Paplašinātā meklēšana

‡ akan Dunika, akanāt Druw. n. RKr. XVII, 70, = atkan.

Avots: EH I, 65

‡ bakans "Prügel zum Einrammen der Pfählë BielU.

Avots: EH I, 199

čakans, Epith. des Schwertes im VL.: zuobentiņ, čakaniņ, iesim abi tautiņās BW. 15998. [Wohl identisch mit] čakans L., ein hölzerner Hammer. [Aus p. czakan "Keilhaue" (zur Bed. vgl. sloven. čakàn "Hammer" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 134.)]

Avots: ME I, 401

‡ četrakantīgs Kaltenbr. = četrkantīgs.

Avots: EH I, 289

iẽplakaniski [Bauske, iêplakaniski ² Salis,

1) mit der flachen Seite]:
iepl. sist ar airi];

2) "?": dē̦ls atvēsina pātagu un gāž ieplakaniski pa ciskām LP. IV, 3.

Avots: ME II, 51

iẽplakans [PS., C., Trik., ìeplakans Arrasch, iêplakans ² Salis, Ruj.], ein wenig abgeplattet: ieplakana duozīte Kaudz. M. Dunduri ir paprāvi, ieplakani Konv. ² 719. zeme abuos galuos ir drusku ieplakana Pūrs III, 124.

Avots: ME II, 51, 52

‡ izplakanuôt M. 81, flach schlagen (plätten).

Avots: EH I, 472

lakans Mar., [Malup], = lagriẽta.

Avots: ME II, 415

I lakans, ‡

2) "?": kai lakani arājeņi Tdz. 41154.

Avots: EH I, 716

‡ II lakans Ruhental "?": viņš nāk l. (geschmeidig?) mājā nuo pirts.

Avots: EH I, 716

‡ ļakans (mit -ān- zu lesen?) "?": kai ļakani arājeņi Tdz. 406I2.

Avots: EH I, 768

‡ ļe̦pakans Salis, weich und schlüpfrig (glatt): izvārīta be̦ka ir le̦pakana.

Avots: EH I, 771

‡ makaniņš, "maziņš, sīks bē̦rns" Frauenb.

Avots: EH I, 779

‡ maka˙nĩt Orellen n. FBR. XI, 43, = maķe˙nĩt: nuosmeķējis m: nuo piena krūzes Pas. X, 204 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 779

makans, ‡

3) "palaidnis" Saikava.

Avots: EH I, 779

makans, s. makāns.

Avots: ME II, 554

‡ makantiņ Segew., makan˙tĩn Orellen n. FBR. XI, 43, = maķe˙nĩt.

Avots: EH I, 779

‡ makintiņš, sehr klein, winzig A.-Schwanb.

Avots: EH I, 779

[pakañcinât, ein wenig reizen od. ärgern: p. suni Wandsen.]

Avots: ME III, 40

pakans, ein Hundename (aus d. Packan): sunīt, manu pakaniņ! BW. 17623.

Avots: ME III, 40

‡ II pakans, der Backenbart ("spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvē̦kiem") Linden in Kurl.: ze̦m snābļa pakaniņi. Aus d. Backen?

Avots: EH II, 140

[paplakans, etwas platt: paplakanu vēderiņu BW. 35251, 2 var.]

Avots: ME III, 82

plakanis, eine platte Kartoffel od. Gemüsewurzel Gr.-Buschhof; ein platter, geflochtener Korb.

Avots: ME III, 316

plakanisks, = plakans, platt, flach: plakanisks instrūments Konv. ² 1166. plakaniskā virzienā ib. 811. - Adv. plakaniski, platt, flach, auf der platten, flachen Seite Fest.: dzirnu akmens sauli saspiež plakaniski bezveidīgā klaipā Rainis. kauss nuokritis... plakaniski LP. V, 409. es viņam ar sakumiem plakaniski drusku gribēju iesist Blaum. kasti liek plakaniski ratuos Ahs.

Avots: ME III, 316

plakanĩte, die Platt-, Filzlaus (pediculus pubis).

Avots: ME III, 316

plakankãjĩtis BW. 2273, f. -ĩte, der (die) Plattfüssige.

Avots: ME III, 316

plakannadzis,* hyrax syriacus Wid.

Avots: ME III, 316

plakanuôt,* tr., plätten Dr.

Avots: ME III, 316

plakanpautis BW. 34693, jem. mit platten Hoden.

Avots: ME III, 316

I plakans (li. plãkanas, in plãkanos rópės Leskien Nom. 384), platt; flach (von Tellern und Schüsseln); plakanie (ābuoli) eine Art Sommeräpfel Salisb. plakanā pē̦da, eine Fusskrankheit Plattfuss (pesvalgus) Konv. 1527. plakans puisis, ein verheirateter Knecht Biel. n. U. (vgl. apaļš puisis). - Subst. plakanums,

1) das Plattsein, die Plattheit;

2) die Fläche
U.

