Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skaidas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skaidas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (41)
aizdrāztīt
‡ àizdrāztît, schnitzelnd, schabend hinter etwas geraten lassen: a. skaidas aiz galda.
Avots: EH I, 19
Avots: EH I, 19
aizēvelēt
‡ àizẽvelêt,
1) hobelnd hinter etwas geraten lassen:
a. skaidas aiz kāda priekšme̦ta;
2) anfangen zu hobeln:
aizēvelējis dēli un atstājis Jürg.;
3) die Füsse schleppend, schlurrend hin-, fortgehen:
aizēvelējis ar klibuo kāju uz kruogu Bers.
Avots: EH I, 23
1) hobelnd hinter etwas geraten lassen:
a. skaidas aiz kāda priekšme̦ta;
2) anfangen zu hobeln:
aizēvelējis dēli un atstājis Jürg.;
3) die Füsse schleppend, schlurrend hin-, fortgehen:
aizēvelējis ar klibuo kāju uz kruogu Bers.
Avots: EH I, 23
aiztēst
‡ àiztèst,
1) behauend (bekantend) hingelangen:
a. kārti līdz vidum;
2) behauend hingeraten machen:
a. skaidas aiz kubla.
Avots: EH I, 58
1) behauend (bekantend) hingelangen:
a. kārti līdz vidum;
2) behauend hingeraten machen:
a. skaidas aiz kubla.
Avots: EH I, 58
atcirst
atcìrst (li. atkir̃sti), tr.,
1) ab-, weghauen:
nuo kuoka zarus, skaidas;
2) loshauen:
āliņģi, le̦du;
3) zurückwerfen:
galvu atpakaļ, de̦gunu;
4) schroff, derb antworten:
bagātais atcirtis:"ej uz elli!" LP. III, 92;
5) hauen, sodass sich die Schneide zurückbiegt, stumpf hauen:
cirvi, zuobinu. Refl. -tiês, stumpf werden: Sprw. ass cirvis drīz atcē̦rtas. bet neba cauru mūžu kauties; ir nagi atcē̦rtas Adam.
Kļūdu labojums:
sodas = so dass
Avots: ME I, 153
1) ab-, weghauen:
nuo kuoka zarus, skaidas;
2) loshauen:
āliņģi, le̦du;
3) zurückwerfen:
galvu atpakaļ, de̦gunu;
4) schroff, derb antworten:
bagātais atcirtis:"ej uz elli!" LP. III, 92;
5) hauen, sodass sich die Schneide zurückbiegt, stumpf hauen:
cirvi, zuobinu. Refl. -tiês, stumpf werden: Sprw. ass cirvis drīz atcē̦rtas. bet neba cauru mūžu kauties; ir nagi atcē̦rtas Adam.
Kļūdu labojums:
sodas = so dass
Avots: ME I, 153
čakalis
cirtiens
cìrtiens,
1) der Hieb:
Sprw. kuoks nekrīt ar pirmuo cirtienu. ne kuokā viens cirtiens, ne gaļā viens ēdiens. ar vienu cirtienu divi skaidas, zwei Fliegen mit einem Schlage;
2) die Schwade,
bars, spailes, vālis: vienreiz ar izkapti apgriezties pļaujuot ir viens vēriens (auch cirtiens Kand.), reizi par pļavu pāri - cirtiens A. XI, 170. [es šuorīt izpļāvu trīs cirtienus Alt - Ottenhof.] atstāt striķi vērienā, izkaptiņu cirtienā. papļauj manu cirtieniņu BW. 22584;
3) pašā cirtienā būt, reif sein, abgehauen zu werden:
egle, egle, priede, priede nu pašā cirtienā BW.14047, 2;
4) der Stich (beim Kartenspiel):
viens pats nuo spē̦lē̦tājiem dabūja vienu cirtienu Alm.
Avots: ME I, 388
1) der Hieb:
Sprw. kuoks nekrīt ar pirmuo cirtienu. ne kuokā viens cirtiens, ne gaļā viens ēdiens. ar vienu cirtienu divi skaidas, zwei Fliegen mit einem Schlage;
2) die Schwade,
bars, spailes, vālis: vienreiz ar izkapti apgriezties pļaujuot ir viens vēriens (auch cirtiens Kand.), reizi par pļavu pāri - cirtiens A. XI, 170. [es šuorīt izpļāvu trīs cirtienus Alt - Ottenhof.] atstāt striķi vērienā, izkaptiņu cirtienā. papļauj manu cirtieniņu BW. 22584;
3) pašā cirtienā būt, reif sein, abgehauen zu werden:
egle, egle, priede, priede nu pašā cirtienā BW.14047, 2;
4) der Stich (beim Kartenspiel):
viens pats nuo spē̦lē̦tājiem dabūja vienu cirtienu Alm.
