Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tuôst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tuôst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (10)

atstostīties

‡ atstuôstîtiês,

1) stotternd erwidern
Bauske;

2) sich saumselig herbegeben
Erlaa: a. pie darba.

Avots: EH I, 172

nostostīties

nùostuôstîtiês (unter nùostuômîtiês),

1): eine kurze Weile stottern:
nuostuostījās vien, bet ne˙kā nepateica Saussen.

Avots: EH II, 92

satostīties

satuôstîtiês, zu stottern, stammeln anfangen: viņš savā runā satuostījās Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 769

stostīt

stuôstît 2 Bl., -u, -ĩju, stossen Neik. n. U.; stottern Für. I: runu stuostīt Memelshof, (mit uô) Lubn., Warkh. viņš stuostīdams, raustīdams runā Für. I. Refl. stuôstîtiês Jürg., Arrasch, Kl., Saikava, C., Kr., Bers., Sessw., Gr. - Buschh., stuôstîtiês 2 Karls., Kurs., Bershof, Siuxt, Wandsen, Selg., = stuomîtiês Lems. und Gr. - Jungfernh. n. U., Brasche, Bielenstein Holzb. 220, Ronneb., Salis, nach Worten suchen, Gesprochenes zurücknehmen Kl.: mēle stuostās, vārdu nav Rainis. Krišs nevarēja ne˙kā lāga atteikt, tik stuostījās Krišs Laksts 35. kāja klūp un stuostās Poruk. kuo te stuosties (= vazājies) pa malām? Elv. Subst. stuostītājs, ein Stotterer L.; zemes stuostītājs, ein Vagabund, Landstreicher St. Dürfte zur Wurzel von stuom̂ities gehören (wenn das m hier suffixal ist), vgl. Būga LM. IV, 431 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 27.

Avots: ME III, 1113

stostoņa

stuôstuoņa Gr. - Buschh., comm., = stuôsts: liecinieks tiesas priekšā bijis tāds kâ stuostuoņa Gr. - Buschh.

Avots: ME III, 1113

stosts

stuôsts Golg., Bers., Saikava, Gr. - Buschh. "kas stuostās" Fest., Memelshof, ein Stammler Manz. n. Plūd. Llv. 32: tas jau ir tāds stuosts, iesāk un nepabeidz Fest.

Avots: ME III, 1113

tostīties

tuôstîtiês,

1): auch Fehteln, Marzen.

Avots: EH II, 710

tostīties

tuôstîtiês C., -uos, -ĩjuôs,

1) zaudern
U., (mit uô ) Wessen; = tūļât 1 Spr., (mit ub) Bers., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Saikava, Selsau, Sonnazt: kuo nu vēl tuosties? A. v. J. 1902, S. 133;

2) stottern
U., Mag. XIII, 2, 51, Ronneb., (mit uô) Oppek., Sessw. In der Bed. 1 zu tuošâties; in der Bed. 2 dissimiliert aus stuostīties.

Avots: ME IV, 287

uzstostīt

uzstuôstît (ar muokām) atbildi, stammeind, nach Worten suchend die Antwort geben.

Avots: ME IV, 386

Šķirkļa skaidrojumā (4)

aizstorēt

àizstuõrêt, hin-, wegstolzieren Aps. ‡ àizstuôstîtiês,

1) ein wenig stottern, in der Rede stocken
Salis: viņš runā šad tad aizstuostās;

2) stotternd (in der Rede) hingelangen
Salis: viņš nevarēja ne˙cik tālu aizstuostīties.

Avots: EH I, 53

nostomīties

nùostuômîtiês, nuostuôstîtiês,

1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;

2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]

Avots: ME II, 861

tost

I tùost C., Schujen, tùost 2 Adl., Aps., Bewershof, Selsau, tuôst 2 AP., Salis, Wahnen, tuost U:, Fest., Kaiz., N: Peb., Nötk., Zaravič, -šu, -su, stöhnen, keuchen U., ächzend, stöhnend atmen Aps., fauchen, schnaufen V.: guovs tuoš, die Kuh stohnt Jürg. (mit uô 2 ), U., Wahnen. zirgs tuoš, das Pferd keucht Peb. n. U. tik daudz pieē̦d, kad apgulstas, tad tuoš vien AP. smagi tuosdams Upmalis mucu bīdīja . . . uz augšu Druva I, 1243. saliecies gāja smagi tuosdams Kaudz. Izjurieši 93. plēšas tuoš Duomas I, 255. Nach Büga LM, Iv, 444, mit uo aus ide. õu zu tust; doch könnte uo hier auch auf ide. u̯ō (vgl. tvest) zurückgehen.

Avots: ME IV, 286