Paplašinātā meklēšana

aklis,

2) : pret lietu luopiem akļi kuož Warkl.

Avots: EH I, 66

aklis, Subst.,

1) der Blinde;

2) kleine Bremse
[li. ãklis "blinde Bremse"; vgl. aklacis];

3) aklīšuos iet Mag. IV, 2, 106 od. aklās kazas dzīt, Blindekuh spielen.

Avots: ME I, 63

‡ atkaklis, ein Unartiger, Ungehorsamer Dunika: puišelis liels a.

Avots: EH I, 145

badastaklis, -kle, ein Nimmersatt BW. 30225.

Avots: ME I, 247

baklis "zvejnieku tīklu karamais"; baklīši"tīklu žāvējamie irbiņi" Zehrxten Zu le. bakstīt und li. baksnóti "тыкать"?]

Avots: ME I, 252

bal˜tkaklis Vīt. 38, ein schwarzer Kater mit weissem Unterhals.

Avots: ME I, 257

bañstaklis,

1): auch Iw. (bañstâklis ² ).

Avots: EH I, 205

bañstaklis, bañsteklis [Wandsen],

1) das Zwickeisen der Böttcher;

2) ein Stock mit einem viereckigen Loch, vermittelst dessen der Weberbaum gedreht und der Aufzug um den Weberbaum gewunden wird Tals.
[Eine Umbildung von d. Bandstock oder mnd. bantstaken?]

Avots: ME I, 263

‡ bâzaklis Sonnaxt, bâzakls ebenda, = bāzeklis 1.

Avots: EH I, 210

bedakl(i)s, s. bedeklis. bedeklis [Ruj.], be̦dakls PS., [Muremois], be̦daklis U., Seibolt, [be̦daklas Zempenhof], Maulwurfshaufe (sonst: kurmju rakums, cē̦lums) Mag. III, 1, 111, U.

Avots: ME I, 276

bĩstaklis,

1): ar pirtes bīstaklīti BW. 16263 var.

Avots: EH I, 223

bĩstaklis, auch [bĩstāklis Līn.], bìstākļis ² [Bers.], LP. VII, 651, [bĩstē̦kls AP., bìstāgs ² Bers., Sonnaxt], bĩsteklis LP. III, 40, [Bächhof], bĩstīklis Bächhof], auch bīkstaklis, bīstākls K.,

1) ein Stock zum Umrühren des Ofens, Ofenkrücke, Kohleneisen:
cits ar kruķi, cits ar me̦lnu bīkstaklīti BW. 16239. cits ar lizi, sits ar kruķi, cits ar pirtes bīstāklīti Rkr. XVI, 114;

2) eine Stange, ein Stock zum Schlagen od. Stossen
Katzd.;

3) ein Mensch, der nichts aus eigener Initiative tut, ein Saumseliger:
mani jau bīstakli visur stuida Naud., Ap. [Verwandt mit bīdît.]

Avots: ME I, 304

brũnkaklis, die Tafelente (fuligula ferina) Natur. XXXII, 243.

Avots: ME I, 341

bundžaklis, ein Bündel Kleidungstücke Seew. n. U.

Avots: ME I, 351

[I čapaklis, ein Hackeisen zum Zerkleinern des Viehfutters Stuhrhof.]

Avots: ME I, 404

[II čapaklis, ein Trödler A. - Schwanb.]

Avots: ME I, 404

[čāpaklis Kroppenhof "ein lümmelhafter, liederlicher, unsauberer Mensch, der mit den Fingern aus der Schüsse nimmt"; vielleicht mit ostle. čā- aus ķē̦-.]

Avots: ME I, 408

‡ cìnaklis ² Alswig, = ‡ cìneklis ² .

Avots: EH I, 276

čirstaklis,

1) Schnepper zum Aderlassen
Mag. XIII, 2, 40;

2) čir̃staklis, die am Kopfende nach oben verlängerten Füsse eines Bettes, die oben durch eine zum Aufhängen von Kleidern dienende Stange verbunden sind Stuhrhof.]

Avots: ME I, 415

[dar̂vaklis Neuermühlen, ein Gefäss mit Teer.]

Avots: ME I, 442

dursaklis, ‡

2) dursaklis, durseklis, ein Drillbohrer
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Bohr).

Avots: EH I, 344

[dursaklis Bers., "= dursteklis ".]

Avots: ME I, 519

durzaklis L., der Drillbohrer [Abbildung bei Bielenstein Holzb. 712.].

Avots: ME I, 521

dzirnaklis, ein aufgetränktes Lamm; auch von Kindern gebraucht Dond.

Avots: ME I, 552

dzirnaklis: auch (mit ir̃ ) Iw. n. FBR. VI, 52.

Avots: EH I, 360

dzirnaklis, [dzir̃nākslis Līn.], = zirneklis, Spinne BW. 21974, 1, Kand.

Avots: ME I, 554

‡ gaĩsaklis Schnehpeln "ein Windbeutel (gaisa grābslis), ein leichtsinniger (viegls) Mensch".

Avots: EH I, 377

gaŗkaklis, ‡

4) f. gaŗkakle, eine Blume
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 385

gaŗkaklis, fem. - kle,

1) der (die) Langhalsige;

2) Epitheton der Flasche:
butelīte, gaŗkaklīte BW. 19693;

3) gaŗkaklis, der Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99; n. Natur. XXXVII, 230 Spiessente (anas acuta).

Avots: ME I, 606

‡ grè̦maklis ² Liepna, der Blättermagen.