Avots: ME I, 388
dējals
dēt
I dēt, dēju (li. dė´ti, aksl. дѣти "legen" ), tr.,
1) dêt, legen (Eier):
vista dēj uolas;
2) duori dẽt, [dravu dēt Für.], einen Waldbienenstock anlegen, einen Baum zum Bienenstock herrichten, ihn aushöhlend und Fluglöcher darin ausbohrend. So auch
egli, priedi, uozuolu dẽt, eine Tanne, Fichte, Eiche zum Bienenstock herrichten: tautu meita skaidas lasa, man dējuot uozuoliņu BW. 11508. In dieser Bedeutung n. BW. 11479, 4 das Präs. deju st. dēju in Sinohlen, das Part. perf. pass. diets st. dē̦ts in AP. n. BW. 8851, Selsau, Erlaa, Nitau, Meiran BW. 11479. skrej, bitīte, sit spārniņus pie nedieta uozuoliņa 12333, 2. [Wenn deju und diets hier alt wären, sprächen sie für die Zusammenstellung von dēt 2, dẽjala und r. дѣль "Waldbienstock" mit ahd. zīdalweida "Waldbezirk, wo Bienenzucht getrieben wird", slav. dĕlъ "Teil", ai. dáyatē "zerteilt", dāti "teilt, gr. δαίς "Portion" u. a., s. Wood PBrB. XXIV, 533 und Gauthiot MSL. XVI, 275. Aber man hätte auch deju, dēju, diets etwa nach leju (giesse), lēju, liets bilden können, und dēt in duori dēt könnte urspr. die Bed. "machen" gehabt haben];
3) roden, aushauen [?]:
krustiem dē̦tu [gelegt?] (Var.: cirstu, līstu) bē̦rzu birzi sav māsiņu cauri ve̦stu BW. 13701, 1;
4) dẽt C., PS., ein Stück Eisen od. Stahl anlegen, anschweissen:
šie lemeši jau trešuo reizi dē̦ti. So besonders in der Zstz. mit uz-: uzdēt cirvi, lemešus;
5) dẽt Smilt., machen (Würste):
kausim circeņus, dēsim desiņas, kārsim (Jānīša) de̦guna galā, sagt man, um ein weinendes Kind zum Lachen zu bringen;
6) bē̦rnam pupu dēt [wohl durch dēt "saugen"
beeinflusst], dem Kinde die Brust geben St.;
7) wetten
Spr.;
[8) pūru dēt U., an der Aussteuer arbeiten
]. Refl. dẽtiês Wolm., Smilt., [Līn.], in Kurl. dêtiês,
1) sich lassen, sich bergen, Schutz, Ruhe finden:
kur lai es dējuos? kur lai dējamies, kad mums pat šīs te̦lpas jāatstāj Seib. aiz priekiem viņš nezina, kur dēties. nelabi gari ik nakti nuoblandās pa istabu, ka ne˙kur dēties LP. V, 207. ze̦ltmatim prāts vairs ne˙kur dēties VI, 460;
2) sich machen, geschehen:
kad man būtu kāds 1000 dāldeŗu par padē̦klu, tad dē̦tuos tâ, ka par 10 gadiem man būtu kāds pūrs ze̦lta ābuolu Stāsti kraukļu kr. 58;
3) herkommen:
tik daudz ūdens katru dienu izpumpē̦ts, kur tad lai viņš dejas [mit e!], vajaga vienreiz trūkt Siuxt. [Zu apr. acc. pl. senditans "gefaltete", ai. ádhām, arm. edi "ich setzte", gr. ϑήσω "ich werde setzen", la. fēcī "ich machte", got. gadēƥs "Tat", ahd. gitān "getan" u. a., vgl. Hübschmann Arm. Gr. 439, Walde Wrtb. 2 266 unter faciō, Boisacq Dict. 969 f., Berneker Wrtb. I, 193 u. a.]
Avots: ME I, 464, 465
1) dêt, legen (Eier):
vista dēj uolas;
2) duori dẽt, [dravu dēt Für.], einen Waldbienenstock anlegen, einen Baum zum Bienenstock herrichten, ihn aushöhlend und Fluglöcher darin ausbohrend. So auch
egli, priedi, uozuolu dẽt, eine Tanne, Fichte, Eiche zum Bienenstock herrichten: tautu meita skaidas lasa, man dējuot uozuoliņu BW. 11508. In dieser Bedeutung n. BW. 11479, 4 das Präs. deju st. dēju in Sinohlen, das Part. perf. pass. diets st. dē̦ts in AP. n. BW. 8851, Selsau, Erlaa, Nitau, Meiran BW. 11479. skrej, bitīte, sit spārniņus pie nedieta uozuoliņa 12333, 2. [Wenn deju und diets hier alt wären, sprächen sie für die Zusammenstellung von dēt 2, dẽjala und r. дѣль "Waldbienstock" mit ahd. zīdalweida "Waldbezirk, wo Bienenzucht getrieben wird", slav. dĕlъ "Teil", ai. dáyatē "zerteilt", dāti "teilt, gr. δαίς "Portion" u. a., s. Wood PBrB. XXIV, 533 und Gauthiot MSL. XVI, 275. Aber man hätte auch deju, dēju, diets etwa nach leju (giesse), lēju, liets bilden können, und dēt in duori dēt könnte urspr. die Bed. "machen" gehabt haben];
3) roden, aushauen [?]:
krustiem dē̦tu [gelegt?] (Var.: cirstu, līstu) bē̦rzu birzi sav māsiņu cauri ve̦stu BW. 13701, 1;
4) dẽt C., PS., ein Stück Eisen od. Stahl anlegen, anschweissen:
šie lemeši jau trešuo reizi dē̦ti. So besonders in der Zstz. mit uz-: uzdēt cirvi, lemešus;
5) dẽt Smilt., machen (Würste):
kausim circeņus, dēsim desiņas, kārsim (Jānīša) de̦guna galā, sagt man, um ein weinendes Kind zum Lachen zu bringen;
6) bē̦rnam pupu dēt [wohl durch dēt "saugen"
beeinflusst], dem Kinde die Brust geben St.;
7) wetten
Spr.;
[8) pūru dēt U., an der Aussteuer arbeiten
]. Refl. dẽtiês Wolm., Smilt., [Līn.], in Kurl. dêtiês,
1) sich lassen, sich bergen, Schutz, Ruhe finden:
kur lai es dējuos? kur lai dējamies, kad mums pat šīs te̦lpas jāatstāj Seib. aiz priekiem viņš nezina, kur dēties. nelabi gari ik nakti nuoblandās pa istabu, ka ne˙kur dēties LP. V, 207. ze̦ltmatim prāts vairs ne˙kur dēties VI, 460;
2) sich machen, geschehen:
kad man būtu kāds 1000 dāldeŗu par padē̦klu, tad dē̦tuos tâ, ka par 10 gadiem man būtu kāds pūrs ze̦lta ābuolu Stāsti kraukļu kr. 58;
3) herkommen:
tik daudz ūdens katru dienu izpumpē̦ts, kur tad lai viņš dejas [mit e!], vajaga vienreiz trūkt Siuxt. [Zu apr. acc. pl. senditans "gefaltete", ai. ádhām, arm. edi "ich setzte", gr. ϑήσω "ich werde setzen", la. fēcī "ich machte", got. gadēƥs "Tat", ahd. gitān "getan" u. a., vgl. Hübschmann Arm. Gr. 439, Walde Wrtb. 2 266 unter faciō, Boisacq Dict. 969 f., Berneker Wrtb. I, 193 u. a.]