Avots: ME III, 316

II plakans (für *plakanis?), eine Art Milcheimer (vgl. placĩtis); zu plakans I?

Avots: ME III, 316

plakanžaũņi, eine Art von Meerbewohnern ("viņu vāki nav vienagabala, bet sastāv nuo 2 pusēm").

Avots: ME III, 316

plakanzir̃ņi,* die Platterbse, lathyrus Konv. ¹ 660;

Avots: ME III, 316

‡ pusplakans Burtnieks 1934, S. 876, halbplatt.

Avots: EH II, 333

rakanda, ein kleiner Korb Perkunen, iz sluoksnēm pīts mazs gruoziņš, lietuots uolu uzglabāšanai vai zirgiem miltus beŗuot Grob. n. Etn. III, 66: iebērām arī rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 181 f. Aus li. rakañdas "Gefäss".

Avots: ME III, 472

‡ rakanis PS., = rakaris.

Avots: EH II, 352

sakañcêt "aufessen": s. ve̦se̦lu gabalu maizes Bauske.

Avots: ME II, 644

‡ II sakañcêt (?) Wandsen, = sakacêt.

Avots: EH XVI, 415

‡ sakaņ̃ģerêt Salis "sabārt, bargi saraustīt": s. zirgu.

Avots: EH XVI, 415

sakankalêt, ‡

2) = sakankarêt, mühsam von andern zusammenbekommen
Lis. ‡ Refl. -tiês Lis., sich (mit einem schlechten Menschen) zusammentun.

Avots: EH XVI, 415

sakankalêt, verwickeln, verkuppeln. sakankaļâtiês, sich verheiraten: viņš ir jau sakankaļājies, er ist schon verheiratet Mag. XIII, 2. 53.

Avots: ME II, 645

sakankarâtiês, (geschlechtlich) verkehren: tie jau būs sakankarājušies! Dond. sakankarêt, zusammenbetteln, zusammensuchen: nez kur sakankarējis tik daudz maizes un drēbju! Serben.

Avots: ME II, 645

‡ sakañtêt AP., (eine Reihe von Balken) abkanten (?): sakantēs tuos kuokus, un tad varēs tālāk strādāt.

Avots: EH XVI, 415

saplakanuôt: auch M. 531.

Avots: EH XVI, 436

saplakanuôt, tr., ganz flach machen Dr.

Avots: ME II, 701

šļakans,

1) = šļagans (zum k vgl. ļe̦kans), nicht straff Saikava, Warkl.; schwer (mit šl-) Schwanb.: šļakans vē̦de̦rs Warkl. šļakans valgs Saikava. šlakans maiss Schwanb.;

2) šļakans, s. šļakāns 1.

Avots: ME IV, 61

šmakans, etwas Grosses Mar. n. RKr. XV, 140: ir gan itis kuoks šmakans Mar. n. RKr. XV, 140. - šmakāns, ein gut aufgefüttertes Kalb oder Füllen Saikava; = makāns 1 Adl., AP., Golg., Ogershof, Schujen, Selsau, Sessw.

Avots: ME IV, 81

‡ stakanis Kaltenbr., = stakans I.

Avots: EH II, 569

I stakans Nerft, = staks I.

Avots: ME III, 1040

II stakans, ein untersätziger, wohlgepflegter Mann Lind. n. U.; ein starker Mann Ruj. n. U.; in Wolmarshof, Arrasch, C.: stakans. Wohl zu ai. stákati (Dhātup.) "stemmt sich", av. staxra- "stark, fest", ahd. stahal "Stahl", norw. staga "steif gehen" u. a., vgl. Uhlenbeck PBrB. XXII, 191, Walde Vrgl. Wrtb. II, 611, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 18.

Avots: ME III, 1040

III stakans Bershof, ein ausgegrabenes Wurzetstück; zum Vorigen?

Avots: ME III, 1040

‡ štakans Nerft, eine Speise aus zerstossenem Hanf.

Avots: EH II, 656

àizgaruôt, intr., inch., anfangen zu dampfen: aizkūpēja, aizgaruoja saldās misas zarakannas Skalbe.

Avots: ME I, 26

àizkûpêt, intr., inch., anfangen zu dampfen: aizkūpēja, aizgaruoja saldās misas zarakanna Skalbe.

Avots: ME I, 35

bakãns,

1): kupcis aizlika kâ ar vārī-juošu ūdeni apliets bakans P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 199

be̦kaîns: b. dzis Biel. R. 135; nach Bielenstein bedeute es: meckern; stämmig (in der letzten Bedeutung werde es auch von Menschen gebraucht). Cf. bakans.

Avots: ME I, 278

II čaka U., ein Knüttel mit Knorren od. Wurzelende als Griff. [Vielleicht bedeutete čaka urspr. einen Morgenstern (im Sinne einer Waffe); in diesem Fall wäre es wohl eine Umbildung von čakans (vgl. čech. čakan "Morgenstern").]