Avots: EH I, 405

jâvaklis, einer, der mit seiner Arbeit nicht fertig werden kann, ein Trödler, auch ein Unbesonnener Bers.

Avots: ME II, 107

[kapaklis Neuermühlen, = " kapînis ".]

Avots: ME II, 157

[kārtaklis (li. kartóklis "извѣстная часть желудка у жвачных") "der Kropf (bei Vögeln)" Für. I; vgl. kārtākslis.]

Avots: ME II, 201

ķarzaklis, der Verderber Spr. [Vielleicht mit hochle. a aus ę.]

Avots: ME II, 357

ķe̦saklis Sessw., ķeseklis, die Kratzbürste, ein Händelmacher Neik.: kuo tu, ķe̦sakli, man padarīsi? Nerft. Zu ķestiês.

Avots: ME II, 370

ķirnaklis, ein Händelmacher, jemand, der sich um Sachen kümmert, die ihn nicht angehen Mag. XIII, 2, 45.

Avots: ME II, 385

[kùrcaklis ² Preili, Marienhausen "jem., der sich aufdrängt, um vieles zu erfahren". Zu kurcinât?]

Avots: ME II, 321

‡ *ļuvaklis (gespr. mit ļiv-; mit ostle. a < e̦? Stammform?) Wessen, etwas Weiches, dem Druck Nachgebendes, sich Bewegendes: cūka nuobaruojusies kâ ļ.

Avots: EH I, 775

‡ maracaklis Saikava, der Affe.

Avots: EH I, 783

‡ misaklis Ramkau, = misêklis.

Avots: EH I, 818

mizaklis,

1): "virspuse priedes kuokam, kam miza nuoplê̦sta" Schwanb.; ‡

2) ein Instrument zum Abrinden
Ramkau: tagad mizā kuokus ar mizakļiem.

Avots: EH I, 819

[mizaklis "kam vēl miza ir klāt"; ein Lichtspan (vom äussern Rand des Baumes), an dem noch die Rinde haftet Alswig.]

Avots: ME II, 639

‡ neraklis Warkl. "nebēdnis".

Avots: EH II, 18

ne̦rraklis, ein Narr, Pedant Mag. XIII, 3, 53.

Avots: ME II, 730

‡ *pakaklis, = pakakle; gaiļam dūre pakaklī BW. 33276.

Avots: EH II, 139

‡ pančakIis Wessen "= pinčekļi".

Avots: EH II, 160

[pasmaklis Wessen, Gr.-Buschhof "der unter der Kinnlade befindliche Teil eines Zaumes"; vgl. li. pasmakrė "Kehlriemen am Zaun".]

Avots: ME III, 103

pašmaklis,

1) die untere Schnur an der Halfter;

2) die Schnur, mit welcher die Peitsche an den Peitschenstiel gebunden wird
Nerft.

Avots: ME III, 115

‡ piraklis "vieta smiltīs, kur vista peŗas" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.

Avots: EH XIII, 236

puncaklis Wid., = punčaklis.

Avots: ME III, 412

‡ purstaklis A.-Schwanb.,

1) "nevienādi saprē̦sta dzija";

2) "ļuoti šķidra un plāna, neizturīga drēbe".

Avots: EH II, 329

risaklis: "salmu saišķis, ar kuo sien kūļus" Sonnaxt; salmu risakļi R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 117.

Avots: EH II, 373

risaklis "saišķis" Nerft.

Avots: ME III, 531

rudkaklis (li. rudkãklis "rothälsig") Konv. ² 2319, = rauduve, die Wildente (eig.: wer einen rotbraunen Hals hat).

Avots: ME III, 554

‡ runstaklis A.-Schwanb. "ļuoti re̦sna savē̦rpta dzija".

Avots: EH II, 385

‡ *saklis (?), zu erschliessen aus sakļi (wo?) "re̦ti, cieti (gausi auguši) kuoki".

Avots: EH XVI, 417

saklistîtiês "erkranken" Pianhof.

Avots: ME II, 650

šķaîdaklis Saikava, ein Verschwender ("kas šķaidās ar naudu").

Avots: ME IV, 21

‡ šķùobaklis ² Meiran, ein Schimpfname; zu šķuobîtiês.

Avots: EH II, 641

smîdaklis Saikava, smîdākls Adl., Golg., smīde̦kls Meiran, wer andere durch dummes Reden oder Betragen lachen macht.

Avots: ME III, 966

‡ smitaklis A.- Schwanb. "ļuoti netīra, sārņaina (it kâ piesmitē̦ta) drēbe".

Avots: EH II, 539

šņaîbaklis Meiran, ein Schimpfname.

Avots: ME IV, 90

staklis: stakļi "senkrechte Endhölzer der Pforte" BielU.

Avots: EH II, 569

staklis, s. stakle.

Avots: ME III, 1041

stakliski: s. zirgam mugurā sēdēt Salis.

Avots: EH II, 569

stakliski, Adv., gabelartig; in der Gabelung; stuobrs še stakliski pārdalās divuos zaruos MWM. IX, 823. gribējis ce̦cumus stakliski pārplest pušu Etn. II, 89; LP. VII, 545. viņa izvilkusi kātu nuo sluotas,... uzstājusies uz tā stakliski Pas. IV, 273 (aus Ruj.).

Avots: ME III, 1041

‡ stakliskis bràukt Kaugershof n. BielU., halbspur fahren.

Avots: EH II, 569

stuomaklis, ‡

2) stuomaklis A.-Schwanb. "kas nevar ne˙kur uz priekšu aizstumties, tikai stuomās".