Avots: ME I, 464, 465
draza
draza,
1) ein Schnitzel, ein abgeschnittenes
(drāzt) Stück: skaidas un drazas Bers.;
2) allerlei Abfälle, [kleine Holzstückchen
Laud.], Stückhen, Splitter, Fetzen: kaļķu, ķieģeļu, stiklu drazas. [kad puodniekam braucuot trauki saplīst, saka:"te nu bij, - izņēmu nuo ratiem tikai drazu." N. - Peb., Kokn. apber krūmus ar drazu (verwitterte Holzspäne), lai aug uogas! N. - Peb., Kokn.] glāze sabirza drazu drazās A. XII, 263. pīpe nuokrita zemē un bija drazās XIII, 816. suns pie gana dzīvuos, ja gans ar maizi tam ieduos kādu drazu nuo savām vīzēm un pastalām Etn. II, 99. visi labie ābuoli jau pārduoti, tikai draza vien vairs palikusi, d. h. die schlechten Äpfel sind noch übrig Dond.; [drazas Taurup "padibenes, Bodensatz"; aus *dradzas? vgl. dradži];
3) ein Schimpfwort:
tu ļaužu palieks, draza ["ein Leichtsinniger" Fest.], Tirsm.
Avots: ME I, 493
1) ein Schnitzel, ein abgeschnittenes
(drāzt) Stück: skaidas un drazas Bers.;
2) allerlei Abfälle, [kleine Holzstückchen
Laud.], Stückhen, Splitter, Fetzen: kaļķu, ķieģeļu, stiklu drazas. [kad puodniekam braucuot trauki saplīst, saka:"te nu bij, - izņēmu nuo ratiem tikai drazu." N. - Peb., Kokn. apber krūmus ar drazu (verwitterte Holzspäne), lai aug uogas! N. - Peb., Kokn.] glāze sabirza drazu drazās A. XII, 263. pīpe nuokrita zemē un bija drazās XIII, 816. suns pie gana dzīvuos, ja gans ar maizi tam ieduos kādu drazu nuo savām vīzēm un pastalām Etn. II, 99. visi labie ābuoli jau pārduoti, tikai draza vien vairs palikusi, d. h. die schlechten Äpfel sind noch übrig Dond.; [drazas Taurup "padibenes, Bodensatz"; aus *dradzas? vgl. dradži];
3) ein Schimpfwort:
tu ļaužu palieks, draza ["ein Leichtsinniger" Fest.], Tirsm.
Avots: ME I, 493
iedrāzt
kūpekļi
[kûpekļi,
1) Rauch als Abwehr gegen Bienen
od. Mücken: vasaru, kad guovis atstāj apluokā, zemē ieruok bedrīti, ieber, skaidas, gružus, aizdedzina un apse̦dz ve̦lē̦nām, lai kūp kūpekļi pret uodiem Kacē̦ni; etwas Qualmendes N. - Schwanb., Alt - Autz;
2) "Staub"
Ruj.; "Lampenruss an den Wänden und an der Oberlage eines Zimmers" Ruj., Salis, "gar,i kvē̦pi" Bauske.]
Avots: ME II, 337
1) Rauch als Abwehr gegen Bienen
od. Mücken: vasaru, kad guovis atstāj apluokā, zemē ieruok bedrīti, ieber, skaidas, gružus, aizdedzina un apse̦dz ve̦lē̦nām, lai kūp kūpekļi pret uodiem Kacē̦ni; etwas Qualmendes N. - Schwanb., Alt - Autz;
2) "Staub"
Ruj.; "Lampenruss an den Wänden und an der Oberlage eines Zimmers" Ruj., Salis, "gar,i kvē̦pi" Bauske.]
Avots: ME II, 337
kur
kùr (li. kur̃), [kur̂ Kl.],
1) interrog., wo? wohin?
kur tu augi, daiļa meita? kur luopi? Zuruf an den Hüterhund, der die Herde verlassen hat. In indirekten Fragesätzen: ve̦lns prasuot, ku(r) šis iešuot LP. VI, 169. ve̦lns nezinājis, kur atruonas, kur ne LP. V, 106. Das interrog. kur wird oft mit Verblassung der lokalen Beziehung in Ausrufesätzen gebraucht und nähert sich dann der Bedeutung nach dem deutschen wie: sācis dze̦nāt pagānus, bet kur tu dieviņ! er hahe angefangen, die Unholde au scheuchen, aber, du lieber Gott, wohin (sollte man sie verscheuchen). In diesem Satze empfindet man noch die lokale Bedeutung von kur, in anderen Sätzen ist sie viel mehr verblasst: kur viņas skaistas! wie sind sie schön! R. Sk. II, 20. kur (Var.: kâ) būs man labam būt! BW. 8489. bet kur sirsnīga balss Saul. kur liela istaba! vai dieviņ, kur zagļa ļaudis BW. 13643. vai kur muļķis tas! wie ist er doch dumm!
