Paplašinātā meklēšana

‡ àizsũdzêtiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam.

Avots: EH I, 54

‡ àizsũkstêtiês, für eine kurze Zeit zu schmerzen anfangen; vaina viņam aizsūkstējās Golg.

Avots: EH I, 54

‡ àizsũrstêtiês, = ‡ àizsũkstêtiês: kāja tam aizsūrstējās Meselau.

Avots: EH I, 54

‡ apsũdât Dunika, = apsūduôt.

Avots: EH I, 118

apsũduôt, bedüngen: laukus, zemi.

Avots: ME I, 127

apsũdzêt, tr., anklagen, verklagen: brāļi mani kungam apsūdzējuši LP. I, 88. apsũdzê̦tãjs, der Ankläger; apsûdzê̦tais, der Verklagte.

Avots: ME I, 127

‡ apsũkât Dunika, Rutzau, saugend belecken: a. kaulu.

Avots: EH I, 118

‡ apsũla Ramkau, ein Espenwald.

Avots: EH I, 118

‡ apsũrêt, salzig (bitter) werden Dunika: gala jau pietiekuoši apsūrējusi.

Avots: EH I, 118

apsũdzĩba, die Anklage.

Avots: ME I, 128

atsũdãjs, atsũde, atsũdi, atsũdu zeme,

1) Mistacker, der das zweite Korn trägt
C., L., St., Mag. V, 1, 189;

2) atsūdājs Grenzhof, ein Abzugsgraben aus dem Viehof.

Avots: ME I, 199

atsũkstîtiês Bauske, sich beklagend erwidern: viņš tik atsūkstījās vien, bet nesamaksāja.

Avots: EH I, 172

‡ cũksũds Ugalen n. FBR. VII, 22, Schweinemist (?).

Avots: EH I, 281

ìesũduôt, ìesũdêt, ìesũdît düngen: iesūduota zeme, gut gedüngter Boden.

Avots: ME II, 74

ìesũdzêt, tr., einklagen: viņš mani grib iesūdzēt miera tiesā.

Avots: ME II, 74

[ìesũruôtiês,

1) bitter, salzig werden:
gaļa iesūruojusies Wandsen;

2) sich ein wenig beklagen:
māte iesūruojās par ve̦de̦klu Bauske.]

Avots: ME II, 75

iẽsũrs, [iêsũrs ² Salis], etwas bitter Spr.

Avots: ME II, 75

ìesũrstêtiês, plötzlich anfangen zu schmerzen Karls., [Salis].

Avots: ME II, 75

izsũduôt, izsūdît Srp., tr., gehörig bedüngen: lauku.

Avots: ME I, 808

izsũdzêt, tr.,

1) aus -, verklagen:
savu kaimiņu pie tiesas;

2) beichten, bekennen:
savus grē̦kus, savas bē̦das, grūtības, dvēseles sāpes. šis izsūdzēja savu vainu LP. VI, 719.

Avots: ME I, 808

izsũkât, freqn. zu izsùkt, mit Unterbrechnung aussaugen Ahs.; tabaku, zuobus RSk. II, 226.

Avots: ME I, 808

‡ izsũkstinât Gramsden, allmählich (her)aussaugen AP., N.-Peb., Perkunen, Schwanb., Sessw.: i. me̦du nuo šūnām, smadzenes nuo kauliem. mēģina tuo (lūpu) arī i. Stabur. b. v. J. 1925, S. 211.

Avots: EH I, 484

‡ izsũrêt, Dunika, = izsàlîtiês: gaļa jau caurumcauri izsūrējuse.

Avots: EH I, 484

nepãrsũdzams, eine Appellation nicht zulassend: nepārsūdzams spriedums Str.

Avots: ME II, 727

nùosũduôt, ‡

2) eine Zeitlang eitern (?):
acs kādas dienas nuosūduo, un ir ve̦se̦la Orellen.

Avots: EH II, 93

nùosũduôt, nùosũdît Spr., tr., bedüngen: laukus.

Avots: ME II, 862

nùosũdzêt: dē̦ls nu miruoni nuosūdzējis Pas. III, 441.

Avots: EH II, 93

nùosũdzêt, tr., verklagen, anklagen: viņš tik tuo zina - citus nuosūdzēt Dok. A. Refl. -tiês,

1) einander verklagen;

2) immer klagen, immer Prozesse führen.

Avots: ME II, 862

nùosũkât, tr., freqn.,

1) absaugen, ablutschen:
pie tam viņa nuosūkāja pirkstus Jauns.;

[2) verleumden
Erlaa.] Refl. -tiês, sich ablecken, bedauern: sunītis ar kaķīti nuosūkājas vien LP. IV, 85.

Avots: ME II, 862

nùosũkstêt, nùosũrkstêt, nùosũrstêt, intr., nachher eine Weile brennend schmerzen: viens iesitis viņam pliķi, ka nuosūrkstējis vien LP. VII, 1116.

Avots: ME II, 862

nùosũkstît, Refl. -tiês: gājuši caur ķēķi un nuosūkstījušies vien, cik tur gardi ēdieni bijuši Pas. IV, 230 (aus Golg.). n. ("sāpes jūtuot kasīties") pēc pēriena Vank.

Avots: EH II, 93

nùosũkstît, tr., freqn.,

1) absaugen, ablutschen:
nuosūkstīja taukainuos pirkstus;

2) nachspüren, wittern:
uotras sē̦tas suņu purni pē̦das vien nuosūkstīja. Refl. -tiês, hedauern, sich beklagen.

Avots: ME II, 862

nùosũpêt, [nùosūpt], intr., schmutzig werden, beschlagen: lukturi pa˙visam nuosūpējuši Janš.; nuosūpējuši lindruciņi Janš. [kambarī... griesti ir tīri,... nevis tādi nuokūpējuši un nuosūpējuši kâ saimes istabā Janš. Dzimtene V, 214. (kalējs) ar suodrējiem nuosūpis IV, 69.]

Avots: ME II, 862, 863

nùosũr(k)stêt, s. nùosũkstêt.

Avots: ME II, 863

nùosũruôtiês, sich beklagen: uzvilka svārkus, par kuru traipekļiem tas nuosūruojās ve̦se̦lu pus˙stundu Vēr. II, 67.

Avots: ME II, 863

nùosũr(k)stêt, s. nùosũkstêt.

