Paplašinātā meklēšana

‡ àizčūkstêt "?": aizčūkstēja gaŗām (sagt man, wenn man etwas nicht bekommen hat) Jürg. Refl. -tiês,

1) (plötzüch, für eine kurze Zeitlang) anfangen zu zischen:
kas tur aizčūkstējās? vai gaļa jau ce̦p? Bauske, Heidenfeld;

2) (plötzlich, für eine kurze Zeittang) anfangen zu flüstern
Adl., KatrE., Kl.

Avots: EH I, 17

‡ àizrūkstêtiês Spr., einen grunzenden Laut von sich geben.

Avots: EH I, 46

[cūkstêt JlgRKr. II, 124, = čũkstêt.]

Avots: ME I, 399

čũkstêt,

1): in der Hitze trocknend zischen
(mit ũ ) Siuxt;

2) (s. unter čukslêt): auch Bērzgale, (mit ũ ) Lemsal, Salis, Salisb., Schnehpeln, (mit ù ² ) Golg., Kalz., Memelshof, Saikava. Refl. -tiês (unter čukstêt):

1) sich leise unterhalten
Salis (mit ũ ); ‡

2) "?": ūdens it kâ vārīts čukstējās Dünsb. Maijas Roze 89.

Avots: EH I, 298

čũkstêt, čūkšêt A. XX, 145, -u, -ēju, [n. U. auch čūkstît], zischen: lai čūskas čūkst Skalbe. slapja malka ne˙maz nede̦g, bet tik čūkst. čūksti kâ ūdens, kuo karstā speltē lej. nuodedzināta dzelzs ūdenī čūkst. ja tu būsi tik ve̦cs kâ es, tad tu ir uz uogles nečūkstēsi, so wirst du müde und matt sein, sagen oft die Alten zu den Jungen. sanāca ve̦lnu, ka čūkst vien. [Vgl. auch čukstêt und cūkstêt.]

Avots: ME I, 424, 425

‡ ìečūkstêt Salis, = iečukstêt: meita... klusām iečūkst ausī .. . vīram Pas. IV, 510 (aus Domopol).

Avots: EH I, 507

[ìeknùkstêtiês Jürg.], ìeknukšêtiês, [ganz leise im Schlafe aufschluchzen]: šūpulī (bē̦rns) ieknukšējās M. Liepa MWM. IX, 578. [bē̦rns ieknūkstējās, bet atkal iemiga Jürg.]

Avots: ME II, 29

ìesūkstêtiês, anfangen zu schmerzen: man acs iesūkstējās.

Avots: ME II, 74

‡ izčūkstêt,

1) = ‡ II izčukstêt: viss tâ˙pat izčūkstēja: ne˙kas neiznāca Bers. n. Ar.;

2) "nespē̦kā palikt" (mit ũ ) Frauenb.: ja tu tâ skriesi pie darba, tad tu beigās izčūkstēsi (neizturēsi);

3) (zischend) verdampfen
Frauenb.: zeme ir tik sausa, ka izčūkst vien, kad uzlej ūdeni.

Avots: EH I, 440

‡ jūkstêt, -ẽju, = jûkstêtiês ² 1: dzirdēja smejamies, jūkstējam un ... dziedam Janš. Bandavā II, 412. Refl. -tiês (ME. II, 122), 1): meitām... tīk jārēties, j. Janš. Mežv. ļ. II, 231; "skaļi ruotaļāties" Dond. n. IMM. 1932, I, 21.

Avots: EH I, 569

jûkstêtiês ² - uôs, - ējuôs, jûkstîtiês ² Dond.,

1) jubilieren, lärmen, tollen:
meitas negājušas ne˙kad vairs pirtīs jūkstēties LP. VII, 863. visa radība nu jūkstās, smaida G. Allun. [bē̦rni sākuši jûkstēties ² un pluosīties Janš. Čāp. 19.] kur tie pa sienu skūpstās un jūkstās Austr.;

2) auffahren, erschrecken:
slimais jūkstas un trūkstas katru acumirkli nuo miega, ne˙maz nevar aizmigt Etn. I, 46.