Avots: EH II, 598

stuomaklis Wid., Bers., ein Stammler, Stotteter; "kas stuomās (valuodā, gaitā)" Kreuzb. (mit uô ), Salis (mit uô ² ).

Avots: ME III, 1111

strupkaklis, wer einen kurzen Hals hat; f. strupkakle Pas. I, 349 (aus Bolwen), von einer Ente gesagt.

Avots: ME IV, 1096

sunaklis Gr. - Buschhof, = sun[n]aglis.

Avots: ME III, 1121

sūnaklis (unter sūnaka) akmens ievēlās sūnaklī Pas. XV, 493 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 608

‡ tiņaklis A.-Schwanb., = tiņa 2 (mit der Bed. aus Nötk.).

Avots: EH II, 683

tiraklis, "ein dünnes Gewebe" (?) Schwanb.; tiraklis Golg. "?": audums tâds kâ tiraklis.

Avots: ME IV, 194

‡ trapaklis (mit a < e̦?) A.-Schwanb. "ļuoti nestipra, it kâ sapuvusi drēbe"; plur. trapakli ebenda "im Walde verfaulte Baumäste".

Avots: EH II, 691

vàlaklis ² Lubn., = vāla.

Avots: ME IV, 497

vamaklis (mit hochle. a aus e, ?) Gr.Buschh. "kē̦ms".

Avots: ME IV, 466

vāraklis: "wer sich ins Gespräch anderer Menschen mischt" (mit à ² ) Kalnemois, Stom.

Avots: EH II, 762

vāraklis, das zu kochende Gericht: kas tev katlā ir par vārakli? Alswig, Mar.; "Gekochtes" (mit à ) Nötk. - vārās kâ vāraklis Lubn., gesagt von einem Menschen, der sehr viel und schnell spricht.

Avots: ME IV, 499

‡ vārtaklis, = vãrtâkslis: zirneklis, vārtaklīšus (richtig?) vē̦rdams Janš. Ubags 15.

Avots: EH II, 765

varzaklis, wer verwirrt, vermischt Spr. varzaknis Wid., der Wirrwarr; eine verwickelte Sache.

Avots: ME IV, 482

var̂žakli Mar. n. RKr. XV, 142, der Froschlaich.

Avots: ME IV, 482

vazaklis,

1): šādi tādi vazaklīši BW. 12644, 1 var.; ‡

2) ein gewisses Gerät:
šuo rīku, ar kuo salmus tâ aizvazā, varētu par vazakli (волокъ) nuosaukt ... pe̦lavu v. Pēt. Av. III, pielik., 96.

Avots: EH II, 760

vazaklis A.-Laitzen, Lubn., Meiran, Schwanb., Selburg, vazaklis U., Mag. IV, 2, 153, vazāklis N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, Amboten, AP., Bauske, Erlaa, Golg., Memelshof, Nerft, Nigr,, Odensee, Raiskum, Schibbenhof, Stockm., Wain., Wessen, Vīt., vazāknis Bers., Blumenhof, Erlaa, Kalzenau, Kl., Selburg, vazaknis Lub., ein Herumtreiber, ein Strolch: kuo, vazākli, vazājies? Wain. kuo, vazakli (Var.: vazakle, vazanda), vazājies pa manām ganiklām? BW. 29506, 5 var. dažs kļūs par vazakli Plūd. Llv. II, 331. suns tāds vazāklis, nestāv mājās, vazājas apkārt Vīt.

Avots: ME IV, 488

vijaklis, vijakls, s. vijāklis.

Avots: ME IV, 582

žaklis,

1) die Gabelung eines Baumes, Astes
Bewershof, Pampeln: kuoka žaklis Alksnis-Zundulis;

2) die Gabelung der Beine
Pampeln.

Avots: ME IV, 788

zirnaklis, zirnakslis, s. zir̃neklis.

Avots: ME IV, 728

‡ bikstaklis (oder *bikstakle?), = biksteklis 1: ar pirtes bikstaklīti BW. 16263.

Avots: EH I, 219

šķàudaklis ² , wer oft zu niesen pflegt Meiran, Saikava.

Avots: ME IV, 21

aklacis RKr. XV, 104, Bremse [nebst aklis dass. zu akls "blind", vgl. aklais dunduris dass. und russ. слѣпéнь "Blindbremse"."Blind"nennt man diese Bremsen, weil man sie - im Gegensatz zu Fliegen - leicht erschlagen kann].

Avots: ME I, 62

akles: nom. s. akle Auleja, nom. s. aklis Linden ("ein Unkraut"), AP., Heidenfeld, Oknist (galeopsis) Orellen, Ramkau (galeopsis speciosa), Ruj., Saikava (galeopsis tetrahit L.); baltie aklīši, lamium album Ulanowska Łotysze 100.

Avots: EH I, 66

akls, ‡

4) grundlos:
akls bezdibens, eine grundlose Tiefe Lems. Ve̦nta pluosta tuvumā akli dziļa Janš. Līgava II, 39; ‡

5) "?": ej tu, aklis, purva malu, lai nere̦dz bāleliņš! BW. piel. ² 15583, 1. bagātam nebijis ne akla rudza Pas. IX, 436. aklā purvā Trik., in einem Sumpf (Morast), wo nichts wächst.

Avots: EH I, 66

‡ badastãklis (f. -e) Nigr., = aklis">badastaklis.

