Paplašinātā meklēšana

apgalˆvenis (unter apgalˆvene),

1) auch Mar.,

2) auch KatrE., Salis.

Avots: EH I, 81

[brūvenis, das Gebräu Wid.]

Avots: ME I, 342

dìrvenis ² : dieser nom. s. zum löc. s. dirvenī scheint falsch (statt dirveņa) erschlossen zu sein; wenigstens in Pilda hat man n. FBR. XIII, 40 einen loc. s. dirvenī neben einem nom. s. dirveņa XIII, 62.

Avots: EH I, 322

[dìrvenis ² (infl.), = dirva: loc. s. vizbalīšu dirvenī BW. I, S. 878, Nr. 1190, 2.]

Avots: ME I, 470

dzīvenis Bers., = grūdenis, zīdenis.

Avots: ME I, 559

‡ gavenis Linden in Kurl., loc. s. gavenē BW. 23829 var. (aus Lennew.), Plur. gaveņi Salis, = gavēnis: šuos gaŗus gaveņus gavē̦dama BW. 32236.

Avots: EH I, 388

ķivenis, ķīve̦ns, ķīvis U., Küwen, Kufe, ein grosses Geschirr zum Bierbrauen: atskrej bite, strēlniece, sasit alus ķīvenīti BW. 2643. spurdzes mirka ķīvenī 19480; 19673. ielē̦c alus ķīve̦nā 19544. [Aus mnd. kuven.]

Avots: ME II, 389, 390

‡ II ķĩvenis (auch: ķĩv,ens ) AP., = ķĩvens I. Vgl. šķīvenis.

Avots: EH I, 706

levenis "?": nevīžuo izravēt; pieaudzis viss kâ levenis (= lēvenis 3?) Duomas III, 434; [in Morizberg sei levenis =lēvenis 1 u. 3 ("eine Masse von etwas Weichem": gubās labība saaugusi leveņuos. sniegs pēc atkušņa leveņuos veļas nuo jumtiem. miesas levenis ("visas miesas kuõpums")].

Avots: ME II, 455

lèvenis,

1): auch N.-Wohlfahrt; "aizaudzis purvs" (mit ê ) Laud., Mar.;

3): ein grosses Quantum
(mit ẽ ) Siuxt; tur zalkšu bij lẽveņiem (sehr viel) Frauenb. iebraucamā vietā zirgu vēl bija maz, - viss i. tirgū Delle Negantais nieks 225. sìena, salmu lêvenis ² (ein zusammenklebender Haufe) Orellen. cisu (= salmu) l. (= vairums) Bewern. ābuoliņš slapjā laika dēļ saaudzis viss vienā lêvenī ² Lems: aitām vilna savē̦lusies visa vienā lēvenī ebenda; dichte Hautausschläge (mit ê ² ) Orellen; eine Brandwunde (mit ê ² ) Loddiger; miesas lēvenis (ein übermässig dicker Mensch) Bewern.

Avots: EH I, 739

liẽvenis (unter liẽvenes),

1): "ein Anbau bei der Eingangstür eines Wohnhauses"
Iw.;

3) ein Abschauer an der
rija Ramkau; ein bedachter Raum zwischen zwei Gebäuden Orellen, Seyershof; ein Anbazt (aus Brettern) am Ende eines Gebäudes Seyershof.

Avots: EH I, 758

lĩvenis,

1) eine moorige, schwankende Stelle, mooriger, schwankender Seerand
Burtn.;

2) eine grosse Menge:
ve̦se̦ls līvenis ļaužu Burtn.

Avots: ME II, 491

ļuvenis, eine moorige, sich bewegende Stelle Spr., [Mar.].

Avots: ME II, 545

pagalˆvenis [PS.], pagalvene, = pagalˆvis: [paliec vēl kuo pagalvenī! Wolm.] žagaru bunte bij jānuosviež atpakaļ uz gultas pagalvenes MWM. VIII, 243.

