Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stulbu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stulbu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

apstulbums

apstùlbums, die Verblendung: un apstulbumā nesapruot, ka paši viņu augļus bauda.

Avots: ME I, 127


stulbums

stulbums, die Blindheit; die Betäubung, Verblendung U.

Avots: ME III, 1103


stulburis

stulburis, ein Stolperer LKVv.; ein schwerbegreifender Mensch (mit ul˜ ) Grünwald; zu stulbinâtiês.

Avots: ME III, 1103


Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

sastulbot

sastulbuôt, betören: čigāns viņu sastulbuoja Lautb., Saikava.

Avots: ME III, 750

Šķirkļa skaidrojumā (11)

apstulbināt

apstùlbinât, apstùlbuôt, tr., blenden, verblenden, verwirren, dumm machen: apstulbuo viņu acis Jes. 6, 10. prāts Lienai vēl kā apstulbuots Kaudz. M.

Avots: ME I, 127


čalināt

čalinât, schwatzen, plaudern: savas bē̦rna duomas tev ausīs čalina MWM. III, 39. pēc pirmā prieka stulbuma sāk čalināt un smiet Druva I, 206.

Avots: ME I, 402


pameita

pameîta, die Stieftochter: pamāte bij gluži apstulbuse, re̦dzē̦dama savu pameitu tādā bagātībā Etn. III, 62.

Avots: ME III, 68


sakas

II sakas,

1) die Kummethölzer Naud., die beiden Holzstücke, die an den beiden Seiten des Pferdehalses auf dem Polsterring liegen und an welchen die Zugsträngen befestigt werden
Bielenstein Holzb. 563 (mit Abbild.); das Kummet: zirgiem sakas kaklā vien stāv Kaudz. M. 42. sakas šūdināju Aus. II, 1. - saku kuoki, die Kummethölzer; sakas (Bielenstein) od. saku (U.) kauli, das Holz des Kummets U., die Kummetknochen Bielenstein Holzb. 563;

2) fig., das Joch:
bāž galvu uz visiem laikiem vienkārša... skuoluotāja sakās A. XX, 545. aiz stulbuma mākslas lietās mauc kâ sakas kaklā mūsu dzejniekiem ebenda 886. nuo manis cilvē̦ka nebūs, kamē̦r netikšu kalpa sakās XXI, 124. lai man nezin kādas sakas liek kaklā - es dzīvuošu! Aps. III, 17;

3) die Mistgabel
U., Bielenstein Holzb. 503;

4) die Haspel
Manz. Lettus, Dobl. n. U.: par sakām sauc saku veida žubura kuoku vārpstēm vē̦rptuo dziju nuotīšanai Pēt. Av. Nebst saka II (s. dies), sakums, se̦kums, čači I (s. dies), sakne, sakārnis zunächst zu li. šãkė "Gabel". Wenn das e, in se̦kums alt wäre, läge hier fürs Baltische ein Ablaut e: o vor, woneben (ē?): ō: a (als Reduktion der Länge) in ai. š̍ākhā "Ast, Zweig", got. hōha "Pflug", arm.

c̣ax "Zweig"
und wohl auch (s. zuletzt Vasmer ZfslPh. IV, 144) r. coxa "Hakenpflug", poln. socha "Gabelholz", vgl. auch von Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, S. 118 f. und Trautmann Wrtb. 297. Man findet aber (s. Le. Csr. 37) vereinzelt im Le. auch ein aus urbalt. a sekundär entstandenes e.

Avots: ME II, 645, 646


sastulbt

sastulbt, ‡ Subst. sastulbums, Betäubung, Verblüfftsein: neuztraucās par manu, sastulbumu A. Upītis Sm. lapa 114.

Avots: EH XVI, 452


stulbināt

stul˜binât: (mit ùl 2 ) "maldināt, apdullināt" Lubn., "mulsināt" Odziena, (mit ul˜ ) Schujen, Smilten, "stulbu padarīt" (mit ùl 2 ) PV., (mit ùl) Nötk.; spuožās vizmas stulbināta, galva nuoslīgst apskurbusi Rainis Dz. un d. III 2 , 15.

Avots: EH II, 594


stulbot

stùlbuôt: zibšņi vairs nestulbuoja acis Jauns. Raksti VII, 119.

Avots: EH II, 594


stulbot

stùlbuôt C., blenden, betäuben, verblenden, dumm machen L., U.: dāvanas stulbuo vis˙gudrākuos Lapsa = Kūm. 182.

Avots: ME III, 1103


stulbs

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stulˆba 2 , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ulˆ 2 ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stulˆbais 2 e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ulˆ 2 ) 159, Stulˆbā 2 ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stulˆbā 2 dim̃žava (eine Wiese)
174, Stulˆba 2 pļava 221, Stulˆbais 2 kakts 229, Stulˆbais 2 lĩniņš 266; vgl. auch Stulˆbe̦ze̦rs 2 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594


stulbs

I stulbs C., Neuenb, stul˜bs Serbigal, stùlbs 2 KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stulˆbuo 2 pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?

Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm

Avots: ME III, 1102, 1103


stulbt

stùlbt C., stulbstu, stulbu">stulbu, blind werden U.; betäubt, verblüfft werden U., LKVv.: man visi prāti stulbst Asp. Zu stulbs I.

Avots: ME III, 1103