Paplašinātā meklēšana

apglīdêt, -u, -ẽju Kursiten, apglìzdêt, apglīst,

1) mit Lehm bedeckt werden:
kājas apglīzdējušas;

2) vom Schlamm glatt werden, beschleimen:
žāvē̦ta gaļa, pagrabā stāvē̦dama, apglīdējusi Kursiten. upei dibe̦ns apglīzdis Jk. kad pali nuoskrējuši, tad upei malas apglīzdušas JKaln.

Avots: ME I, 87

brīdêt, - ēju, [brîdêt ² Nigr.], - dît, - u, - īju, tr., rügen, warnen, vexieren: vienu laiciņu blusas mani brīdēja LP. VI, 402. nebrīdē māsu manu BW. 26099. Subst. brĩdējums, die Warnung: tās balss, kâ brīdējumam par spīti, viņa sirdī bij silti ieglaudusies MWM. VIII, 326. Vgl. brīdinât.

Avots: ME I, 333

‡ ìebrīdêt, = iebrīdinât: ie. bē̦rnus, lai klausa Ahs.

Avots: EH I, 505

ìeslīdêt, ìeslidêt, intr., hineingleiten, gleitend hineingeraten: ar tuo es jums tikai palīdzē̦tu ieslīdēt dziļāki parāduos Purap. man kājiņa ieslīdēja ve̦cu ļaužu sliedītē BW. 22904 (Var.: ieslīdēja ve̦cas sievas pēdiņā 1249), d. h., ich heiratete.

Avots: ME II, 67

izstrīdêtiês, sich ausstreiten: labi izstrīdējušies viņi atkal salaba.

Avots: ME I, 807

‡ nùobrīdêt, warnen (?): attapusies Valdiņu n., lai nepīkst ne vārda Daugava 1933, S. 198.

Avots: EH II, 34

nùoīdêt, Refl. -tiês: pēc pē̦rkuona spēriena guovis nuoĩdējās Siuxt.

Avots: EH II, 49

nùoīdêt, einen murmelnden, leis brülloenden Laut von sich geben Spr.: guovs nuoīd. Refl. - tiês, jämmerlich brummen, brüllen: luopiņi žē̦li nuoīdas Vēr. I, 1133.

Avots: ME II, 790

I pavīdêt (li. pavydèti "skaust, nenuovēlēt"),

1): "skaust" (mit ĩ) PlKur.

Avots: EH XIII, 191

I pavīdêt,

1) missgönnen
Oberl., St. n. U.: ja ē̦duot pie galda kas aizrijas, tad tas uz citiem saka: "jūs man pavĩdējāt" Wilzen;

2) pavĩdêt "jaunu velēt" Autz, Hofzumberge.

Avots: ME III, 139

II pavīdêt "pakaltêt" Kreuzb.

Avots: ME III, 139

sabrīdêt: ve̦de̦klai varēs visu ierādīt, iemācīt un, kur vajadzīgs, s. Janš. Mežv. ļ. II, 229.

Avots: EH II, 398

sabrīdêt, tr., zurechtweisen, durchschelten um Hasenpot u. Libau. sabrīdinât, tr., tüchtig warnen, bedrohen: viņu krietni sabrīdināja A. Brigader.

Avots: ME III, 597

saglīdêt,

1): alantes sakne nuoskaluo saglīdē̦tus plaušus Lange L. Arste 48;

2): auch Seyershof.

Avots: EH XVI, 408

saglīdêt,

1) schleimig machen, verschleimen
St., U.;

2) intr., schliefig, glitschig werden:
saglĩdējusi maize PS., Karls., Burtn., Salisb.; in Wolmarshof dafür saglìdât.

Avots: ME II, 626

sanīdêtiês U., sanīdîtiês, sich verfeinden, in Hass, Zank, Feindschaft geraten U.: tikmē̦r dzīvuojuši, kame̦r sanīdījušies LP. V, 102. kas sanīdījās ar turienes raganu ebenda S. 4.

Avots: ME II, 693

savīdêt, = saskatît, erblicken: nevarēja vairs savīdēt Bauske.