Avots: ME III, 27

paliẽvenis, palievenes Bielenstein Holzb. 86, der Umlauf um die Riege, ein Anbau an der Riege: rijas priekšā plašs palievenis Vīt. tē̦vs rijas palievenī taisa labības grābeklīšus A. XVI, 248; palievene, die Laube Wid.

Avots: ME III, 62

pielāvenis Smilt., = palievenis.

Avots: ME III, 266

piêliẽvenis ² Lesten, Schibbenhof, _ palievenis Druw., Seppkull: iz rijas pielieveņa spāres izvilka savu paegļa spieķi MWM. v. J. 1896, S. 789. zem viena jumta rija, piedarbs, gubeņi un pe̦lavnieks līdz ar kādu tukšu pielieveni... braucamiem un darba rīkiem ap piedarbu un rijas sāniem Kaudz. Atmiņas I, 26.

Avots: ME III, 269

purvenis, eine Morastbirke Lubn.

Avots: ME III, 420

sīvenis, der Nordwind Ar.

Avots: ME III, 856

šķivenis "?": apenītis... kuokā kāpa uolu dēt..., škivenī (Var.: kubulā) izperēja BW. p. 765, 3. Anscheinend aus nd. küwen (in Grimms Wrtb. unter Kübel) "Kübel".

Avots: ME IV, 47

šķīvenis Vīt., = šķīvbuomis.

Avots: ME IV, 50

‡ II šķìvenis ² "?": apsagâze š. ustabas vidā; sargies, šķīven, trūks tavas stīpeņ[a]s BW. p. 16372.

Avots: EH II, 639

skrūveniski, Adv., schrauben-, spiralartig: apgriezu viņu (= elksni) skrūveniski ar nazi, nuotinu . . . Latv.

Avots: ME III, 899

spal˜venis, das Kissen Ahswikken.

Avots: ME III, 983

spilvenis (unter spìlve̦ns): auch Dobl. n. BielU., (mit il˜ ) Blieden, (mit ilˆ ² ) Lesten; tev vēl galviņa spilvenī slīkst Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 31. pagalvja spilvenītis BW. 22096.

Avots: EH II, 551

stāvenis, ‡

3) "ein Mensch, der mehr steht als arbeitet"
(mit à ² ) Saikava; ‡

4) ein zu einer
talka (aber nicht zum Arbeiten, sondera als Gast) geladener Mensch: lei ē̦d strādnieki! gan mēs tie stàveņi ² vē̦lāk paēdīsim Saikava; ‡

5) = stāvmucis 2 Saikava.

Avots: EH II, 573, 574

stāvenis,

1) stāvene Edwalen, Kabillen, stāvine Irmelau n. U., Bielenstein Holzb. 328 (mit Abb.), eine Art Grütz-, Milcheimer;
tas paņe̦m iz pieliekamā lielu stāveni putras Lautb. Vidv. 21. kāsdama un liedama stãveņuos (Blieden) pienu rūgšanai Janš. Dzimtene ² lII, 375. Buozumene... berž... piena stāveņus Precību viesulis 5;

2) ein Bienenstock aus einem Klotz
Wid.

Avots: ME III, 1053

stìvenis ² Gr. - Buschh., stīvens Spr., ein unbeholfener, ungelenker Mensch Spr., ein steifer, kränklicher, auch: ein träger Mensch Gr. - Buschh.: nuo Jāņa ne˙kuds strādnieks neiznāk, - iet kâ stīvenis Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 1076

tivenis, = tuvums: nenāk ne tivenī Sussikas.

Avots: ME IV, 199

‡ ulˆvenis Ramkau, ein grosses Loch. Zu ulvis.