Avots: ME I, 401

čakãrns, [čakāns Smilt., čakāns Burtn.], čakãrnis, auch čakānis, čakans Mar. n. RKr. XV, 110, čakars, Demin. -ītis, -iņš BW. 9808,

1) ein Wurzelende, Wurzel Stück, umgestürzte Baumwurzel mit allem, was daran hängt:
saulīt(e) kūla mēnestiņu ar sudraba čakarniņu. In Ahs. nennt man čakariņš einen abgeschälten Weidenzweig, welcher zum Rühren von Mehlbrei benutzt wird [vgl. čakarêt];

2) ein alter, griesgrämiger Mensch:
čakārni, činkuri, šķiriet ceļu BW. 1513;

3) čakãns, ein grosser Krebs
Smilt. [čakārnis ist vielleicht durch Kontamination von čakans (s. dies und čaka) und sakārnis entstanden.]

Kļūdu labojums:
čakārni = čakārņi

Avots: ME I, 401

ẽ̦rmi, der Teil des Wagens, wo die Deichsel befestigt ist ("plakans kuoks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kuŗa piestiprināta dīstele Rutzau. n. Etn. II, 97). [Zu li. armaĩ "бруски, между которыми вставляеться дышло повозки" wohl identisch mit ide. armo - "Arm, Schulter" bei Trautmann Wrtb. 13 f., Walde Wrtb. ² 62 unter armus u. a.]

Avots: ME I, 575, 576

garenisks, gaŗenisks, garnisks, länglich: skujas plakanas, apakšpusē 2 gareniskām, apaļām strīpām Konv. ² 764. Adv. gareniski, gaŗeniski, gaŗeniskis, [gariniski St.], garniski(s), [garãniski Ronneb., Smilt.], der Länge nach gulies gareniski uz lizu LP. VII, 999. baltais pārlēcis garniski pār ve̦zumu LP. I, 186. rumpis pāršķēlies taisni garniskis pušu LP. V, 29.

Kļūdu labojums:
apaļām = baltām
gulies gareniski = gulies gareniskis

Avots: ME I, 602

gâzt, - žu, - zu (li. góžti "валить; giessen"),

1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;

2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;

3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;

4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,

1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;

2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;

3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]

Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen

Avots: ME I, 620

grabans "?": čakaniņ, grabaniņ! iesim abi panākšņuos! es ieš[u] ēsti..., tu galdiņu grabināt BW. 15998,5 var.

Avots: ME I, 634

grizulis, ein Werkzeug zum Windigen dem Getreides, ein Art von Kornschwinge : vis+pirms labību vētī ar grizuli ; grizulis līdzinās lmekšķerei, tikai dibena vietā nāk 6 un vairāk plakani zari, kuŗus satur šķē̦rskuoks, un caur kuŗiem krīt labība ar pe̦lavām Turlau n. Etn. III, 104 Gold. IV, 98, 145.

Avots: ME I, 656

jûdziņš ² Salisb. [Demin. zu jûgs]" plakani apaļš daikts pie ratiņa, kuŗā ieiet skrūve, un kuŗā stāv stabiņi ar spuoli."

Avots: ME II, 121

‡ kal˜teniski Sassm., Adv., "kâ ar kaltu krustīm pa kuoka šķiedrēm" : plakana nagla jādze̦n k. kuokā, bet ne ķīliski, lai kuoks neplīst.

Avots: EH I, 579

‡ *kankaļâtiês, zu erschliessen aus sakankaļâtiês.

Avots: EH I, 584

kañtiski,

1) kantig, auf der Kante liegend:
ja piespiež viena spārna galu plakaniski pie galda, tad uotrs gals stāv kantiski uz augšu D.;

[2) gewürfelt U.]

Avots: ME II, 156

‡ ķĩleniski Sassm., gleich einem Keil, keilartig: plakanu naglu nevajag dzīt ķ. kuokā (kâ ķīli pēc kuoka šķiedrēm), juo tad tas plīst, bet kalt(en)iski, tad neplīst.

Avots: EH I, 706

I ķirķis,

1) [ķir̂ķis ² Dond., ķir̃ķis Selg.], = circenis, das Heimchen Kand.: pie skursteņa iesāk ķirķis savu vienmuļīguo čirkstēšanu Duomas II, 5;

2) = ķirmis, ķirpis, ein ganz kleiner Holzwurm, der aber durchdringend Schreit L., St.;

3) ein Insekt, das die Netze zerfrisst
Rojen, Libau, [Dond.]: ķirķis ir mazs, mušas lielumā, iebrūns, plakans dzīvnieks, kas zvejniekiem nuodara milzīgus zaudējumus. tikkuo ūdas jūŗā izme̦stas, tad ķirķis ie klāt un nuoē̦d uz āķa izkabinātuo zivs kumuosu. ķirķis saē̦d jeb pārgrauž pušu tīklu vai ūdu ģīnas Latv.;

4) ķirķis als Repräsentant der Nichtigkeit, Winzigkeit:
zirgs tâ nuodzīts, ka tam beidzamais ķirķis izņemts nuo kauliem Etn. II, 177. kuo tur, saimniece, nuo tāda ķirķa izteikt! A. IX. 2, 139. [tu ķirķi dabūsi U. "du wirst (mit all deinem Schreien) einen Quark bekommen."] iegulies te˙pat manuos ratuos, apsegšu ar svārkiem, nesauodīs ne ķirķis, es wird dich niemand aufpüren LP. V, 166. tur nav ne ķirķis (= ķirķa) iekšā, da ist nichts drin Kand. [In Salis ķir̃ķis, ein magerer, junges Tier, das nicht recht wächst. - Wenigstens in den Bed. 1 - 2 wohl (als ein Lituanismus) zu li. kir̃kti "kreischen."]

