Paplašinātā meklēšana

‡ àizbiêdinât, wegscheuchen: suņi aizbiedinājuši putnus.

Avots: EH I, 10

àizêdinât, tr., etwas füttern, satt füttern: kas tuos šuonakt aizēdinās (Var.: aizgrīdinās) BW. 19448.

Kļūdu labojums:
aizgrīdinās = aizrīdinās

Avots: ME I, 25

‡ àizliêdinât, verlöten: a. cauru kannu.

Avots: EH I, 37

àizsêdinât, tr., hinsetzen: vīra māte aizsēdināja jaunuo pāri galda galā BW. III, 1, 18.

Avots: ME I, 49

‡ apdziêdinât Spr., zuheilen (intr.) machen ("залѣчить").

Avots: EH I, 80

‡ apêdinât,

1) (den ganzen Vorrat) auf(fr)essen machen:
meitas apēdinājušas jau visu ē̦damuo Siuxt. a. sienu luopiem Stenden;

2) a. cilvē̦ku Wolmarshof, einem Menschen etwas Schädliches zu essen geben
(perfektiv): ar netaisnu maizi gan savu bē̦rnu neapēdināšu Kaudz. Izjurieši 163;

3) sättigen, beköstigen
Jürg.: nevar visu saimi a.

Avots: EH I, 80

‡ apliêdinât, = apliêdêt: a. sienu Trik., Wolm.

Avots: EH I, 99

apsêdinât, sich setzen lassen.

Avots: ME I, 119

‡ atdziêdinât, wegkurieren, durch unverständige Behandlung verlieren machen Wandsen: pūšļuotājs viņam atdziedinājis kāju.

Avots: EH I, 140

atêdinât, tr., auffüttern, zu sehr satt machen.

Avots: ME I, 157

atsêdinât,

2): vajaga saberzt nātri sulā un likt uz auguonu virsū, tad viņš atsēdina tuo auguonu Seyershof; ‡

4) upe atsēdina Segew., der Fluss bildet (ausserhalb seines Bettes) stagnierendes Wasser, lässt seine Fluten gegen die Strömung hin rückwärts kreisen oder drängt (anschwellend) das Wasser seines Nebenflusses an der Mündung zurück.

Avots: EH I, 164

atsêdinât, faut.,

1) hinsetzen, sich setzen, sitzen lassen:
istabā atsēdināja brūti uz krē̦sla BW. III, 1, 49;

2) übertr., (eine Krankheit) rückgängig machen, ersticken:
auguoni Etn. III, 159, ruozi II, 165. suņanaglu var pašā sākumā atsēdināt, ja tuo trīs reiz apraiba IV, 21;

3) zurücksetzen:
Trīna jutās gan atsēdināta MWM. IX, 495.

Avots: ME I, 189

biêdinât: mit iẽ FBR. IV, 68 (aus Dond.). ‡ Refl. -tiês: nelikties b., sich nicht abschrecken tassen Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter abschrecken.

Avots: EH I, 224

biêdinât, caus., bange machen, warnen, drohen: nerunā, suns biedinājis LP. IV, 229. "ja suni nepārduosi, tad apgāzīšu tavu kruogu!"dē̦ls biedina IV, 48. ar nāvi biedināt, mit dem Tode bedrohen. Subst. biedinājums, die Warnung.

Avots: ME I, 305

briêdinât, fact. zu briêst,

1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;

2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;

3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.

Avots: ME I, 336, 337

dasêdinât Drsth., nebenan sitzen lassen.]

Avots: ME I, 442

I dêdinât: auch (mit ê ² ) Siuxt; ar vistu ... dēdināšanu Janš. Dzimtene V, 200, Seyershof.

Avots: EH I, 318

I dêdinât (li. dėdinti), fact., eine Henne an einem bestimmten Orte Eier legen lassen [C., PS., Lis.].

Avots: ME I, 461

I dziêdinât, tr., heilen: dziedinājis savam šunelim aklu aci LP. V, 414. dziedināma kaite, eine heilbare Krankheit. ūdenim piemīt dziedināmas (dziedinātāja) spē̦ks LP. VII, 362. Refl. - tiês, sich einer Heilkur unterziehen, sich heilen: avuotā dziedinājušies akli LP. VII, 362.