Avots: ME III, 789

sklīdêt (unter sklidêt): auch (mit ĩ ) Ģipka n. FBR. XIII, 73; s. auch Būga Liet. k. žod. CXV.

Avots: EH II, 505

‡ *splīdêtiês, zu erschliessen aus ‡ sasplīdêtiês.

Avots: EH II, 555

sprīdêt Wid., = sprīžuôt.

Avots: ME III, 1021

‡ tīdêt "?": bāliņam tīdē̦dama (Var.: spītē̦dama) vien dzīvuoju BW. 29332, 1 var.

Avots: EH II, 685

II trīdêt "Hunde zum Jagen aufmuntetn" U.

Avots: ME IV, 240

III trīdêt, ein Tanzstückchen singen Spiess n. U.

Avots: ME IV, 240

II uznīdêt, anfangen zu hassen: viņš tuo tâ uznīdējis, ka ne˙kur glābties Golg., Ramkau.

Avots: ME IV, 362

I vīdêt,

1): prs. vīdēju Rite;

2): brūnuos matuos jau vīdēja pirmā sarma. visām cauri vīdēja (war vernehmbar)
skanīgā ... balss 70. gaitā un valuodā vīdēja (offenbarte sich) lē̦na labsirdība.

Avots: EH II, 792

I vīdêt,

1) (in der Ferne, flüchtig, nicht genau) sehen
Nerft n. U., wahrnehmen: gaismiņa tikkuo svīst, un tikkuo var vīdēt Nerft. tumšu ... pasauli, kur varēja vīdēt tikai kaut kādas skaitļu zīmes Veselis Netic. Toma mīlest. 96. naktī pamuodies Andrējs . . . vīdēja cielavinas iedze̦ltē̦nas acis Tīr. ļaudis. tik mēness gaismu vīd Zalktis II, 77;

2) (kaum
Nerft) sichtbar sein Sunzel: caur . . . bārdu vīdēja sarkanās pūtītes Druva II, 1072. visas . . . kustības man vīdēja caur tās matu . . . miglu Jauns. Zu viedêt.

Avots: ME IV, 634

III vīdêt Nötk., = vītêt, welken lassen Kreuzb. Gebildet zum prs. vĩstu etwa nach dem Muster von svîstu: svidêt; man beachte auch den mundarllichen Inf. vīt (für vīst).

Avots: ME IV, 634

‡ apglìmêt ² Setzen u. a., = apglīdêt 2: kad kuoks ilgi stāv ūdenī, tad tas apglīmē.

Avots: EH I, 82

apglūdêt = apglīdêt Schleck.

Avots: ME I, 87

atbīdît, dial. auch atbīdêt, atbīdât (Spr.), zurückschlieben, abweisen: ar ruociņu atbīdīju save̦cuoj (u) šu tē̦va dē̦lu BW. 13018.

Avots: ME I, 151

II glecêt U., = glīdêt, schmeimig werden; ["saiet pikā, sakristies, sarecēt" Sarben, Sermus u. a.].

Avots: ME I, 624

[ĩdât Salis, U. = īdêt.]

Avots: ME I, 834

īde̦ns "?": man paliek īde̦ni Etn. II, 34. In Bers., bedeute es: traurig (?) [Vgl. īdêt.]

Avots: ME I, 834

‡ īdinât "?": neklausies ļaužu mēles, neīdini paduomiņa! Tdz. 37031 (aus Lubn.). Kausativ zu īdêt 2?

Avots: EH I, 499

‡ īdrs, = îgns (?): īdrā prātā Janš. Līgava I, 109. Adv. īdri = îgni (?): ī. nuospļaudamies Janš. Atpūta № 371, S. 6. Zu īdêt(iês)

Avots: EH I, 499

[ìeĩdinât Ruj., ìeìdzinât ² Kl., leise brüllen (īdêt) machen: ieīdināt guovis.]

Avots: ME II, 22

‡ II îgt, -dzu N.- Peb., = īdêt 1; s. auch nùoìgt ² II.