Avots: ME II, 384

I kuõpa,

1): baltu miltu kuopiņā BW. 8165 var. trauks ir pilns ar kuopu Dunika, Rutzau. iebērām rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 182. šķupele ar kuopu kuopām piebē̦rta Pas. II, 180; rudzu kuopiņas (Garben)
- auch Behrshof, Dobl., Mitau, Siuxt, Wolgunt; rudzu (pūŗu) kuõpiņa Durnika, Kal., OB., = rudzu (pūŗu) guba;

4): saveda kuopiņā BW. 19726 var. kuopiņā sanākuši 30922;

5): kuopas (so zu lesen für "kuopa" ME. II, 344b) trauks Lis: kuopas pļava ebenda. kas nu par kuopas ("?") vakaru izvērtās! Azand. 158. aužam kuopas villainīti; abas divas segsamies BW. 23660; ‡

6) Gemeinschaft, Gesellschaft
(?): me̦klē̦dama ļaužu valuodas un kuopu Anna Dzilna 51 (ähnlich: 48).

Avots: EH I, 687

I kulainis,

1) der Fausthandschuh
N.-Bartau: šim kulaiņi, tam kulaiņi, brūtgānam pirkstainīši BW. 25507; [3546?]. Zariņš nuorāva savus kulaiņus Saul.;

[2) ein Tarakan (Küchenschabe) mit dem Eiersack
Welonen. Zu kule].

Avots: ME II, 304

lagriẽta, [lagriets Malup], der Kranz, um dem die Radfelgen, Schlittensohlen, Krummhölzer gekrümmt werden Golg., Peb., Tirs., Lub., Etn. IV, 129. [Aus lakg-? Vgl. lakans dass.]

Avots: ME II, 399

laiksne [Liewenhof], laiksnis [Skaista], N. - Peb.], die See -, Teichrose (nymphaea nuphar) Lub., Druw.: e̦ze̦ruos un upēs baltas un dze̦ltānas puķes - laiksnes Druw., Wid. bālgana gaisma... kâ skautin skāvās ap niedrēm un laiksnēm A. XI, 21. un cik plakani gulēja uz līmeņa zaļās laikšņu lapas un starp tām balti ziedi Poruk, AP. [Mit laiksn - aus * laiksn. -; nebst laiska I, laišķi zu li. laĩšķas, slav. listъ "Blatt", apr. lāiskas "Buch". Vgl. dazu Petersson Ar. und arm. Stud. 91.]

Avots: ME II, 407

‡ *lakāns, = akans">lakans I ‡ 2 (?): kai lakāni (geschrieben: lokuoni; mit -kon- < -kan- zu lesen?) arājiņi Tdz.45520.

Avots: EH I, 716

‡ ļe̦patans Salis, = ‡ akans">ļe̦pakans.

Avots: EH I, 771

lubstãjs: lubstāji lietuoti se̦najiem lubu jumtiem; tuos pagatavuo pārplēšuot uz pusēm re̦snas kārtis un nuotešuot gludu plakanuo pusi: virsū - kâ beidzamuo liek apaļu lubstāju Ramkau. apaļiem kuokiem, kuŗus sauca lubstājus Jürgens 7.

Avots: EH I, 759

makainĩte, akan%C4%A9te">makanĩte, die Kleine: maza biju, makainīte Salisb. BW. 5342 (Var.: makanīte).

Avots: ME II, 553, 554

makãns AP., Smilt., akans">makans Mar., Lub.,

1) etw. Grosses, Schweres, Fettes, ein Mensch von grossem Wuchs, [ein grosser Krebs
Austriņš Nuopūtas vējā 83]: bē̦rni, sivē̦ni kâ makāni AP. [kuoks kâ makans uzgāzās viņam virsā Mar. n. RKr. XV, 125. makans tu esi liels, un tev vajadzē̦tu gan saprast (zu einem Kinde) Ezeriņš Leijerkaste I, 271.] suņi tādi kâ makāni MWM. VI, 31. vinš tīrais makāns Selsau. tas jau kâ makāns ne+maz nevīžuo strādāt Adsel;

2) das Aas, Luder
Mar.