2) als Indefinitum - irgend wo, als solches mit kaut oder nekur, ne˙būt oft näher bezeichnet: es šķitu Antiņu kur redzējuse BW. 20757, 7. viņi izklīzdami apmetās kur kuŗais Vēr. II, 8. biju kur nekur [Vgl. dazu Le. Gr. 399] - kas jupis visu atmin? LP. V, 210. māsa aizmukusi pasaulē kur ne˙būt LP. VI, 768. nuosviež daiktus kur ne˙būt II, 41. citur kur, anderswo:
dabūjuši citur kur sievas LP. VI, 338;
3) als Relativum in Lokalsätzen, mit einem korrespondierenden tur, turp im Hauptsatze: kur kuoku cē̦rt, tur skaidas krīt. Verallgemeinernd - wo auch immer, mit dem Partizip od. ohne eine Form des Zeitworts, oder seltener mit einem Verbum finitum: gul, kur gulē̦dams, visur dieva zemīte. nu skries šurp, lai kur būdami LP. VII, 205. lai manta, kur manta, kad tik iztikšana. lai lini, kur lini LP. V, 137. lai tie veči, kur tie veči, bet kâ ar tiem jaunajiem? LP. V, 206. ruociet mani, kur ruociet, zem bērziņa neruociet BW. 27397. lai gājām, kur gājām, abas gājām dziedādamas BW. 17368. lai kur biju, dziedu dziesmu 78. In der Volkssprache vertritt kur zuweilen alle Kasus des Relativpronomens:
tas bij jūsu virsinieks, kur (= kas od. kuŗš) ar kriju de̦guniņu BW. 20295, 5. nūla auga tā liepiņa, kur (= kuŗas, nuo kuŗas) māsiņa pūru šuva 15193, 2. tam tē̦vam labi zirgi, kur (= kam) jāj meitas pieguļā 30193. tas (nazis) palicis Laimiņai, kur (ar kuo) mieluoja malējiņu 7992, dievs man deva tuo zālīti, kur (= ar kuo) sirsniņa nesāpēja 9089. Oft folgt kur auf ein vorhergehendes Substantiv, das Ort oder Zeit bezeichnet: atnācis uz istabu, kur iegāzies gultā LP. VII, 1244. vai jele nezinuot kādu vietu, kur nakti pārgulēt VI, 532. ste̦bulnieks nepalaida ne˙vienu svētdienu, kur negāja uz kruogu VII, 623. nav vairs tāļu tā dieniņa, kur vairs pie tev negulēšu Ltd. 672. Auch ohne vorhergehende Zeitbestimmung wird kur in temporalem Sinn gebraucht: grūti skriet, kur kājas piepūlē̦tas JK. V, 123;
4) kur vēl, kur nu vēl, geschweige denn:
jūs nee̦sat zīles vē̦rti, kur vēl (Var.: ne vēl) visa vainadziņa BW. 6069. ķēve nevar pate paiet, kur nu vēl ve̦zumu pavilkt LP. IV, 35. gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev jaunam muļķim V, 260. [Vgl. Le. Gr. 478.]
Avots: ME II, 320, 321
1) interrog., wo? wohin?
kur tu augi, daiļa meita? kur luopi? Zuruf an den Hüterhund, der die Herde verlassen hat. In indirekten Fragesätzen: ve̦lns prasuot, ku(r) šis iešuot LP. VI, 169. ve̦lns nezinājis, kur atruonas, kur ne LP. V, 106. Das interrog. kur wird oft mit Verblassung der lokalen Beziehung in Ausrufesätzen gebraucht und nähert sich dann der Bedeutung nach dem deutschen wie: sācis dze̦nāt pagānus, bet kur tu dieviņ! er hahe angefangen, die Unholde au scheuchen, aber, du lieber Gott, wohin (sollte man sie verscheuchen). In diesem Satze empfindet man noch die lokale Bedeutung von kur, in anderen Sätzen ist sie viel mehr verblasst: kur viņas skaistas! wie sind sie schön! R. Sk. II, 20. kur (Var.: kâ) būs man labam būt! BW. 8489. bet kur sirsnīga balss Saul. kur liela istaba! vai dieviņ, kur zagļa ļaudis BW. 13643. vai kur muļķis tas! wie ist er doch dumm!
2) als Indefinitum - irgend wo, als solches mit kaut oder nekur, ne˙būt oft näher bezeichnet: es šķitu Antiņu kur redzējuse BW. 20757, 7. viņi izklīzdami apmetās kur kuŗais Vēr. II, 8. biju kur nekur [Vgl. dazu Le. Gr. 399] - kas jupis visu atmin? LP. V, 210. māsa aizmukusi pasaulē kur ne˙būt LP. VI, 768. nuosviež daiktus kur ne˙būt II, 41. citur kur, anderswo:
dabūjuši citur kur sievas LP. VI, 338;
3) als Relativum in Lokalsätzen, mit einem korrespondierenden tur, turp im Hauptsatze: kur kuoku cē̦rt, tur skaidas krīt. Verallgemeinernd - wo auch immer, mit dem Partizip od. ohne eine Form des Zeitworts, oder seltener mit einem Verbum finitum: gul, kur gulē̦dams, visur dieva zemīte. nu skries šurp, lai kur būdami LP. VII, 205. lai manta, kur manta, kad tik iztikšana. lai lini, kur lini LP. V, 137. lai tie veči, kur tie veči, bet kâ ar tiem jaunajiem? LP. V, 206. ruociet mani, kur ruociet, zem bērziņa neruociet BW. 27397. lai gājām, kur gājām, abas gājām dziedādamas BW. 17368. lai kur biju, dziedu dziesmu 78. In der Volkssprache vertritt kur zuweilen alle Kasus des Relativpronomens:
tas bij jūsu virsinieks, kur (= kas od. kuŗš) ar kriju de̦guniņu BW. 20295, 5. nūla auga tā liepiņa, kur (= kuŗas, nuo kuŗas) māsiņa pūru šuva 15193, 2. tam tē̦vam labi zirgi, kur (= kam) jāj meitas pieguļā 30193. tas (nazis) palicis Laimiņai, kur (ar kuo) mieluoja malējiņu 7992, dievs man deva tuo zālīti, kur (= ar kuo) sirsniņa nesāpēja 9089. Oft folgt kur auf ein vorhergehendes Substantiv, das Ort oder Zeit bezeichnet: atnācis uz istabu, kur iegāzies gultā LP. VII, 1244. vai jele nezinuot kādu vietu, kur nakti pārgulēt VI, 532. ste̦bulnieks nepalaida ne˙vienu svētdienu, kur negāja uz kruogu VII, 623. nav vairs tāļu tā dieniņa, kur vairs pie tev negulēšu Ltd. 672. Auch ohne vorhergehende Zeitbestimmung wird kur in temporalem Sinn gebraucht: grūti skriet, kur kājas piepūlē̦tas JK. V, 123;
4) kur vēl, kur nu vēl, geschweige denn:
jūs nee̦sat zīles vē̦rti, kur vēl (Var.: ne vēl) visa vainadziņa BW. 6069. ķēve nevar pate paiet, kur nu vēl ve̦zumu pavilkt LP. IV, 35. gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev jaunam muļķim V, 260. [Vgl. Le. Gr. 478.]
