Paplašinātā meklēšana

àizviļinât, tr., hin-, weglocken: mēģina daždažādiem apsuolījumiem viņu aizviļināt JK. V, 142.

Avots: ME I, 60

apaļinât (li. apvalìnti) od. apaļuôt, tr., runden: kuoku.

Avots: ME I, 74

apmuļinât, besabbein: auch Samiten.

Avots: EH I, 103

apmuļinât, tr., besabbeln: maizi; beschmutzen, unordentlich, ohne die gehörige Gründlichkeit eine Arbeit tun: apmuļināts vien vēl ir; nav nekas padarīts SP. mūsu ausis ir vācu valuodas apmuļinātas, unsere Ohren sind durch die deutsche Sprache unsicher, abgestumpft worden.

Avots: ME I, 109

apuļinât, tr., oberflächlich eine Arbeit tun Etn. III, 146; abstumpfen: ir nu tāds apuļināts, nejūtīgs muļķis A. XII, 407. es guodam pabeidzu, kuo viņš bij apuļinājis ar cirvi Vid.

Avots: ME I, 132

atvaļinât, tr.,

1) befreien:
māte viņu, kur varēja, atvaļināja nuo darba A. XVI, 363;

2) beurlauben, verabschieden:
zaldātu, ierēdni. Refl. -tiês, sich befreien, Urlaub nehmen. atvaļinājums, der Urlaub: bij aizgājis atvaļinājumā A. XX, 102.

Avots: ME I, 207

atviļinât, tr., her-, weglocken, abspenstig machen: es prasu, lai tu nemēģinātu Almu nuo manis atviļināt pruojām Alm.

Avots: ME I, 211

‡ daiļinât Veselis Tīr. ļaudis, = daĩlinât: mūsu valuodas... daiļinātājs Janš. Dzimtene II ² , 467.

Avots: EH I, 302

‡ *dziļinât(iês), zu erschliessen aus izdziļinât, iedzijinâtiês und nuodziļinâtiês.

Avots: EH I, 358

‡ *dziļinât(iês), zu erschliessen aus izdziļinât, iedzijinâtiês und nuodziļinâtiês.

Avots: EH I, 358

‡ ìedziļinât (?) Viļāni "= ìedzīt 1, ìerakt": ie. mietu zemē.

Avots: EH I, 511

ìedziļinâtiês, ìedziļuôtiês Vēr. I, 1520, sich vertiefen: jāiedziļinājas jautājumuos Pilsuonis 33.

Avots: ME II, 13

izdziļinât, austiefen: aku, grāvi. Refl. - tiês, tiefer werden: plaisma ar˙vien vairāk izdziļinājās Janš.

Avots: ME I, 732

‡ izkuļinât Frauenb., = izkustinât. Refl. -tiês ebenda, = izkuļâties.

Avots: EH I, 459

‡ izvaļinâtiês Sassm., = ‡ izvaļâtiês.

Avots: EH I, 493

I izviļinât, s. izvilinât.

Avots: ME I, 829

II izviļinât, durchkneten; knetend, drückend etw. hervorbringen: viņš izviļināja nuo maizes bumbiņas.

Avots: ME I, 829

kuļinât: k. alu pudelēs Linden in Kurl., Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 673

kuļinât, s. kulinât.

Avots: ME II, 310

‡ kūļinâtiês Schujen, (mit ù) Serbig., = kùļuôtiês: viņi kūļinātuos laukā (nuo ratiem) un kliegtu Kaudz. Jaunie mērn. l. IV, 155-6.

Avots: EH I, 683

ļeļinât, intr., nachäffen, ļe̦ļe̦ļe, sagen Mar. n. RKr. XV, 123.

Avots: ME II, 535

ļirļinât, leiern: leierkastes ļirļināšana A. v. J. 1893. S. 346.

Avots: ME II, 541

[ļuļinât, murmeln, brummen Wid.] Refl. -tiês, [sich abgeben mit?]: es ļuļināšuos ap tavu madāmu Saul. III, 113; ["spielen, tändeln": ļ. ar bē̦rnu Warkl.].