Avots: ME II, 554

malenisks, ‡

2) auf die Kante gestellt:
kŗautēm pāri cēla istabas durvis, liekuot vienas plakaniski, uotras maleniski Janš. Mežv. ļ. II, 343.

Avots: EH I, 780

II mila: "kārts ar plakani nuotē̦stu galu pluosta stumšanai" (mila) Salis: milu ietiek aci (= pluosta caurumā), lai pluosts turē̦tuos, kad piebrauc Salis; = mìlna I: kur nuomalšu siekam kaudzi, - pūķīt[i]s milas galiņā BW. 8271 (aus Brucken).

Avots: EH I, 813

‡ *mirks, in der Verbind: mirkus laist "ūdens malā laist plakanus akmentiņus gan˙drīz gulu līnijā pa ūdens virsu pruojām" Sams un Tarzieris Rotaļas.

Avots: EH I, 817

II uore Grob., uôrs ² Ahs., ein Holzstück mit einer Öffnung an jedem Ende zum Anbinden des Viehs im Viehstall: uors sastāv nuo ieapaļi plakana kuoka 11/2-2 pē̦du gaŗumā, kam katrā galā izurbts caurums. vienā caurumā ievērta saite, kuŗu sien guovij ap kaklu, bet uotrā ieveŗ sautē̦tu kārkla, kadiķa vai bē̦rza vici, kuŗu savij riņķī. uora savītuo riņķi uzmauc pie rensteles iesistā mietā Ahs. Ans mnd. ôr "Ohr, Handhabe" (vgl. d. Nadelöhr).

Avots: ME IV, 419, 420

paķele, paķelis Gold. nach BW. III, 1, 77,

1) (echt le. pacele) das Strumpfband (das Band unter dem Knie)
Rutzau, Grob., Ekau, Grünw., Alt-Rahden, Bauske, Nerft, Sussei, Sissegal, Drosth., Nitau, Stelp. BW. 2157; 33879, 13, [Bielenstein Holzb. 416]: auž juostinas, paķelītes, auž baltās villānītes BW. 7492. cimdu, zeģu gribē̦dama, ne paķeļu nedabūju 25377. kādas viņai paķeles! izšūtas ruozītes uz me̦lnas, platas bantes Jauns. izstiepa kājas, tâ ka zeķes līdz pat raibajām paģelēm nāca re̦dzamas A. XVIII, 498. paķeles pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. paķeles pa lielākai daļai vitas nuo vilnas dzijas, pie kam katram ievītajam pavedienam (trīs un vairāk) savāda krāsa. paķeli apsien lejpus ceļgala, lai gaŗas zeķes nenuobrūk Ekau. paķele izšķiŗas nuo prievieta ar tuo, ka pirmējā ir pīnes veidā, pusapaļa, kamē̦r pēdējā plakana Grob. Etn. 1V, 162;

2) das Hosenband
Elv., Manz. [paķele], der Gürtel: paķeles jeb grieztas juostas: - šaurākās lietuo. lai zeķes apsietu, platākās, lai sasietu virsdrēbes Plutte 73. So ist wohl auch paķele als Gürtel zu verstehen BW. 21342: sen tuo lielu lielināja, sen s1ave̦nu s1avināja; - ne lielāka, ne mazāka, līdz brālīša paķelēm. Aus li. pakelė˜ "Strumpfband".

Avots: ME III, 53

paušķêt (li. páuškėti "knallen"), = paukšêt: tarakani paušķē̦dami nuoveļas zemē Plūd. plīsa pīzda paušķē̦dama BW. 35705.

Avots: ME III, 130

pika Wolm., Burtn., Salis, Drosth., Bauske, Dond., Demin. piciņa u. pikiņa,

1) ein Klumpen, Kloss:
viena pati pika traukā, nuo tās iztaisa vairāk (Rätsel). sniega pika, ein Schneeball. sviesta pika, ein Stück Butter. kruvešu pikas A. XVII, 302. sūdu pika. lauž tad sasalušuo zemi pa pikām vien uz augšu Purap. Kkt. 82. savelties plakanā pikā... kâ vilna, lini, dzijas Etn. III, 161. piena pikiņa, kleiner Klumpen dicker Milch, die beste Milch: es tevi ar piena pikiņām ēdināšu U.; pika visādu lietu, ein Chaos Diez n. U.;

2) der Pl. pikas, eine Speise aus gestossenen Erbsen und Kartoffeln
Misshof n. Etn. I, 20: zirņus pikās sapikuoja LP. VII, 289. piciņas, gestossener Hanf Etn. I, 20 (aus Golg.);

3) vienā pikā, in einem fort:
dzeŗ un dzeŗ vienā pikā Purap.;

4) baltā sniega pika, Schneeballrübe
Peņģ. Nach Lidén IF. XIX, 326 (und Petersson Glotta VIII, 71 f.; s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 70) zu av. pixa "Knoten"; dazu wohl auch (wenn mit altem ī ) le. pīca und pīcenis.

Avots: ME III, 212, 213

pĩkstiņlapa "akana">kāda plakana, plāna pļavas zāle" Sassm.; vgl. pīkstene.

