Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sviķi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sviķi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sviķis

I sviķis,

1): auch Puhren, Salis, Strasden, (sviķi) Frauenb., Schnehpeln, Siuxt; sviķa ce̦lmu BW. 12744. sviķa sakārnīti 30919; ‡

2) ein harziges Holzstück
Siuxt; ‡

3) sviķi Siuxt, eine aus dem Euter der Kuh kurz vor dem Kalben fliessende Flüssigkeit;
vgl. sveķīši.

Avots: EH II, 617

sviķis

I sviķis Dond., Wandsen, Plur. sviķi Alschw., A. - Ottenh., Dunika, Felixberg, Grünh., Labraggen, Ruj., Salis, Salisb., Sarnaten, Widdr., = sve̦ki: cik... bija sviķu malkas Janš. Nīca 58. sviķiem (Var.: sviķim) cirtu tuo eglīti BW. 12411, 1. sviķu ce̦lms Br. 111. - aptraipīja tuo ar līpamu mālu un sviķi (mit Ton und Pech) Glück II Mos. 2, 3. Wohl aus sveķis + piķis (Pech).

Avots: ME III, 1157

sviķis

II sviķis,

1): auch AP., Kaltenbr., Ramkau;

2): auch Siuxt; pie sviķīša muti liku BW. 35265; ‡

3) sviķĩtis, der penis
(in der Kindersprache) Orellen. "I 1" ME. III, 1157 in "II 1" zu verbessern.

Avots: EH II, 617

sviķis

II sviķis,

1) auch sviķe U., der Zwick in der Tonne, ein kleiner Zapfen unweit des Spundloches
U., Mag. XIII, 2, 49, Bielenstein Holzb. 323, N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Dunika, Fest., Kreuzb., Lasd., Laud., Lubn.: izvilkt mucai sviķīti Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 31. nuodrāz sviķi! Lubn.;

2) sviķītis Nerft, das kleine Spundloch, worin der
sviķis I 1 steckt Dunika. Nebst estn. wikk "Zwlcke" aus mnd. swick "ein zugespitztes Hölzlein, das man ins Zapfloch steckt".

Avots: ME III, 1157

Šķirkļa skaidrojumā (8)

ieņemt

ìeņemt, tr.,

1) einnehmen:
zâles. dēliņš arī pruot ieņemt nuo sūra Blaum. ieņemt mutē (eig. und fig.), in den Mund nehmen: viņš brandvīna ne mutē neieņe̦m. viņa vārdu nee̦smu ne mutē ieņēmis. valuodās, auch mēlēs ieņemt, bösen Leumund machen. ļaudis mani ieņē̦muši nevainīgu valuodās BW. 8611;

2) einnehmen, besetzen, erobern:
vietu, pilsē̦tu. ienaidnieki ieņē̦muši mūsu zemi;

3) einnehmen, einlösen:
naudu;

4) aufnehmen wohin:
ieņemt kādu klēpī, laivā, ratuos. klibuo ieņē̦muši vidū LP. V, 189. rītu brauks lieli kungi, ieņems tevi karītē;

5) in sich aufnehmen, einschliessen, fassen, über sich kommen, sich bewältigen lassen, sich angewöhnen:
sviķis liesmu ieņēmis kvē̦luo LP. V, 183. kad tiklas sievietes kādu patiesi savā sirdī ieņēmušas Lautb. ne˙kad viņš neieņēma sirdī skaudību Aps. viņš ieņe̦m tādu žē̦lumu, tādas žē̦labas, tādas duomas, dusmas savā prātā. [ieņe̦mta lieta U., eine Angewöhnung.] bē̦rns ieņēmis niķus, lielu sirdi. viņš tuo vārdu tâ ir ieņēmis, er hat sich das Wort angewöhnt U.;

6) in sein Haus nehmen, heiraten:
jauns ieņēmu jaunu sievu AP.;

7) anfangen zu nehmen, wo noch nichts genommen ist:
sviestu, die Butter anstechen, anfangen zu nehmen von der Butter eines bis dahin unberuhrten Vorrates;

8) empfangen
(bibl.): Kristus svē̦ta gara ieņe̦mts. Refl. - tiês,

1) für sich etwas einnehmen,
(galvā) sich in den Kopf setzen: viņš bij ieņēmies galvā...;

2) erlernen, sich aneignen:
burtus Anniņa ieņe̦mas ātri. neveiklas ātrāki ieņēmās amatā A. XI, 53. ieņemties latviešu valuodā, auch latviešu valuodu. Stenders ieņēmās mācībās Kundz. cits nuo cita ieņe̦mas der eine lernt dem andern ab. skuoluotāji ieņē̦mušies citādās duomās Kronw.;

3) (mit abh. Infin.) sich etwas angewöhnen:
viņš ieņēmies bļaut;

4) zunehmen:
teļš vēl nav ieņēmies Kav.

Avots: ME II, 48, 49

nošvūkstēt

‡ nùošvùkstêt 2 Bers., einen zischenden Schall von sich geben: kad izrāva sviķi, alus muca nošvūkstēja vien.

Avots: EH II, 99

spiķe

spiķe Ruj. n. U., spiķis Ruj., das Harz. Mit sekundärem s- (vgl. sviķi dass.) aus piķis "Pech"?

Avots: ME III, 995

svīķis

svĩķis Karls., Kurs., = sviķis II 1 Hasenpot, Wid.: svīķi raudami e̦sat uzmanīgi, ka nenuošļācat sev drēbes! Janš. Dzimtene 2 I, 396. pielaidis krūzīti, viņš aizsita svīķi cieti 397. svīķa caurums, das Luftloch in der Tonne Wid.

Avots: ME III, 1163

sviķot

sviķuôt, den sviķis II 1 einstecken und öffnen U.

Avots: ME III, 1157

švūkstēt

švūkstêt,

1) = švīkstêt Nötk., zischeln, plaudern, lärmen Mag. III, 1, 137; = čūkstêt (mit ũ) Roop, Schujen, Smilten; "neskaidri, gari šnākt" Druw.: alus muca švùkst 2, kad izrauj sviķi Adsel. saspiests gaiss spiezdamies pa šauru spraugu švùkst 2 Bers. caurās plēšas švùkst 2, juo gaiss švūkstē̦dams spiežas laukā Druw. n. RKr. XV11, 83, viss lādiņš izskrēja švūkstē̦dams gaisā Vīt.; leise erzählen Bolwen; flüstern (geringschätzig) Adsel (mit ù 2). Aus švīkstêt + čūkstêt?

Avots: ME IV, 120