Avots: ME II, 542

‡ II ļuļinât PV. "kuļināt: maigi - kâ auklējuot - ruokā turēt; kuļinuot maidzīt".

Avots: EH I, 774

I ļuļļinât Lös. n. Etn. IV. 130, [lullen, schlecht spielen?]: tu jau ļuļļini vien; ne˙maz nemāki stabulēt.

Avots: ME II, 542

[II ļuļļinât "(aus einer weichen Masse formend) bilden, herstellen"; nuo māliem pīlītes Bauske.]

Avots: ME II, 542

ļurļinât, tr., spielen, ableiern: kādu niecīgu gabaliņu Dok. A.

Avots: ME II, 545

‡ moļ˜ļinât Seyershof, ungeschickt. und zaghaft (fr)essen: guove ēdienu tâ kâ pa zuobu galiem vien moļļina (wenn die Zähne wackeln). Vgl. muļļinât ‡ 2.

Avots: EH I, 827

muļinât: oberflächlich waschen Grenzhof (Mežamuiža); besudeln N.-Wohlfahrt; (in der Hand) hin und her drehend beschmutzen Stenden. ‡ Refl. -tiês Stenden,

1) häufig angerührt od. gedreht schmutzig werden:
grāmatu daudz šķirstuot, lapas sāk m.;

2) ohne rechten Erfolg arbeiten.

Avots: EH I, 831

muļinât, herumwühlen, nicht vom Flecke kommen [PS., Jürg.], ohne Zähne essen: viņš muļina ēdienu pa muti, ne˙maz lāga neē̦d gaļu Līn.; ["viļāt spaidīt, mīcīt un pie tam samurkšķīt; neveikli, nemākulīgi un ilgi kuo darīt" Nötk.].

Avots: ME II, 666

muļļinât, ‡

2) langsam im Munde lutschend fressen
Seyershof: sunītis muļ˜ļina garuoziņu.

Avots: EH I, 832

muļļinât, tr., irreführen, herumführen: gars tuo stundas laiku muļļinājis Etn. II, 39.

Avots: ME II, 666

nùopaļinât Sassm., nùoapaļuôt, tr., abrunden: valstis cenšas savas ruobežas nuoapaļuot MWM. IX, 796. Auch fig.: literāriski darbi, kas juo rūpīgi izstrādāti un nuoapaļuoti Vēr. I, 234. viņš bija tik samērīgs, tik nuoapaļuots Purap. Refl. - tiês, sich abrunden, vollständig rund werden: visi šie ātri nuoapaļuojas Skalbe. Subst. nùoapaļuõjums, das Abgerundete, die Abrundung; nùoapaļinâšana. nùoapaļinâšanâs, nùoapaļuôšanâs, das Sichabrunden; nùoapaļinâtãjs, wer abrundet.

Avots: ME II, 757

nùodziļinâtiês, sich versenken, sich vertiefen: viņš savā mākslā nuodziļinājās Konv. ² 712.

Avots: ME II, 780

nùomuļinât, tr. m abstumpfen: miesās un garā nuomuļināts Aps., s. auch nùomuļât.

Avots: ME II, 822

nùomuļinâtiês, ‡

2) lange Zeit arbeitend beinahe nichts ausrichten
Behnen.

Avots: EH II, 70

[nùomuļinâtiês, sich beschmutzen Gramsden.]

Avots: ME II, 822

nùoviļinât, tr., ablugsen, betrügendweg-, hin-, herablocken: viņa daž˙dažādi izpūlejās, gribēdama meitu zemē nuoviļināt Etn. III, 79.

Avots: ME II, 887

‡ II nuoviļinât Dunika,

1) = nùovelˆt 1: n. balku nuo krasta upē;

2) = nùovā`rtît 2: n. kuo miltuos vai dubļuos Trik.

Avots: EH II, 107

uoļinât Etn. I, 6, = uoļât I 2.

Avots: ME IV, 418

paapaļinât, paapaļuôt, tr., ein wenig runden, rund machen.

Avots: ME III, 4

padziļinât, ‡ Refl. -tiês, sich vertiefen: grāvis padziļinājies Dickeln, Hasenp., Kurmene, Mar., Warkh. u. a. viņu starpā naids padziļinājies Jürg. u. a.