Avots: ME III, 231

placĩtis, ein Milcheimer Blieden, Bächhof; vgl. plakans II.

Avots: ME III, 314

plaĩkšķēt Arrasch, Bauske, -u, -ēju, klatschen, patschen, laut schallen Lennew., Grünwald, Neuenb., (mit aĩ Kursiten: plaikšķ, piemē̦ram, ūdens krizdams nuo augstas vietas; kad šauj, tad plaikšķ Neuhausen; par plaikšķēšanu sauc arī truoksni, kas ceļas situot ar plakanu sitamuo pa plakanu priekšme̦tu. slapjas drēbes staigājuot plaikšķ. lietus piles plaîkšķ ² Zerrauxt.

Avots: ME III, 315

plākans U., (mit ã) Wrangelshof, Ruj., plākanums, = akans">plakans, akanums">plakanums. plãkana zupa "eine Suppe, zu der wenig Milch hinzugegossen ist" Wrangelshof.

Avots: ME III, 329

plētiski, Adv., mit der flachen Seite: e̦zara vai upes malā laiž plakanus akmintiņus plētiski pa ūdens virsu pruojām.

Avots: ME III, 342

I rùobs Serbigal, AP., ruôbs ² Salis,. Ruj., Bl., Iw., rùobs ² KL, Prl., Nėrft, Preili,

1) die Kerbe, der Einschnitt
U.; die Falze St.; von Thermometergraden: .. . trīs ruobiņi, pēcāk bij četri, (es waren heute morgen früh) drei Grad (sc.: Frost), später... vier Grad Blieden n. Mag. XIII, 1;

2) ein Ausfall, eine Lücke, ein Mangel:
ruobi aizpildās: tāļak stavuošais saspiežas ciešāk kuopā Vēr. II 165. saimnieka ruobu izpildīja "ve̦cais puisis" I, 1452. viņa izglītības gājiens bijis ruobu ruobiem {mangelhaft, lückenhaft) Kundziņš Kronw. 59. tur ruobu var manīt, man merkt, dass da etwas fehlt (z. B. dass jemand aus dem Kreise gestorben ist) U.;

3) eine Schuld; eine Zwistigkeit
U.: tur ir vēl ve̦cs ruobs, da ist noch eine alte Schuld (die zu tilgen), ein alter Zwist (der auszugleichen ist) U.;

4) die Stelle, Beschäftigung, Anstellung:
gan jau dabūšu ruobu De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 498. viņš man piesuolīja labāku ruobu, - par priekšstrādniekū ebenda S. 359. kur tiksi citur ruobā? wo wirst du sonst eine {vakante) Stelle, Anstellung bekommen? MWM. v. J. 1898, S. 902. Nach Būga KSn. 1, 88 entlehnt aus aruss. рубъ "das Hacken, die Kante" (und le. ruobīt aus aruss. рубити "hacken" ). weil ein ide. romb(h)os ein le. *rambs ergeben würde. Aber le. rùobs und rùobft weichen in der Bed. vom Slavischen teilweise ab und sehen nicht gerade wie Lehnwörter aus. Da nun 1e. rimba, aprembėt 2 und rumba I 4 und 5 anscheinend auf elne Wurzelform remb(h)-: romb(h) weisen, so darf man vielleicht annehmen, dass unter dem Einfluss von urbalt. rant- (woher Ve. ruotīt, r4ntīt) das slnnverwandte urbalt. ramb- zu *ranb- (> le. ruob-) umgebildet ist. Vgl. auch Leskien Nom. 174 und 189, Zubaty AfslPh. XVI, 410 und Trautmann Wrtb. 236.

Avots: ME III, 575, 576

‡ rũte̦niski (mit e, aus ai?) Seyershof, kreuz und quer, rautenartig: gruozs r. sapīts nuo plakaniem liepu lūkiem. gultas dibe̦nā drātis ir r. izvilktas.

Avots: EH II, 390

sakal˜t, tr., schmieden; zusammenschmieden; fesseln; beschlagen: ze̦ltu sakala plakanu II Mos. 39,3. nuoziedznieku sakala ķēdēs. sakaltu kumeliņu Biel. 1588; kalēju, kas lai sakaļ man (pārlūzušuo) zizli Pas. II, 171. Refl. -tiês,

1) vieles fertigschmieden (lassen): s. daudz izkapšu. saimnieks sakalis visam gadam;

2) unversehens zusammengeschmiedet werden: dzelzi kaļuot caurums sakalies Salis.

Avots: ME II, 644

saplacinât,

1): kuoku var s. (= sasist plakanu) Auleja; platt und zugleich niedriger machen:
(atkusnis) sniega kupe̦nas ... lieliski saplacināja Janš. Dzimtene V, 163 (ähnlich Frauenb. u. a.). ‡ Refl. -tiês "sich zusammenbacken" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 436

‡ sašļaũkt Dunika "plakanā veidā salikt": s. tītavas.

