Paplašinātā meklēšana

‡ biķis,

1) ein hammerartiges Werkzeug zam Aushämmern der Mühlsteine:
ar biķi kapina dzirnas Iw. sudmaļiem ir biķi ar tādu platu galu, lai var rievas iekalt dzirnām Grob; ein Werkzeug zum Zerhacken gefrorener Erdklumpen Grob.;

2) eine Stampfe (eine hötzerne od. steinerne Scheibe am Stiel
Mahlupl, womit man den Kohl im Kübel slampft Schwanb. Aus d. Bicke.

Avots: EH I, 219

‡ borviķis "ein Pilz" Pussen.

Avots: EH I, 235

cobiķis, ‡

2) ein böser, ärgerlicher Mensch
Dond.

Avots: EH I, 279

‡ cõbiķis,

1) ein unverträglicher Mensch
Dond. n. FBR. V, 127;

2) eine Schindmähre
Ugalen n. FBR. VII, 16.

Avots: EH I, 279

cobiķis, ein langsamer, unbeholfener Mensch Dond.

Avots: ME I, 397

gãbiķis: f. gābiķe Janš. Dzimtene V, 325.

Avots: EH I, 388

gãbiķis Hasenp., [Nigr.], gãbšis, der Habgierige, Missgünstige, Nimmersatt: kungs nuo žagariem atvēlēja mums katram pusi, bei viņš, gābšis, aizbraucis pa˙priekšu un sagūbījies vai visus viens Grob. Etn. III, 65, Kaleten. [Zu li. gobétis "жадничать", gõbšas "жадный человѣк" (und vielleicht daraus entlehnt), poln. gabnąć "ergreifen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 28 f.]

Avots: ME I, 615

grabiķis, der Schwätzer, Fasler: ej, grabiķi, kuo grabi niekus! Kand.

Avots: ME I, 635

grābiķis,

1): auch (mit â) Weissensee;

2): wer zu stibitzen pflegt
(mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73.

Avots: EH I, 400

grābiķis,

1) die Harke
Wend., Mag. XVII, 2, 170 ;

2) ein Zugreifer
[grâbiķis ² Ruj.], ein Dieb Ruj. n. u.

Avots: ME I, 642

gũbiķis: ein fem. gũbiķe bei Janš. Dzimtene III ² , 356; V, 325.

Avots: EH I, 421

gũbiķis, ein happiger, habgieriger Mensch: vai tu tādu gūbiķi piepildīsi Nigr.

Avots: ME I, 685

‡ jebiķis Dönd., jebis ebenda, ein Hurer.

Avots: EH I, 562

klabiķis,

1) die Klapper, das Klapperbrett
Gr. - Sessau, Biel. H. 163: skaņas ar kuoka klabiņiem Antrop. II, 103;

2) der Klopfer
L., Türklopfen St., U.: mēle pati kâ klabiķis penterēja MWM.;

3) die Plappertasche
Matkuln, f. klabiķe: jūs jau zinait, ka es tāda klabiķe, kas labprāt ar jums pļāpā G. G. IV, 28.

Avots: ME II, 207

‡ klebiķis,

1) eine Türklinke
Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, AP., PV.: klabināt ar durvju klebiķi pie aizbultē̦tām durvīm Kaudz. Izjurieši 54. durvīs, kur k. iedrebējās Erss Muižnieki 89;

2) ein abgenutztes, klapperndes Taschenmesser
PV.

Avots: EH I, 613

klibiķls,

1): (Drücker der Türklinke)
auch AP.;

2): auch Dunika, Kruhten, OB., PV.;

3): auch AP., A.-Ottenhof, Dunika, Frauenb., Kruhten, OB., PV., Wessen;

4): auch A.Ottenhof, PV.

Avots: EH I, 616

klibiķis,

1) der Drücker der Türklinke, auf den man drückt, um die Klinke zu heben
Gold., Wid. [li. klibikis dass.]; ein Klopfer an der Tür

2) ein nietloses, wackeliges Messer
Kand., St.;

3) ein Lahmer:
klibiķi, klibiķi, še tava nauda LP. VI, 257;

4) jem., der den Mantel nach dem Winde hängt, der nicht gesinnungstüchtig ist.
Zu klibs.

