Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ēvelēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ēvelēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizēvelēt

‡ àizẽvelêt,

1) hobelnd hinter etwas geraten lassen:
a. skaidas aiz kāda priekšme̦ta;

2) anfangen zu hobeln:
aizēvelējis dēli un atstājis Jürg.;

3) die Füsse schleppend, schlurrend hin-, fortgehen:
aizēvelējis ar klibuo kāju uz kruogu Bers.

Avots: EH I, 23

aizzēvelēt

‡ àizzẽvelêt, ein Zündholz anzünden Kal.

Avots: EH I, 64

atēvelēt

‡ atẽvelêt,

1) hobelnd abstumpfen
(tr.): a. ēvelei zuobus Dunika u. a.;

2) hobelnd verletzen
Dunika: kāpuostus ēvelējuot, atēvelēju nagus.

Avots: EH I, 141

ēvelēt

ẽvelêt, -ēju, hobeln. [vgl. nd. höveln]. ẽvelêšana das Hobeln. ẽ̦ve̦lê̦tājs, jem., der hobelt.

Avots: ME I, 578

izēvelēt

izẽvelêt,

1) aushobeln:
dẽli dīdze̦nu Dunika;

2) mit dem Hobeln fertig werden
PS. Refl. - tiês, zur Genüge hobeln.

Avots: ME I, 735

paēvelēt

paẽvelêt, tr., ein wenig hobeln: dēli. [Refl. -tiês, ein wenig zu seinem Vergnügen hobeln.]

Avots: ME III, 25

rēvelēt

‡ rèvelêt 2 PV., laut und lange weinen od. lachen: bē̦rns rēvelē vienā rēvelēšanā.

Avots: EH II, 370

saēvelēt

saẽvelêt, ‡

2) hobelnd entstehen machen:
s. daudz skaidu Dunika u. a.

Avots: EH II, 407

saēvelēt

saẽvelêt, tr., hobelnd zerkleinern: ēvelējis, kamē̦r saēvelējis par mazām bumbiņām LP. VII, 202.

Avots: ME III, 623

uzēvelēt

uzẽvelêt,

1) hobelnd auf etw. treffen:
uzēvelēt uz naglas;

2) von neuem hobeln:
tuo vajadzēs vēl reiz uzēvelēt;

3) prügeln
(perfektiv): uzēvelēt kādam krietni pa muguru KatrE.

Avots: ME IV, 331

zēvelēt

zẽvelêt, ‡

4) = sper̂t: (zirgi vilkam) zēvelē Pas. XV, 486; schiessen
Dunika (z. kam virsū). lai tik zēvelē, lai gatavuo mums ceļu; ‡

5) mit einem Zündhölzchen Feuer anzünden
Frauenb.

Avots: EH II, 805

zēvelēt

zẽvelêt, -ẽju,

1) viel und schnell essen
Grenzhof;

2) scharf und heftig wehen, blasen
Grenzhof;

3) stark frieren (wo?).

Avots: ME IV, 715

Šķirkļa skaidrojumā (4)

bubulis

III bubulis,

1) der Knoten im Garn, im Gewebe:
dzijas pavediens glude̦ns bez ķada bubulīša Alm., [Ruj.] man aptina dē̦lu māte bubulaiņu galvas autu; ņemat, brāļi, ēvelēt, nuodze̦nat bubulīšus BW. 24671. [uz bubuļa (Var.: pubuļa) stāvē̦dama BW. 25314 var.];

2) dāmu bubulītis, die Rauchwolke
Skalbe Duomas II, 67. [Nach Būga РФВ. LXVII, 232 zu li. buburai "harter Ausschlag, Gänsehaut" u. a.]

Avots: ME I, 343, 344

ķērnāt

ķẽ̦rnât, -ãju, ķērnêt, -ẽju, schmieren, schmaddern: neķē̦rnā tâ sviestu! Refl. -tiês, im Schmutz wühlen, unsauber umgehen, stümpern: bē̦rns ķē̦rnājas ar pirkstiem pa bļuodu. viņš ilgi ķē̦rnājas ap siena gubu. nuopratis, ka ve̦lns te ķē̦rnājies LP. VII, 1312. kuo tur viena zagļa dēļ par daudz atkal ies ķē̦rnāties LP. VI, 17. [viņš tur ilgi ķē̦rnājās (= nesekmīgi darbuojās) gar salūzušajiem ratiem. ja nemāki ēvelēt, tad labāk neķē̦rnājies gar ēveli! Stenden. Li. ker̃noti "мѣшать с грязью" nach Būga KSn. I, 229 aus le. ķẽ̦rnât, das wahrscheinlich aus den finnischen Sprachen stamme (vgl. finn. kärnätä "tadeln", liv., kǟrnǝ "besudeln")]

Avots: ME II, 376

rantīt

ran̂tît 2 ,

1): hauen, kerben
Schnehpeln; "ar nazi griêzt (kuoku) nuo katras puses" NB.; tie mūs[u] maizīti r. ranta Tdz. 57092 (aus Gudenieki); "ieēvelēt dēlī strīpas" (mit an) Heidenfeld; ‡

5) mit Streifen weben
(mit an) Heidenfeld; ‡

6) "?": jāsāk r. (iet) uz tirgu Laidsen (mit an).

Avots: EH II, 354

sīkstēt

sîkstêt: prs. sîkstēju od. sîkstu Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148; kuoks jau sācis s. ("kļūt sīksts"); nevar vairs gludu nuoēvelēt Saikava.

Avots: EH II, 492