Avots: ME II, 122

‡ *knùkstêt, zu erschliessen aus ieknùkstêtiês.

Avots: EH I, 635

nùočūkstêt, ‡

2) "?": viņš skrēja, līdz nuočũkstēja (kad viņam spē̦ka pietrūka) Frauenb. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld (mit ù ² ), eine Weile zischen.

Avots: EH II, 37

nùosũkstêt, nùosũrkstêt, nùosũrstêt, intr., nachher eine Weile brennend schmerzen: viens iesitis viņam pliķi, ka nuosūrkstējis vien LP. VII, 1116.

Avots: ME II, 862

‡ nùošvùkstêt ² Bers., einen zischenden Schall von sich geben: kad izrāva sviķi, alus muca nošvūkstēja vien.

Avots: EH II, 99

‡ parūkstêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = parukstêt: cūkas taî pieē̦dušas, ka nevar vairs p.

Avots: EH XIII, 169

‡ pasũkstêt Dunika, = pasūrstêt: ievainuotais pirksts drusku pasūkstēja.

Avots: EH XIII, 178

rūkstêt: auch Wessen; "šad tadīsi ierūkties" (besonders von einem schlafenden Hund) Kaltenbr. (mit ù ² ); sivē̦ni rùkst ² , -prasa ēst Auleja. kai cūciņa rūkstē̦dama Tdz. 46325 (vgl. auch 59237).

Avots: EH II, 388

rūkstêt, -u, -ẽju, brummen: kad dabūja kuiļa galas, tad staigāja rūkstē̦dams BW. 19403, l. kuo tu puksti, kuo tu rūksti? Br. 3. nerūkst vair dzirnaviņas BW. 13646, 28. Das Part. pass. rūkstamais, der Hintere: čiganam branga džala, sit par munu rūkstamuo BW. 33554, 6. rũkstêt Jürg., rùk-stêt ² od. rûkstinêt ² Warkl., = rukstêt.

Avots: ME III, 569

sačūkstêt, ‡ Refl. -tiês, = sačukstêtiês: skuķi tik sačūkstas un sasmejas Salis.

Avots: EH XVI, 401

sačūkstêt Spr., = sačukstêt.

Avots: ME II, 606

sajūkstêtiês, erschrecken (intr.), "satrūkties" Bauske: bē̦rns tad sajūkstas un ne˙maz vairs nevar iemigt Friedrichslust; "iebļauties" (mit û ² ) Nigr.

Avots: ME II, 642

sasũkstêt Dond., Dunika, (mit ù ² ) Golg., Schwanb., eine gewisse Zeit hindurch (brennend) schmerzen: man pirksts vēl ilgi sasūkstēja.

Avots: ME III, 751

šļũkstêt AP., Arrasch, Drosth., (mit ù ² ) Bers., Fest., -u, -ẽju, = šļurkstêt: B. ar savām galošām šļūkstē̦dams nuoripuoja lejā pa trepēm Vēr. I, 1246. ūdens te̦k šļũkstē̦dams (plätschernd) Drosth.

Avots: ME IV, 78

‡ šmūkstêt PV., = šmīkstêt: bučuojas, ka šmūkst vien.

Avots: EH II, 650

šņùkstêt ² Saikava, Sessw., = šņukstêt: māte ve̦d šņūkstuošuo bē̦rnu uz māju Aps. 1V, 37.

Avots: ME IV, 99

špũkstêt Sassm., -u, -ẽju, zischen: alus rūgst, ka špūkst Sassm. n. RKr. XVII, 57.

Avots: ME IV, 102

sũkstêt: auch AP., Blieden, Kal., Luttr., OB., Orellen, Ramkau, Schrunden, Smilt., Weissensee, (mit ù ² ) Erlaa, Fehteln, Heidenfeld, Kalnemois, Lasd., Liepna, Linden in Kurl., Sessw.

