vēkšêt,
-u, -ẽju, blärren St.,
plärren Bl. (mit
ẽ ),
(von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.;
(hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit
ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit
è ) Trik., (mit
ê 2 ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj.
(von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit
ê 2 ) Sessw.,
(vẽkškêt) Adiamünde
(von Kindern gesagt), Frauenb.
(von Kindern gesagt), (mit
ê 2 ) Bers.
(von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE.
(von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava
(von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt
(von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit
è 2 ) Lös.,
(vēkšķît) Sessw., (mit
è 2 ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau,
(vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit
è ) C., Nötk., PS.
(von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen
(von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê 2 ) Golg.
(von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.
(von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen
(von Kindern und Hasen), Zvirgzdine
(von Schafen), (mit
ê 2 ) AP.
(von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln;
vẽkšêt MSil.
"kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51.
vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172),
bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418.
kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41.
āzis vēkšķējis LP. V, 203.
āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.:
vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1.
kaza vēkša 25872, 20.
me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1.
kaķa āda vēkšen vēkš (Var.:
ņaudēt ņaud) 20523
var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8.
sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282.
Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš.
Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162.
puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.:
pats sit, pats vēkš Frauenb.
aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397.
ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229,
dzirdējuši (sc.:
ķē̦mus) vēkšuot 452.
- paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.
Avots: ME IV,
555