Avots: ME I, 561, 562

II dziêdinât [li. [giedint], fact. von dziedāt, singen lassen, zum Sigen verlassen: dzied māsiņa dziedināma. bāliņš skaisti dziedināja, tautietis gauži raudināja BW. 21.

Avots: ME I, 562

dziêdinâtava*, die Heilanstalt, das Sanatorium.

Avots: ME I, 562

ìeêdinât,

1) anfangen zu füttern, gewöhnen an ein Futter, anlocken durch ausgestreutes, ausgelegtes Futter, ködern
U.;

2) durch abergläubische Mittel für sich gewinnen
U.: puisis grib meitu ie ēdināt, lai viņu mīl LP. V, 35. burvis ieēdina uotram kaislību LP. VII, 666. ēdienus un dzērienus, ar kuŗiem citus var apdzirdināt un ieēdināt Etn. III, 51. tīri kâ ieēdināts, sagt man von einem, der allzu oft Besuche abstatten JK. II, 143.

Avots: ME II, 14, 15

ìesêdinât, tr., einsetzen, wohin setzen: viņš iesēdinājis sievu ratu priekšā LP. V, 203. viņš iesēdina mirušuo māti sev blakus Apsk. IV, 80.

Avots: ME II, 62, 63

ìesmiêdinât, lachen machen: viņš mani iesmiedināja Drosth., Ruj., Salis, Warkh.]

Avots: ME II, 68

izbiêdinât (unter izbiêdêt): "= iztraucêt" Warkl.

Avots: EH I, 434

izbriêdinât, quellen, anschwellen lassen: ūdenī izbriediņatas sē̦klas.

Avots: ME I, 719

izêdinât,

1) oft satt füttern:
viesus;

2) verfütern:
barība, kuŗa tanī dienā izēdināma Konv. ² 2057;

3) ausbeizen:
šīs vietas izēdina ar skābi 1127. Refl. - tiês, satt füttern: cik reižu vēl (tevi) neizēdinājuos, kad laukus apstaigādams iegriezies pie mana vīra Seibolt.

Avots: ME I, 734, 735

izsêdinât, ‡

4) = izstãdît 3 (nach r. высадить) Pas. V, 140 (aus Makašēni).

Avots: EH I, 478

izsêdinât,

1) hinaussetzen:
viņš tuo izsēdināja nuo vaguona, nuo vietas;

2) eine Zeitlang sitzen lassen:
izs. pa cietumu;

3) (eine Reihe von Personen) sich nach einem bestimmten Plan setzen lassen: izs. bē̦rnus pēc auguma, pa vietām.]

Avots: ME I, 796

‡ izskriêdinât ² Dunika, eine Zeitlang oder gehörig laufen machen: i. kumeļu, nuosalušu cilvē̦ku.

Avots: EH I, 480

izsmiêdinât ² Nigr., Ruj., = izsmīdināt.]

Avots: ME I, 801

liêdinât,

1) tr., fakt. zu liêt, giessen lassen:
manas pašas bāleliņi ze̦lta vāku liedināja BW. 16624. kad es jēmu līgaviņu, Rīgā gultu liedināju RKr. XVI, 239. tās bārīšu asariņas, svešas mātes liedinātas BW. 4223;

2) (freqn.) giessen:
ik dieniņas audzin auga (bāleniņi), liedināja zuobentiņus BW. 18061, 1. likuši Ve̦ntspilī liedināt divi pulksteņus LP. VII, 1105. meitu mātes istabiņa dāldeŗiem liedināta RKr. XVI, 138; [stark begiessen U.].

Avots: ME II, 493

nùobiêdinât,

1) = nuobiedēt: šie ir nākuši tuos nuobiedināt Zach. I, 21;

2) ab -, zurückschrecken:
zemes ļaudis nuobiedināja nuo būvēšanas Esra 4, 4.

Avots: ME II, 762

nùobriêdinât, ‡

2) trocknen
(tr., perfektiv) Frauenb.: vējš un saule izmirkušuo ceļu var ātri n.

Avots: EH II, 34

nùobriêdinât, fakt., vollständig reif werden lassen, zur vollen Reife bringen: labību; ticības augļus XIV, 235.

Avots: ME II, 765

I nùodziêdinât, schlecht kurierend umbringen Warkl.]