Avots: EH II, 130

padziļinât, tr., vertiefen: izglītuotais latvietis padziļina un nuostiprina savu pašapziņu Vēr. II, 481. Subst. padziļinãjums, die Vertiefung; padziļinâšana, das Vertiefen; padziļinâtãjs, wer vertieft.

Avots: ME III, 22

‡ pavaļinât, ein wenig vaļinât 2 Frauenb.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt; tuo vajaga vairāk p.

Avots: EH XIII, 187

pìekuļinât, N.-Peb., = piekulinât.

Avots: ME III, 261

pìemuļinât, mit Geifer verunreinigen: teļš piemuļinājis ķipu Salis.

Avots: ME III, 274

pìeviļinât, an-, heran-, herbeilocken: lapsas dažādām balsīm pieviļina savus lapsē̦nus Krieviņ 8. S. auch pievilinât.

Avots: ME III, 311

sakuļinât,

2): s., lai ruodas putas Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 421

sakuļinât,

1) in Widdrisch, Lautb., = sakulinât;

2) = sakuļât: s. zâles Jürg.

Avots: ME II, 658

samuļinât PS., Woimarshof, Dond., Zögenhof, Ermes, Salis, Siuxt, Kursiten, Widdrisch, = samuļât 3.

Avots: ME II, 690

saveļinât, zwischen den Händen zusammenrollen: mīklu saveļina apaļuos kamuoluos Konv. ¹ 803.

Avots: ME III, 784

saviļinât: auch Dunika.

Avots: EH XVI, 466

saviļinât, s. savilinât.

Avots: ME III, 788

sažeļinât, nicht gehörig auswaschen: s. veļu Bauske.

Avots: ME III, 799

tâļinât, s. tâlinât.

Avots: ME IV, 146

‡ tuļinâtiês Seyershof "pavirši parādīties".

Avots: EH II, 702

I uļinât Ar., = ulinât II.

Avots: ME IV, 298

II uļinât; sprudeln, rieseln: pavasarī ūdeņi uļina pa visām malām Saikava.

Avots: ME IV, 298

uzkuļinâtiês,

1) zappelnd (mühsam
N.Peb.) hinaufgelangen: slīcējs uzkulinājās nuo ūdens Daugeln;

2) = uzkultiês 1 Blieden.

Avots: ME IV, 346

uzkūļinâtiês, s. uzkūlinâtiês 1.

Avots: ME IV, 348

‡ uzmuļinât, = uzmuļ˜ļât: cik nu man tās zemītes! tuo es tâ˙pat vien uzmuļinu bz kāda agronoma Veldre Dēli un meitas 126.

Avots: EH II, 729

uzviļinât, = uzvilinât.

Avots: ME IV, 399

vaļinât,

1) lockern :
vaļināt buras, die Segel herablassen Dr.;

2) (jem.) in Freiheit, Musse leben lassen
Frauenh., befreien Bers.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt, tuo vajaga vairāk vaļināt Frauenb.

Avots: ME IV, 465

vàļinât (?) Nötk. "= valstît, viļât".

Avots: ME IV, 498

I viļinât, = vilinât II, (zwischen den Fingern resp. Händen) rollen, kneten (z. B. Brotteig, Schneeballen) U.: e̦smu re̦sna mātes meita, vai nuo māla viļināta BW. 9894.

Avots: ME IV, 597, 598

II viļinât: auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 785

II viļinât, = vilinât I, (betrügerisch) locken, verführen L., Spr.: miedziņš mani viļināja (Var.: aicināja) BW. 6764 var. viņš iet, kurp tuo saule viļina Vēr. II, 604. zemes poli nebeidz viļināt . . . ceļuotājus un pētniekus Vēr. I, 1545.

Avots: ME IV, 598

vuļinât: (kukulis) uz gurneņiem vuļināts Tdz. 56876.

