Paplašinātā meklēšana

àizkamît (wo?), = àizkamât 1: a. skapi. Refl. -tiês Oknist "fremden Widerstand überwindend hin-, weggelangen": a. uz kaimiņiem.

Avots: EH I, 28

‡ amît, bellen (in der Kindersprache) Dunika, Kal.

Avots: EH I, 69

apramît (Elvers), bestatten, begraben.

Avots: ME I, 113

‡ damīt, = piemīt: aplīk staigādams vis damin Pas. X, 498 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 306

‡ izkramîtiês Dunika, plump, mit schweren Schritten hinausgehen resp., herauskommen.

Avots: EH I, 458

I kamît: zur Bed. vgl. ‡ àizkamît.

Avots: EH I, 582

[I kamît "(jem. etwas) wegnehmen"(?) Wenden.]

Avots: ME II, 150

[II kamît "betteln"(?): čigāni nāk kamīt Sessw.]

Avots: ME II, 150

‡ III kamît "schlingen" Bauske, Trik.

Avots: EH I, 582

kamîtiês: sich bemühen, streben Gr.- Buschh. n. FBT2. XII, 84 (praes. -ījuos), Saucken: kamījās (gab sich Mühe zu gefangen) uz pilsē̦tu Oknist.

Avots: EH I, 582

[kamîtiês ("namentlich fahrend) nicht nachzubleiben suchen; līdzi dzīties" Nerft.]

Avots: ME II, 150, 151

‡ kramîtiês virsū, sich aufdrängen Dunika, Rutzau: kramījās man virsū, lai aizduodu naudu. bē̦rns kramījās mātei virsū; zur Bed. vgl. uzkramîtiês und ‡ izkramîtiês.

Avots: EH I, 641

pamît, tr., abwechseln, ablösen: ruoka ruociņu i pamija pie lieluo dzirnaviņu; kas, māsiņa, tev pamija (Var.: pārmija) tālajās tautiņās? BW. 17582. [Refl. -tiês,

1) tauschen:
iesim zirgiem pamīties! Arrasch;

2) ausweichen:
uz šaura ceļa nevar pamīties Warkh., Warkl., Kreuzb.]

Avots: ME III, 72

pamĩt [li. pamìnti], tr., niedertreten, niederdrücken, ein wenig treten: paminas; [taku paminušas BW. 35071, 3; eine Zeitlang das Getreide in der Tenne mit Pferden treten, dreschen].

Avots: ME III, 72

I pamît,

1): kad gani mazāki, tad biežāk jāpamij Oknist;

2) tauschen
(perfektiv): jis i[r] pamijis guovi ar kazu Pas. XI, 404. mīškuoš zirgiem; i[r] pamija Auleja. Refl. -tiês,

2): šaurs koridorītis, kuŗā dlvi pieauguši cilvē̦ki nevarēja p. Jauns. Raksti IV, 41.

Avots: EH II, 157

II pamĩt, ‡ Refl. -tiês, "?" : ne˙kad kāja neuaminas ātrāk Brigadere Dievs, daba, darbs 84.

Avots: EH II, 157

‡ pamītā, Adv., abwechselnd: viņi ... savu darbu darījuši p. Pas. XIII, 122.

Avots: EH II, 157

‡ pamîten Saikava, Sonnaxt, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

[pamītenis, pamītan(i), pamītu Ar.], pamītim, = pamîšãm: dzīvuo daudz tautas pa mītim kuopā. [kājas likt pamītenis B.Vēstn.]

Avots: ME III, 72

‡ pamîteniski Saikava, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

‡ pamîtin Oknist n. FBR. XV, 184, Gr.-Buschh., = pamîšãm: dzijas iet p. Oknist.

Avots: EH II, 157

[paramît, begraben Für. I, unter ramît.]

Avots: ME III, 87

ramît,

1): kapuos ramīts Latv. vēst. inst. žurn. III, 98 (aus Irve, v. J.1776); ‡

2) verwahren
Lng.

Avots: EH II, 353

ramît (li. ramìnti "ruhig machen") Elv., L., U., ramêt, -u od. -ẽju (Rothof, Angermünde), -ẽju, tr., begraben, beerdigen: kur jūs mani ramēsit sirdēstuos nuomirušu? ramiet ruožu dārziņā! BW. 13250, 36. - Subst. ramîšana, die Beerdigung Mag. IV, 2, 137. Vgl. ramdît.

Avots: ME III, 476

I samît: s. (umtauschen) zirgu Warkl. pajēmu un samiju Pas. VIII, 53. Refl. -tiês: labi, (vīrs un sieva) samijās (darbiem) Pas. XI, 396.