Avots: ME II, 225

‡ klubiķis, ein Holzklötzchen: (spīlai) vienu galu iešķeļ un šķē̦lumā iesprauž klubiķīti, lai nekustas Schnehpeln n. Fil. mat. 184.

Avots: EH I, 621

knibiķis,

3): auch AP., Frauenb.; ‡

5) "eine kleine, aber verworrene, nicht leicht zu erkennende Sache"
Peb.

Avots: EH I, 630

knibiķis,

1) "?": mīkstuļi jūs e̦sat, siltumnīcas knibiķi Zalktis v. J. 1908, S. 31;

[2) "kas knibina" oder kuo knibina Autz;

3) jem., der mit seiner Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bers., Mar., N. - Peb.;

4) ein ungezogenes Kind, das alles anrührt
Gramsden].

Avots: ME II, 245

knubiķis, der Knote Dr.

Avots: ME II, 250

‡ kõbiķis Dond. n. FBR. V, 127, ein grosser, ungelenker Mensch.

Avots: EH I, 640

‡ ķobiķis Rothof, ein kleines Gefäss.

Avots: EH I, 707

I krabiķis, eine kleine aus Holz verfertigte Stütze der Böte: krabiķis ir nuo kuoka taisīts daikts ar trim kājām. kad zveju laivas ir uzvilktas malā, tad paliek katrā pusē zem tām vienu krabiķi, kas attur tās nuo gāšanās uz vienu vai uotru pusi Lasd.

Avots: ME II, 255

II krabiķis: auch Frauenb.

Avots: EH I, 640

[II krabiķis, ein in die Erde gesteckter ästiger Pfahl, an dem man Getreide auf dem Felde trocknen Dunika.]

Avots: ME II, 255

krãbiķis: auch (ein Krebs) Dünsb. Bērnu draugs I, 11.

Avots: EH I, 644

krãbiķis, jem., der auf allen Viern kriecht, ein Krebs, eine Krabbe, ein Käfer: vēzītis, krābiķi, nerāpies vis pruojām LP. II, 44, Kand.

Avots: ME II, 264

‡ krebiķis, wer schwache Füsse (pusgaude̦nas kājas) hat Dond.: k. iet krebinādamies, nevar lāgā tikt uz priekšu.

Avots: EH I, 646

‡ krobiķis, ein krumm gewachsener knorriger Baum Kargadden: nuo tādiem krobi ķiem nevar ē̦kas celt.

Avots: EH I, 658

[lubiķis, der Dachdecker Wid.]

Avots: ME II, 509

‡ raibiķis Janš. Līgava II, 200, wer bunt ist: divi (sc.: sivē̦ni) kuoši balti, divi - balts ar me̦lnu raibiķi Janš. Mežv. ļ. I, 235; "cilvē̦ks ar raibām, ielāpainām drēbēm" Janš.

Avots: EH II, 350

sebiķis, wer sich verspätet (hat): palīdziet šiem sebiķiem ... ēst! Janš. Bandavā II, 260.

Avots: ME III, 810

skuôbiķis ^2, ein Geizhals Dond. n. FBR. V, 128.

Avots: ME III, 909

skulˆbiķis ^2, der Friseur Karls., Ruj.; zu skulbît 2.

Avots: ME III, 903

sõbiķis Ruj., Karls., ein Waldarbeiter.

Avots: ME III, 980

‡ stabiķis Frauenb. "ein Ungeschickter".

Avots: EH II, 566

stibiķis,

1) ein Stab zum Schlagen
Edwalen n. U., Pernigel, N. - Peb., Wain., Stenden, ein Knüppel Matk., Zerrauxt: paķert kādu stibiķi un ievilkt reiz pa liêliem LP. VII, 1237;

2) "?": nuoskatuoties uz šiem zeķainajiem stibiķiem un muodes pintiķiem Apsk. v. J. 1903, S. 474;

3) jem., der hinkt, weil ein Bein kürzer ist
Schibbenhof, Pe̦nkule;

4) ein steifes, altes Pferd
Pe̦nkule; ein Ungeschickter; (auch in Neuenb.) ein zu gehen anfangendes Kind Fehsen.