Avots: EH II, 713

lèvenis [auch Serbigal, lẽvenis Salis, Līn.],

1) [lèvenis PS., lèvenis Trik.], eine moorige, sich bewegende Stelle Smilt., Schujen, [Freudenberg];

2) ausgespühlter Uferrand
Smilt., [Serbigal];

3) lẽvenis Kand., [Salis, Bauske, Bixten, Blieden, Stuhrhof, Treiden, Jürg., Wolm., N. - Peb., lèvenis PS., lêvenis Arrasch], der Haufe, die Menge [Nitau, Gold.]: miltu lēvenis LP. VI, 100. pa nakti sabiris ve̦se̦ls lēvenis ābuolu Katzd. mājiņas, kādu tuoreiz bij ve̦se̦ls lēvenis Vēr. I, 1467. [nāk liels lēvenis bē̦rnu um Doblen.] sūdu lēvenis, der Misthaufen Naud.; [siena, labības, zâļu, dūņu lèvenis PS.]; namentl. siena lēvenis, [lẽvenis MSil., Blieden], zum Trocknen zusammengeharktes Heu [Tuckum], Kand. [ē̦nu lēvenis Austriņš M. Z. 24. cilvē̦ki sagulušies lẽvenī MSil.] lēveņiem od. lēveņu lēveņiem, haufenweise: kur zuobins licis, tur krituši lēveņiem LP. IV, 67. nuoslānīja grauzējas lēveņu lēveņiem LP. V, 221. [lēvenis (mit nicht gedehntem ē) "mārka ziedu kārta, kas pārklāj mārkus ar dze̦ltāni zaļu plēvi" Neu - Wohlfahrt; lẽven[i]s Nötk. "e̦ze̦rā pe̦lduošs līkšņas gabals; Menge": ve̦se̦ls lēven [i] s aitu;"lêvenis (um Papendorf) - ein zusammenhängender und zusammenklebender Haufe von Stroh, Heu, Mist": mati savē̦lušies kâ lēvenis. gubas rudens slapjumā apaugušas kâ lēvenis. - Zur Bed. 1 vgl. allenfalls r. лава (wenn echt slavisch) "Moorbruch" (nach Miklosich Etym. Wrtb. 178), sowie Būga KSn. I, 272 f. und Petersson Heterokl. 188 f.; oder zu slav. lēviti "nachgeben" (bei Berneker Wrtb. I, 715)? In der Bed. 3 wohl zu lēvere.]

Avots: ME II, 463, 464

apgalˆvene, venis">apgalˆvenis PS.,

1) das die vorn nach oben gekrümmten Schlittensohlen
(galˆvas) zusammenhaltende Gebinde A. XI, 171. apgalvenis ir ragavu galvu balziens Selb., savienuotājs (Selburg); in Laud. apgalvnieks;

2) übertragen auf den ganzen vorderen Teil des Schlittens, die vordere Krümmung der Schlittensohlen;
apgalvenis ir ragavu priekšējā puse PS. [In Dondangen dafür apgâļi, nach gâla "galva"];

3) mehrfach um den Kopf gewundenes Tuch;

4) eine Halfter ohne Leitseil
A. X, 2, 255.

Avots: ME I, 86

blĩvi, blĩviski, blīveniski, fest, zusammengepackt, vollgestopft: kuo spiedies klāt tik blīvi? Aus. laiva kŗauta līdz malām tik blīvi Aus. uguns jau nede̦g tāpēc, ka tu esi malku blīveniski salicis Līniņ Wain.

Avots: ME I, 316

buõde, buõds, - s, buõte, - s,

1) die Bude;
grabažu b., die Krambude;

2) = venis">lievenis Salisb. n. U. [Nebst estn. pōď aus mnd. bōde.]

Avots: ME I, 360

iegavēnis, [iêgavenis ² Bauske, iẽgavenis MSil. "Beginn der Fastenzeit".]

