Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stulbu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stulbu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
stulbums
stulburis
stulburis, ein Stolperer LKVv.; ein schwerbegreifender Mensch (mit ul̃ ) Grünwald; zu stulbinâtiês.
Avots: ME III, 1103
Avots: ME III, 1103
stulburot
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
sastulbot
Šķirkļa skaidrojumā (11)
apstulbināt
apstùlbinât, apstùlbuôt, tr., blenden, verblenden, verwirren, dumm machen: apstulbuo viņu acis Jes. 6, 10. prāts Lienai vēl kā apstulbuots Kaudz. M.
Avots: ME I, 127
Avots: ME I, 127
čalināt
čalinât, schwatzen, plaudern: savas bē̦rna duomas tev ausīs čalina MWM. III, 39. pēc pirmā prieka stulbuma sāk čalināt un smiet Druva I, 206.
Avots: ME I, 402
Avots: ME I, 402
pameita
pameîta, die Stieftochter: pamāte bij gluži apstulbuse, re̦dzē̦dama savu pameitu tādā bagātībā Etn. III, 62.
Avots: ME III, 68
Avots: ME III, 68
sakas
II sakas,
1) die Kummethölzer Naud., die beiden Holzstücke, die an den beiden Seiten des Pferdehalses auf dem Polsterring liegen und an welchen die Zugsträngen befestigt werden
Bielenstein Holzb. 563 (mit Abbild.); das Kummet: zirgiem sakas kaklā vien stāv Kaudz. M. 42. sakas šūdināju Aus. II, 1. - saku kuoki, die Kummethölzer; sakas (Bielenstein) od. saku (U.) kauli, das Holz des Kummets U., die Kummetknochen Bielenstein Holzb. 563;
2) fig., das Joch:
bāž galvu uz visiem laikiem vienkārša... skuoluotāja sakās A. XX, 545. aiz stulbuma mākslas lietās mauc kâ sakas kaklā mūsu dzejniekiem ebenda 886. nuo manis cilvē̦ka nebūs, kamē̦r netikšu kalpa sakās XXI, 124. lai man nezin kādas sakas liek kaklā - es dzīvuošu! Aps. III, 17;
3) die Mistgabel
U., Bielenstein Holzb. 503;
4) die Haspel
Manz. Lettus, Dobl. n. U.: par sakām sauc saku veida žubura kuoku vārpstēm vē̦rptuo dziju nuotīšanai Pēt. Av. Nebst saka II (s. dies), sakums, se̦kums, čači I (s. dies), sakne, sakārnis zunächst zu li. šãkė "Gabel". Wenn das e, in se̦kums alt wäre, läge hier fürs Baltische ein Ablaut e: o vor, woneben (ē?): ō: a (als Reduktion der Länge) in ai. š̍ākhā "Ast, Zweig", got. hōha "Pflug", arm.
c̣ax "Zweig"
und wohl auch (s. zuletzt Vasmer ZfslPh. IV, 144) r. coxa "Hakenpflug", poln. socha "Gabelholz", vgl. auch von Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, S. 118 f. und Trautmann Wrtb. 297. Man findet aber (s. Le. Csr. 37) vereinzelt im Le. auch ein aus urbalt. a sekundär entstandenes e.
Avots: ME III, 645, 646
1) die Kummethölzer Naud., die beiden Holzstücke, die an den beiden Seiten des Pferdehalses auf dem Polsterring liegen und an welchen die Zugsträngen befestigt werden
Bielenstein Holzb. 563 (mit Abbild.); das Kummet: zirgiem sakas kaklā vien stāv Kaudz. M. 42. sakas šūdināju Aus. II, 1. - saku kuoki, die Kummethölzer; sakas (Bielenstein) od. saku (U.) kauli, das Holz des Kummets U., die Kummetknochen Bielenstein Holzb. 563;
2) fig., das Joch:
bāž galvu uz visiem laikiem vienkārša... skuoluotāja sakās A. XX, 545. aiz stulbuma mākslas lietās mauc kâ sakas kaklā mūsu dzejniekiem ebenda 886. nuo manis cilvē̦ka nebūs, kamē̦r netikšu kalpa sakās XXI, 124. lai man nezin kādas sakas liek kaklā - es dzīvuošu! Aps. III, 17;
3) die Mistgabel
U., Bielenstein Holzb. 503;
4) die Haspel
Manz. Lettus, Dobl. n. U.: par sakām sauc saku veida žubura kuoku vārpstēm vē̦rptuo dziju nuotīšanai Pēt. Av. Nebst saka II (s. dies), sakums, se̦kums, čači I (s. dies), sakne, sakārnis zunächst zu li. šãkė "Gabel". Wenn das e, in se̦kums alt wäre, läge hier fürs Baltische ein Ablaut e: o vor, woneben (ē?): ō: a (als Reduktion der Länge) in ai. š̍ākhā "Ast, Zweig", got. hōha "Pflug", arm.
c̣ax "Zweig"
und wohl auch (s. zuletzt Vasmer ZfslPh. IV, 144) r. coxa "Hakenpflug", poln. socha "Gabelholz", vgl. auch von Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, S. 118 f. und Trautmann Wrtb. 297. Man findet aber (s. Le. Csr. 37) vereinzelt im Le. auch ein aus urbalt. a sekundär entstandenes e.
Avots: ME III, 645, 646
sastulbt
sastulbt, ‡ Subst. sastulbums, Betäubung, Verblüfftsein: neuztraucās par manu, sastulbumu A. Upītis Sm. lapa 114.
Avots: EH II, 452
Avots: EH II, 452
stulbināt
stul̃binât: (mit ùl 2 ) "maldināt, apdullināt" Lubn., "mulsināt" Odziena, (mit ul̃ ) Schujen, Smilten, "stulbu padarīt" (mit ùl 2 ) PV., (mit ùl) Nötk.; spuožās vizmas stulbināta, galva nuoslīgst apskurbusi Rainis Dz. un d. III 2 , 15.
Avots: EH II, 594
Avots: EH II, 594
stulbot
stulbot
stùlbuôt C., blenden, betäuben, verblenden, dumm machen L., U.: dāvanas stulbuo vis˙gudrākuos Lapsa = Kūm. 182.
Avots: ME III, 1103
Avots: ME III, 1103
stulbs
I stùlbs,
1): auch AP.; guotene palika stul̂ba 2 , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ul̂ 2 ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡
2) "?": Stul̂bais 2 e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ul̂ 2 ) 159, Stul̂bā 2 ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stul̂bā 2 dim̃žava (eine Wiese)
174, Stul̂ba 2 pļava 221, Stul̂bais 2 kakts 229, Stul̂bais 2 lĩniņš 266; vgl. auch Stul̂be̦ze̦rs 2 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.
Avots: EH II, 594
1): auch AP.; guotene palika stul̂ba 2 , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ul̂ 2 ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡
2) "?": Stul̂bais 2 e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ul̂ 2 ) 159, Stul̂bā 2 ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stul̂bā 2 dim̃žava (eine Wiese)
174, Stul̂ba 2 pļava 221, Stul̂bais 2 kakts 229, Stul̂bais 2 lĩniņš 266; vgl. auch Stul̂be̦ze̦rs 2 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.
Avots: EH II, 594
stulbs
I stulbs C., Neuenb, stul̃bs Serbigal, stùlbs 2 KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stul̂buo 2 pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?
Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm
Avots: ME III, 1102, 1103
Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm
Avots: ME III, 1102, 1103