Avots: ME II, 782

nùoêdinât,

1): n. visas pļavas ar zirgiem Ramkau; abgrasen lassen; zulassen, dass abgegrast wird
Segew.; auffressen machen AP.: n. visu ābuoliņu Salis;

3): auch Segew.; ‡

4) auffüttern
Segew.: n. zirgu, bē̦rnu; ‡

5) ätzend (beizend) wund machen
AP.: n. ruokas ar zâlēm gluži jē̦las.

Avots: EH II, 44

nùoêdinât, tr.,

1) abgrasen, abweiden:
ganības, pļavas;

2) abbeizen, entfernen:
kārpas nuoēdina ar stiprām zâlēm Sassm.;

3) vergiften:
kaķus nuoēdina ar dzērves aci Sassm. [man guove nuosprāgusi; kâ duomā, tad ļauni cilvē̦ki tuo nuoēdinājuši De̦glavs Rīga II, 1, 45.]

Avots: ME II, 782

nùosêdinât, ‡

2) bepflanzen:
n. visu sādu ar augļu kuokiem Višķi.

Avots: EH II, 84

nùosêdinât, fakt., sich hinsetzen lassen, hin-, niedersetzen: dēliņu nuosēdinājis zālē LP. VI, 20. vedējus pa˙priekšu nuosēdināja pie galda BW. III, l, 52.

Avots: ME II, 845

‡ nuoziêdinât ² Behnen "darbā nuokausēt, pārpūlēt": gan tevi saimnieks nuoziedinās.

Avots: EH II, 109

I padziêdinât, ein wenig singen lassen: p. bē̦rnus.]

Avots: ME III, 23

II padziêdinât, padziedêt Salis, eine Weile kurieren, heilen (tr.): vaina drusku padziedināta, bet nav izdziedināta.]

Avots: ME III, 23

paêdinât, Subst. paêdinâtãjs: valsts paēdinātāja (fem.) Pas. IX, 237.

Avots: EH II, 131

paêdinât, tr., abspeisen, abfüttern, satt füttern, sättigen: kustuoņus rītuos un vakaruos paēdina un padzirdina visas meitas kuopā Etn. III, 74. Subst. paêdinãjums, die Abfütterung; paêdinâšana, das Abfüttern, Sättigen; paêdinâtãjs, wer abfüttert, sättigt.

Avots: ME III, 24

pãrbriêdinât, übermässig briedinât: p. labību.]

Avots: ME III, 151

pãrêdinât, tr., überfüttern: cilvē̦kus. bē̦rniem dieva vārds apnīkst, tādeļ ka tie ar viņu pārēdināti Aps.

Avots: ME III, 155

pasêdinât,

1): pacel krē̦slu, pasēdini (sc.: mani)! Tdz. 45140. p. (= pārsēdināt) tālāk Dunika. arestēja abus brāļus un pasēdināj[a] (vgl. r. посадить) cietumā Pas. XII, 132 (aus Lettg.). atslē̦gas, zem kuŗām ir pasēdināti ļaudis V, 154 (aus Lettg.); ‡

2) anpflanzen
(r. посадить): pasēdinā vienu salmiņu Pas. V, 140 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 171

pasêdinât, hinsetzen: [atve̦d ķēniņa meitu ze̦lta krē̦slā, pasēdina uz kalna Pas: II, 438].

Avots: ME III, 97

pasmiêdinât, ein wenig lachen machen: p. bē̦rnu Warkh., Widdrisch.]

Avots: ME III, 104

pìebriêdinât: Kārlītis Anniņu piebriedinājis (hat geschwängert) Perkunen n. FBR. XVIII, 134.

Avots: EH II, 244

piebriêdinât, anquellen machen: p. miežus.

Avots: ME III, 240

pìeêdinât, abfüttern, satt füttern: nevaru vairs tevi pieēdināt LP. IV, 2. visu pasauli jau nevar pieēdināt JK. II, 398. kapu vārti stāv atvē̦rti kâ nepieēdināma mute B. Vēstn.

Avots: ME III, 249

pìesêdinât: dabāja muļķa un arī piesēdināja cietumā kuopā ar brāļiem Pas. XII, 194 (aus Atašiene).

Avots: EH II, 270

pìesêdinât, daran-, dazu-, heransetzen: mājenieki, zinādami, ka ar labiem cilvē̦kiem darīšana, viņus piesēdina pie galda RKr. XVI, 88.

Avots: ME III, 288

riêdinât: tie ... suņus riedināja Tdz. 43199.