Avots: ME II, 863

‡ nuosũstîtiês Ahs., = ‡ nùosūruôtiês: kalpam gada beigās jānuosūstās vien, ka ne˙kas nepa˙liek pāri.

Avots: EH II, 93

pãrsũdzêt, tr., Berufung einlegen, appellieren: tuo pārsūdzēt A. XXI, 758. Subst. pãrsũdzêšana, das Appellieren; pãrsũdzê̦tãjs, der Appellant.

Avots: ME III, 179

pārsũdzĩba, die Berufung, Appellation: tie iesniedza pārsūdzību Latv. pãrsùktiês, zur Genüge, zum Überdruss saugen, schlürfen Poruk V, 361.

Avots: ME III, 179

‡ pãrsũrêt Dunika, Rutzau, zu salzig werden: gaļa pārsūrējusi.

Avots: EH XIII, 212

pašapsũdzĩba,* die Selbstanklage.

Avots: ME III, 111

pasũdzêt: tas arī jāpasūdz Pas. XIII, 75, darüber muss auch geklagt werden (oder: der muss auch verklagt werden?).

Avots: EH XIII, 177

[pasũdzêt, sich mit einer (nicht gerade ernsten) Klage wenden an: pasūdzēšu tē̦vam!]

Avots: ME III, 109

pasũkât, tr., freqn., wiederholt ein wenig saugen: pirkstus. pasūkā korķi, sauge den Pfropfen, sagt man zu einem, der das, was er wünscht, nicht erlangt, etwa - ja Kuchen! Kand.

Avots: ME III, 110

‡ pasũkstêt Dunika, = pasūrstêt: ievainuotais pirksts drusku pasūkstēja.

Avots: EH XIII, 178

‡ pasũkstinât Dunika, = pasūkât: p. kaulu.

Avots: EH XIII, 178

‡ pasũrêt (wo?), ein wenig salzig werden: pasūrējusi gaļa.

Avots: EH XIII, 178

‡ pasũrkstêt Dunika, = pasũrstêt: pa dienu pasūrkst, nakti vēl drusku, ... līdz rītam tik˙pat kâ ve̦se̦ls Upītis Pirmā nakts 179.

Avots: EH XIII, 178

pasũruôtiês, sich sauer werden lassen, sich beklagen; dafür pasūrēt LP. VI, 290.

Avots: ME III, 110

pasũrs, ‡

2) ziemlich (od. ein wenig) salzig
Dunika: pasūra gaļa.

Avots: EH XIII, 178

pasũrs, ziemlich bitter, herbe, sauer: pasūra brūklenīte Kleinb.

Avots: ME III, 110

[pasũrstêt, eine Weile ein wenig schmerzen: pasūrstēja acis nuo dūmiem.]

Avots: ME III, 110

pìesũdzêt Spr., = iesūdzēt.

Avots: ME III, 299

pretsũdzĩba,* die Wider-, Gegenklage.

Avots: ME III, 390

pussũdu, gen. s., halbgedüngt Spr.

Avots: ME III, 435

‡ sasũdât Dunika, Rutzau, = samê̦sluôt: s. zemi.

Avots: EH XVI, 452

sasũdzêt, tr., verklagen Spr.; viel klagen (perfektiv): jau Laksts viņai visas bē̦das bij sasūdzējis Krišs Laksts 16.

Avots: ME III, 751

sasũkaļât, besabbeln, saugend begeifern: bē̦rns sasūkaļājis maizes gabalu Siuxt, Jürg.; viņš tikai sasūka-ļājis cigāru C.

Avots: ME III, 751

sasũkât, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch leckend saugen
Frauenb.: bē̦rns ilgi sasūkāja sasistuo pirkstu.

Avots: EH XVI, 452

sasũkât,

1) aufsaugen:
s. sukura gabalu PS.;

2) saugend erlangen
Dunika.

Avots: ME III, 751

‡ sasũkâtiês Frauenb., sich eine gewisse Zeit hindurch beklagen: kaimiņš ilgi sasūkājās, kad tam zirgs nuosprāga.

Avots: EH XVI, 452

sasũkuôt Lautb., Dond., = sasũkstīties: viņš ar tuo kaiti ilgi sasūkuoja.

Avots: ME III, 751

sasũkstêt Dond., Dunika, (mit ù ² ) Golg., Schwanb., eine gewisse Zeit hindurch (brennend) schmerzen: man pirksts vēl ilgi sasūkstēja.

Avots: ME III, 751

sasũrêt Dunika, sasùrêt ² Stomersee, Golg., = sasūruôt 3; in Dunika auch - (zu) salzig werden: gaļa sasũrējusi.

Avots: ME III, 752

sasũrkstêt Dunika, C., Ermes, sasūrstêt PS., Wolm., = sasũkstêt.

Avots: ME III, 752

sasũrstêt (unter sasũrkstêt), ‡

2) zu schmerzen beginnen, voll Gram werden:
acis sasūrstējušas Meselau. sasūrst sirds te svešumā I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 87.

Avots: EH XVI, 452

sasũstêt Lautb., = sasũkstêt.

Avots: ME III, 752

sũdve̦damais laiks LP. V, 135, die Zeit der Düngerfuhr.

Avots: ME III, 1130

sirsũns Grob., = sir̂suonis.

Avots: EH II, 489

sũbrs Karls., sūbrs U., Bielenstein Holzb. 581, der Auerochse: nuosaucies tu, sūbrīti (Var.: stumbrīti)! nu jāj tavi medenieki BW. 30493. Vgl. s(t)umbrs, suobr(i)s.

Avots: ME III, 1129

sũdaîns: auch (sũdans) Salis, (sũde̦ns) Seyershof, (sũdaiņš) Siuxt.

Avots: EH II, 606

sũdaîns, dreckig, schmutzig U.

Avots: ME III, 1130

sũdãjs,

2): auch Blieden, Weissensee; ‡

4) der Hintere
AP., N.-Peb.: vistai viss s. vienos taukuos AP. dabūsi pa sūdāju! N.-Peb.; ‡

5) ein einem Knecht vom Wirt als Lohn zugeteiltes Stück Ackerland, das so gross ist, wie er mit dem Mist seiner Kuh bedüngen kann
(mit ù ² ) Gr.-Buschh. (s. FBR. XII, 72 und Ceļi VIII, 274), Kaltenbr., Sonnaxt.