Avots: ME II, 320, 321
kužināt
II kužinât,
1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;
2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt; ‡
5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.
Avots: EH I, 681
1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;
2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt; ‡
5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.
Avots: EH I, 681
malcenīca
II malˆcenĩca Mat., [Bers.], malˆciena [N.Peb., auch malciens?], malˆciene Gold., [Kreuzb.], malcene Apšciems, der Holzplatz, Holzstapelplatz, der Ort, wo Holz gesägt und gespalten wird: ne man dūmu istabā, ne skaidiņu malcienā BW. 6948. es redzēju kukainīti mālcienā rāpuojuot BWp. 1162. pa malcieni staigādami BW. 20880, 10. malcienā skaidas lasīt Erlaa. - Zu malˆka.
Avots: ME II, 556
Avots: ME II, 556
mīņa
mīņa,
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822
nobraukt
nùobràukt [li. nubraũkti "abstreifen"],
1) intr., hinab -, herabfahren:
viņš nuobrauca nuo kalna lejā Aps.;
2) tr., wegfahren:
nuobrauc laivu nuo malas! [intr., wegfahren: atbrauce pa upi ve̦lnē̦ns, salasīja visus... kaulus, salika laivā un nuobrauce Pas. II, 48];
3) abglätten, abstreifen:
uogas Paul., Spr. nuobrauktais ritums Vēr. II, 735; [abstreichen L.; abwischen, abfegen; nuobraũkt skaidas nuo galda Rutzau; ar izkapti iecirtu akmenī un nuobraũcu (vernichtete) visus zuobus Rutzau];
4) abfahren:
zirgu, ratus. zirgi putās nuobraukti LP. VII, 1156;
5) glatt fahren:
ceļu;
6) zurücklegen:
viņš jau bij labu gabalu nuobraucis;
7) im Fahren übertreffen:
viņš visus ar savu sirmi nuobrauc. Refl. - tiês,
1) sich mit fahren abquälen, viel fahrend ermatten:
ja visu dienu esi nuobraucies, tad nav iespējams vakarā sēdēt pie rakstāma galda A. XI, 35
2) um die Wette fahren:
iesim nuobraukties od. uz nuobraukšanuos, wollen wir um die Wette fahren Kurs.
Avots: ME II, 764
1) intr., hinab -, herabfahren:
viņš nuobrauca nuo kalna lejā Aps.;
2) tr., wegfahren:
nuobrauc laivu nuo malas! [intr., wegfahren: atbrauce pa upi ve̦lnē̦ns, salasīja visus... kaulus, salika laivā un nuobrauce Pas. II, 48];
3) abglätten, abstreifen:
uogas Paul., Spr. nuobrauktais ritums Vēr. II, 735; [abstreichen L.; abwischen, abfegen; nuobraũkt skaidas nuo galda Rutzau; ar izkapti iecirtu akmenī un nuobraũcu (vernichtete) visus zuobus Rutzau];
4) abfahren:
zirgu, ratus. zirgi putās nuobraukti LP. VII, 1156;
5) glatt fahren:
ceļu;
6) zurücklegen:
viņš jau bij labu gabalu nuobraucis;
7) im Fahren übertreffen:
viņš visus ar savu sirmi nuobrauc. Refl. - tiês,
1) sich mit fahren abquälen, viel fahrend ermatten:
ja visu dienu esi nuobraucies, tad nav iespējams vakarā sēdēt pie rakstāma galda A. XI, 35
2) um die Wette fahren:
iesim nuobraukties od. uz nuobraukšanuos, wollen wir um die Wette fahren Kurs.
Avots: ME II, 764
nopuijāt
padrāzt
padrāzt, ‡
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡
4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â 2 ): p. ar skruķi pierē.
Avots: EH II, 128
pagailis
[pagaĩlis AP., pagaiļi, fein gespaltenes Holz, das man nach dem Ausbrennen der gröberen Holzscheite im Backofen noch zum Schluss brennen lässt, damit der Boden des Ofens gleichmässig erwärmt werde Peb.: pameklē pagailim sausāku malku un skaidas! AP. jāme̦t bez pārtraukuma pagaiļi virsū; pirts nedrīkst atdzisināt Jaunie mērn. laiki I, 149. Zu gaîlêt?]
Avots: ME III, 26
Avots: ME III, 26
sabraukt
sabràukt,
2): s. ratus, zirgu Linden in Kurl. par daudz sabraukti ritiņi Kaltenbr.;
3): trīs reizes sabrauču Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. Jē̦kabs sabrauca vairākkārt ... Austriņš Raksti VII, 228;
4): Agna braukā ar motociklu, bet kuo ir sabraukusi? Sārts Str. 295; ‡
5) (einen Weg) einfahren:
nesabrauktie ceļi drīz vien pārvērtās par dūkstīm Jauns. Raksti III, 397; ‡
6) zusammenschieben:
ar ruoku s. skaidas vai naudu kuopā Dunika, Kaltenbr., Rutzau; ‡
7) zurechtstreichen
Dunika, Rutzau; s. matus uz augšu (ar ruoku). ‡
8) "?": kad linsē̦klām nuoņemj knatājus, tad par jaunu uzcē̦rt, un tad brauc atkal, kamē̦r sabrauc puoļas smalkas AP. Refl. -tiês, ‡
6) fahrend erreichen:
sasabrauču šautru mežu VL. aus Pilda FBR. XIII, 61; ‡
7) "?": meitas reizes trīs sabraucās uz sukām, bet ir tad nesasukāja Saikava.