Avots: EH XVI, 454

sazîst,

1) dünn und flach saugen:
bē̦rns sazīdis knupi gluži plakanu;

2) wund saugen:
s. pirkstu;

3) eine gewisse Zeit hindurch saugen;

4) aufaugen:
bē̦rns sazīdis visu pudeli piena. Refl. -tiês, sich ansaugen, vollsaugen: mazpilsuoņu gaisu sazīdušies Vēr. I, 1069.

Avots: ME III, 796, 797

siksniski sasiet auklu "krustām sasiet auklu" Autz; siksniski ("wie einen Riemen") sasiet siksnu Nötk., Lenzenhof; sasiet siksniski "akan%C4%81%20me%CC%A6zgl%C4%81">sasiet plakanā me̦zglā (s. die Zeichnung

a) Ukri; sasiet pastalu auklas siksniski (wie in der Zeichnung b)
Pabbasch; siksniski sametināt siksnu (vai virvi) "sasiet siksnu, izveŗuot katru galu caur uotrā galā izdurtuo caurumu (virvēm šādus caurumus izvij)" Gaweesen (s. die Zeichnung c).

Avots: ME III, 837

II šķẽres Stenden, ein Teil des Wagens RKr. XVII, 37: ratu šķēres - plakans kuoks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele; pēdējai gruozuoties šķēres gruozās līdz Rutzau n. Etn. II, 97. Urspr. identisch mit šķēres I, vgl. d. Schere 4a in Grimms Wrtb.

Avots: ME IV, 34

šļakāns,

1) ein grosses, feistes und schweres Lebewesen
C., Druw., Lubn., N. - Peb., Saikava, (šlakāns) AP., Bers.; etwas Schweres überhaupt (šļakans) Bilsteinshof n. Etn. II, 50, Druw.; "liels un lempīgs" Sessw.: viņam ir izaudzis puika kâ šļakāns Druw. zaķis kâ šļakāns N. - Peb. kuoks ilgi ūdenī gulē̦dams ir palicis smags kâ šļakans Bilsteinshof n. Etn. Il, 50. ābuoli izauguši lieli kâ šļakāni Druw. burkāni, bietes, griežņi, tupiņi lieli kâ šļakāni ebenda; šļakans U., ein fetter, stämmiger Junge;

2) jem. mit langen Beinen
Warkl. Vgl. šļokāns.

Avots: ME IV, 61

šlūteris, = šļūteris: alu nesa šlūteris ar zarakannu BW. III, l, 41.

Avots: ME IV, 60

smakaîns: auch (smakans) Salis, (smake̦ns) Seyershof.

Avots: EH II, 532

spraîslît PV. "spraišlus sliet (piem., pirts krāsnij, tiltam, nuo plakaniem akmeņiem)".

Avots: EH II, 556

stakāns (unter stakans II): "drukns, plecīgs, ļuoti stiprs, bet neveikls vīrietis" Saikava.

Avots: EH II, 569

staknît, -ĩju,

1) stossen; stopfen
Nerft;

2) "stehen bleiben":
zirdziņš var tikkuo demīt pa līdze̦numu, bet pretkaļņš braucuot vie˙nādi bij jāstaknī Vīt. 77;

3) schwerfällig, aber eilig gehen
C. Refl. -tiês,

1) ringen, kämpfen
C.;

2) sich auf die Beine stellen, sich erheben, aufstehen (von Rekonvaleszenten)
Nitau;

3) stehen bleiben
Bers. In der Bed. 2 zu li. stokà "Mangel" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 611)? In der Bed. 1 (wenn eigentlich: fest machen) nebst staks I zu stakans II?

Avots: ME III, 1041

‡ stùraĩnis Ramkau, in der Verbindung luoga s. "luoga apkalums, plakans, taisnā leņķī veiduots dzelzis, kuo uzsit luoga rāmja stūrim stipruma labad".

Avots: EH II, 597

sundaka U., sundaks Wid., sunde̦ga U., sundurs U., die Wandertasche, das Tornister (auf r. сундукъ "Koffer" beruhend); prũšu sundaka U., das Ei der Tarakanen. Figürlich vom Bauch: šis sundaku grib pildīt LP. VI, 781.

Avots: ME III, 1121

I sviêst: sievietes ... svieda (= ģērba) tuos (scil.: brunčus) nuost Janš. Nīca 33. svied acis (schau schnell hin), i[r] redzēsi! Auleja. divi stakanus (alkohola) sviede (trank), i[r] piedzēries ebenda. Refl. -tiês,

2): cik viegli dzīvuot sviežas (wie leicht sich's leben lässt)
Fausts (1936), 144;

3): tâ šūpājuot laiva sviežas (= gāžas) aplīk Saikava; ‡

4) um die Wette werfen
Saikava u. a.: uzaicinājis puisi s. Pas. XI, 77; ‡

5) = šūpatiês Warkl.: nevaru augsti s.: galva reibst; ‡

6) anziehen, umnehmen (ein Kleidungsstück)
Auleja: sviežuos kaidu skareņu i[r] nuoiemu da baznīcai; ‡