Avots: EH II, 606

sũdãjs,

1) = sũdains: sūdājas... zarnas; ar... sūdājām ruokām Latv.;

2) das Mistland, der gedüngte oder zu düngende Acker
U., Mag. V, I, 189, Ugalen n. FBR. VII, 17: sūdājā linus sēt BW. 11882. jaunā sūdājā 19586, 1. labi mieži sūdājā 32747;

3) die Düngerstätte
Wolm.

Avots: ME III, 1130

‡ sũdât Dunika, = sũduôt.

Avots: EH II, 606

sũdcaũrums, = cũcaũrums, das Afterloch: vāciešam... suns izkuoda sūdcaurumu BW. 35069, 1 var.

Avots: ME III, 1130

sũddakšas, eine Mistgabel: ar sūddakšu kātu Lapsa - Kūm. 61.

Avots: ME III, 1130

sũddzeseris (aus sūdu zeseris) Dond., ein Schimpfname; vgl. sūdzeseris.

Avots: ME III, 1130

‡ sũdêdis ² Frauenb., = sùdêška ² ?

Avots: EH II, 606

‡ sũdīgs "nejauks, nelabs" Salis; s. ("nejauks, slapjš, dubļains") laìks Seyershof; "niecīgs" (mit ù ² ) Kaltenbr. Adv. sũdīgi Salis, = ‡ sũdiski; būs diezgan s. ("muļķīgi"), ja lemesi pa nakti nedabūs gatavu Seyershof.

Avots: EH II, 606

II sũdît AP., sùdît ² Sessw., Adsel, Lasd., Bers., Laud., = sūduôt. Subst. sūdîtājs Spr., wer düngt.

Avots: ME III, 1130

sũdmêzis Zeifert Latv. chr. III, 86, wer den Dünger ausführt oder ausmistet.

Avots: ME III, 1130

sũduôt, ‡

2) eitern
Orellen: ziepes nevajag laist mazam bē̦rnam acīs, juo tad acis sūduo.

Avots: EH II, 607

sũduôt, düngen: cīrulis lauku nesūduo Seif. II, 175. sūduotā zemītē BW. 19586 var. dze̦lti mieži līdumā, vai sūduoti, nesūduoti 21I88 var.

Avots: ME III, 1130

sũdpuķe Karls., chrysanthemum.

Avots: ME III, 1130

sũds: tabaciņa malējam s. tup milna galiņā BW. 8240. cūkganam cūku s. 34728. ne˙vienam tāds guodiņš, kāds guodiņš sūdiņam: ce̦p maizīti ... sūda guoda (Var.: sūdu Jāņa) gaidīdami 28187. sūdu druva priecājās 28188. zirgu sūdi 26222. kuo tur nu sūdu (nicht der Rede wert) runā! Anekd. IV, 417. Gen. sũda Dunika, schlecht: sūda laiks, s. nazis, s. teļš. ne˙kā sūda nevar teikt. - sarīkuo īstas dzīŗas jeb, kâ viņi paši saka, sūdu kāzas Janš. Dzimtene V, 351. sūdu muca "Mistschmaus nach beendeter Düngerfuhr" Diet. sūdu laiks Dunika, Rutzau, = sūdu ve̦damais laiks. jūŗas sūdi - auch Dunika. raganu s. Salis "mīkstas dze̦ltānas vai baltas pelējuma sēnītes, kas uzme̦tas uz kuokiem, sē̦tām u. c." apakš krāsns kluona liek uogļu sūdus (Kohlenabfälle beim Schmieden), lai kluons ilgāki tur karstumu Siuxt. ve̦l˜na s. (Teufelsdreck) - auch Salis u. a. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w in Indoeur. 75.

Avots: EH II, 606, 607

sũds (li. šúdas "der Scheiss"), meist sũdi, Mist, Dünger, Exkremente, Dreck, Unflat; Eiter U. (in der gebildeten Sprache als unfein verpönt): sūds! Dreck, nicht der Rede wert! U. sūdu dievi Ezech. 20, 16. ve̦lna sūds Br. 436. jūras sūdi Salis, der ans Ufer ausgespülte Seetang. sūduos braukt, zur Düngerfuhr fahren Mag. XIII, 3, 51. sūdu zeme, gedüngtes Land U. sūdu rati Grünh., ein einfacher Bauerwagen. sūdu rausis (Mistkuchen), ein Schimpfwort Lettg. n. U. Sprw.: kâ nuo sūdiem taisīts (schwächlich) Etn. II, 188. tas jau ne siltā sūdā nekuož (ist ganz stumpf) ebenda. sūds pa[r] kaķiem, kad tik lieli luopi ve̦se̦li RKr. VI, 283. nuo sūda nevar vasku izspiest 784. kas sūdiem apkārt mē̦tā, tam ruokas netīras 785. ja sūdus nekuopsi, tad pats par sūdu paliksi Celm. sūds sē̦ts, sūds aug RKr. VI, 787. juo sūdu glauda, juo viņs plešas 788. tik maz, kâ ve̦lna sūds pa[r] vērdiņu Br. s. v. 107. kur nav sūds, tur viss sūds 1173. tik mīksts kâ zuoss sūds Br. 911. iznīkst kâ cūkas sūds 163. tik šķīsts kâ tītara sūds 211. sēdi kâ sūdu čupa! 569. sūdu muiža, lubu jumts Kav. sūdus vest pa kalna vārtiem, vomieren Celm. - spīganu sūds, der Hausschwamm Salisb. Am ehesten wohl nach Fick Wrtb. I ⁴ 426 zu gr. χυϑώδης· δύσοσμος und υ'σχυϑα· υ'ός ἀφόδευμα Hes. Anders (zu li. šiáudas "Strohhalm" u. a.) Pedersen IF. V, 61 und Berneker X. 160 f. und (zu ai. š̍ūdrá-ḥ "Mann der 4. Kaste") J. Schmidt KZ. XXV, 165 ²

Avots: ME III, 1130

‡ sũdsula AP., Mistjauche.

Avots: EH II, 607

sũdvabuole, der Mistkäfer.

Avots: ME III, 1130

‡ sũdze (?) Frauenb. "der Prozess".

Avots: EH II, 607

‡ sũdzenieks Frauenb., wer zu prozessieren liebt.