Avots: EH I, 197

[baĩdeklis Kalz., Bers., Serbigal], baĩdêklis [PS., baidē̦kls Preili, baîdaklis (ak kann hier ein ek vertreten) Nerft], baĩdīklis BW. 26178, 7 (li. baidỹklė "Scheuche"),

1) das Schreckmittel, Schreckbild:
lai viņš tev ir par baidekli Hug.; šīs bailes ir visniknākais baideklis Kaudz. M.; putnu baideklis.

a) die Vogelscheuche,

b) ein der Vogelscheuche änlicher Mensch;

2) das Gespenst:
spuoks, baideklis, ķē̦ms netiek izšķirti katrs par sevi, bet tik lietuoti juku jukām Etn. IV, 84. visus spuokus ue baidekļus turēja par nuomirušuo gariem LP. VII, 96;

3) die Ohreule; der Wiedehopf.

Avots: ME I, 249, 250

bañceklis Dond., = banstaklis.

Avots: ME I, 261

bedakl(i)s, s. bedeklis. bedeklis [Ruj.], be̦dakls PS., [Muremois], be̦daklis U., Seibolt, [be̦daklas Zempenhof], Maulwurfshaufe (sonst: kurmju rakums, cē̦lums) Mag. III, 1, 111, U.

Avots: ME I, 276

‡ beizîklis N.-Peb.,

1) = aklis">bĩstaklis 1;

2) ein unruhiger, unduldsamer Mensch.

Avots: EH I, 211

bĩckuocis, = bīstaklis Siuxt.

Avots: ME I, 303

biksteklis [PS.], [bikstiklis Mar., Salisb. u. a.], auch bĩkstaklis,

1) eine Stange zum Schüren des Feuers, die Ofenkrücke
(vgl. bĩstaklis);

2) einer, der die Gewohnheit hat wärend desSprechens dem Nachbar Seitenstösse zu geben
Burtn.; vgl. bikstis.

Avots: ME I, 295

bīstāklis (unter bĩstaklis),

1): auch Assiten, Durben, (bĩstāklis ² ) tw., Kal., OB., Wirginalen, (bistâklis ² ) Erlaa, bīstākls - auch (mit ì ² ) Erlaa;

2): auch (bĩstâklis ² ) Dunika; ‡

4) ein Mensch von hohem Wuchs
(bīstāklis ² ) Dunika.

Avots: EH I, 223

bīstarags MWM. IX, 451, ein Stock zum Hauen, die Keule: še tev mans bīstarags, - raugi viņu pārvarēt LP. V, 346. Druvienā par bīstaragu saucuot zarainu sitamuo LP. V, 95. [Scheint auf einem * bīsts "bīstaklis"+ rags zu berufen; vgl. Biel. Holzb.

Avots: ME I, 304

bĩstē̦kls (unter bĩstaklis),

1): auch (bìstê̦kls ² ) Erlaa;

2): auch AP.;

3): ein fauler Mensch od. ein solches Tier
AP.: tāds kâ b., nevar vien ne˙kur pakustēties!

Avots: EH I, 223

‡ bīstīkls Dunika "aklis">bīstaklis".

Avots: EH I, 223

III bīte,

1) der Müssiggänger,
cilvē̦ks, kas stāv bez darba Etn. I, 105; [vgl. bĩstaklis 3];

2) ein von sich geschobenes Stück Arbeit
L. [Zu bīt.]

Avots: ME I, 304

‡ cìneklis ² (mit ī gesprochen) Lubn. "eine Stelle im Walde, in der Nähe einer Rodung, wo Baumstämme, Aste usw. durcheinanderliegen"; vgl. die Wiesennamen Cīneklis Lvv. I, 66 (Alswig), 72, Cīnakls Kortenhof, Cīnaklis Mar., Cīnakla pļava Stom.

Avots: EH I, 276

dar̂vakslis, darvākslis Plūd. LR. III, 15, [darvāksnis Erlaa], dar̂vekslis [LP. IV, 6], dar̂veksnis, [darvīksis Alt- Ottenhof],

1) das Kienholz zum Teerbrande;

2) [darvākslis Erlaa, um Libau, dārvaksis Popen], Pergelholz, Pergelscheit,
[darvēksnis Burtn., darveksnis Salisb.]: skalu plēšuot, nevar darveksli nuo abiem galiem plēst LP. VII, 801;

3) darvakslis L., darvaklis, die Teergrube.
[Vgl. li. darvokšnė "Fackel".]

Kļūdu labojums:
skalu plēšuot... 801 = skalus plēšuot... 601

Avots: ME I, 442

drìcekle ² [Kr.], auch drīcele, drĩceklis [Dond., Wandsen], auch drīcaklis BW. 10670 [aus Angermünde], vilka drīcekle, drīceklis, wilder Rosenstock (rosa canina). Nach Kronw. drīceklis "der Dorn, der Stachel" [? In Anbetracht der langen Schösslinge des Rosenstocks wohl zu li. išdrỹkėlė "ein langgewachsenes Frauenzimmer".]

Avots: ME I, 500

dzir̃nākslis (unter dzirnaklis und dzir̃-nāklis): auch (mit ã ) Blieden, (mit â ² ) Scheden (Kr. Libau).