Avots: EH II, 607

sũkstêt C., Jürg., Arrasch, Bauske, Gramsden, Dond., Līn., Iw., (mit ù ² ) Mar. n. RKr. XVII, 133, Kr., KL, Lis., Golg., Schwanb., Lub., -u, -ẽju, = sũ(r)stêt, brennend schmerzen Stom., Kortenhof, Adl., Aahof: ai vai, kâ sūkst! Janš. Dzimtene V, 228. sasprē̦gājumi sūkstēja MWM. X, 13. mugura tâ knieš un sūkst VI, 812. sirds krūtīs sūkst Vēr. II, 1261. bē̦dās jums sirdis sūkst Zeif. III, 3, 17. tam sūkstēja ple̦cuos rē̦ta A. 1896, S. 139. sūkstuošām acīm J. R. VII, 152. tas... sāp un sūkst V, 76. sūkstēs (Var.: sūrstēs) tavi vaigu gali BW. 23344. Ursprünglich vielleicht: siepen (wie bei Quetschwunden); s. Le. Gr. 587.

Avots: ME III, 1131

sũkstêtiês: sich beklagen Luttr. (III p. prs. sũkstējas ), Orellen.

Avots: EH II, 607

sũkstêtiês Drosth., Jürg., = sūkstĩties 2.

Avots: ME III, 1131

švūkstêt,

1) = švīkstêt Nötk., zischeln, plaudern, lärmen Mag. III, 1, 137; = čūkstêt (mit ũ) Roop, Schujen, Smilten; "neskaidri, gari šnākt" Druw.: alus muca švùkst ^2, kad izrauj sviķi Adsel. saspiests gaiss spiezdamies pa šauru spraugu švùkst ² Bers. caurās plēšas švùkst ^2, juo gaiss švūkstē̦dams spiežas laukā Druw. n. RKr. XV11, 83, viss lādiņš izskrēja švūkstē̦dams gaisā Vīt.; leise erzählen Bolwen; flüstern (geringschätzig) Adsel (mit ù ^2). Aus švīkstêt + čūkstêt?

Avots: ME IV, 120

ûkstêt ² Grobin, girren (von Tauben); vgl. ūkšķêt 2; "aũrêt 2" Wirgin.; "čūkstēt" (?).

Avots: ME IV, 407

žļùkstêt ² Gr. - Buschh., -u, -ẽju, = žļūgzdêt: zābaki, piesmē̦lušies, žļūkst vien Gr. - Buschh. žļūkst vien, ka iet pa dūņām ebenda. zābaki žļūkst ejuot, kad piegājuši ar ūdeni Vīt. Vgl. šļūkstêt.

Avots: ME IV, 820

I žûkstît Nötk., Friedrichstadt, (ein Bündel) wickeln, packen.

Avots: ME IV, 836

žvūkstêt Vīt., ein Schallverbum, = švūkstêt, zviukšêt.

Avots: ME IV, 848

rūkstinêt: auch Bērzgale; = "rūkstēt" (mit û) Pilda.

Avots: EH II, 388

sadzelˆdêt,

1) auch sadzelˆdît, sadzelstît, sadzelˆdinât, tr., freqn., wiederholt zerstechen, versengen, verletzen: seja sūkstēt sūkstēja, kâ nātrēm sadzeldīta Saul. III, 89. ruokas sadzeldēsi Zalktis I, 68. nātras sadzelstīja kājas Lis.;

2) (vom Winde) dicht zusammengedrückt und hart werden:
sniegs sadzeldējis N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617 (vgl. nùodzeldêt 2). Refl. -tiês, sich zerstechen, sich versengen: sadzeldināties nātrēm Pampeln.

Avots: ME III, 620

ûkšêt ² ,

1): bērniņš sāk jau ū. (die ersten Sprechlaute artikulieren)
Frauenb. baluoži ūkstēt ūkš Grob.

Avots: EH II, 741

zīzêt "?": ūdens sāka katliņā zīzēt, čūkstēt un mutuļuot Purap. 229.

Avots: ME IV, 737