Avots: EH II, 607

sũdzêt: viņš sūdz uz mani, er macht mir Vorwürfe BielU. viņš sūdz par mani, er verklagt mich ebenda. Refl. -tiês: viņš sūgas (beklagt sich) ar krūtīm BielU. viņš ar kungu sūdzējās (führte Beschwerde), gribē̦dams atdabūt māju Strasden. viņš sūdzēsies, kamē̦r tiks pie taisnības ebenda. Zur Etymologie vgl. auch Il`jinskij Prace filolog. XV 2, 490, wo ausser li. sugti auch r. dial. сыгáть "zischen wie eine Schlange" u. a. herangezogen wird.

Avots: EH II, 607

sũdzêt, -dzu und -gu, -dzẽju, klagen (namentlich beim Gericht): aizgāja pie meitenes bē̦das sūdzēt LP. VI, 610. miris pie tiesām nesūdzēs Br. sak. v. 755. Refl. -tiês, einander verklagen; sich beklagen, Beschwerde führen: te̦k uz māti (Var.: pie mātes) sūdzēties BW. 22411. Subst. sũdzê̦tãjs, wer sich beklagt; der Kläger: nedar[i] pāri luopiņiem! pirmie dieva sūdzē̦tāji Br. sak. v, 653. kur nav sūdzē̦tāja, tur nav tiesātāja Etn. II, 187; sũdzê̦tãjiês, ein Kläger, einer, der Beschwerden führt: tie ir lieli sūdzē̦tājies Remten. Nebst sūkstīties 2 (wenn mit ks aus gs) und li. sugti "heulen, winseln" zu li. saugti "schallen", norw. sykia "bellen" (s. Walde Vrgl. Wrtb. 1, 215), resp. nebst svadzêt "rasseln" (und svcikšêt "schreien"?) und li˙s vagė´ti "tönen" zu got. swōgatjan "seufzen"·, ae. swógan "tönen", and. swōgan "tauschen", ndd. swōgen "ümständlich und mitleidig klagen und seufzen", an. arn-súgr "das Rauschen des Adlerflugs" u. a., s. Persson Beitr. 355.

Avots: ME III, 1130, 1131

sũdzĩba, die Klage, Beschwerdeführung: es celšu sūdzību A. 1897, S. 525.

Avots: ME III, 1131

sũdzĩbnieks Kargadden, Rönnen, wer sich zu beklagen, zu prozessieren pflegt.

Avots: ME III, 1131

‡ *sũkalât, zu erschliessen aus izsūkalât und ‡ nùosũkalât. Refl. -tiês ² Bixten, Irmelau, Jürg., Lemb., Siuxt, (mit ù ² ) Fehteln, Lubn., Mahlup, Molken aussondern: kreims (vai piens) sūkalājas.

Avots: EH II, 607

‡ *sũkaļât, zu erschliessen aus sasũkaļât und izsũkaļât (unter izsūkalât).

Avots: EH II, 607

sũkât: auch AP. Refl. -tiês: klagen, sich beklagen Dobl. n. BielU., Frauenb.; besorgt sein um etwas Diet.: sūkājās, kuo nu darīt.

Avots: EH II, 607

sũkât Neuenb., C., PS., Jürg., Arrasch, Selg., Siuxt, Dond., Bauske, Līn., Iw., Widdrisch, (mit ù ) Ermes, (mit ù ² ) Lis., Kl., Kr. u. a., leckend saugen (z. B. die Finger) Freiziņ: sūkāt pirkstus LP. I, 147. vēl rītu, parītu būs, kuo sūkāt BW. 2016. sūkāt cukurgraudiņu R. Sk. II, 138. sūkāja bonbonus Stari lI, 419. tabaku sūkāt Mērn. I. 37, U., Tabak kauen. pīpi sūkādams MWM. VI, 29. Refl. -tiês, leidtun, bedauern Spiess, Lemsal, Peb. n. U., sich beklagen Freiziņ: vaina, par kuo varēja sūkāties LP. VI, 493 (ähnlich 389 und IV, 92). tik tuo sūkājies, ka kungs pa˙galam e̦suot izpuostījis viņu IV, 165. sūkājuos, ka man netaisnība nuotikusi A. XI, 52. "kad tevi pats nelabais!" Ansis sūkājās LP. IV, 10. "sasitu uz ce̦lma nejauki gūžu,"lācis sūkājies 229 (ähnlich VI, 284). baluodis briesmīgi sūdzējies (sūkājies) VI, 242. milzis nu sūkājās pēc zižļa:"... kas lai sakaļ man zizli?" Pas. II,171. Zu sùkt 1.

Avots: ME III, 1131

sũkstêt: auch AP., Blieden, Kal., Luttr., OB., Orellen, Ramkau, Schrunden, Smilt., Weissensee, (mit ù ² ) Erlaa, Fehteln, Heidenfeld, Kalnemois, Lasd., Liepna, Linden in Kurl., Sessw.

Avots: EH II, 607

sũkstêt C., Jürg., Arrasch, Bauske, Gramsden, Dond., Līn., Iw., (mit ù ² ) Mar. n. RKr. XVII, 133, Kr., KL, Lis., Golg., Schwanb., Lub., -u, -ẽju, = sũ(r)stêt, brennend schmerzen Stom., Kortenhof, Adl., Aahof: ai vai, kâ sūkst! Janš. Dzimtene V, 228. sasprē̦gājumi sūkstēja MWM. X, 13. mugura tâ knieš un sūkst VI, 812. sirds krūtīs sūkst Vēr. II, 1261. bē̦dās jums sirdis sūkst Zeif. III, 3, 17. tam sūkstēja ple̦cuos rē̦ta A. 1896, S. 139. sūkstuošām acīm J. R. VII, 152. tas... sāp un sūkst V, 76. sūkstēs (Var.: sūrstēs) tavi vaigu gali BW. 23344. Ursprünglich vielleicht: siepen (wie bei Quetschwunden); s. Le. Gr. 587.

Avots: ME III, 1131

sũkstêtiês: sich beklagen Luttr. (III p. prs. sũkstējas ), Orellen.

Avots: EH II, 607

sũkstêtiês Drosth., Jürg., = sūkstĩties 2.

Avots: ME III, 1131

‡ *I sũkstinât, zu erschliessen aus ‡ izsũkstinât, ‡ izsūkstinâtiês, ‡ nùosūkstinât, ‡ pasũkstinât.