Avots: EH I, 360

gaŗš,

1) räumlich,

a) lang:
gaŗa bārzda, gaŗi mati, gaŗa kārts, virve, iela. tam gaŗas kājas kâ stārķim, gaŗi zuobi kâ vilkam. tam gaŗa mēle: visu aizkaŗ. gaŗa mēle pasuoluot, īsa ruoka ieduoduot BW. 1810. ūja, ūja, viens nāk luopuos, liels, plats vīrs, liels, gaŗš vīrs Tr. IV, 440. gaŗie salmi od. gaŗsalmi, Langstroh LP. VI, 174. čūsku vajaguot saukt par gaŗuo putnu od. par gaŗuo MWM. V, 580, JK. V, 144. gaŗi jūgti zirgi, langgespannt;

b) lang mit Massbestimmung
im Akk. od. Gen.: sprīdi gaŗš vīriņš, uolekti gaŗa bārzda (Rätsel); uolekts gaŗa drēbe;

c) fig., Sprw.: tik gaŗš, tik plats od. īss, so lang, so breit, d. h. einerlei.
gaŗām acīm skatīties, mit schläfrigem, unzufriedenem Blick sehen: kruodznieks (ar) gaŗām acīm nuoskatījās Pietuka Krustiņā Kaudz. M. brāļi aizgāja ar gaŗu de̦gunu, mit langer Nase LP. IV, 222. tas ir labs cilvē̦ks, pirksti par gaŗiem, od. tas ir gaŗiem nagiem, er ist ein Langfinger, Dieb. viņš ē̦d tikai gaŗiem zuobiem od. pa gaŗiem zuobiem Degl., er isst ungern, ohne Appetit;

d) lang, weit:
kam man vienas meitas dēļ tādu gaŗu ceļu jāt? Ltd. 1849. [gaŗš ceļš Bergm. n. U., ein langweiliger Weg.] gaŗu ceļu iet, nach Sibirien verbannt werden. māte saka uz dēliņu:" dzen gaŗāki kumeliņu" BW. 27525;

e) lang, dünn:
gaļu vāra dažreiz gaŗā, dažreiz īsā zupā; pārduot gaŗāku pienu;

2) zeitlich,

a) lang, langwierig, lang sich hinziehend:
tagad dienas gaŗākas nekâ naktis. tad se̦kuoja vasaras laikme̦tu svē̦tki," garās dienas" nuozīmē, tagadējie Jāņi Konv. ² 391. gaŗš laiks, lange Weile, Langweile: šim uznāca gaŗš laiks LP. III, 95. viņš tev ies mežā pa gaŗam laikam (pa gaŗu laiku) nižģināties LP. IV, 2. liec, Laimiņ, man gaŗu mūžu BW. 6496. kad vista lietū stāv, tad gaŗš lietus Etn. II, 123. tautām gaŗa valuodiņa BW. 10665. lielas, gaŗas žāvas nāca Ltd. 2290. gaŗais kāsus od. kle̦pus, Keuchhusten. kuo ar tādu gaŗi tiepsies? LP. V, 226. gaŗi juo gaŗi visu izstāstīt. par gaŗu, nach längerer Pause: par gaŗu viņš izrunājās Mar. n. RKr. XV, 129;

b) lang, lang erscheinend:
gaŗus 25 gadus tie duomājuši viens nuo otra LP. VII, 33. es visu gaŗuo dienu kavējuos Blaum.;

c) längere Zeit ausreichend:
kuŗam tas krājumiņš gaŗāks Sil.;

[3) gaŗais vējš, Südwestwind
Sackenhausen n. U. Nach Būga Aist. St. 134 zu li. gar̃garas " sausas, ilgakojis, ilgakaklis arklỹs" , gingãras "долгоногiй человѣк" und (S. 100) zu apr. garian " Baum" u. a. (s. dziŗa I)].

Kļūdu labojums:
īsa ruoka = īsas ruokas
laikme̦tu = laikme̦ta
izrunājās Mar. = ierunājās Mar.

Avots: ME I, 607, 608

[gur̂ceklis Kreuzb., gur̂cêklis Lis.], gùrcaklis ² [Mar., Schwanb., Baltinov, Marienhausen], gurcakls, gurceklis Adsel, [N. -Schwnb.], der Froschlaich: nuo gurcakla sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. X, 226. vardes tēviņš pa nārsta daiku vienumē̦r paliek pie mātītes, kamēr tā laiž savu gurcaklu A. XX, 226. [Zu gurklas; vgl. auch kurcaklis.]

Avots: ME I, 683

[* klistîtiês, s. saklistîtiês.]

Avots: ME II, 230

kùrcaîmi ^2, der Froschlaich ; varžu kurcaimi Mar. n. RKr. XV, 121 ; [in Sakstugols dafür kùrcaklis ^2]. Vgl. kur̃kulis.

Avots: ME II, 321

makls [für *maklis?], ein Betrüger Kurl. n. U. [Entlehnt nebst li. makliuoti "im Handel betrügen"; vgl. wruss. махлевàць "плутовать" und Leskien Nom. 453.]

Avots: ME II, 554

mujeklis Wain., [mujēklis], aklis">mujaklis Druw.,

1) der Trödler, ein Mensch dem die Arbeit nicht fördert
[mujâklis Lis.]: ak tu mujeklis tāds! Wain.;

2) [mujâklis Lis.], eine Arbeit, die nicht fördert:
kuo tu tâ kâ mujaklis ar tādiem mujakļiem mujies? Druw. n. RKr. XVII, 69; Aps.;

[3) mujēklis "eine verpfuschte Arbeit"
Grawendahl; mujēklis N. - Peb., mujāklis Bers. "etwas Verworrenes"].

Avots: ME II, 662, 663

[*pale̦ce̦kls (erschlossen aus hochle. palacaklis) "Türschwelle" Korwenhot.]