Avots: ME II, 16

jaûns (li. jáunas, [slav. junъ]),

1) jung, geringen Alters:
jauns bē̦rns, cilvē̦ks, zirgs, kuoks, jaunā audze, meitene, guovs, puķe, zāle; jauna zeme, erst seit kurzem urbar gemachtes Land. tavs ve̦cākais dē̦ls jaunāks par manu jaunākuo brāli. Doppeldeutig: jauna sieva, eine junge, jugendliche Frau od. eine seit kurzem verheiratete Frau, od. eine andere, zweite Gattin: ķēniņš paņēma jaunu sievu. jauns vīrs, ein junger, jugendlicher Mann od. ein Mann kurz nach der Hochzeit; [ auch: ein anderer, zweiter Gatte.] jauni ļaudis, junge Leute beiderlei Geschlechts od. ein junges Ehepaar, Neuvermählte, auch jaunais pāris; ebenso jauns saimnieks, ein junger, jugendlicher Wirt od. ein Wirt, der eben Wirt geworden ist; [ auch: ein anderer Wirt (viņš sev dabūja jaunu saimnieku);] jauna meita, ein junges, jugendliches Mädchen od. eine eben in den Dienst angenommene Magd, oder auch die jüngste, unverheiratete Schwester od. auch eine nahe Verwandte der Braut: jaunā meita bija neprecējusēs radiniece BW. III, 1, 27; jauns puisis, ein junger, jugendlicher Brusch od. ein eben in den Dienst getretener Knecht, od. auch der leibliche Bruder des Bräutigams: izbrauc katrs (brūte un brūtgāns) savrup nuo savām mājām, katrs sava jaunā puiša (īstā brāļa), savas jaunās meita (īstās māsas) pavadīts BW. III, 1, 19. Sprw.: jauniem ve̦ci jāklausa. jaunam jauns prāts. jauns ar jaunu, ve̦cs ar ve̦cu. jaunam luopam dienas. jauns un traks. jauns strādā, ve̦cs slinkuo. jauns slinkuo, ve̦cs muocies. jauns sliņķis, ve̦cs zaglis. Merkwürdig der Plur. in Wendungen: dievs devis jauns dē̦lus, jaunas meitas, Gott hat einen Sohn, eine Tochter gegeben (geboren werden lassen). jauni dē̦li sabraukuši LP. II, 25. saule vēsti atsūtīja, jauni radi brālīšuos; tuo vēl labi nezināju, vai brālītis, vai māsiņa;

2) jung, einem Jungen angehörig:
tev jaunākas kājas: eji tu! nuo jaunām dienām, von Jugend auf. saimniecei jaunās dienās gadījies... LP. VII, 948;

3) neu,

a) anders beschaffen als früher:
jauns zirgs, ein neues Pferd (auch ein junges Pf.). ieiet jaunā dzīvuoklī. ieņemt jaunu piena spainīti, von einem neuen, anderen Milcheimer zu schöpfen anfangen. manam grābeklim zari izlūzuši, paduod man jaunu, gib mir eine andere Harke. jauns ķēniņš cēlās pār Ēģiptes zemi II. Mos. 1, 8;

b) anders und zwar besser:
mēs muostamies uz janu, jauku dzīvi;

c) anders, Früheres ersetzend:
jaunus spē̦kus, jaunu cerību iegūt. vēžiem jau jauna āda;

d) erst seit kürzerer Zeit vorhanden:
jauni draugi, jauni laikraksti, jaunas ziņas; jauni izgudruojumi; jaunākais laiks;

e) seit kurzer Zeit vorhanden und deshalb nicht abgenutzt:
jaunaus drēbes, kamanas, ē̦kas, jauni rati, svārki; [jauns alus U., frisches Bier];

f) in Verbindung mit Zeitbestimmungen - neu: jauns mēnesis, gads, jauna nedēļa;

g) neu, frisch, heurig, (zur Bezeichnung der Produkte des Jahres):
jauni kartupeļi, mieži, rudzi, jauna maize, neues Brot (von diesjährigem Getreide): putraimu putrai neapstrēbsim līdz jauniem Tirs.; jauns piens, Beestmilch; jauna gaļa, frisches Fleisch; jauna nauda, für neues Korn erhaltenes Gend Grünh.;

h) neu, unbekannt:
pateikšu kuo jaunu LP. V, 214. kuo dzird jauna? vai zini kuo nuo jauna? weisst du was Neues? Auf eine solche Frage erfolgt vielfach die scherzhafte, sich reimande Antwort: suns apēd aunu Etn. IV, 42;

i) nuo jauna, pa jaunam, par jaunu, von neuem, aufs neue:
duoties nuo jauna jūŗā LP. III, 76. sāk pa jaunam strādāt LP. VI, 478, 520. māte viņu raidīja par jaunu pasaulē VI, 852; VII, 1008. [Zu ai. yuvan - (gen. s. yūnaḥ, Komparativ yavīyas -), la. juvenis "jung; Jüngling", kymr. iau "jünger", got. juggs "jung" u. a., s. Brugmann M. U. II, 192 ff., Berneker, Wrtb. I, 459, Walde Wrtb. ² 400, Trautmann Wrtb. 106.]

