo tas pratīšuot vis˙labāki darbus rīkuot, izdzīt LP. VI, 356. Juris rīkuo luopu baru R. Kam. 157. - zaldātus rīkuot, exerzieren, mustern U. - vai man nav brīv savu sievu rīkuot (in Zucht halten, züchtigen)? Oppek. n. U.;

2) vorbereiten, fertigmachen, zurichten
Bielenstein Holzb., veranstalten : kāzas, kristības, bēres. gudrie dē̦li rīkuo kazas LP. VI, 369;

3) ein Pferd beschirren
Bielenstein Holzb. 562. Refl. -tiês,

1) hantieren, sich zu schaffen machen; sich mit etwas abgeben:
izveicīgi rīkuoties LP. I, 163. Zūza rīkuojas... pa cepešu krāsni Krišs Laksts 22. Mē̦tra rīkuojās ar traukiem A. XX, 930. rīkuoties ar pīpi Kaudz. M. 30;

2) sich anschicken; Vorbereitungen treffen :
rīkuojās braukt uz baznīcu BW. III, 1, 72. (pilī) pat˙laban kāzās rīkuojās LP. IV, 11. - Subst. rìkuôšana,

1) das Anordnen, Verfügen;

2) das Vorbereiten, Zurichten, Veranstalten;
rìkuôšanâs, das Tun, Handeln; das Sichabgeben: uz mūsu duomāšanu... un rīkuošanuos... dara iespaidu daž˙dažādi apstākļi Vēr. II, 177; rìkuõjums,

1) die Verfügung:
valdības rīkuojums; viņam jāklausās dē̦la rīkuojumā A. XI, 476;

2) die Veranstaltung
(gew.: izrìkuõjums): ar Lūci tas bija iepazinies kādā rīkuojumā De̦glavs Riga II, 1, 58; rìkuôtãjs,

1) wer anordnet, verfügt:
jauna, ve̦ca klausīdama, tiku pati rīkuotāja BW. 3065. mājās palika lielākie rīkuotāji De̦glavs Ve̦cais pilskungs 126;

2) wer vorbereitet, zurichtet, veranstaltet.
Nebst li. rykáuti "regieren, schalten, herrschen" nach Būga KSn. I, 65 zu rìks, was aber der Bedeutung wegen wohl nur für le. rìkuot 3 und vieileicht rikuoties 1 zutrifft. Dagegen rìkuot 1 ist nebst li. rykáuti schwerlich von apr. rikawie "regiert" zu trennen, das vom entlehnten (aus einem germ. *rīkīs) rikijs "Herr" abgeleitet ist.

Avots: ME III, 538

sagumdît,

1): kad, muižnieku sagumdītas, vietējās varas sāka stingrāk rīkuoties Stērste A. Z. 113.

Avots: EH XVI, 411

šakarêt,

1) schachern
Wid.;

2) suchen
Meiran, Gr. - Buschhof. Refl. -tiês, hantieren ("rīkuoties") Bauske. Aus d. schachern.

Avots: ME IV, 2

‡ saplaĩnîtiês Dunika, Rutzau "sākt nekārtīgi runāt vai rīkuoties": Nuža šuodien kâ sasaplainījuse.

Avots: EH XVI, 436

sprikâtiês: nerātns bè̦rns sprikājas, ja tam neļauj rīkuoties pēc patikas Wessen.

Avots: EH II, 559

‡ stre̦bulêt "uztraukties, trakuot" Lems.; "aušīgi, strauji rīkuoties" Sermus.

Avots: EH II, 585

stuģît: auch Lemb. ‡ Refl. -ties Kurmene "tūļīgi, neveikli, neražīgi rīkuoties kādā darbā".

Avots: EH II, 593

I trakuôt,

1): nevar tâ t. ar gaļas ēšanu: gaļa dārga! Seyershof; ‡

2) "?": tie mati ir trakuoti (nach der neusten Mode frisiert?
od. zu ‡ trakuôts gehörig?) Orellen. Refl. -tiês,

1): slimnieks naktī trakuojās ar krampjiem Orellen; ‡

2) "rīkuoties pēc muodes" Salis: t. ar matiem.

Avots: EH II, 690

uzgriba, eigensinniges, kapriziöses Verlangen: Jetes uzgriba vien bijusi tur ierīkuoties Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 54. viņa uzgriba nav pārlaužama Fest.

Avots: ME IV, 333

žampa,

1): mit àm ² A.-Laitzen;

3): meitene vai meita, kas mīl ar ūdeni rīkuoties, kas sevi aplej" Sermus.

Avots: EH II, 817

žmogâtiês "neveikli rīkuoties (?)" Stenden: žmogājas pa mežu.

Avots: ME IV, 822