Avots: EH I, 500

indêt,

1) für īdêt, nīdêt, leise brüllen:
kad es gāju tautiņās, pakaļ nāca indē̦damas BW. 29485 (Kaltenbrunn); [

2) iñdêt "weinen"
Salis.]

Avots: ME I, 708

iznîst, s. iznīdêt.

Avots: ME I, 776

‡ *nenuovīst, = nenùovīdêt: viņi viens uotram nenuovīda ne maizes kamuosa Stērste A. Z. 42.

Avots: EH II, 17

II nùoìgt ² "= nùoīdêt: guovs nuoīdza vien, kad uotru aizveda Vank.; (mit "î") Serben, Sermus, Peb., Grünh.]

Avots: ME II, 791

nùovîdêt, refl. -tiês, gönnen, sich gönnen: tev tuo pasacīt man nuovīdi! MWM. II1, 390, tie kumuosi liekas būt tik tre̦kni, ka ne˙viena valsts uotrai nevar ne par kuo nuovīdēt tuos paņemt MW. Gew. negiert: nenuovīdêt [slav. nenaviděti "hassen"), refl. -tiês, nicht gönnen, sich nicht gönnen: pat ne kumuosiņu maizes nenuovīduši [von einem *nenuovīst] LP. V, 200. tas nenuovīd citam ne˙kā Naud., Kand. viņš jau nenuovīdas ne paēst Naud. viņa nenuovīdas uotram ne ūdens lāsītes Lautb.

Avots: ME II, 888

[II nùovīst B. Vēstn. n. Celm., = nùovīdêt, gönnen.]

Avots: ME II, 889

pabīdît, pabīdêt Mag. IV, 2, 110, 131, tr., ein wenig schieben, stossen, rücken, unterschieben: galdu, krē̦slu. ļaunu dienu pabīdīju zem savām kājiņām BW. 119.

Avots: ME III, 8

[padzīdinât od. padzīdêt Warkl., eine Weile kurieren.]

Avots: ME III, 22

pasklidêt Kand., Dond., pasklîdêt Popen, für paslidêt, paslīdêt.

Avots: ME III, 100

pašļūdêt BW. 29799, 3, = paslīdêt.

Avots: ME III, 115

‡ pašubêt Grawendahl, = paslīdêt: kāja pašubēja. Refl. -tiês Drosth., Grawendahl, Lemb., Nitau, = pašumêtiês: cik tur vaj[a]ga, pašubēsies un iekšā būs! Pas. XIV, 49 (aus Serbig.).

Avots: EH XIII, 180

II pavidêt (?) Dricē̦ni " = pavīdêt I".

Avots: ME III, 137

‡ pavîst, prs. -vîd, prt. -vîda Oknist, = pavīdêt III: saulīte pavīd Rite. sejā atkal pavīda ... smaids Upītis Pirmā nakts 59.

Avots: EH XIII, 191

salîdêt Kalzenau, Lis., Bers., Saussen, Arrasch, Gr. -Buschhof, Warkl., Kreuzb., salîdêt ² Ubbenorm, salīdêt Sessw., Peb., Burtn., Wolm., Kokn. n. U., salîdinât Jürg., Wolm., Arrasch, salîdinât ² Dond., Ahs., Wandsen, Lautb., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Karls., = saliedêt I, verregnen lassen: labību, sienu, drēbes Dond. izkaltušus traukus mē̦dz lietū salīdināt, lai sabriest Ahs. n. RKr. XVII, 50. In Ruj. u. a. bedeutet salîdinât - wiederholt verregnen lassen od. dem Regen lange aussetzen, dagegen saliêdêt einfach - (einmal) verregnen lassen.

Avots: ME II, 672

sanīdîtiês, s. sanīdêtiês.

Avots: ME II, 693

saspiruôt Golg., mit ihren Exkrementen anfüllen, bedecken (von Schafen gesagt). saspīdêt, aufleuchten Spr.

Avots: ME III, 741

sasvîdêt, sasvidinât, tr., schwitzen lassen, machen (perfektiv) Spr. Refl. sasvīdêtiês, stark schwitzen (perfektiv), in Schweiss geraten Spr.