Avots: EH II, 607

sũkstît: auch Jürg., Lemb., Luttr., N.-Peb., Ramkau, (mit ù ² ) Fehteln, Kalnemois, N.-Laitzen, Sessw. Refl. -tiês,

1): (me̦dus) tik liels un re̦ts gardums, ka visi uz viņu sūkstījās, lūpas laizīdami A. Brigadere Dievs, daba, darbs 188;

2) sich beklagen
AP., Jürg., Lemb., N.-Peb., (mit ù ² ) Fehteln, Schwanb.

Avots: EH II, 607

sũkstît C., Bauske, sùkstît ² Lis., Schwanb., Lubn., Golg., = čūpstît, (mit dem Munde) saugen Wid.: adatu dūra pirkstā, kuru tā sāka sūkstīt Por. II, 113. Taņa sāka lupināt un sūkstīt vēzi Aps. VI, 14. tas skatās, kâ ē̦d cits, un nagus tik sūkst[a] Plūd. Refl. -tiês,

1) "?": ieņēma (mutē) màlku (nuo pudeles) un sūkstījās ilgi Kārstenis;

2) sich Vorwürfe machen
Lis. (mit ù ² ), C., Bauske (mit ũ), sich beklagen (mit ũ ) Lieven - Behrsen, seufzen U., (mit ù ² ) Kr.: "dārgi, dārgi,"Plausis sūkstījās De̦glavs Rīga II, l, 46. ļaudis sūkstās un sūdzas, ka gadu desmitiem jāgaiduot uz vietu A. XX, 783. viņš sūkstās, ka naudas maku izmetis Lieven - Behrsen. nevarē̦tu ne brēkt, ne sūkstīties Balt. Vēstn. 1901, No 81 (Feuill.). Jānītis lai tagad vēl sūkstās par tuo MWM. XI, 267. šī nesūkstās ne˙kuo LP. V, 210. kas mierīgi sūkstījās un kasījās aiz auss Zeif. llI, 2, 258. sūkstît zu sùkt; sūkstîtiês 2 nach Bezzenberger BB. XII, 241 zu sūdzêt, wie aber das synonyme sūkâtiês wahrscheinlich zu sũkât gehört, so dürfte auch sūkstītiês 2 eher zu sūkstît "saugen" gehören.

Avots: ME III, 1131, 1132

sũrâbele, ein Apfelbaum, der bittere, herbe Früchte trägt: še nebija sūrābeles, nu atveda saldābeli BW. 22688, 3.

Avots: ME III, 1133

sũrene(s): auch AP., Salis; sūra ... kâ ... sūrenīte BW, 8927; in AP. auch gleichbedeutend mit "cālenes"; dze̦ltānā sũrene AP., = gunde̦ga; "polygonum persicaria" (sũrene) Ramkau; "polygonum lapathifolium" (sùrene ² ) Saikava; lielā s. "ranunculus acer" ebenda; svē̦tās sùrenes ² Linden in Kurl., eine gewisse Pflanze. "hydropiper" ME. III, 1134 zu ersetzen durch "hydropiper)".

Avots: EH II, 609

sũrene(s) Wolm., Salisb., sūrene(s) N. - Schwanb., Kronw., sūriči L., U., Fiohkraut, Wasserpfeffer (polygonum hydropiper: (ravējuot) sūrenes nuo miežiem un liniem tīrumā Janš. Dzimtene ² II, 283. sakūlājušās sūrenes... pavirši izpļautas A. XX, 481; nach U. auch eine Gattung Pilze. Zu sūrs I.

Avots: ME III, 1134

sũrene(s): auch AP., Salis; sūra ... kâ ... sūrenīte BW, 8927; in AP. auch gleichbedeutend mit "cālenes"; dze̦ltānā sũrene AP., = gunde̦ga; "polygonum persicaria" (sũrene) Ramkau; "polygonum lapathifolium" (sùrene ² ) Saikava; lielā s. "ranunculus acer" ebenda; svē̦tās sùrenes ² Linden in Kurl., eine gewisse Pflanze. "hydropiper" ME. III, 1134 zu ersetzen durch "hydropiper)".

Avots: EH II, 609

‡ sũreņi Salis, das Sodbrennen: sūreņus dedzina.

Avots: EH II, 609

sũrĩba, Bitterkeit, Mühsellgkeit, Ungemach U.; "schmerzhaftes Schründen" L. Plur. sũrības, Unglück, Leid Wid.

Avots: ME III, 1134

sũrkstêt: auch A.-Ottenhof, AP., Burtn., Jürg., Kegeln, Lemb., Orellen, Roop, Smilt., Waidau, Wainsel.

Avots: EH II, 609

sũrkstêt Dunika, Rothof, Popen, -u, -ẽju, anhaltend und stechend schmerzen: acīs sūrkstuošs miklums kāpa Veselis Saules kaps. 33. acis gan˙drīz sūrkst nuo raudāšanas Mērn. 1. 208. Wohl aus sūkstêt. sūrstêt.

Avots: ME III, 1134

sũruôtiês, sich beklagen, seufzen U., Freiziņ.

Avots: ME III, 1134

I sũrs,

1): auch Grünwald (Zālīte), (mit ù ² ) Nerft, Warkl.;

2): s. kâ apšu miza Salis. s. (grūts) darbs AP. bē̦rnu maize ir sūra maize ebenda. pē̦rnājie milti ir sūri Orellen. mans mūžs ir s. kâ vērmeles ebenda. s. (mit ù ² ) ir sīpuols, rutks, brandeviņš Linden in Kurl. pirts nee̦suot sūra Austriņš Raksti VII, 62. Subst. sũrums: es izvilku ... apiņam sūrumiņu BW. 19800. panest visus sūrumus un grūtumus Orellen. ir gan viens s. (bē̦das), kad zirgi katru pavasari sprāgst Seyershof.

