sūlāt
sùlât 2 Kr., Kl., Saikava, Lubn., Warkh., Warkl., Memelshof, Mar., (mit û) Gr. - Buschhof, -ãju,
1) siepen
(mit û 2 ) Bl., Spr., Nässe absetzen, ohne rechten Eiter zu geben, unterkötig sein, schwären V.; tröpfeln Irm. n. U.: asinīm sūlājuoša sprāga A. v. J. 1896, S. 887. atstājām meitu māti kâ pīragu sūlājuot BW. 18679. lietus sūlā vienā sūlāšanā, es regnet in einem fort Lubn.;
2) beständig weinen, schluchzen
Spr., Linden n. Mag. XIII, 2, 47, Lubn.;
3) anfaulen (vom Holz)
U.; zu sula.
Avots: ME III, 1132
1) siepen
(mit û 2 ) Bl., Spr., Nässe absetzen, ohne rechten Eiter zu geben, unterkötig sein, schwären V.; tröpfeln Irm. n. U.: asinīm sūlājuoša sprāga A. v. J. 1896, S. 887. atstājām meitu māti kâ pīragu sūlājuot BW. 18679. lietus sūlā vienā sūlāšanā, es regnet in einem fort Lubn.;
2) beständig weinen, schluchzen
Spr., Linden n. Mag. XIII, 2, 47, Lubn.;
3) anfaulen (vom Holz)
U.; zu sula.
Avots: ME III, 1132