Avots: ME III, 753

šķiêdêt Arrasch, C., Jürg., Kr., (mit iê ² ) Siuxt, -ẽju,

1) = šķīdêt: kartupeļus šķiêdēt C., Ermes, Wolmarshof. uogas šķiêdēt ² Bauske. ceļu šķiêdēt Warkl.;

2) verspillen, verschleudern, verschwenden
L., U.

Avots: ME IV, 51

sklãbeniski od. sklâbeniski ² Dond., sklābiņu Dond. n. U., sklâbiņiem ² Dond., Wandsen, sklābiņi L., sklâbiņus ² Dond., sklâbiņuos ² Dond., Adv., im Galopp: jātnieks jāj sklābeniski Dond. zirgs skrien sklābiņiem Dond., Wandsen. meita izraujas nuo ruokām un sklābiņus vien pruom LP. V, 61. Wenn vom Begriff der beim Galopp ausgespannten Beine auszugehen ist, neben glâbt (s, dies), wie z. B. sklīdêt neben ae. glidan "gleiten".

Avots: ME II, 882

II sklaîdît ² "?": vanags sklaida (fliegt?) apkārt (šurp, turp) Kur. Nerung. Wohl zu sklidêt, sklīdêt.

Avots: ME II, 881

sklīde̦ns, sklīdêt, s. sklidaîns, sklidêt.

Avots: ME II, 883

sklidêt Nigr., Dond., Frauenb., Dunika, U., Līn. n. FBR. II, 57; Ugalen n. FBR. VII, 23, N.-Bartau, Kursiten, Wahnen, sklīdêt Bielenstein Holzb., -u, -ẽju, gleiten, ausgleiten: sklid (Var.: sklīd) manas kājiņas pādīti dīduot BW. 1523. kâ mūžīgā jūŗā sklid dzīve bez stūŗa Lautb. Vidv. II, 21. izkaisi pa taku pe̦lnus, lai tikdaudz nesklid! Kursiten. dzirdēja spalvu pār papīru sklidam Seifert Chrest. III, 2, 37. uz skliduošu (Var.: sklide̦nu, sklidainu u. a.) le̦dutiņu BW. 23621, 2 var.; Iw. n. FBR. VI, 58. Nebst li. sklystu "gleite aus" Lit. Mitt. I, 19 zu sklids.

Avots: ME II, 882

‡ skrìdêtiês ² Selsau n. FBR. IX, 135, = strīdêtiês?

Avots: EH II, 511

šlēderêt, -ẽju Bershot (mit ẽ), Rothof, = slīdêt, glitschen, ausgleiten: kamanas šlēderē pa nuobrauktu ceļu uz vienu malu.

Avots: ME IV, 59

II svèdrêtiês ² (?) Tirsen "= svīdêties, sviedrêties".

Avots: ME III, 1153

trīdeksnis

II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î ² ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.

Avots: ME IV, 240

I trĩdêt Dunika, Schrunden, U. (aus Sessw.), trīdêtiês Frauenb. (mit ĩ ), Gold., = strĩdêtiês, streiten: sajāj visi ... kuopā un visādi trīdas, kamē̦r visi ... sabraukuši RKr. XVI, 169. In livischem Munde aus strīdêt(iês) entstanden? Weniger wahrscheinlich ist wohl Verwandtschaft mit norw. treisk "widerspenstig", aksl. triz[d]na "certamen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 633).

Avots: ME IV, 240

uznîst in der Zusammensetzung mit ne-, = neìeredzêt, ìenīdêt, hassen, nicht leiden Druw. (nur noch gelegentlich in der alten Generation zu hören?), Bers., Golg., Sessw.: pamāte neuznīst pameitas.

Avots: ME IV, 362

uzplaiksnît, "= atspīdêt" Ar.; tagen, anbrechen: uzplaiksnīja gaismiņa Ramkau. Refl. -tiês, sich aufklären (vom Himmel) Kl. (mit aî); aufleuchten: ugunis atkal uzplaiksnās Druva I, 51.

