Paplašinātā meklēšana

àizvirztiês, wegrücken: viņš aizvirzās tāļāk C.

Avots: ME I, 60

‡ I apvir̂zîtiês ² Sassm., Stenden, (mit ir̂ ) Schnehpein, = apžût: ceļš jau apvirzījies.

Avots: EH I, 126

‡ II apvirzîties, sich herumbewegen um Festen: braucējs ar muokām apvirzījās žuogam apkārt Jürg., Salis u. a.

Avots: EH I, 126

[davirzîtiês Drsth., sich hinzubewegen].

Avots: ME I, 445

atvirzît, Refl. -tiês, ‡

2) sich langsam herbewegen:
viņš atvirzījās šurpu U. (unter virzīties); ‡

3) a. vaļā, sich losmachen
U. (unter virzīties): viņš atvirzījas vaļā.

Avots: EH I, 181

druknums. die Dicke Stammhaftigkeit: sava mazuma un druknuma pēc tā spēj virzīties nuo vienas vietas uz otras Vēr. II, 1184.

Avots: ME I, 503

izvir̂zît, ‡ Refl. -tiês, ausfasern U. (unter virzīties).

Avots: EH I, 496

mẽrķêt, Refl. -tiês, ‡

2) "rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu" Salis: saulīte paliek bieza; tas zilums ar tanī ceļā mērķējas ("lietus mākuonis arī kāpj augšup saulei priekšā").

Avots: EH I, 808

pagumt,

2): sich ein wenig krümmen (aber nicht brechen)
Nötk. ‡ Refl. -tiês, sich ein wenig bücken (?): pagumies iesāka virzīties ... uz durvju pusi Kaudz. Izjurieši 99.

Avots: EH II, 135

paraût, Refl. -tiês,

1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡

2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.

Avots: EH XIII, 166

[parem̃ptiês "= pavirzīties": p. tālāk Bauske.]

Avots: ME III, 90

‡ II pasūnîtiês Welonen "pavirzīties" (?): vērsis pasūnījās uz manu pusi.

Avots: EH XIII, 178

spĩrinât, Refl. -tiês,

1): sich weigern
Dobl.;

2): die Glieder steif bewegend, langsam und mühsam "virzīties" Siuxt: zirgs spĩrinās atpakaļ un neve̦lk. zur Bed. Vgl. auch izspīrinât (unter izspīrêt).

Avots: EH II, 554

III virst (??) "hinaufrutschen" L.; "hinaufrücken" St. (prs. und prt. virsu). In der gleichen Bed. nach St. auch virstiês: virsies ² augšā! Golg. (der Inf. unbekannt; vielleicht *virsīties). viņš virsās uz zirgu "er dringt sich mit aller Macht aufs Pferd" (vielleicht fehlerhaft für virzās, das zu virzīties gehört!).

Avots: ME IV, 614

II vir̃zinât,

1): vorwärts schieben
(mit ìr ² ) Meselau;

2): v. suoļus uz Rīgu BielU. Refl. -tiês: "virzīties" (mit ir̂) Erlaa.

Avots: EH II, 789

vir̃zît A.-Ottenhof, C., Wolmarshof, (mit ir̂) Arrasch, Jürg., N.-Wohlfahrt, Prl., Selsau, Trik., (mit ìr ² ) Erlaa, Golg., Kl., Saikava, Sessw. (mit ir̂ ² ) Frauenb., Salisb., Lin., Segewold, Selg., (in einer bestimmten Richtung) bewegen, rücken, richten Bers.: uz visām pusēm virzīt MWM. X, 895. viņš . . . skatu virza uz saviem pirkstiem Vēr. II, 332. (fig.) grāmata virzīta pret ... A. v. J. 1896, S. 244. Refl. -tiês, rücken (intr.), sich bewegen U.; sich richten; sich nähern U.: virzīties uz priekšu, atpakaļ, pruojām. virzies augšā! U. virzies šurpu! U. Nebst atvirzît (s. dies) und li. viržyti "mit Stricken binden" zur Wurzel von varza; zur Bed. vgl. auch ai. várjati und lat. vergit "wendet".

Avots: ME IV, 620