Avots: EH II, 609

I sũrs (li. súras "salzig", slav. syrъ "roh, feucht", an. súrr "sauer"),

1) salzig
U., Prl. n. FBR. VI, 96, Odensee, Rutzau, Kreuzb., Saikava, Herbergen, Nigr., Dunika: sūra gaļa. zupa šuodien pārāk sūra Nigr.;

2) bitter, herbe; sauer (= schwer, mühevoll):
sūri (herbe) ābuoli U. sūri, grūti sviedri U., saurer Schweiss und Mühe. sūra pirts, sūrs gars (pirtī) Kav. izlaiž sūrus dūmus Vēr. II, 713. jūŗas sūrajā ūdenī Kra. Vīt. 16. kam cīņa sūra R. Sk. II, 113. tu mana sūra dieniņa! (Ausruf, wenn's einem recht sauer, recht schwer wird) U. (ähnlich LP. III, 38, Biel. 1440). sūrā sinepīte Biel. 2152. sūru sūrā ienaidā Etn. I, 54. sūri raudāt LP. III, 8. sūri, gŗūti pelnīts RKr. VI, sak. v. 605. sūri, grūti nuostrādāties JlgRKr. III, 73. sũrais, der Branntwein A. XI, 110, Kronw., Ronneb.: pusstuopu sūrā Blaum. Skal. ug. 158. Als sūrais zu lesen ist wohl auch sūrajs U., etwas Scharfes, Beissendes, Brennendes; Sodbrennen; Branntwein. Subst. sūrums (li. sūrùmas "Salzigkeit"), ein salziges Stück Fleisch Rutzau, Dunika; etwas Bitteres, Herbes: sūrums piesien dūšu (Sprw.). saspiedās tāds kā sūrums rīklē MWM. VIII, 331. sūrums ārā, saldums iekšā BW. 34156; der Branntwein (scherzweise) U.; Bitterkeit, Mühseligkeit: sūdzejās par... diene̦sta sūrumu LP. VII, 1161. Zu apr. suris "Käse", slav. surov "roh" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 513, Trautmann Wrtb. 293 f., Osthoff MU. V, 77.

Avots: ME III, 1134

sũrste Siuxt, anhaltender, empfindlicher Schmerz: aptraipi de̦gumu māliem! tas nuoņe̦m sūrsti.

Avots: ME III, 1134

sũrstêt,

1): auch Luttr., Ruj., Schwitten, Tegasch, (mit ū`r ² ) Gr.-Buschh.

Avots: EH II, 609

sũrstêt Wolm., Lems., Iw., -u, -ẽju,

1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;

2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;

3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.

Avots: ME III, 1134

‡ sũrstiens Lems., Seyershof, leichter Schmerz: s. rīklē.

Avots: EH II, 609

sũrstinât, ‡ Refl. -tiês "?": "... kaulā nekuož, bet ruokā", meitene atteic sūrstinādamās A. Brigadere Dievs, daba, darbs 222.

Avots: EH II, 609

‡ *sũstîtiês, zu erschliessen aus ‡ nuosũstîtiês.

Avots: EH II, 609

uzsũdzêt, verklagen (bei Gericht) U.: u. uotru tiesā.

Avots: ME IV, 386

uzsũrstêt, eine Weile schmerzen Bauske: vaina man drusku uzsūrstēja.

Avots: ME IV, 386

àizsùbêt ^2, [auch àizsũpêt PS.], intr., verrosten, mit Fensterschweiss, mit Schmutz bedeckt werden: aizsūbējušas luogu rūtes A. XV, 1, 406.

Avots: ME I, 53

apsūbêt, auch apsūpêt n. Wid. (und apšûpêt ² von der Milch in Kursiten), intr., beschlagen, belaufen, verschimmeln, verrosten (von Fensterscheiben und Metallen): pie apsūbējuša luodziņa stāvēja galdiņš A. XIII, 519. apsūbējuse nauda AP., Nerft. [apsùbêt ² in Kalzenau, Saussen, Laudohn, apsũbêt in Neuermühlen und Alt-Ottenhof, apsubêt in Doblen, apsũpêt in Ronneburg.]

Avots: ME I, 127

‡ *apsulājs (zu erschliessen aus Apsulāja purvs Lvv. I, 66 und Apsulāj-kalns 78), = ‡ apsũla.

Avots: EH I, 118

apsūpêt: apsũpējušas sienas Katzdangen.

Avots: EH I, 118

‡ čûpinât ² Seyershof, = sũkât.

Avots: EH I, 298

gnajs, gna[j]iņš, eine ganz unbedeutende Quantität ("nieciņš, piciņa, drusciņa"): cibiņā biezpiens vien bija, un maliņā tāds gna[j]iņš sviesta Ramkau. [Zu r. гной "Eiter, Dünger"? Vgl. semasiologisch etwa le. sũds (eigentl. Mist, Dünger)"nicht der Rede wert" U. Und zwar weist die Aussprache mit o (gnojs) in Lasd. n. A. XIII, 252 und Druw. n. Etn. IV, 49 wohl auf Entlehnung aus dem Russischen.]

Avots: ME I, 633

‡ ìegaust, anhängig machen, ìesũdzêt Stender Deutsch-lett. Wrtb: (unter "anhängig").

Avots: EH I, 513

[izsūkalât,

1) (mit ũ C., mit û ² Dond., Selg., Nigr.) = izsūlât 1;

2) izsũkalât Arrasch, izsũkaļāt (mit u) me̦du nuo šūnām Warkl. izsūkaļātu cigāru mutē turēt Jürg.]

Avots: ME I, 808

[nùočīpstît "= nùosũkât 1": n. pirkstu galus.]

Avots: ME II, 771

[nùočūpstinât,

1) (auch: nùočūpstît Planhof) = nùosũkât 1: n. pirkstus Bers.;

2) "= nùočâpstinât" Bauske: lūpas vien viņš nuočūpstināja (indem er nichts zu sagen wusste).]

Avots: ME II, 771

nùosūbêt, dunkel, schwarz werden, verrosten Spr., [Laud.]: bruņu daļas pa lieluo ilguotni nuosūbējušas zaļas MWM. VIII, 81. skaidu jumti nuosūbējuši Al. nuosūbējusi ē̦ka Kaudz. piere nuosūbējusi duomās Stari II, 36. [luogu rūtis nuosũbējušas (matt geworden) Jürg.]

Avots: ME II, 862

‡ nùosūkstinât, =nùosũkstît 1: n. šķidrumu, biezumu atstāt N.-Peb.

Avots: EH II, 93

nùosūrstîtiês, = nùosũkstîtiês, nùosũruôtiês: Launadze vēl nuosūrstījās, ka agrāk e̦suot Uosi turējuse par labu ... zē̦nu ..., bet nu ... viņa gan uz tuo vairs neduomātu Janš. Mežv. ļ. I, 357.

Avots: EH II, 93

sasūkstît,

1) aus-, aufsaugen:
s. visu ievārījumu Golg. s. visu šķidrumu (mit ũ ) Dond., Bauske, (mit ù ² ) Saikava;

2) Schmerzen empfindend belecken und saugen:
s. sasistuos pirkstus (mit ũ ) Dunika, (mit û ² ) Arrasch. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch Schmerzen empfindend sich beklagen: viņš vēl ilgi sasũkstījās Nigr., Drosth.