Avots: EH XVI, 431

I samît, tr., intr., (ver)tauschen, -wechseln Spr.: atmijam, dē̦lu māte, kuo vakar samijām: atduod sagšu ar vaiņagu, atņem savu auklējumu! BW. 24747. mūsu māt[e] ar viņu māti skruķīšiem samijušas 20929. māsa gredzeniņu samijusi 13646, 21. samīsim cimdiņiem! 30594. samijam māsiņām! būs abiem līgaviņas Biet. 1471. Refl. -tiês, miteinander tauschen, wechseln Spr.: par samīšanuos nevarēja ne duomāt (auf einem schmalen Steg) Ezeriņš Leijerk. II, 39.

Avots: ME II, 688

II samĩt, Refl. -tiês, ‡

3) guovs saminusēs tīri vai dūkstē AP., die Kuh hat hin und her tretend (aus der Streu) beinahe eine
dūkste gemacht.

Avots: EH XVI, 431

II samĩt, tr., zertreten, zertrampeln: zâle gauži raud kājiņām saminama (Var.: nuominama) BW. 28998 var. samīt ar kājām papirosu kastīti A. XX, 249. Refl. -tiês,

1) den Geschlechtsakt vollziehen:
duj mušiņas saminās BW. 35081 var.;

2) einander zertreten, zertrampeln.

Avots: ME II, 688

‡ saramtît Frauenb., = sarantît 1: s. kuoku īsākuos gabaluos. s. labi daudz žagaru.

Avots: EH XVI, 440

tramîtiês Meiran, = tramêtiês.

Avots: ME IV, 222

uzkamât, mit Mühe hinaufschleppen: uzkamāt maisu pa trepērn augšā Saikava.

Avots: ME IV, 339

uzkramîtiês, auf etw. (hinauf)kriechen, -klettern: viņš man uzkramījies virsū Rutzau.

Avots: ME IV, 343

amis, Demin. -ĩtìs (von am!), das Hündchen: sunīti, amīti, tec tu LP. IV, 170. [Eher wohl aus franz. ami "Freund", als Hundename gebraucht].

Avots: ME I, 70

aplamis (li. ãplamis), -e, Demin. -ĩtis, f. -ĩte, der Tor, der Unsinnige, die -: ej nu, aplame MWM. III, 453. tu jau tāds aplamis AP. aplamīte, māmuļiņa, negudruo paduomiņu.

Kļūdu labojums:
aplame = aplame!
māmuļiņa, negudruo paduomiņu = māmuliņ [a], ne gudruo paduomiņu BW. 17250, 4.

Avots: ME I, 99

sagànît, tr., beschimpfen; besudeln, beschmutzen, verunreinigen; verderben: avuotu viņi sagāna, gāzdami tur iekšā ve̦se̦liem ve̦zumiem saslauku Vēr. II, 670. viņš sagānīja . . . kunga namu II Chron. 36; 14. tie prasīja, kas viņam sagānījis acis JK. V, 1, 37. naudas vara visu sagrābuse un sagānījuse Vēr. I, 907. guods guļ samīts un sagānīts Stari III, 222. tas Dinu bij sagānījis I Mos. 34, 5. tu esi sava tē̦va gultā kāpis un tuo sagānījis 49, 4. jūs manu zemi sagānījāt Jerem. 2, 7. Refl. -tiês, sich besudeln, sich beschmutzen, sich verunreinigen: tie sagānījās ar saviem darbiem Psalm 106, 39. tev . . . nevajaga ar svešiem sagānīties: ar zaldātu kuopā nedzer, ar tatāru kuopā neēd! RA.

Avots: ME III, 625

sašķiedrât, zerfasern, zerpflücken Dr. sašķiêst, tr.,

1) (im Wasser) auflösen
Wid.;

2) zerkleinern
Wid., zerspalten, zerschneiden Spr.; vernichten: samīta un sašķiesta... luopu kājām Atbalss kal. bē̦rni sašķieduši (saplê̦suši) uolas N.-Peb. - naids bija sašķiests MWM. VI, 644.

Avots: ME III, 756

šļurba,

1) "?": mūs šī dulumā visus samīt šļurbu šļurbās Dünsb. Par. 12;

2) "wer sich nicht zu benehmen versteht; ein Unsauberer; ein Säufer"
(mit ur̃) Bauske;

3) "liela rīkuošanās (piem, kāzās, kuļamā laikā)"
Schibbenhof (mit ur̂ ² ).

Avots: ME IV, 76

učât Erlaa und Peb. n. U., Gr.-Buschh., Pilda, Saikava, Salis Saussen, Sessw., Warkl., -ãju, učêt, učinât U., Dond., Kand., učinêt Warkl., -ẽju, = ucât: bē̦rnu učāt Blaum. MWM. v. J. 1896, S. 383. es viņu učāju uz ceļgala Blaum. mamīte učāja brālīti Baltpurviņš Agrā rītā 8. dzīvu pupiņu . . . viņmāte učēja Poruk V, 76. Refl. učâtiês Warkl., učêtiês, sich (auf Händen od. Füssen) schaukeln, wiegen (lassen): bē̦rns ļāvās učēties Blaum. MWM. v. J. 1897, S. 674.

Avots: ME IV, 293