Avots: EH II, 397
2): s. ratus, zirgu Linden in Kurl. par daudz sabraukti ritiņi Kaltenbr.;
3): trīs reizes sabrauču Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. Jē̦kabs sabrauca vairākkārt ... Austriņš Raksti VII, 228;
4): Agna braukā ar motociklu, bet kuo ir sabraukusi? Sārts Str. 295; ‡
5) (einen Weg) einfahren:
nesabrauktie ceļi drīz vien pārvērtās par dūkstīm Jauns. Raksti III, 397; ‡
6) zusammenschieben:
ar ruoku s. skaidas vai naudu kuopā Dunika, Kaltenbr., Rutzau; ‡
7) zurechtstreichen
Dunika, Rutzau; s. matus uz augšu (ar ruoku). ‡
8) "?": kad linsē̦klām nuoņemj knatājus, tad par jaunu uzcē̦rt, un tad brauc atkal, kamē̦r sabrauc puoļas smalkas AP. Refl. -tiês, ‡
6) fahrend erreichen:
sasabrauču šautru mežu VL. aus Pilda FBR. XIII, 61; ‡
7) "?": meitas reizes trīs sabraucās uz sukām, bet ir tad nesasukāja Saikava.
Avots: EH II, 397
salt
salˆt (li. šálti), salˆstu (saļu Sussei n. FBR. VII, 146), salu, in Lemsal n. FBR. IV, 93, Salis, Sussikas, Pernigel, Ruhtern salêt, salstu, salēju,
1) frieren:
Sprw. salst, ka plīst. salst, ka zaķim acis ārā sprāgst (sala vai zakim acis nuo pieres ārā). salst, ka skaidas nuo zemes le̦c. man salēja Neu - Salis. salst, ka sprē̦gā, ka sētas krakš Alksnis - Zundulis. kaķis salst, bet negrib mācīties drebēt. salt zemē, totfrieren Biel. n. U.;
2) gerinnen
U. - Subst. salšana, das Frieren; das Gerinnen; salums,
a) der Frost
U.: meitē̦ns aiz saluma zils A. v. J. 1901, S. 84; ar vienas nakts salumu vēl nepietiek, lai varē̦tu e̦ze̦ram jau virsū iet;
b) das Gefrorene
Fest., Stelp. - iet pa salumu, über hartgefrorenen Schnee gehen Karls. Nebst sals salˆna, salˆts zu apr. passalis "Frost", ai. š̍iš̍ira-ḥ "kühl, kalt", osset. sald (wenn mit ide. l) "Kälte" u. a., vgl. Trautmann Wrtb. 297, Zupitza Germ. Gutt. 84 und Petersson Zwei sprachl. Aufsätze 33.
Avots: ME II, 676
1) frieren:
Sprw. salst, ka plīst. salst, ka zaķim acis ārā sprāgst (sala vai zakim acis nuo pieres ārā). salst, ka skaidas nuo zemes le̦c. man salēja Neu - Salis. salst, ka sprē̦gā, ka sētas krakš Alksnis - Zundulis. kaķis salst, bet negrib mācīties drebēt. salt zemē, totfrieren Biel. n. U.;
2) gerinnen
U. - Subst. salšana, das Frieren; das Gerinnen; salums,
a) der Frost
U.: meitē̦ns aiz saluma zils A. v. J. 1901, S. 84; ar vienas nakts salumu vēl nepietiek, lai varē̦tu e̦ze̦ram jau virsū iet;
b) das Gefrorene
Fest., Stelp. - iet pa salumu, über hartgefrorenen Schnee gehen Karls. Nebst sals salˆna, salˆts zu apr. passalis "Frost", ai. š̍iš̍ira-ḥ "kühl, kalt", osset. sald (wenn mit ide. l) "Kälte" u. a., vgl. Trautmann Wrtb. 297, Zupitza Germ. Gutt. 84 und Petersson Zwei sprachl. Aufsätze 33.
Avots: ME II, 676
samidzināt
samidzinât,
1) (viele) einschlafen machen:
s. visus bē̦rnus; zusammenbetten: s. visus bē̦rnus vienā gultā Dunika;
2) verwühlen:
bē̦rni samidzinājuši salmus (Neu - Salis), visu gultu (Ruj.). peles samidzinājušas (sajaukušas) linus Wolm., Saikava, Warkl.;
3) (vieles) liederlich hinwerfen:
bē̦rni drāžuot samidzinājuši skaidas Gr. -Essern.
Avots: ME II, 685
1) (viele) einschlafen machen:
s. visus bē̦rnus; zusammenbetten: s. visus bē̦rnus vienā gultā Dunika;
2) verwühlen:
bē̦rni samidzinājuši salmus (Neu - Salis), visu gultu (Ruj.). peles samidzinājušas (sajaukušas) linus Wolm., Saikava, Warkl.;
3) (vieles) liederlich hinwerfen:
bē̦rni drāžuot samidzinājuši skaidas Gr. -Essern.
Avots: ME II, 685
saskambāt
saslaucīt
saslaũcît, tr., zusammenfegen: gružus, skaidas, mē̦slus, atkritumus. var˙būt, ka kāds mēriņš klētī saslaukāms LP. IV, 35.
Avots: ME III, 736
Avots: ME III, 736
sastrūgāt
sastrūgât,
1) hobelnd produzieren:
sastrũgât skaidas Bauske;
2) eine gewisse Zeit hindurch Strusen
(strūgas) flössen: s. visu pavasari Saikava;
3) "ar kuoka klūgu sasiet kaudzes lāvai piẽmietus".
Avots: ME III, 750
1) hobelnd produzieren:
sastrũgât skaidas Bauske;
2) eine gewisse Zeit hindurch Strusen
(strūgas) flössen: s. visu pavasari Saikava;
3) "ar kuoka klūgu sasiet kaudzes lāvai piẽmietus".
Avots: ME III, 750
savazāt
savazât,
1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;
2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;
3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;
4) zusammensuchen
Mar.
Avots: ME III, 781
1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;
2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;
3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;
4) zusammensuchen
Mar.