Avots: EH II, 799

vuļinât, wälzen, rollen Baltinov, Mar., Marienhausen, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Zvirgzdine: slīkuoni vajaga vuļināt Mar. n. RKr. XV, 144. bē̦rni vuļina ripu pa pagalmu Zvirgzdine. akmiņus pa tīrumu vuļina vienā vietā ebenda. vuļināt mīklu, mālus, vaskus Baltinov, Šķilbē̦ni.

Avots: ME IV, 676

‡ zaļinât, grün färben: svārki ... zaļi zaļināti Tdz. 54766.

Avots: EH II, 801

‡ àizalinât Mezkül, = àizviļinât.

Avots: EH I, 6

‡ apmučît Salis, = apmuļinât: a. maizi.

Avots: EH I, 102

apviļât, apviļinât, freqn. zu apvelˆt, tr.,

1) rollend kneten, rundum drücken eine weiche Masse:
dievs apviļājis dūņas LP. VII, 1192; maizes mīkstumu;

2) rollend, knetend etw. womit umgeben:
saimniece apviļinājusi akmeni mīklā LP. V, 79. Refl. -tiês, sich wälzend womit umgeben, bedeckt werden: lapsa le̦c abrā ar visu augumu un apviļājas ar mīklu LP. V, 166.

Avots: ME I, 136

attâlinât (li. attólinti), attâļinât, tr., entfernen, weiter rücken: katrs nuodzīvuots mirklis attāļina mani nuo tām stundām Vēr. II, 52. Refl. -tiês, auch attâļuoties, sich entfremden: viņa iesaucās attāļinādamās JR. V, 92. cilvē̦kam ir iespējams attālināties nuo dabas Vēr. I, 1133.

Kļūdu labojums:
sich entfremden = sich entfernen; sich entfremden

Avots: ME I, 204

‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês, zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen: kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.

Avots: EH I, 178

[atvilinât Neu-Bergfried, gleichbed. mit atviļinât.]

Avots: ME I, 210

‡ *dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

ìevilinât, auch ieviļinât Kand., tr., hinein -, hereinlocken: suni istabā. viņa pruot savuos tīkluos ievilināt.

Avots: ME II, 88

izvilinât, izviļinât, tr., (betrügerisch) heraus -, entlocken: jauka pēcpusdiena bija izvilinājusi klajā pilsē̦tas iedzīvuotājus Asp. stabule - muzikas rīks, nuo kuŗa tika izviļinātas vis˙jaukākās skaņas Antrop. II, 108. Refl. - tiês, sich herauslocken: smiekli izviļinās paši nuo sevis R. Sk. II, 60.

Avots: ME I, 828

kulinât [vgl. li. kulinė´ti "vielfach ein wenig hart schlagen"] Mar. n. RKr. XV, 121, kuļinât, tr., freqn. zu kul˜t, wiederholt schlagen, klopfen, schütteln, mischen, quirlen, wedeln, [schnell bewegen Fest.]: nevērīgi kājas kuļinādama, viņa sāka atlaist matus vaļā RA. vistiņa pāri reizes kuļināja ar kŗeisuo spārnu Purap. kulināt uolas, sviestu Mar. viņš lūgdamies kulināja asti MWM. VII, 694. Refl. -tiês, sick bewegen: re̦snais vē̦de̦rs tâ kulinājās, ka man uznāk bailes Druva I, 1079. [kuo tu kāju kuļini Fest.]

Avots: ME II, 306

muļît Salis n. U., = muļinât.

Avots: ME II, 666

‡ nùoapaluôt Oknist, = nùoapaļinât.

Avots: EH II, 30

[nùomuļât, nùomuļît, nùomuļinât "unordentlich und unschön fertigmachen" Gramsden.] Refl. nùomuļâtiês [Serben, Sermus, Ermes, Seppkull], nùomullâtiês nùomūlâtiês JK. V, 52, sich besudeln, sich beschmutzen: sieva taujājuse, kur tâ e̦suot nuomuļājies LP. III, 32, [Vank., Wolgunt, Mitau, N. - Peb.; in N. - Peb., Autz, Grünh. auch - eine Weile ungeschickt arbeiten: visu cēlienu nuomuļājies un ne˙kā nepadarījis; nuomuļāties "eine Weile ohne Arbeit leben" Bers.]