Avots: ME II, 101, 102

ķĩvis, s. ķīve und ķīvenis.

Avots: ME II, 390

[ļẽvēnis "?": kad biezputra nav labi pade̦vusies, tad saka:"tas jau tik tãds ļēvēnis" Ordangen, Preekuln. - Vgl. lēvenis.]

Avots: ME II, 540

le̦ve̦ns ME. II, 455 ist ganz zu streichen: wie der Autor (A. Švābe) mündlich mitteilt, ist das abgeiiruckte "le̦ve̦ns" als "levenis" aufzufassen.

Avots: EH I, 735

ļe̦ve̦ns, ļevins Oppek., Mar.,

1) [ļe̦ve̦ns Nerft], eine moorige, sich bewegende Stelle Mar.
[hier und in Stomersee, N.-Schwanb., Laud. auch: ļevenis] n. RKr. XV, 125; [der schlammige Ufersaum eines morastigen Sees Oppek. n. U.];

2) etwas vor Fett Watschelndes:
kâ ļe̦ve̦ns [Lis.], ne pavelties nevar Naud.;

3) als Adj.,

a) schlaff
[Stenden, Nurmhusen]: [miesa ļe̦ve̦na; ūdens puķēm ļe̦ve̦ni kāti Lis.] dzija, virve, saite ir ļe̦ve̦na Sassm.;

[b) (gespr.: ļavans) feist, wohlgenährt:
ļ. zirgs Sakstagals. - Vgl. allenfaus Petersson Heterokl. 188 f, und Büga KSn. I, 272 f.].

Avots: ME II, 539

lèvere, lèveris C., [lẽveris Salis], lêveris Mar. n. RKr. XV, 124, lè̦vars Smilt.,

1) [lẽvere N. - Peb., MSil., lèveris Jürg.], gew. Plur., Fetzen, Lumpen: caur lēverēm vēji bļauri svilpuo! MWM. VI, 489. nuo lēverēm izšūti bē̦rniem svārciņi VIII, 337. žīdiem palikušās drānas lupatu lē̦veŗuos sapluosītas LP. VII, 96. lē̦varu lē̦variem, lē̦veŗu lē̦ve̦riem, durcheinander, in Unordnung, dass die Fetzen fliegen: viņš gāja lēveŗu lēveŗiem; [lēvere "mazs atplīsums" Wessen];

2) lēveris, lē̦vars Burtn., ein Zerlumpter, unordentlich Gekleideter
Mar. [lêveris] n. RKr. XV, 124: [ie̦t kâ lẽ̦vars Trik. od. lẽveris N. - Peb., lèveris ² Lis]. citi puiši kâ kundziņi, tu kâ skrandu lēverītis BW. 20107, 1 [nach Būga KSn. I, 273 identisch mit li. lė´veris "kurs save nesuvaldo, stogo savo neuždengia"];

3) siena lēveris, für siena lēvenis Etn.;

4) das Eingeweide, namentl. das der Fische
N. - Bartau: [me̦ncu lẽveŗi Markgrafen]. bē̦rnam suliņa, kaķam lē̦vars (Var.: gaiļam lēveres) BW. 2186, 2; Etn. III, 26;

4) "?": žaunas ir sadalījušies lēverīši Konv. ² 2808;

5) lēveres U., Klumpen;
tauku lēveres U., Fettabgänge; 6) lèveris ² Mar. "ein umzunehmendes, nicht anliegendes, lose herabhangendes Gewand". - Zu sloven. lėvíti se "sich abschälen"? Oder zu ai. lunāti "schneidet ab", gr. λύω "löse" usw.?]

