Paplašinātā meklēšana

àizãķêt: ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) zuhaken: svārki nepareizi aizāķējušies;

2) sich
(dat.) zuhaken Dunika, Kal. u. a.: a. sev svārkus.

Avots: EH I, 7

àizãķêt: ãķi, luogu, den Haken, das Fenster zuhaken.

Avots: ME I, 18

‡ I àizvãķêt līdz, (bei einem Toten) wachen bis (perfektiv) Lemsal: a. (pie miruoņa) līdz rītam.

Avots: EH I, 62

‡ II àizvāķêt Stenden, = àizvâkt.

Avots: EH I, 62

ãķêt, Refl. -tiês, ‡

3) sich (ein)haken:
āķītis āķējās... ēzītī BW. 1062, I.

Avots: EH I, 193

ãķêt (entlehnt), tr., haken, häkeln: āķi. Refl. -tiês, emsig arbeiten; āķēties pretī, sich entgegenhalten.

Avots: ME I, 237

‡ apvãķêt miruoni Bauske u. a., bei einem Toten wachen.

Avots: EH I, 125

atãķêt, tr., loshaken: ãķi. Refl. -tiês, sich loshaken: āķis atāķējies.

Avots: ME I, 149

blãķêt, ‡

2) schichtweise, in Haufen (z. B. Getreide, Heu, Stroh) dicht zusammenpacken
AP. (mit à ² ) Fest.: b. labību šķūnī.

Avots: EH I, 227

blãķêt, eine Tenne, einen Estrich fertig schlagen, glätten St., U. [Dürfte von einem * blāks "flach" (vgl. blākns dass.) abgeleitet sein; vgl. Leskien Nom. 539.]

Avots: ME I, 311

I brãķêt [?], freqn. von brèkt, schreien Kreuzb. n. U.

Avots: ME I, 327

II brãķêt, ‡ Subst. brãķê̦tãjs, wer brakt, tadelt: meitu b. BW. 9840, 1 var. dziesmu brāķē̦tāja 925, 1.

Avots: EH I, 239

II brãķêt, - ēju, [brākât U.] tr., braken, für schlechte, untaugliche Ware erklären, tadeln: siļķes, slīpeŗus brāķēt. preču brāķēšana ieve̦sta Krievijā nuo Pēteŗa Lielā laikiem. re̦ti, re̦ti tie puisīši, kas meitiņas nebrāķē. Aus mnd. wraken.

Avots: ME I, 327

III brāķêt: vgl. dazu J. Alunāns IMM. 1933 II, 332.

Avots: EH I, 239

III brāķêt, - ēju, fehlen, mangeln, gebrechen: tādas vietas vien gribēju, kur maizītes nebrāķēja Ltd. 1920. [Zugrunde liegt mnd. brak(e) "Mangel".]

Avots: ME I, 328

ìeãķêt, ‡ Refl. -tiês, sich einhaken.

Avots: EH I, 502

ìeãķêt, tr., einhaken: āķi, kuŗu ieāķēja matuos BW. III, 1, S. 27.

Avots: ME II, 2

izbrãķêt, tr., ausbraken: precinieki visas izbrāķēja BW. III, 1, 60.

Avots: ME I, 718

‡ izvāķêt, hinausjagen Jummardehn.

Avots: EH I, 494

‡ nùoblãķêt AP., schichtweise zusammenpacken (perfektiv): n. labību šķūnī.

Avots: EH II, 32

nùobrãķêt, tr., herabsetzen, sehr tadeln: meitu, darbu.

Avots: ME II, 764

pìeãķêt, ‡ Refl. -tiês, sich anhaken.

Avots: EH II, 243

pìeãķêt, anhaken.

Avots: ME III, 237

‡ pievâķêt ² Dond., = pìevākt I 3: pievāķē manus bȩ̄rnus, kamȩ̄r aizskriešu uz ciemu!

Avots: EH II, 278

saãķêt, tr., zusammenhaken, zuhaken: ņieburus saāķēja priekšā ar āķiem A. XX, 378.

Avots: ME III, 590

sablãļêt: save̦d un sablāķē visus rudzus pielievenī AP.

Avots: EH II, 396

sablãķêt, tr., zusammenschichten: le̦dus jau izkustināts nuo ziemas sablāķē̦tām vietām R. Sk. II, 140.