Avots: ME IV, 1065

I stibiķis,

1): ein dünnes Söckchen
Morizberg; eine Rute mit abgenutzter Spitze; ein ällzu kurzer, untauglicher Staken (Pfahl) Salis; ein weggeworfenes, untaugliches Stück Holz Tirs.;

3): ein lahmer, steifer Mensch
Odziena;

4): ein steifes, unsicher schreitendes Pferd; ein nur noch mühsam gehendes Kind
Aahof, Adl., Sessw., Stom.

Avots: EH II, 578

‡ II stibiķis Morizberg, Roop, Schujen, Sermus "jem., der mühsam etwas Schweres schleppt". Vgl. stibît I 4.

Avots: EH II, 578

stilbiķis,

1) ein Langbeiniger
(mit il˜) C., Siuxt, (mit il ² ) Golg., Sessw., (mit ilˆ; von Kindern) Saikava;

2) ein guter Fussgänger
(mit ilˆ) Festen.

Avots: ME IV, 1068

stribiķis, ein Holzstück zum Schlagen: labāk jau tad paķert kādu stribiki un ievilkt... pa lieliem Etn. II, 76. Aus stibikis 1 + (etwa) strupulis "ein Stück Holz"? Oder zu vergleichen etwa mit gr. στριφυός "hart, fest" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 633)?

Avots: ME IV, 1089

strobiķis, = strubiķis 1: paņem strobiķi un saduod puikam!

Avots: ME IV, 1093

strubiķis

1): "zē̦ns" ME. III. 1093 zu ersetzen durch "viņš"; ‡

3) "īss un strupjš cilvē̦ks vai priekšme̦ts" Lems.: tad nebij tik īsi brunči, tādi strubiķīši kâ tagad Salis.

Avots: EH II, 589

strubiķis,

1) eine grosse Rute
Dond., Wain., "strupa rīkste" Dond. n. FBR. V, 135, ein Stück Reisig vom Zaun Dobl. n. Etn. I, 121, ein dicker Knüppel, ein Holzstück Naud., Nigr.: zē̦ns nuocē̦rt labu strubiķi LP. VI, 501. paņem kādu strubiķi, kuo atkauties nuo suņiem! Nigr. viņa pameklēja priedienā... nelielu strubiķi, iedeva tuo sunim mutē Janš. Dzimtene ² III, 77. pamet tām zuosīm kādu strubiķi, lai bē̦g nuo miežiem laukā! Dobl. n. Etn. I, 121. vai tu traka esi, ar tādu strubiķi per bē̦rnu! Dond. meitas (sc.: puišus) strubiķiem (Var.: struņķiem) nuomē̦tāja BW. 13082;

2) ein Stumpfschwanz
U. Nebst strube und strubaste zu li. strubas "strups" (Miežinis) und vielleicht mnd. struppe "Stumpf" u. a., resp. gr. στρῡφνός "fest, steif, gedrungen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 635.

Avots: ME IV, 1093

strūbiķis, ein Säufer: tas jau gatavais strūbiķis, strebj vai pašu ve̦lna sūdu iekšā!

Avots: ME IV, 1097

‡ stubiķis Lems. "īss un strupjš cilvē̦ks vai priekšme̦ts": tai mirtei nuogriêzti visi zari, - s. vien palicis.

Avots: EH II, 592

‡ subiķis Lubn., N.-Schwanb., ein Vielfrass.

Avots: EH II, 599

ubiķis,

1) wer fortwährend etwas sucht
N.-Bartau;

2) einer, der sich um fremde Ange1egenheiten zu kümmern pflegt
N.-Bartau.

Avots: ME IV, 293

I ūbiķis,

1) = ūpis;

2) ein aufgeblasener, verärgerter, maulender Mensch, "nikns cilvē̦ks" Fehteln: tas jau ir tāds kâ ūbiķis Fehteln.

Avots: ME IV, 403

II ūbiķis "kruķis" Linden (in Livl.), Sessw.

Avots: ME IV, 403

I ùlbiķis ² Golg., ein Dummkopf. Zu ulbs.

Avots: ME IV, 297

II ulbiķis: auch Bērzgale.

Avots: EH II, 712

II ulbiķis, die Kartoffet Domopol, (n. Latv. Saule 1923, S.112) Zaļmuiža. Dissimiliert über *vulbiķis aus *bulbiķis (vgl. bulbe, buļve)?

Avots: ME IV, 297

urbiķis,

1) ein Pfriemen
U., (mit ur̂ ² ) Nigr., Ruj.;

2) "wer eifrig arbeitet"
(mit àr ² ) Saikava.

