Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tĩn' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tĩn' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

mārtīns

‡ mãrtĩns NB. "die Flügelachse einer Mühle".

Avots: EH I, 793

stīnis

stĩnis (unter stìne 2 ): auch Frauenb., Karls., Seyershof, Demin. loc. s. stīnītī BW. 27004, 6 var.

Avots: EH II, 582

tīna

tĩna: ein hölzernes Salzgefäss Strasden; cik pacēla tīnas vāku BW. 16773, 10 var. pipuru tīniņa 16787.

Avots: EH II, 685

tīne

tĩne (unter tĩna): auch Grob., (mit ì 2 ) Kaltenbr., Mahlup, Sonnaxt, Wessen; t. cimdu, t. zeķu BW. 12152, 3. date̦ku da tīnītei 33574, 2.

Avots: EH II, 685

tīnis

‡ III tĩnis "?": viņš gausi strādā, neveikli iet kâ t. Drosth.

Avots: EH II, 685

Šķirkļa skaidrojumā (7)

atvērtne

atvẽrtne,

1) der Schlitz:
sieviešu lindruoku atvērtne naud.;

2) die obere Hälfte einer Tür, die man ehemals geöffnet habe, um den Rauch aus dem Zimmer hinauszulassen (Altenwoga);

3) in Sudden gleichbed. mit tĩne.

Avots: ME I, 209

ļautiņi

ļàutiņi, Deminutiv zu ļàudis, Leute; aus der dialektischen Nebenform ļàutĩni verkürzt] - ļàutĩ: vai jautī! C.; BW. 6517 auch der Sing. ļautiņš, der Mensch.

Avots: ME II, 533

pretīnieks

‡ pretīnieks,

1) = pretiniẽks 2 Sonnaxt (mit ei gesprochen!): ja zuobiem nav pretīnieka, ar viņiem ni˙kā iesākt;

2) = pretiniẽks 3: šuogad daudz meitas palikušas bez pretĩnieka (ohne Arbeitgeber, stellenlos)
AP.

Avots: EH II, 315

stīne

stìne 2 Saikava, stĩnis Lieven - Behrsen, Siuxt, stīnis W. - Livl. n. U., stīņa, = tīne: pārve̦d... pilnu stīni garuoziņu BW. 22124. stīņas pilnas ar miltiem JK. V, 88. In Lieven - Behrsen bedeute stĩnis ein nach obenzu sich verjüngendes hölzernes Salzgefäss: sāls jāiebeŗ stīnī.

Avots: ME III, 1076

tīna

tīna Līn., tĩne BL, Dond., Dunika, Iw., Kand., Selg., Segew., Stenden, tìne 2 Adl., Golg., Gr.-Buschh., KL, Marzen, Ogershof, Saikava, Schwanb., Sefsau, Sessw., Stom., Warkl., tīne L., U., Spr., Bielenstein Holzb., tīnis AP., Arrasch, Bauske, C., Jürg., PS., Serbigaj, tīnis U., Bielenstein Holzb., Demin. verächtl. tīnele, ein grosses, rundes hölzernes (nach oben sich verjüngendes Bielenstein Holzb., Dunika; fassartiges Spr.; aus Dauben geferligtes Bielenstein l. c. 235; aus einem Holz gehöhltes Serbigal) Gefäss mit Deckel zum Aufbewahren von Kleidern (U., AP.; der Aussteuer Spr., Stom.), Mehl (U., AP., Dunika), Getreide (AP., Dunika), Sahne (Stom.), zum Einsalzen, Einmachen des Kohls usw. U. (vgl. die Abbildungen bei Bielenstein Holzb. S. 236): nesa skapi un tīnas klētī Janš. Bandavā I, 22. (pupas) glabajās... kādā tīnelē Mežv. ļ. I, 27. miltu gan vēl tīnas galā e̦suot 166. gaļu iesālīja tīņuos A. Melnalksnis Mazsalaca 51. tīņi vien klaudzēja pa klēti Kaudz. M. 22. zeķes, kuo atradu... mātes tīnī Jaunie mērn. laiki I, 137. Nebst li. týnė "Wanne" und estn. tīń "Zuber, Wanne" aus mnd. tine "Kübel, Zuber".

Avots: ME IV, 201

tīnele

tīnele (unter tĩna): auch (mit ĩ) Iw.

Avots: EH II, 685