Avots: ME II, 822

I paviļât (li. pavilióti), paviļuôt, anführen, betrügen: es meitiņas paviļāju (Var.: pame̦luoju, pamānīju; paviļuoju BW. 797,

3) BW. 28476.

II paviļât,

1) auch paviļinât PS., Bers., Bauske, ein wenig (in den Händen) wälzen:
uormanis paviļāja tuo pirkstuos Cālītis Dzīvība 5. bē̦rnu paviļā pa šuo aukstuo spilve̦nu Stari II, 624;

2) ein Fundament
(paviļa) legen Wid. Refl. -tiês, sich ein wenig wälzen: p. bez darba.

Avots: ME III, 138

pìevilinât Wid., = pieviļinât, anlocken: ar tārpiem viņš pievilina zivis J. R. III, 16.

Avots: ME III, 310

sabaîļuôt, sabaiļinât, tr., erschrecken, in Angst jagen: vainīga, iekšēji sabaiļuota... cilvē̦ka šaubu jūklis Veselis Tīrumu ļaudis. ar dvēseli sabaiļinātu V. Eglītis. Refl. -tiês, erschrecken (intr.), sich stark ängstigen: viņa tad par mani sabaiļuotuos Latv.

Avots: ME III, 591

sakruopļuôt, sakruopuļuôt, sakruopļinât, tr., verkrüppeln, entstellen: kauli tiek sakruopļuoti Tuberk. 16. kas sevi kaut kādi sakruopļuo, nuo dienasta bē̦gdams Blaum. sakruopļuotās statujas JR. IV, 13. sakruopļuota cilvē̦ka līķis B. Vēstn. bifeļi sakruopļināja zvē̦ru tik stipri, ka tas turpat nuobeidzās D. mūsu rakstu tē̦vi sakruopļuojuši valuodas daiļumu MWM. VIII, 124. Refl. sakruopļuôtiês, sich verkrüppeln, verstümmeln: kuslais stāds sakruopļuojas Alm. Kaislību varā 116.

Avots: ME II, 657

samuļ˜ļât, tr.,

1) auch: samuļ˜ļinât Dunika, im Munde hin- und herdrehend zerkauen, besudeln: ēdienu;

2) trüben:
ūdeni Nigr.;

3) verpfuschen
Dunika.

Avots: ME II, 690

savilinât, saviļinât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten; zwischen den Fingern zerrollen, zerkneten Mag. XIII, 2, 63: gluomas tik dzidri dze̦ltē̦nas, kâ būtu savilinātas nuo sabiezējuša liepu me̦dus Janš. Bandavā I, 226. ar siekalu palīdzību mēle saviļina barību Alksn. Bar. 24. saviļināt pikās Etn. II, 136. es tādu Indriķi uzmūrē̦tu: nuo mālu pickiņas saviļinātu BW. 20161, 2.

Avots: ME III, 787

tâlinât (li. tólinti) Bers., C., Nötk., Warkl., tālinât U., tāļinât, weit entfernen U.; sagen von jem., dass er fern sei: tālu tautas tālināja (Var.: tāļināja 26476, 1 var.) manus . . . brāleliņus BW. 26475.

Avots: ME IV, 145

uzkūlinâtiês,

1) mit Mühe hinaufgelangen (uzkūļinātiês) Bers., Erlaa, Schujen, hinaufsteigen Grosdohn,( uzkùļinâtiês ² ) Kalzenau, (mit Mühe) hinaufklettern, -kriechen, -klimmen (uzkūļinâtiês) Meiran, (mit ù ² ) Lubn.: viņš nevar uzkūlināties kalnā Grosdohn. kurš uzkūļinājies uz ligzdas malas, tas aizspurkš pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80;

2) sich vorbereiten (perfektiv), sich fertig machen:
uzkūlinies ātrāk, lai var tikt uz baznīcu! Ekau.

Avots: ME IV, 348

II vilinât = viļinât I: ze̦ms, re̦sns tautu dē̦ls, kâ māluos vilināts BW. 21487. Zu velˆt.

Avots: ME IV, 587