Avots: ME IV, 301

vebiķis "sitamais": atkāpies! ja ne dabūsi ar vebiķi! Siuxt n. Etn. I, 153.

Avots: ME IV, 514

vibiķis Salis "eine allzu kurze, untaugliche vibiņa.

Avots: ME IV, 575

àizklibuôt, hin-, forthinken: klibiķis aizklibuojis uz mežu.

Avots: ME I, 32

[bicis od. biķis "ein Holzgefäss".]

Avots: ME I, 293

‡ biķât Mahlup, (den Kohl) stampfen. Vgl. ‡ biķis 2.

Avots: EH I, 219

ẽrbeģis U., LP., VII, 473, ērberģe L., St., ērberģis MWM. VI, 142, ẽrbẽģis PS., ẽrbẽķis C., ein acc. pl. ẽrbeķīšus BW. 25823, [ẽrbiķis Salis], die Herbere, das Nebengebäude, das Wohnhaus. [Aus mnd. herberge.]

Avots: ME I, 574

‡ gãbans Kegeln, = gãbiķis.

Avots: EH I, 388

‡ gãbša Gramsden, comm., = gãbiķis.

Avots: EH I, 388

gãbšis (unter gābiķis): auch Dunika, Nikrazen.

Avots: EH I, 388

‡ klibeķis N.- Peb., = klibiķis 1.

Avots: EH I, 616

‡ kludiķis Stenden, = ‡ klubiķis.

Avots: EH I, 621

‡ krābulis, = krãbiķis: gribēja ar vēžiem pacienāt un deva ... kurvīti ar šiem krābuļiem Pēt. Av. II, 195.

Avots: EH I, 644

kradzis Nigr., [= kracis I, krabiķis II].

Avots: ME II, 255

‡ II krobis Kargadden, = ‡ krobiķis.

Avots: EH I, 658

‡ II mediķis NB. "= ubiķis".

Avots: EH I, 795

‡ nùobiķêt, mit einem ‡ biķis 1 ebnen, glätten A. X, 2, 536.

Avots: EH II, 32

nùoklibuôt, intr., abhinken: klibiķis jau labu gabalu nuoklibuojis. Refl. - tiês, sich hinkend abquälen: bet tas pats nuosprē̦gājušām kājām nuoklibuojies pēdīgi vājš LP. V, 318.

Avots: ME II, 798

peñterêt C., -ẽju,

1) verreffeln
Berent n. U., verknoten Gold:, Gr.-Essern, Lesten, Ulpisch, Ruhtern; flechten BW. 6867 (vīzītes penterēju);

2) (eintönig und schnell) sprechen, schwatzen, gedankenlos und unverständlich beten
Seew. n. U., eine Sprache kläglich sprechen Balt. V. n. U.: mēle pate kâ klabiķis penterēja MW. dzē̦rāji palika kruogā penterējuot Ulpisch. muļķīga vārdu penterēšana A. XXI, 264. penterēt vienā gabalā MWM. v. J. 1896, S. 802; "jaukt, neskaidri runāt" Wessen; "schnell und dumm sprechen" Kaugershof. Wohl als ein Kuronismus od. Lituanismus zu pît; zur Bed. 2 vgl. li. niekus pinti "Unsinn reden" und pinklis "albernes Zeug" Lit. Mitt. I, 231.

Avots: ME III, 200

repstiķis "= strubiķis" Ahs.: es tev saduošu ar tuo repstiki par muguru.

Avots: ME III, 513

‡ sabiķât Mahlup, mit einem biķis ‡ 2 zerstampfen: šķē̦rē̦tus kāpustus sabiķāja, kamert zupa tika virsā.

Avots: EH II, 396

‡ slīpiski, = slīpeniski: klibiķis ve̦lk vienu kāju s. PV. sķilas lika s. (mit î ² ) mietuos iekšā, kad taisīja šķilu sē̦tu Seyershof.

Avots: EH II, 527

‡ strobulis Seyershof, ein abgebrochenes od. entzweigebrochenes, trockenes Stück Holz. Vgl. strubiķis.

Avots: EH II, 589

strubuķis Wain., Bahten, Ahswikken, = strubiķis I.

Avots: ME IV, 1093