Avots: EH II, 378

riêdinât, bellen lassen C., Salis, Wandsen, Nigr.: r. suņus. Zu riêt.

Avots: ME III, 544

sabriêdinât (unter sabriêdêt),

1): riteņus s. Janš. Līgava II, 39, Saikava; ‡

2) zusammenquellen machen, verdichten:
dienā atkusnis, un naktī sabriedināts sniegs jau labprāt nē̦sātu ... zirga pakavu Sārts Str. 49.

Avots: EH II, 398

I sadziêdinât, harmonisch zusammensingen machen: s. bē̦rnus; kuori.

Avots: ME III, 622

II sadziêdinât, s. sadziêdêt.

Avots: ME III, 622

saêdinât, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch füttern:
ilgi saēdināja Pas. X, 567.

Avots: EH II, 407

saêdinât, tr.,

1) an-, vollfüttern:
bē̦rni... saēdināti ar nederīgu barību Konv. ² 616;

2) zerfressen machen:
aude̦klu saēdināšana (ar klorkaļķi) Kaudz. Ve̦cpiebalga 56.

Avots: ME III, 623

sasêdinât, ‡

2) sich senken (und fest werden) machen:
sniegs, atkušņa nesasēdināts, ir palde̦ns kâ pe̦lni Jauns. Jaun. Ziņas v. 8. II 1940; ‡

3) "savērt (tīklu) uz sē̦da" Auleja; ‡

4) = sastãdît 1: sasēdinavu kāpusteņus Pas. XI, 364 (aus Lixna).

Avots: EH II, 446

sasêdinât, tr., setzen, sich setzen lassen (auf eine grössere Anzahl von Ohjekten bezogen): viņš sasēdinājis tuos uz tiem krāģiem MWM. X, 569.

Avots: ME III, 728

saskriêdinât ² , zum Laufen veranlassen, laufen (gleiten) machen: puikas kumeļu labi saskriedināja un tad palaida vaļā Nigr., Siuxt. s. ragutiņas.

Avots: ME III, 733

sasmiêdinât Warkl., = sasmĩdinât.

Avots: ME III, 739

sêdinât, ‡

2) s. vistu Auleja, Liepna, eine Henne brüten machen;
‡

3) s. "obori" Auleja "vērt tīklu un liekačus uz sē̦da, ierīkuojuot tuo zvejuošanai". ‡ Refl. -tiês, sich setzen
Manz. Post. I, 15.

Avots: EH II, 480

sêdinât, tr., fakt., setzen (auf einen Stuhl U.), sitzen lassen: vedējus sēdināja pie galda BW. III, 1, 28. saimnieks... meitas kalniņā sēdināja BW. 12928. mazākuo bāleliņu augstu krē̦slu sēdināju 17518.

Avots: ME III, 824

‡ šķiêdinât ² Seyershof, = šķîdinât, likt sašķīst.

Avots: EH II, 639

smiêdinât Ermes, Jürg., Gr.-Buschhof, smiêdinât ² Deg., Ruj., Salis, Wandsen, Dond., Kurs., = smîdinât Wid.: es ar savu dziedāšanu raudulīti smiēdināju BW. 194, 3 var.

Avots: ME III, 967

spriêdinât Jürg., sich aufstauen machen: s. le̦du; vgl. auch saspriedinât; zu spriêst 2.

Avots: ME III, 1022

uzêdinât,

1) auffüttern, anpäppeln:
sivē̦ni labi uzēdināti;

2) füttern
(perfektiv): ceļā zirgu uzēdināt;

3) = ìeêdinât 2: viņa tuo puisi uzēdinājusi Stenden. viņš uz tās meitas kâ uz˙ēdināts Bauske. puikas ir tur zivis uzēdinājuši (haben mit Köder die Fische an eine bestimmte Stelle gewöhnt) Stenden.

Avots: ME IV, 330

uzsêdinât, hinaufsetzen LKVv.: u. kuo kam virsū. uzsēdina muļķīti (zirgam) mugurā LP. IV, 90. uzsēdināja bē̦rnus uz ve̦zma Mērn. 1. 10.

Avots: ME IV, 376

uzziêdinât, aufblühen machen, zum Blühen bringen Wid.: šeit viņas (=ruozes) ir... grūti uzziedināmas Latvis No 2370.