Avots: ME II, 464

[lẽvins "zum Trocknen ausgebreitetes Heu" Gr. - Autz]; lēvins Vēr. I, 638, für lēvenis.

Avots: ME II, 464

‡ lēviņš Memelshof, (mit ẽ ) Lieven-Bersen, Pankelhof, Schwitten, Stenden, = venis">lèvenis 3: siena lẽviņš (apārnis) Behnen, Stenden, Ceļi VIII, 158. vīru ir liels l. (bars) C. sluotas sêja ² lãviņiem (lielā vairumā) Siuxt. aizbēga viss krievu l. A. Brigadere Daugava I, 1325.

Avots: EH I, 739

lievaine, = venis">lievenis: kungi sauca gudru vīru, lievainē sē̦dē̦dami BW. 1733.

Avots: ME II, 508

‡ lievene (?), = liẽvenes: bāliņam skaista māsa, lievenē audzināta BW. I3655, 1. guli, mana līgaviņa, šuovasar lievenẽ! 11190. Der loc. s. lievenẽ könnte auch zu lievenis gehören.

Avots: EH I, 758

liẽvenes, venis">liẽvenis, lievens, liẽviņš BW. 19891, [Salis],

1) die Haustreppe, Veranda:
vīrelis stāvēja uz kruoga lievenēm Vēr. I, 770, mūs aicināja uz lieveni Dr. kungi sauca prāvu vīru, lieve̦nā (Var.: -nī) stāvē̦dami BW.20006;

2) der Balkon:
bez balkuona jeb ļuvenēm, kuŗas nuosauc arī par lievenēm. K. Müller;

3) Abschauer, Abdachung, Anbau an einem Gebäude, bedeckter Umlauf um die Riege:
pusgraudnieks rijas lievenī steidz sarīkuot ragavas un pajūga lietas Saul.;

4) eine Reihe Schatten gebender Bäume:
lievenī launagu (dienasvidu) gulēt U.;

5) Laub-hütte
[Manz. Lettus]; lieveņu svē̦tki, das Laubhüttenfest. [Nebst li. lievenys Miež. "переходная галлерия" und estn. löˉw "Hütte, Baracke" aus mnd. love(ne) "Laube, bedeckte Halle."]

Avots: ME II, 508

[lipine "lievenis pie istabas un klēts" Rutzau.]

Avots: ME II, 474

ļuõvenes (Tr., Autz], auch ļuoveņi, selten der Sing. venis">ļuovenis Vēr. I, 1365, = lievenes: dzelžu duris, vara grīda, sudrabuotas ļuovenītes BW. 25810. (Aus mnd. lovene "bedeckte Halle."]

Avots: ME II, 546

‡ ļuvêksnis Sonnaxt, = venis">ļuvenis.

Avots: EH I, 775

‡ *ļuvē̦ns (gespr. mit ļov-) Sonnaxt, = venis">ļuvenis.

Avots: EH I, 775

palēvene "eine einschiessende Stelle im Sumpf" A. XIV, 2, 479; "überhangender Ufetrand" N.-Peb. [zu lèvenis 1.]

Avots: ME III, 59

II plañkums Sassm., Wandsen, = lē-venis">venis, der zum Trocknen zusammengeharkte Heuhaufe: sienu grābj plankumuos. Dürfte ursprünglich mit plankums I identisch sein.

Avots: ME III, 319

prievene,

1) priẽvenis "ein nicht aus Blumen, sondern aus Seide od.
zīles angefertigter Kranz" Bauske: meitas vaiņaguos nuo spuožiem vizulīšiem vai pieŗu prievenēs ar pērļu spigulīšiem A. v. J. 1899, S. 194. zils zīļu prievenis MWM. VIII, 549;

2) priẽvene "ein Gürtel"
Bauske.

Avots: ME III, 399

II purenis, eine Morastbirke Neik. n. U.; vgl. purvenis und purainis.

Avots: ME III, 416

III samaldît: zur Etymologie s. auch Benveniste Bull. XXXIII, 134.