Avots: ME III, 595

sabrãķêt Wid., sabrãkât Dunika, tr., ausbraken, tadeln.

Avots: ME III, 597

saslāķêtiês, zusammenfallen, sich sacken: viss vienā slāķī saslāķējies Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 736

‡ II savāķêt, = savākt 1: skujas, kuo ... skudrds par savu mājuokli ... savāķēja kuopā Pēt. Av. IV, 174.

Avots: EH II, 464

savāķêt, eine Zeitlang wachen od. die Wache halten (bei einer Leiche) LKVv.

Avots: ME III, 782

‡ slãķêt Orellen "likt": s. riju pilnu ar se̦ru. Vgl. slāķêtiês und zlàķêt ² .

Avots: EH II, 523

slāķêtiês (gew. in der Zstz. mit sa-), zusammengepresst werden, sich stauen Alksnis-Zundulis. Wohl von slāķis abgeleitet.

Avots: ME III, 922

‡ šnāķêt Mag. VI, 44, durch die Nase sprechen.

Avots: EH II, 650

šņāķēt, schnarrend durch die Nase reden L., St.

Avots: ME IV, 94

uzãķêt,

1) (hin)aufhaken:
uzāķēt slieku uz makšķeres. uzāķēt skārnī gaļu;

2) auf-, loshaken:
uzāķēt kamzuoļus.

Avots: ME IV, 316

uzblãķêt aufstapeln: blankas uzblāķētas lielā kaudzē.

Avots: ME IV, 318

uzvāķêt,

1) hinaufschaffen:
uzvākēt mantas Stenden;

2) aufpassen:
uzvāķēt bē̦rnus Stenden.

Avots: ME IV, 397

I vãķêt: auch (mit à ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 762

I vãķêt Bauske, Frauenb., Wandsen, -ẽju, (bei einem Kranken, einem Toten U., Spr., Dond.) wachen Bielensfein Holzb. 126, Spr.; "nuomuodā būt un kaut kuo uzraudzīt vai izpildīt" Vīt.; "sargāt" (mit à ² ) Kreuzb.: miruoni vāķēt Bauske, Frauenb., Memelshof, Sehren, Wandsen (unbek. in Livt. und oknist). baznīciņā vāķēja līķi Ezeriņš Leijerk. II, 100. nakti priekš bērēm līķi vāķē BW. III, 3, S. 897. dažās bērēs vāķēšanas naktī... grib, lai daudz dzied Janš. Dzimtene ² II, 24. mēs pie zārka vāķējām Vīt. pareizi vāķēt, fleissig wachen Für. I. caur cauriem vāķēt, durchwachen ebenda Aus mnd. waken "wachen".

Avots: ME IV, 495, 496

II vāķêt ² , -ẽju,

1) = vàkt 2: vāķē savas grāmatas! Stenden;

2) = vàkt 3: vāķēt bē̦rnu Sehren ("šūpuot"), Stenden ("uzraudzīt"), Wandsen. bē̦rni jāvāķē, lai ar tiem kas nenuotiekas Dond. vāķēt luopus Dond., Wandsen. Refl. -tiês, = vàktiês 2: vāķẽjies ārā! Stenden, Wandsen. Dürfte auf dem prs. und prt. vāķu (von vākt) beruhen, wobei in der Bed. 2 wenigstens teilweise auch vāķêt I vorliegen kann.

Avots: ME IV, 496

zlàķêt ² Lennew., zlāģêt 1.

Avots: ME IV, 746

II bliẽķêt, auch blēķēt, flach schlagen (= blāķēt), ein Tenne fertig schlagen L., U. [Dafür bliekāt Wid.; Ableitung von blieks.]

Avots: ME I, 317

pliķeris, ein Armer, ein Habenlchts: tāda pliķeŗa dēļ izbrāķēt bagātu cilvēku! A. v. J. 1902, S. 406. viņa neietu pie kāda nekāda pliķeŗa saimnieķeļa A. v. J. 1903 S. 26.

Avots: ME III, 345

samel̂t, -meļu, -mêlu N.·-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411 "savērt, saāķēt": s. pastalai uosas. stīpas galus N: -Peb.

Avots: ME III, 683