Avots: ME III, 58

[pàntâgs ² Kl.], pantāgs MWM. X, 238, pantuogs, Rührei oder Pfannkuchen von Eiern und Speck L.: ņēma līdz miltus, taukus un pienu, kuo pieguļā pantagu taisīt Etn. II, 101; pantags, Eiersauce Mar.; pantāgs für banstaklis Friedrichswald.

Avots: ME III, 78

‡ pasmakle,

1) = pasmaklis Warkl., (pasmaklīte) Auleja;

2) "pasmakre" Auleja.

Avots: EH XIII, 174

pinakls Wolm., PS., pinaklis Mag. XIII, 2, 43, Selb., = pine̦kls, die Fussfessel der Pferde: iz linu saitēm un plaukiem pin zirgiem... pinaklus Etn. II1, 75 (aus Wohlfahrt).

Avots: ME III, 218

puõsteklis, jem., der alles zerstrirt od. verdirbt Vank., Schibbenhof, Vīt., Palzmar, puostîtãjs: tur re̦dzami puostekļi un nekārtība Latv.; in N.-Peb, dafür auch puostaklis: pùosteklis ² "izpuostīta vieta" Oppek., Schwanb., Sessw., Odsen.

Avots: ME III, 459

pun̂čãklis ² Schibbenhof,

1) auch aklis">punčaklis, verwickeltes Garn Lind. n. U.: tad nu ir punčaklis, das Garn ist mal gehörig verwickelt Mag. XIII, 2, 55;

2) jem., dem nichts gelingt
Schibbenhof.

Avots: ME III, 412

‡ risakls, = risaklis: kūļus sasien ar "risaklu" (savītiem jeb sagrìeztiem rudziem) Ceļi VIII, 142 (aus Sonnaxt). ar risaklu piesien rudzu gubiņām ce̦pures Linden in Kurl.

Avots: EH II, 374

riseklis, = risaklis: grìezu gaŗkūļu salmu risekļus linu kūļu siešanai A. Upītis Sm. lapa 181.

Avots: EH II, 374

saklizmêt Wid., aklism%C3%AAt">saklismêt U., in Unglück oder auch in Streit geraten Biel. n. U.

Avots: ME II, 650

šķaîdeklis Golg., šķaîde̦kls Meiran, = aklis">šķaîdaklis.

Avots: ME IV, 21

šķirzaķa Lng., Garssen, Laud. Trik., aklis">šķirzaklis Memelshof, šķìrzata ² Lös., Lub., Lubn., Prl., Saikava, šķirzata Elger Dict. 110, Manz. Lettus, Wid., Fehsen, Laud., šķìrzate ² Saikava, šķirzate Manz. Lettus, RKr. VIII, 100, šķirzats Lubn., šķirzgalis Saucken, šķirzgālis Ābeļi, šķirzgata Fehsen, šķirzlanka Memelshof, šķirzlants Ekengraf, Memelshof, Nesft, Saucken, šķirzlate Kreuzb., šķìrzlats ² Sussei n. FBR. VII, 139, Cibla, Gr. - Buschh., Wessen, Lixna, Schlossberg, Odsen, šķirzlāts Pas. IV, 368, šķìrzle̦ts ² Warkh., šķirzls Kurmen, šķirzutne RKr. VIII, 100, gemeine Eidechse (lacerta agilis L.): šķirzlats izrāpoja nuo... saknes ze̦maškas L. W. 1921, No 50, 31. elles tārpi, šķirzatiņas BW. 31886. Zur Wurzei von šķirgailis. Die Formen mit -at- und -ak- sind wohl ursprünglich deminutivisch; šķirzg- ist wohl kontaminiert aus šķirz- und šķirg-: šķirzlat- durch Metathese aus *šķirzalt- (vgl. ķirzaltis, ķirzalktis)? Das -n- in šķirzlanka und šķirzlants stammt vielleicht aus einem *šķirz(u)lē̦ns (vgl. Le. Gr. 221 f).

Avots: ME IV, 46

‡ smīdeklis, = aklis">smîdaklis: tāds pasaules s. Pas. VI, 81 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 539

smîdîklis Ermes, = aklis">smîdaklis: ļaužu smīdīklis Zaravič; smīdiklis, ein Spassvogel Bers.

Avots: ME III, 966

stakle (li. stãklė "Lisse vom Leiterwagen", apr. stacle "Stütze"),

1) auch staklis L., U. (stakle Wolm.), ein gabelförmiger Ast
U., Kurs.; die Gabelung (z. B. eines Baumes); ein zackiger Pfahl U.: bē̦rza staklē ietupies Upīte Medn. laiki 91. agrāki visi aruši ar paegļa stakli 130; stakle Janš., ein Buchzeichen;

2) die Zacke, Zinke
(staklis) U.: dakša ar pieci stakļiem, eine Gabel mit fünf Zinken U.;

3) ein

Avots: ME III, 1040

stakle (li. atãklė "Risse von Leiterwagen", apr. stacle "Stütze"),

1) auch aklis">staklis L., U. (stakle Wolm.), ein gabelförmiger Ast U., Kurs.; die Gabelung (z. B. eines Baumes); ein zackiger Pfahl U.: beē̦rza staklē ietupiem Upīte Medn. laiki 91. agrāki visi aruši ar paegļa stakli 130; stakle Janš., ein Buchzeichen;

2) die Zacke, Zinke
(staklis) U.: dakša ar pieci stakļiem, ein Gabel mit fünf Zinken U.;

3) ein gabelförmiger Schwanz;
ķikutam ir gaŗa stakle VL.;

4) die Dolle am Boot;
aiŗi, kuŗus ieliek laivas malās iedzītās staklītēs Antrop. II, 73;