Avots: ME III, 781
skaida
skaîda Wolm. u. a., skaîds 2 Salis, skaids Manz. Lettus, gen. pl. skaîžu (neben den übrigen Formen eines ā- Stamms) Prl. n. FBR. VI, 95,
1) der Span, Holzspan
U.: Sprw. kur (kuoku) cē̦rt, tur skaidas krīt (le̦c). kuoku ar divi skaidām cirst, den zu fällenden Baum auf zwei Seiten anhauen U. -salst, ka skaidas le̦c augšā, es friert, dass die Späne springen U.;
2) rustu skaidas, Gerberlohe
B. Vēstn. Zu šķiêst, li. skiedà "Span".
Avots: ME III, 864
1) der Span, Holzspan
U.: Sprw. kur (kuoku) cē̦rt, tur skaidas krīt (le̦c). kuoku ar divi skaidām cirst, den zu fällenden Baum auf zwei Seiten anhauen U. -salst, ka skaidas le̦c augšā, es friert, dass die Späne springen U.;
2) rustu skaidas, Gerberlohe
B. Vēstn. Zu šķiêst, li. skiedà "Span".
Avots: ME III, 864
skaidiena
skaîdiẽna PS., skaîdiêna Prl., skaidiena Stockm. n. FBR. VIII, 79, skaîdiẽne PS., C., skaidiene Seew. n. U., Mag. XIII, 2, 55, Spr., Preili n. FBR. VIII, 10 (gespr.: skaidine̦), skaîdiêns 2 lw., skaidiens Wid., Kronw., Nigr., loc. s. skaidienī BWp. 27, 8, ein Ort, wo viele Späne aufgehäuft liegen: lasīju skaidienā skaidas Blaum. skaldīt muižas skaidienā malku Krišs Laksts 1. Mārtiņš skaidienā izkŗāva pārve̦stuos čakārņus A. v. J. 1902, S. 126.
Avots: ME III, 864
Avots: ME III, 864
šķīst
šķîst (li. skysti "dünnflüssig werden"), šķîstu, šķîdu, auseinanderfallen U., auseinandergehn; zergehen, zerschellen U.; (nach allen Seiten hin) spritzen, sprühen: glāze drupās šķīst A. XX, 759, skaidas vien šķīst uz visām pusēm JR. IV, 82. kur cirtīšu, tur šķīdīs LP. II, 61. e̦ze̦rā pie krasta viļņi šķīst JR. IV, 24. pa ceļiem šķīdušiem Austriņš. zirgs iet, ka smiltis šķīst LP. I, 135. brauc, ka dubļi vien šķīst Dr. skriet, ka dzirksteles vien šķīstuot Etn. I, 96. kalējam šķīda nuo āmura dzirkstis A. XX, 35. zirgs, kuram dzirksteles šķīst pa nāsīm un zem pakavām Pūrs I, 115. gar acīm uguns vien šķīst LP. VII, 627. sāka šķīst asaras MWM. VIII, 18. vecītis sazvīruojis ar... Rūju, ka zils un zaļš gar ausīm šķīdis gaļas vārītājam LP. VI, 557. Zu škiêst.
Avots: ME IV, 49
Avots: ME IV, 49
skraģis
skraģis: viņam tas jumta s. pazudis, kur skaidas liek virsū, kad sit jumtu Seyershof, kamuola tinamām tītavām ir skraģītis apakšā ebenda; "tītavu veids" Kaltenbr.
Avots: EH II, 506
Avots: EH II, 506
skrudzains
skrudzaîns: auch (mit -aiņš ) Iw. (vom Maserholz); grīznu un skrudzaiņu dziju Janš. Dzimtene I, 67. skrudzainas skaidas Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 52.
Avots: EH II, 512
Avots: EH II, 512
smelkne
I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,
1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);
2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl 2 ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene 2 II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;
3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.
Avots: ME III, 957, 958
1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);
2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl 2 ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene 2 II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;
3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.
Avots: ME III, 957, 958
teslīca
teslīca,
1) ein Hohleisen
(teslica Mar.), Schrabeisen, krummes Beil zum Rädermachen (teslica) Oppek, n. U., Schwanb.; ein Instrument zum Behauen, Bekanten Mar.; daikts, ar kuo atdur skaidas struopiem" (teslica) Lubn.;
2) wer viel isst Wessen.
In der Bed. 1 nebst li. tešlyčià "Zimmerbeil" aus r. тесли́ца.
Avots: ME IV, 168
1) ein Hohleisen
(teslica Mar.), Schrabeisen, krummes Beil zum Rädermachen (teslica) Oppek, n. U., Schwanb.; ein Instrument zum Behauen, Bekanten Mar.; daikts, ar kuo atdur skaidas struopiem" (teslica) Lubn.;
2) wer viel isst Wessen.
In der Bed. 1 nebst li. tešlyčià "Zimmerbeil" aus r. тесли́ца.
Avots: ME IV, 168
uzdrazāt
uzdrazât, auf etwas schnitzeln, schnelden (perfektiv): vai tu še esi uzdrazājis (sc.: skaidas)? Saikava.
Avots: ME IV, 325
Avots: ME IV, 325
uzdrāzt
uzdrāzt,
1) auf etw. schnitzen
(perfektiv): uzdrāzt skaidas traukam. uzdrāzt uz kuoka kādas zīmes Stenden;
2) schnitzend zum Vorschein bringen:
pagali drāžuot uzdrāza viņā iedzītu naglu Dunika;
3) (schnitzend) anspitzen:
zīmuli;
4) einen Schlag versetzen:
uzdrāzt zirgam ar pātagu;
5) schelten
(perfektiv), scheltend über jem. herfallen: māte uzdrāza bē̦rnam tâ, ka tas tūliņ apklusa Sessw.;
6) aufgiessen:
uzdrāzt kādam ūdeni uz galvas Wolmarshof. (meita) uzdrāzusi tam spaini cūku dzēriena virsū Janš. Nīca 36;
7) hinauflaufen:
puika uzdrāza augšā Saikava. Refl. -tiês, (auf etwas) hinauflaufen Pas. VI, 374: viņš uzdrāzās pa trepēm augšā, zirgs viņam uzdrāzās virsū.
Avots: ME IV, 325
1) auf etw. schnitzen
(perfektiv): uzdrāzt skaidas traukam. uzdrāzt uz kuoka kādas zīmes Stenden;
2) schnitzend zum Vorschein bringen:
pagali drāžuot uzdrāza viņā iedzītu naglu Dunika;
3) (schnitzend) anspitzen:
zīmuli;
4) einen Schlag versetzen:
uzdrāzt zirgam ar pātagu;
5) schelten
(perfektiv), scheltend über jem. herfallen: māte uzdrāza bē̦rnam tâ, ka tas tūliņ apklusa Sessw.;
6) aufgiessen:
uzdrāzt kādam ūdeni uz galvas Wolmarshof. (meita) uzdrāzusi tam spaini cūku dzēriena virsū Janš. Nīca 36;
7) hinauflaufen:
puika uzdrāza augšā Saikava. Refl. -tiês, (auf etwas) hinauflaufen Pas. VI, 374: viņš uzdrāzās pa trepēm augšā, zirgs viņam uzdrāzās virsū.