Avots: EH XVI, 428

šãviêns, (ostle.) šāvienis, venis">šāvenis,

1) ein Schuss:
es nuošāvu šāvienā (Var.: šāvenī, šāvenē) piecas.., žagatītes BW. 31382. še tev šāviens, pašam rāviens RKr. VI, sak. v. 715. baidīja ar šāvieni traucē̦tājus Pas. I, 165 (aus Preili). tas tev bij kâ plintes šāviens nuo ratiem ārā Alm. Meitene no sv. 102. nuometīsies pa šāvienam (schussgerecht) kuokuos LP. V, 139;

2) ein Guss:
kad tagad uznāktu labs šāviens lietus Janš. Dzimtene ² 1. 45.

Avots: ME IV, 13

sivẽ̦ns PS., Wolm., venis">sivenis U., Demin. sivēntiņš, das Ferkel, Jungschwein: Sprw. sivē̦ņu maisā nepē̦rk. Aus suve̦ns (s. dies).

Avots: ME III, 850

‡ skašķis Orellen "piebūve, palievenis (pie rijas), kur save̦d se̦ru".

Avots: EH II, 502

II šķĩnis Ruj., = tīnis, tīne, eine Art Gefäss. Aus einem *šķīv(e)nis (vgl. šķivenis)?

Avots: ME IV, 48

šķirenis,

1) ein Garngebinde
Seppkul, eine Garnfitze Sussikas;

2) "?": apenīt[i]s... kuokā kāpa olu dēt, šķirenī [?] (Var.: šivenē, kubulā, namiņā) izperēt BW. 19543, 1 var. In der Bed. 2 wohl fehlerhaft für šķivenis.

Avots: ME IV, 43

‡ šķĩve̦ns AP., = venis">šķīvenis I.

Avots: EH II, 639

spìlve̦ns C., Jürg., spilˆve̦ns ² Karls., Dunika, Selg., Bershof, spilve̦ns U., spilvē̦ns Bauske, spilˆvē̦ns ² Nigr., venis">spìlvenis Ermes, venis">spìlvenis ² Kl., Bers., spìlvins PS., Wolm., spilvins Sussei n. FBR. VII, 132, spìlvans ² Prl., Demin. spilveniņš, spilventiņš, verächtl. spilˆvēnelis ² Janš. Dzimtene ² I, 56, das Kissen, Bettkissen: sniedzes spalvu spilventiņš BW. 8722. dūju spilventiņus 9989 var. guli . . . putnu spalvu spilve̦nā (Var.: spilvenī) 30758, divi kārtas pēļu liku, trešuo mīkstu spilveniņu 15705, 13. vietu taisu mīkstajuos spilvinuos 15705, 19. spilvan[u]s liku zem sāniem 15705, 2. gultā ze̦m spilvina Pas. IV, 285 (aus Atašiene). Doch wohl eher zu spilva I (nach Walde Vrgl. Wrtb. II, 679), a1s etwa entlehnt (vgl. mhd. pfülwe, frühnhd, pfulwen "Pfühl").

Avots: ME III, 996, 997

stāvene, s. stāvenis.

Avots: ME III, 1052

stāvine, s. stāvenis.

Avots: ME III, 1054

‡ stìvinis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, = venis">stìvenis ² .

Avots: EH II, 582

stum̃burs Wolmarshof, PS., rosth., AP., Arrasch, Schujen, Jürg., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Wandsen, Dond., stùmburs Serbigal, stùmburs ² Schwanb., Adl., Lis., Selsau, Sessw., Lös., Bers., Lubn., Saikava, Nerft, Warkl., Preili

1) auch stumburis Bl., ein Baumstumpf U., (mit ùm ² ) Bers., Lasd., Adsel, (mit um̃ )Grünwald, ein kräftiger, nicht angefaulter baumstumpf druw.: ieraudzījis ve̦cu kuoka stumburu Etn. III, 142. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. kre̦klu šuvu gar stumburi (Var.: pie stumbura) mērīdama, lai aug mans arājiņš stumburīša gaŗumā BW. 7355, 3 var.: "рогуля" Karls.:

2) der Strunk, Kohlstrunk
LP. VII, 1177; (im Plur.) Federstoppeln, die Strümpfe von Ruten U.;

3) auch stumburis, ein eingegrabener Pfosten (mit -ùm- ² ) Lubn.: atsa, vārti, ver˙aties līdz pašiem stumburiem (Var.: stuburiem)! BW. 18611 var. vārtu stumburā (stumburī 21744, 1) 16228, 2 var. lievenis ce̦lts uz uozuola stùmburiem ² Bers., Adsel;

4) sluotas stum̃burs, ein abgebrauchter Besen
Salis, Siuxt, Alt - Ottenhof;

5) aufgerichtete Bäume mit kurzen Ästen zum Trocknen von Erbsen
(U.), Klee, Leinsaat u. a. A. - Ottenhof;

6) ein auf
stumburi 5 aufgerichteter Kleehaufen Alt - Ottenhof, (mit um̃) Salis;

7) eine Art Garnwinde
Salisb., ein dreizinkiges hölzernes Gestell unter der Garnwinde Alt - Ottenhof. Vgl. stumbe̦ns.

Avots: ME III, 1105

til˜ts (li. tìlˆtas "Brücke"),

1) die Brücke:
par tilˆtu lē̦nām! Etn. II, 43 od. pamaz par tiltu! LP. V, 217, langsam über die Brücke! buku tilts, die Jochbrücke Brasche. cikstu od. rungu t., die Knüppelbrücke Bielenstein Holzb. 715. tiltu nuoārdīt, nuogāzt, eine Brücke abwerfen Br. tiltuos iet, zum Brücken und Wegbau gehen L., U.; tiltu kungs St. "Brückenrevisor";

2) Demin. tìltiņš ² Romershof n. FBR. VIII, 98 "lievenis". Wohl zur Wurzel von tale II, s. Büga KSn. 1, 262, Trautmann Wrtb. 321, Leskien Abl. 349 und 422, Persson IFA. XII, 17, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 385.

Avots: ME IV, 189, 190

žùrka Neuenb., Serbigal, Wolm. u. a., žur̂ka Aahof n. FBR. IV, 43, A. - Laitzen, Nerft, N. - Laitzen, N. - Rosen, žur̃ka Bl., žùrka ² Kl., Kl. - Laitzen, Lös., Prl., žur̂ka ² AP., Ruj., Salis, žurka L., St., U., žur̂ks ² Dunika, Frauenb., Līn., žurks L. ("tahmisch"), Fischer 60, Nigr., Preekuln, PlKur., die Ratte (unbek. in Stenden, wo dafür šur̂ks ^2): slapja kâ žurka JK. izmircis kâ žurks Nigr. kâ aita mīl jē̦ru, kâ žurks maizes garuozu Janš. Mežv. ļ. I, 375. žurkas grauza BW. 13011 var. žurciņš asti kustināja 31245. žurkas aste karājās 20348 var. žurki (geschrieben: žorki) vilka ve̦cu puisi 13107 (aus Zierau). vai būs žurki nuorējuši 22974, 1. nikna žurka St. "böses Weibstück". - gulē̦tāja žurka RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 45, V., der Siebenschläfer (myoxus glis L.); mājas ž., die Hausratte (mus rattus L.) RKr. VIII, 84; brūnā ž., die Wanderratte (mus decumanus Pall.) SDP. VIII, 47; me̦lnā ž. RKr. VIII, 84, = brūnā ž.; meža ž., die Waldwühlmaus (arvicola glareola Schreb.) RKr. VIII, 84; ūdens žurka BW. 16256, die Wasserratte (arvicola amphibius L.) RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 32; ziemeļa ž., nordische Wühlratte (arvicola ratticeps) RKr. VIII, 84; Natur. XXXVII, 33. - žurku lēvenis, Schimpfwort Frauenb. - žurku zâles,

a) Rattengift, Arsenik
U.;

b) ononis. Nebst li. žiùrkė "Ratte"
wahrscheinlich entlehnt; s. die Notiz zu šurks.

Avots: ME IV, 834