5) staklis Mag. IV, 2, 148, U., (bikšu Karls.) stakle Wolm., Etn. IV, 151, der Schluss bei Hosen, die Stelle zwischen den Beinen
U., die Gabelung der (Hosen)beine;

6) ceļa staklis (Mag. IV, 2, 165, U., Brasche) od. stakle, die Stelle, da der Weg sich gabelt, der Scheideweg;
ceļa staklē bijuse viena liepa LP. VI, 920;

7) Plur. stakles Karls., Saikava, das Gerüst, die Stützen;
linu suseklis atbalstās uz staklēm Saikava, šūpuolēm divi stakles, kas apakšā sastiprinātas ar balzienu ebenda. lāvai sauc par stakli mietu, uz kā lika lāvu N. - Schwanb. Indriķis lai pacē̦rtuot stakles, kur katlu pakārt Aps. VI, 11. īpašu krāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. M. 258. pie... galda, kas bija... nuostatīts uz stiprām staklēm Janš. Bandavā I, 15; staklis, das Gerüst einer Heukuije U. gultas stakle, das Bein des Bettes, der Bettpfosten; gultai četras stakles Saikava. manai gultai nuopuvuse stakle Kurs. gultu taisu uz uozuola staklītēm BW. 8722. stakle od. staklis, jeder der 4 Eckpfosten des Webstuhls Bielenstein Holzb. 398; 406. stakle, das Holz am Webstuhl, darauf der krūšu buomis ruht U., Mag. XX, 3, 223 (nach Bielenstein Holzb. 402 heissen stakles od. stakļi 2 Einschnitte in den vorderen Pfosten des Webstuhls, darin der kr. buomis ruht);

8) stakles (li. stãklės) Rutzau n. FBR. VIII, 141, Dunika, Bielenstein Holzb. 398, V., stakle Lixna, auch stakļi Bielenstein I. c., der Webstuhl;
prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs Plutte 73;

9) stakļi, senkrechte Zaunhölzer
Bielenstein Holzb.;

10) staklis, Stelze
Bergm, n. U.; stakļi U., stakles, die Beine; viņam gaŗi stakļi U. viņš stiepa savas me̦lnās, strupās stakles Alm.;

11) bada stakle (Etn. IV, 146) od. staklis, verächtliche Bezeichnung für einen Nimmersatt;

12) stakļa mēle, Zweizüngigkeit
U. Wohl mit -kl- aus -tl- und zur Wurzel von stāt, s. Trautmann Wrtb. 283, Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.

Avots: ME III, 1041

sūnaka Sonnaxt, aklis">sūnaklis, = sûnājs: pārredzēt visu plašuo sūnakli Druva III, 802, duomāju aiziet līdz... sūnaklim uz medņiem R. Erglis Pel. bar. vectēvi 33.

Avots: ME III, 1133

sûneklis Mar. n. RKr. XV, 138, Segew., Br. m. 1370, St., sūneklis Spr., Wid., sûnêklis Kl., sūnekle, = sûnājs; "ein sumpfiger Wald" Ledmannsh.: zemenei visa zeme, dzērvenei sūneklīt[i]s BW. 5219. abas (siekstas) gul sūneklī 8491 var. dzervenīšu sūneklī 16159 var. ve̦cs kā sūneklis (in Burtn."unbek.") Aps. J. Iegātnis 26. kūtri sūcas pa rāvas sunekli Janš. ataugās, zaruos, sūneklī Vidz. dziesmu gr. v. J. 1809, 202. brizdams pa lieluo... sūnekli VeseIis Saules kaps. 5. par purviem, sūnekļiem MWM. VIII, 46. lieluos sūnekļuos Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 9. Dazu die Ortsnamen Sûneklis Lvv. I, 66, 84, Sûnekļi 76 (Gesinde), Sūnekļa kalns 67, Sūneklis 74 (ein WaId), 85 (ein Morast), Sūnekle II, 111 (ein Morast), Sūnekšļi I, 64 (eine Wiese), Sūnekslis II, 109 (ein See), SūnākIis I, 31, Sūnaklis II, 64 (ein Morast), Sūnākslis 104 (eine Wiese), Sūnākslis 13 (ein Teich).

Avots: ME III, 1133

svḕrt,

2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?

4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡

3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.

Avots: EH II, 616

I vāreklis,

1) auch vàre̦kls ² Lubn., das Gekochte, das Gericht Sessw. (mit à ² ), Wid.;

2) einer, der viel und schnell spricht
(mit à ) AP., (mit à ² ) Erlaa, Lubn., Seltingshof, Sessw., (mit â ² ) Salis; wer viel und laut spricht (vāraklis) Golg.; wer viel spricht Frauenb., Pernigel, Santen; ein Grützkessel, einer, der alles verwirrt Oppek. n. U.;

3) ein aus der Ferne hörbares Stimmengewirr
Jürg.: tur dzirdams tāds vàreklis;

4) der Kessel
LKVv.

Avots: ME IV, 503

vaseklītis "mūrītis" Mahlup; vgl. ve̦saklis.

Avots: ME IV, 485

vazāklis,

1) s. vazaklis;

2) ein unnützer Gegenstand, der hin und her geschleppt wird
Nötk.

Avots: ME IV, 488

vazāknis,

1) s. vazaklis;

2) was weggeworfen und verschleppt wird
Nötk. (mit â ).

Avots: ME IV, 488

ve̦makli (vielleicht mit hochle. a aus e̦) Golg., ve̦maklis Wessen, Ausvomiertes.