Avots: ME III, 751

sasūruôt,

1) versalzen
Jürg. (mit ũ ), Laud., Für.; I (unter sūrs): ēdiens par daudz sasūruots

2) "apbēdinât" Saikava, (mit ũ ) Lemsal;

3) bitter machen:
sasūruots alus Smilten;

4) bitter werden:
saknes sasũruojušas Nötk.; sasūruojis sviests Geistershof. slimniekam mute sasūruojusi Aahof, Refl. -tiês, sich eine gewisse Zeit hindurch abhärmen Adiamünde.

Avots: ME III, 752

saũle (li. sáulė, apr. saule),

1) die Sonne:
saule le̦c od. uzriet(ē) U., die Sonne geht auf; saule nuoiet, nuoriet (nuorietē U.), grimst (Lāčpl. 6), laižas (U., Mag. XX, 3, 69), brien jūŗā, iet pie dieva od. dievā (Mag. XX, 3, 69, RKr. XIII, 94), iet līksmītē (Mag. XX, 3, 69), die Sonne geht unter. saule atle̦c, ist in der Sonnenwende U. saules atle̦cama diena, die Sommersonnenwende U. saule sviežas uz uotru pusi, ist in der Wintersonnenwende U. saule ik˙dienas kāpj par vistas suoli atpakaj, die Sonne tritt täglich um einen Hühnerschritt zurück U. saule dubļus brien, die Sonne kämpft mit den Wolken Mag. IV, 2, 140, U. aizbridās saulīte (ging in Wolken unter) A. XXI, 783. saulīte iebrida vakaruos asiņu jūŗā Niedrīšu Vidvuds. saule spiež U., ce̦p, dedzina, die Sonne sticht, sengt. saule vakarā, die Sonne wird bald untergehen: viesuojās, kamē̦r buteles bija tukšas un saule jau vakarā BW. III, 1, 61. jau saulīte bruokastā (es ist schon Frühstückszeit; Var.: azaidā, launagā, pusdienā 22592) BW. 6729 var. saule bij jau lielā... gabalā LP. VII, 1169, die Sonne war hoch, es war spät am Morgen. saulīt[e] mazu gabaliņu (Var.: jau saulīte ze̦mu, ze̦mu) BW. 28891, die Sonne geht bald unter. laikākis, saulei "vēl labā drusciņā" e̦suot (wenn die Sonne noch ziemlich hoch am Himmel steht, d. h. früh am Abend) me̦t nuo darba mieru Etn: III, 124. jau saulīte tai laikā, kâ vakar atgājām Biel. 860, es ist ebenso spät, wie gestern, als wir herkamen. vakars bij pienācis un saule uz iešanu (dem Untergang nahe) Kaudz. M. 118. saul(īt)ē, am hellen, lichten Tage: nevienam tas nekait, ka es malu saulītē BW. 8041, 1. ka tu, kuņa, nakti brauci, ka nebrauci saulītē? 14405. ka tuo saulīte varēja saņemt (so lange die Sonne noch nicht untergegangen war) LP. VI, 130. ar sauli izbraucu, ar sauli pārbraucu, mit Sonnenaufgang fuhr ich aus, mit Sonnenuntergang kam ich zurück U. gaidu saules nuoejuot; ja pāriešu ar saulīti (solange noch die Sonne scheint), sūtīs māte guov[j]u slaukt BW. 6905 var. bez saules, die Zeit, da keine Sonne scheint, d. h. früh morgens od. spät abends: bez saules, tas ir vai nu vē̦lu vakarā, vai agru rītā Etn. ruozes seja bez saulītes vakarā BW. 6490 var. bez saules sē̦tas kaņepes putni neē̦d Etn. II, 74. bez saules cēlies A. XI, 467. kad tik varam līdz saulei (bis Sonnenaufgang) mežam cauri tikt LP. IV, 49. - rīta, vakara saule, die Morgen-, Abendsonne. saule ar zuobiem Kav., Sonnenschein bei Frostwetter. Sprw.: krāšņai saulītei arī salnas zuobi. - čigānu saule, der Mond (scherzweise) B. Vēstn. saulīti svētīt, bei Sonnenuntergang die Arbeit aus der Hand legen St. Genitivische Verbindungen: saules apakša Karls., Wid., Dond. n. FBR. IV, 68 (erschl. aus dem loc. s. soũl's - apše̦), die Dämmerung nach Sonnenuntergang; saules aptumsums, aptumšuošanās, die Sonnenfinsternis; saules diena, ein sonniger Tag: kādā jaukā saules dienā izgājuši LP. V, 128; saules gaisma, das Sonnenlicht; saules gruoze, Sonnenblume (helianthus annuus) U.; saules lapa, Wald Malve (malva sylvestris L.) RKr. II, 74, Karls.; saules lietus, Regen bei Sonnenschein Wid.; saules mēnesis, der Sonnenmonat Brasche; saules puse, die Sonnnenseite, die Südseite Karl., Wid.; saules rācenis, gladiolus imbricatus L. Stockm. n. RKr. III, 70; saules riẽtenis, sempervivum Karls.;

2) die Welt
(gew. pasaũle); šī saule, diese Welt, die Erde; viņa saule, das Jenseits: laidus[i] ir man[i] Laimiņa šai baltā saulītē BW. 9212. miruoņi vairs nenāk šai saulē LP. VII, 388. viņš cildina aizgājušā... laimīguo dzīvi viņā saulē 382. mīlē man šī saulīte, viņa saule nemīlēja: šī saulīte man zināma, viņa saule nezināma BW. 27370. stārastam, vagaram šai saulē laba dzīve; jau viņā saulītē elles durvis virināja 31493. nemira... labdaris..., bet tik aizgāja citā saulē Niedrīšu Vidvuds. dievi steidzas citā saulē Aus. I, 3. līdz saulei, bis ans Ende der Welt St. Zu gr. att. ή'λιος, hom. ἠέλιος, dor. ά'λιος (mit langem α' -), la. sōl, cymr. haul, got. sauil, an. sól, aksl. slъnьсе, ai. sũr(y)a-ḥ "Sonne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 446, Trautmann Wrtb. 251.