7) plötzlich (in einer andern Richtung) zu laufen od. schnell zu gehen anfangen:
zirgs tīri labi gāja pa vagu, bet sabaidījies sviedēs uz uotru pusi Kaltenbr., Saikava; ‡

8) s. (kam) klāt, sich anzufreunden versuchen:
s. klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56. sviežuoties viņam par draugu Dzimtene V, 215. Miķelis nu ir atkal sviedies pie Aijas Jauns. Raksti III, 91. Subst. sviêdums: pa tam šautru sviedumam BW. 13250, 6. par šautriņa sviedumiņu 33844. Subst. sviêdējs: svieżat mani, sviedējiņi! BW. 32285 var.

Avots: EH II, 620, 621

I vaķans (wohl aus *vaķe̦ns) "etwas Grosses, Schweres"; "ein (nicht grosses Korwenhof, aber) gut aufgemästetes Lebewesen" A.Schwanb., Korwenhof; "ein dickes, kleines Kind" Kroppenhof (bei Schwanb.); "ein kleines, feistes, weiches Katzen- oder Hundejunges; ein sehr dicht (in viele Kleider) gekleideter Mensch" Aahof, Kalnemois, Stomersee: bē̦rns jeb teļš kâ vaķans Alswig (hier werde ein junges, feistes, weiches Lebewesen mit einem vakans vergüchen). Wenn vom Begrift "Welches" auszugehen ist, vielleicht nebst vaķē̦ns I, vakāns und vaķis III auf mnd. wocke "der eingebundene Flachs am Rocken" (le. kuodeļa) beruhend; vgl. die Bed. von vaķe I 1 LKVv.

Avots: ME IV, 449

zarkanna Ruhental, zara kanna U., BW. 2681, AP., Memelshof, Mesoten, Sessw. zara kanna Bielenstein Holzb. 310 f., eine Kanne mit einer Pfeife, eine Ausgusskanne, eine Giesskanne U.; eine hölzerne Astkanne (Abbild. s. Bietenstein Holzb. 310): alu ielej nuo zarakannas BW. III, 1, S. 96. zarkannām ruokās Seibolt MWM. VI, 643.

Avots: ME IV, 690

žauti Assiten "akani%20rede%C4%BCu%20st%C4%81vkuoki">plakani redeļu stāvkuoki".

Avots: ME IV, 793

žvakstiņš, eine Art Pflanze (= plikstiņš?): sausās pļavās un ežmalās aug žvakstiņš, kuŗa sausie, plakanie augļi žvakst Bers.

Avots: ME IV, 841

I zvê̦rs,

1) zvḕ̦rs Serbigal, hochle. zvêris (z. B. in Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kaunata, Kl., Lös., Lubn., Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Zvirgzdine; nur zvê̦rs hingegen in A. - Laitzen, Memelshof, Schwanb.), zvèris ² Mar. (n. RKr. XVII, 108 daneben zvê̦rs), Mahlup (nur im Vergleich viņš ir kâ zvèris ^2; sonst zvê̦rs), zvêris ² (li. žvėrỹs LitMnd. I, 267 und Altpr. Monatsschr. XV, 470) PlKur., das wilde Tier, die Bestie
U.: plēsīgs zvē̦rs, ein Raubtier U. meža zvē̦ri apē̦duši BW. 27116 var. tā nebēdza vilka zvē̦ra 13167, 17. suņi zvē̦rus tre̦nkā Kra. Vīt. 47. miesīgi brāļi kavās kâ zvē̦ri 60. ve̦lns apmetēs par vilku, par tārpu un par visaidu zvēri Pas. III, 43 (aus Kapiņi). es tev ierādīšu zvēri, kam gaļa lielāka I, 188 (aus Kolup). zvērīši viņu apsargā III, 316 (aus Lixna). e̦ze̦rā... ar že̦be̦rklu izcēlu zvēri Jauns. Pakans ar Duksi kâ zvē̦ri tam uzkrita Lapsa-Kūm. 13. Pēternieki zvē̦ra ļaudis (tierische, bestialische Menschen) BW. 12825, 1. kaut tevi zvē̦rs! Kaudz. M. 157, hol's der Teufel!

2) ein starker Mensch oder ein solches Pferd
Frauenb.;

3) zvēris Stockm., ein wilder, tierischer Mensch.
Zu li. žvèris (acc. s. žvė˜ri, in Dusetos, sonst žvė`rį, gen. pl. žvèrũ, An. 11), apr. acc. pl. swīrins, aksl. zvěrь (plur. zvěrije), gr. ϑήρ "wildes Tier", lat. ferus "wild", s. Trautmann Wrtb. 374 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 642 f. Der o- Stamm in le. zvê̦rs beruht auf dem ererbten gen. pl. zvê̦ru (= li. žvèrũ,, gr. ϑηρῶν

Avots: ME IV, 773