Avots: ME IV, 325
uzdrāztīt
uzdrāztît, ‡
2) wiederholt auf etwas schnitzen
(mit ã) Salis: vai tad es nuo turienes varēju uz galda skaidas u.?
Avots: EH II, 721
2) wiederholt auf etwas schnitzen
(mit ã) Salis: vai tad es nuo turienes varēju uz galda skaidas u.?
Avots: EH II, 721
uztēst
uztèst,
1) behauend auf etw. fallen lassen:
uztēst kam skaidas virsū;
2) Schläge versetzen:
uztēst zē̦nam labi krietni Bauske.
Avots: ME IV, 392
1) behauend auf etw. fallen lassen:
uztēst kam skaidas virsū;
2) Schläge versetzen:
uztēst zē̦nam labi krietni Bauske.
Avots: ME IV, 392
vējdēle
‡ vẽjdẽle Iw. "pie jumta lakšu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un nuoplēst uz lakšu galiem uzsistās skaidas."
Avots: EH II, 774
Avots: EH II, 774
vidiņas
viengubu
viêngubu Nötk., Adv., in einem Haufen, aufeinander, zusammen Grünw., Kokn., Lennew., Lubn., Marienhausen, Meiran, Naud., Odensee, Tuckum: maisi same̦sti viengubu Grünw. sakrāvuši auzas un miežus viengubu Marienhausen. visi zvirbuļi uz˙reiz bij viengubu Plūd. Izglītība II, 175. skaidas... sviestas atžubu, viengubu Domas I, 279.
Avots: ME IV, 658
Avots: ME IV, 658
virkšēt
virkšêt Zaravič, vìrkšķêt 2 Kl., -u, -ẽju,
1) virkšêt U., Meselau, N.-Peb., Vīt., (mit ir̃ ) C., Serbigal, virkšķêt, schallnachahmendes Verbum, das Geräusch des Reissens von Kleidern (auch Pergeln) ausdrückend U.; virkšķêta Lös. "blīkšķēt": plēš, ka virkš vien U. plīsa kleita virkšķē̦dama BW. 13139, 1 var. svārki plīsa virkšķē̦dami A. XX, 559. šis . . . matuos iekšā un plēš, ka virkš vien Kaudz. Izjurieši 170. drēbes abiem virkšēt virkšēja Jaunie mērn. laiki II, 115. skaidas virkš kâ kaķim skrāpējuot Niedra Kad mēnesis dilst 272. paegļi dega virkšķē̦dami (prasselnd, knisternd) Vēr. I, 1196. gāja, ka virkškēja ar tuo laivu Lös. Jēcis strīķēja ... pa dubļiem ... pastalu pavārskas, ka tik virkšķēja vien Tirzm. 5. tīģeris gāja pa krūmiem, ka zari vien virkšķēja A. XX, 383; vom Geräusch, das beim Laufen von Mäusen zu hören ist: peles skrien, ka virkš Lis.;
2) vom Geräusch beim Schlürfen
(virkšêt) Vīt.: dzer pienu, ka virkš vien A. v. J. 1902, S. 123. putru strebjuot virkš Ungurmuiža;
3) schnell, eilig sprechen
(virkšêt) C.; langwierig leeres Zeug sprechen (virkšêt) Meselau;
4) weinen
(vir̃kšķêt) Siuxt: kuo nu virkšķi! Refl. -tiês, = virkšêt 1: kad cēlās, virkš,kējās (Var.: viršķēja) BW. 34467. pakaļa virkšējās (Var.: viršķējās) 34735, 2 var. Zur Bed.1 vgl. virkš, sonst verkšêt, vārkšķinât I und varkšêt.
Avots: ME IV, 606, 607
1) virkšêt U., Meselau, N.-Peb., Vīt., (mit ir̃ ) C., Serbigal, virkšķêt, schallnachahmendes Verbum, das Geräusch des Reissens von Kleidern (auch Pergeln) ausdrückend U.; virkšķêta Lös. "blīkšķēt": plēš, ka virkš vien U. plīsa kleita virkšķē̦dama BW. 13139, 1 var. svārki plīsa virkšķē̦dami A. XX, 559. šis . . . matuos iekšā un plēš, ka virkš vien Kaudz. Izjurieši 170. drēbes abiem virkšēt virkšēja Jaunie mērn. laiki II, 115. skaidas virkš kâ kaķim skrāpējuot Niedra Kad mēnesis dilst 272. paegļi dega virkšķē̦dami (prasselnd, knisternd) Vēr. I, 1196. gāja, ka virkškēja ar tuo laivu Lös. Jēcis strīķēja ... pa dubļiem ... pastalu pavārskas, ka tik virkšķēja vien Tirzm. 5. tīģeris gāja pa krūmiem, ka zari vien virkšķēja A. XX, 383; vom Geräusch, das beim Laufen von Mäusen zu hören ist: peles skrien, ka virkš Lis.;
2) vom Geräusch beim Schlürfen
(virkšêt) Vīt.: dzer pienu, ka virkš vien A. v. J. 1902, S. 123. putru strebjuot virkš Ungurmuiža;
3) schnell, eilig sprechen
(virkšêt) C.; langwierig leeres Zeug sprechen (virkšêt) Meselau;
4) weinen
(vir̃kšķêt) Siuxt: kuo nu virkšķi! Refl. -tiês, = virkšêt 1: kad cēlās, virkš,kējās (Var.: viršķēja) BW. 34467. pakaļa virkšējās (Var.: viršķējās) 34735, 2 var. Zur Bed.1 vgl. virkš, sonst verkšêt, vārkšķinât I und varkšêt.
Avots: ME IV, 606, 607