Avots: ME III, 772, 773

sùods,

1) = sùodĩba: kučierim uzbrucis suods LP. V, 18. nāves suods, Todesstrafe VII, 105. kuŗiem bija uzlikts baznīcas suods Etn. II, 65. grūtā suodā krist Aus. I, 2. vai nu suods, vai guods Br. sak. v. 1172. vai tas nu nav suods! Balt. Vēstn. 1901, No 87. viņa aiziet, bet tavu suodu! nevar akai piekļūt LP. IV, 168. dakteri nuoveda uz suoda vietu Dicm. pas. v. I, 38. būs jāatbild suoda dienā Apskats v. J. 1903, S. 625. sarkanais suods U., die Ruhr;

2) der Richterstuhl
(?): re̦dz... dievu suodā sēžam Daniel 7. - Nebst li. sũdas "das Gericht (als ein Vorgang)" aus aruss. судъ "gerichtliche Strafe, Verdammung".

Avots: ME III, 1136

sûbêt Bers., Golg., Gr. - Buschhof, Saikava, sũbêt Jürg., sùbêt ² Kl., -u od. -ẽju, -ẽju, verrosten, sich beschlagen, oxydieren, dunkel, matt werden Spr.: dzīvsudrabs gaisā nesūbē Ķīmija 74. luogu rūtis sûb Vīt. Für sūpêt nach dem Reimwort būbêt oder ūbêt?

Avots: ME III, 1129

sūbrītis (unter sũbrs): auch (mit û ² ) Ceļi VIII, 304 aus Frauenb.

Avots: EH II, 606

‡ sūcin, Adv. zur Verstärkung von sùkt und sũkât: tuo s. apsūkūja Tdz. 53661.

Avots: EH II, 606

sùdijs ² Prl. n. FBR. VI, 94, = sũdaîns.

Avots: ME III, 1130

‡ sùdisks ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74 "?". Adv. sũdiski Dunika, Frauenb., schlecht: man izgāja pa˙visam s.

Avots: EH II, 606

sūduojs, = sũdaîns: sùduojs ² zābaks Prl. n. FBR. Vl, 94.

Avots: ME III, 1130

šùds ² : etwas Minderwertiges, Unbedeutendes Marzen: š. vien tur ir; tas jau nezin ne šūda ("anständiger" für sũda) Schibbenhof. šũda bũšana Ekau, Grünw. ("wo man sūds für anstössig hält, wird es durch šūds ersetzt"). š. vien tur iznāks ebenda. šùdu ² - kuo tur bīties! Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89. kuo jūs ar tādiem šūdiem atkal nākat pie manis! Janš. Līgava II, 489. šūds dürfte nicht aus dem Li. stammen (weil es nicht in allen Fällen statt sūds gebraucht wird), sondern eine Umbildung von sūds sein, um ein weniger anstössiges Wort zur Verfügung zu haben.

Avots: EH II, 658

šùds ² Lind. (in Kurl.), = sũds, in der Redensart: kas nu tur - šūds! das ist nicht der Rede wert! Aus li. šúdas.

Avots: ME IV, 109

‡ sūka Spiess "brennender Schmerz"; vgl. sūkas und sũkstêt.

Avots: EH II, 607

sùkala ² , ‡

2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu ² dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù ² ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û ² ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.

Avots: EH II, 607

‡ *sūkalinât, zu erschliessen aus ‡ nùosūkalinât (unter ‡ nùosũkalât).

Avots: EH II, 607

‡ *sūkuôt, zu erschliessen aus sasũkuôt und ‡ izsūkuôt.

Avots: EH II, 608

‡ II sūra,

1) "sūrene, rūgta zâle" (mit ù ² ) Lubn., N.-Schwanb.;

2) = sũrums (etwas Bitteres, Herbes); das Leiden, die Sorgen Diet.: visas sūras uzvarēt Latv. Av. 1855, № 1.

Avots: EH II, 608

sūrains: auch (mit ù ² ) Lubn.; silsēnes ir sũranas (etwas bitter) Salis.

Avots: EH II, 608

I sūrêt,

1): salzig werden
(li. sūrėti dass.; mit ũ ) Dunika; ‡

3) "= sũrstêt" Auleja, Bērzgale: āda nuo sviedru sū`r <sup>2</sup> (od. sùrē <sup>2</sup> ); "?" (III p. prs. sū`r ² ) Oknist n. FBR. XV, 189.

Avots: EH II, 609

‡ sūrinât, bitter (schwer) machen: dzīvi vēl vairāk rūgtināja un sūrināja Janš. Mežv. ļ. II, 451. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìesũrinâtiês.

Avots: EH II, 609

‡ sùrine ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 (eine gewisse Pflanze), Kalupe, Nerft, (ein gewisses Unkraut) Zvirgzdine, wohl gleichbedeutend mit sũrene; "sũrene" Warkl., "polygonum" Auleja, "polygonum tomentosum" Oknist. dārzā sūrinītes Tdz. 37132 (aus Nautrēni). kâ laukā sūrinīte 46715 (aus Bewern).

Avots: EH II, 609

‡ sùruôt ² Fehteln, = sũruôtiês: kuo nu sūruojiet? kâ būs, būs Jürgens 63. Zur Bed. vgl. auch sasūruôt und ‡ ìesūruôt.

Avots: EH II, 609

sūrst (?), sūrstu, sūru L., St., U., = sũrstêt, s. dazu Le. Gr. 587.

Avots: ME III, 1134

suss,

1): s. (angeblich: "sutris; kas sũt") guļ devīņuos kažukuos Rätsel aus Silajāņi.

Avots: EH II, 604

sūstêt,

1) = sũrstêt (mit ũ) Bl.: ar sūstēšanu Ev. und Epist., mit Schmerzen. acis sūst Juris Brasa 506. te sūst (siept?), te tādi sutuoņi, hier ist quelliges Land Biel. n. U.;

2) =sust I. Die Bed. "schmerzen" konnte aus sũrstêt herübergenommen sein; sonst kann dies sūstêt auf dem prs. sūstu (unter sust I) beruhen, vgl. Le. Gr. 588 und auch sūkstêt.

Avots: ME III, 1134

svadzêt (li. svagė´ti "tonen"), = zvadzêt Schibbenhof; rasseln, klappern (wie ein losgegangenes Eisen am Wagen) U. Wohl zu an. svagla "plätschern", ae. swógan "tönen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 215, Fick Wrtb. III ⁴ 545, Persson Beitr. 355 f.; vgl. auch sũdzêt.

Avots: ME III, 1140