Avots: ME IV, 401

ziêdinât,

1): Jānīt[i]s rudzus ziedināja Tdz. 54124.

Avots: EH II, 810

ziêdinât (li. žiedinti "держать до расцвѣта" Miežinis),

1) (auf)blühen machen, lassen
Bers., C., Dond., Golg., Nötk., Serbigal: puķi, stādu;

2) (mit einem Pinsel) Farbflecken auf eine Wand spritzen
Seltingshof;

3) bunt färben:
uolas ziedināt Bauske;

4) = vèltît 1, beschenken, (mit Brautgeschenken) ausstatten: pat upi, kuŗai pāri brauca, ziedināja Pūrs I, 109. kuo es Ve̦ntu ziedināj[u]? BW. 18448, 1. re̦ta bija mātes meita, kas zemīti neziedina; man bij dē̦li, man bij meitas, es zemīti ziedināju VL. aus Durben;

5) altbacken werden lassen:
maizi Frauenb.

Avots: ME IV, 739

àizdziêdêt, àizdziêdinât, fact., das Zu-, Verheilen bewirken, zuheilen machen: pušumu.

Avots: ME I, 25

‡ atsēdît, = atsêdinât 1: atsēdīju suoliņā BW. 21791, 1 var.

Avots: EH I, 164

‡ êdinêt Warkl. "= êdinât".

Avots: EH I, 371

izbiêdêt, izbiêdinât, tr., erschrecken, in Furcht setzen: ar valuodu izbiedēju netikušu tē̦va dē̦lu BW. 15097, 2.

Avots: ME I, 717

izdziêdêt, izdziêdinât, tr., ausheilen, wiederherstellen: vīrs izdziedē meitu LP. VII, 219. tuo varuot izdziedināt VII, 1256. Refl. - tiês, vollständig genesen, wiederhergestellt werden: šinī avuotā senāk akli, tilzi, kruopli dziedinājušies un arī izdziedinājušies LP. V, 414.

Avots: ME I, 734

izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,

1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;

2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.

Avots: ME I, 753

kliêdêt [Lis., Nigr.], - ẽju [li. kliedéti "phantasieren" KZ. LII, 287, kliedėjimas Daukša Post. 355, 14], kliêdinât ² [Nigr.],

1) tr., fakt. zu klîst, zerstreuen, entfernen:
lauzt gaismai ceļu, verdzību kliedēt Rainis. blāzma tumsu kliedē naigi A. XI, 484. kam vanags miglas rītu irbes bē̦rnus kliedināja BW. 2573;

[2) kliedêt, vertun, verlieren
U.;

3) kliedêt, intr., umherschweifen
Biel. n. U.]

Avots: ME II, 231

‡ nùobriêdêt AP., = nùobriêdinât: rudzus nuobriedē zibsnis.

Avots: EH II, 34

‡ nuokratinât Frauenb. "pieêdinât": kâ var tik daudz bē̦rnu n.? Refl. -tiês Frauenb. "?"

Avots: EH II, 55

pabriedinât, ein wenig briêdinât: p. labību.]

Avots: ME III, 10

‡ pasmiedinêt Warkl., = pasmiêdinât.

Avots: EH II, 174

sabiêdêt, sabiêdinât Spr., tr., erschrecken, einen Schreck einjagen: kas tad viņu bij tâ sabiedējis? Vēr. II, 439. kam tu bē̦rnus tâ sabiedēji? Nigr. dievs, duod apsei nelapuot, ka tā mani sabiedēja (Var.: nuobiedēja, nuobaidīja)! BW. 8364, 2.

Avots: ME III, 594

sabriêdêt, sabriêdinât Spr., Sassm., tr., quellen, anschwellen lassen: izkaltušus traukus mē̦dz izlikt lietū sabriedēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. riteņus ieme̦t dīķī, lai viņus sabriedinātu Lieventhal. dievs sabriedināja mušas par dunduriem LP. VII, 1163.

Avots: ME III, 597

sêdît Golg., Nigr., -ĩju, = sêdinât, setzen, sitzen lassen: guldījām, sēdījām, ve̦cu tiesu darījām; jau ganuos sasē̦duši, pieguļā saguluši BW. 24940.

Avots: ME III, 824

uzsēdît, = uzsêdinât: iene̦stuo uzsēdīja uz krē̦sla Kaudz. Izjurieši 289 (ähnlich 252).

Avots: ME IV, 376