Avots: ME IV, 536

ve̦se̦kls N.-Laitzen, veseklis Oppek. n. Mag. XIII, 25, aklis">ve̦saklis U., Korwenhof, eine gemauerte Bank um den Ofen; aklis">ve̦saklis U., ein grosser Stein am Ofen, darauf Wäsche geklopft wird. Nebst vaseklītis etwa zur Wurzel es- "verweilen, übernachten" (bei Walde Vrgl. Wttb. I, 306 f.)??

Avots: ME IV, 543

I vijāklis,

1) auch vijakls, Flechtwerk
(vijaklis) St., Depkin n. U.; ineinandergewundene Pflanzen, Ranken (z. B. beim Hopfen) Ramdam, Saucken; verworrenes Garn Saucken (dzijas sašķetinājušās un same̦tušās vijaklā Wessen); ein Geflecht aus Hede, das man Kühen um den Hals legt, damit die Kette nicht drückt Kalnemois; = pine̦kls 1 (vijākls) AP., (vijaklis) N.-Peb.;

2) "samīdītā, samudžināta vietä Bers.;

3) "linu vijamais kāsītis" (vijaklis) Kalzenau; das zum Flechten dienende Gerät
(vijaklis) N.-Peb.: tē̦vs tur nuovietuojies ar visu vijakli. Zu vît.

Avots: ME IV, 582, 583

vijakls (unter vijaklis): "labības velde" Linden in Kurl.

Avots: EH II, 782

viļaka,

1) viļāka U., C., Nötk., Ronneb., Smilt., viļaks U., Karls., viļâklis Nötk., viļaklis Nerft, viļakls Lubn., viļāknis Golg., Grawendahl, Meselau, Nötk., Peb., Plm., Ramkau, Sessw., Stomersee, viļākns, viļakns, Plur. viļakņi Meiran, viļākņi Bers., Erlaa, viļakņi Peb. n. U., der Platz im Getreide, wo ein Pferd (od. ein anderes Tier) sich gewälzt hat;
viļaka Ronneb., viļāknis Gr.-Buschh. "labības sakritums veldē": ja zirgs viļājies, tad paliek viļāknis Grawendahl. zirgi uz tīruma izviļājuši vairāk viļākņus Plm. n. RKr. XVII, 86. zirga viļaklis Lubn. tāds kâ zirga viļāknis, von besonders gutem od. schlechtem Getreide gesagt Sessw. iešu miežus iz viļāšu deviņiem viļākņiem VL. aus Meselau. mazs gabaliņš linu - kâ labs zirga viļāknis Ramkau. cūku vilākņi Kaudz. Izjurieši 241. plē̦sums viss vienuos viļaknuos B. Vēstn. miežus izviļāšu deviņiem vilākniem VL. aus Lös. bij re̦dzams kaņepēs liels viļaknis (eine verwühlte Stelle, wo ein Mensch geschlafen hat) Kaudz. M. 146. rudzu stiebri bijuši ... save̦lti viļakā Janš. Mežv. ļ. I, 233. zâle žuogmales ežā nuovārtīta viļakā Līgava I, 409. liniem viļaka ("?") virsū; luopiņi, lūk, saguldināti uz badu Plūd. Rakstn. I, 109. viņa sakasuse... krietnu viļaku ("?") MWM. VIII, 332;

2) viļāknis, ein Mensch, der sich im Gras od. im Bett gewälzt hat und eine unordentliche, verwühlte Stelle zurücklässt
Grawendahl; vilākņi, Ferkel, die sich im Schmutz wälzen Ramdam;

3) viļakņi, Klötze, womit man den Flachs in der Weiche be schwert
Meiran;

4) viļâkņi "siena grīztes" Golg., Sessw. Zu viļât I.

Avots: ME IV, 597

žakle, ein langer Ast, eine Stange mit einem gegabelten Ende Luhde; = aklis">žaklis 1: zaru žakles DL. Vgl. šakums, šaķis und žākle.

Avots: ME IV, 788

zir̃neklis Segew., Selg., Widdrisch, (mit ir̂ ² ) Bl., zirneklis L., U., zir̃ne̦klis Ruj., zìrnē̦klis ² Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 74, zir̃nêklis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., Nötk., PS., Wolm., zir̃nêklis ² Siuxt, zìrnêklis ² Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, Heidenfeld, Jummardehn, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., zìrnaklis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, Schwanb., zir̃nakls Iw., zir̃nâklis ² Frauenb., Gramsden, Grobin, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt, zirnâklis ² Ahs. n. RKr. XVII, 65, zìrnauklis ² Sussei n. FBR. VII, 132, zìrnûklis ² Warkh., zirnekslis Glück, zir̃nêkslis ² Schibbenhof, zirnēkslis Manz. Lettus, zirnakslis St., zir̃nâkslis ² Dunika, Frauenb., Grobin, Schnehpeln, zir̂nâkslis ² Ahs., die Spinne; nach U. auch: das Spinngewebe (nach St. so nur im Plur˙!): zirnekslis auž ar abejām ruokām Glück Spr. Sal. 30, 28. pievē̦rpusi... zirneklim (Var.: zirnākslim, zirnakļam) ce̦kuliņu BW. 21974. muļķītis gribējis zirnakļus ēst LP. VI, 651. zirnekļa tīkls, das Spinngewebe, - jūŗas zirnekļi, majidae Konv. ² 1890. Etwa, weil der Bauch einer Spinne an eine Erbse (s. auch zirnis 2 - 4) erinnert, zu zir̃nis??

Avots: ME IV, 728