Avots: ME IV, 366

II vîdêt ² (li. -vydėti) Naud., -u, -ẽju, gönnen: vīdi, ak vīdi pie krūtīm tev galviņu sliet! Asp. Ziedu klēpis 107: Refl. -tiês (gewöhnlich negiert!),

1) sich gönnen:
viņš nevīdas ne paēst sev, tik skuops viņš ir Naud. nevīduos pate dzert, ne saviem brāļiem duot BW.19724;

2) wünschen, wollen, mögen:
tu esi ... skuops! ... tu nevīdies viņam ne˙kā duot Pas. IV, 88 (aus Selg.). ir priekš mēteļa nevīdas ieduot Deglavs Rīga II, 1, 306. viņš ne bēres nevīdās (oder Präteritum zu einem "vīsties?) izrīkuot! Ieviņš Jaun. Ziņas 1929, № 146. Doch wohl nebst pavīdêt I (= li. pavydėti) "missgönnen" und nenuovīdêt (slav. nenaviděti; vgl. auch r. зависть "Neid" und lat. invidēre) zu vīdêt I, wobei die Bed. "gönnen" ursprünglich wohl in der Zusammensetzung mit einem Präfix aufgekommen ist.

Avots: ME IV, 634

viedêt -u od. -ẽju, -ẽju sehen, Sehvermögen besitzen Kremon n. U., Gr.-Würzau, Kurmene, Salwen, (mit iê ) Selsau, Setzen, (mit iẽ ) Bauske, Nigr., (mit ìe ² ) Golg., Warkh., (mit iê ² ) Segewold; mit Mühe sehen, wahrnehmen Golg., Salgaln, (mit iẽ ) Serbigal; "skatīties" (?) Gr.-Würzau, Salwen; "izzināt, ģist". Nerft: es vēl varu drusku viedēt (sagt ein alter Mensch mit schwachem Sehvermögen) Spr. svīda gaismiņa; nu jau varēja drusku viedēt ceļu Golg. gaisa kuģis gāja tik augstu, ka tik knapi varēja viedēt Salgaln. vilnaines rakstu krāsas tâ izdzisušas, ka zaļuo grūti viedēt ebenda. cik acis vien vied Plūd. Uz saul. tāli 10. vārpu jūrai... gala ne viedēt..., ne redzēt R.Ērglis Pel. bar. vectēvi 173, ja viņš ietu stāvus, tad viņa tē̦ls būtu pret luogu viedējams Janš. Līgava I, 38. nuo tumšajām... mākuoņām bija viedējams, ka.., var uznākt... lietus gāziens Dzimtene V, 59. jaunajam nuo sejas viedējams, ka padoma viņam... netrūkst Bandavā I, 32. Part. praes. pass. viedams, sichtbar, wahrnehmbar MWM. VII, 572, XI, 210, Dr.; (fig.) bedeutend: tē̦ls vienmē̦r viedamāks riežas Vēr. 131. ieduomās viedams Jauns. III, 64. dziesmās viedamu vietu ieņe̦m dabas elements Plūd. Llv. II, 183. viedamas pē̦das 66. Subst. viedêjums, Wahrnehmung (?): viņa skrēja... uz tuo pusi, uz kuru pēc viņas viedējuma bija duomājamas... sudmalas Janš. Dzimtene IV,66. Nebst vidêt

I, veĩds, vīdêt

I zu li. išvýsti "erblicken", (alt) veizdi "sieh!", pavidalas, vaidas, "Erscheinung", apr. widdai "sah", waidinna "(sie) zeigen", waisei "du weisst", stawīds "ein solcher", weydulis, "Augapfel", serb. vȉdjeti, lat. vidēre, "sehen", got. witan beobachten", wait, aksl. vědě ai. vēda, gr. οῖδα, arm. gitem, ir. rofetar "ich weiss", got. fairweitjan "umherspähen", ir. adfiadat "sie verkünden", gr. εἴδομαι, "erscheine", ἰδεῖν "erblicken", av. vista "bekannt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 338 und 357 f., Walde Vrgl. Wrtb.,236ff.

Avots: ME IV, 652, 653